Pretēji solījumam eksportēt simtiem tūkstošus tonnu halal gaļas no Latvijas mēnesī un nodrošināt simtiem darbavietu tikai z/s Viesuļi izmantojusi pērn steidzamības kārtā pieņemtos likuma grozījumus, kas atļauj nokaut lopus pēc musulmaņu paradumiem.

Tā apgalvo Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome. Uz musulmaņu kaušanas metodi kopš strīdīgās normas pieņemšanas esot pieteicies tikai viens uzņēmums - SIA Viesuļi (īpašnieks - N.Teicāns, Tautas partijas Jēkabpils nodaļas valdes loceklis), un tas nesniedzot statistisko informāciju par ekonomiskajiem ieguvumiem četru mēnešu laikā.

Padome secina, ka reāla ekonomiskā ieguvuma nav, jo uzņēmuma solītā gaļas piegāde Zviedrijai nenotiek. Desmit buļļu SIA Viesuļi pārdevis Dignājas pagasta Auziņu saimnieks, aitas SIA Viesuļi ir pārdevis tagadējais aitkopis A. Pauls Pāvuls (bij. Latvijas pasta padomes loceklis, VITA padomes priekšsēdētāja vietnieks, SIA Rīgas pilsētbūvnieks padomes loceklis). Kaušanu z/s veic viens musulmanis, kurš dzīvo Rīgā un uz SIA Viesuļi strādāt dodas reizi nedēļā, turklāt kāvēja darbu un pašu kautuvi ir sertificējuši imami, reliģiskas islāma autoritātes no dažādām valstīm, nevis īpaši tam pilnvarota valsts iestāde, kā to prasa ES normas. Patiesībai neatbilstot N.Teicāna teiktais par gaļas noieta tirgu Latvijā - 10 tūkstošiem musulmaņu. Laika posmā no 2005.-2009.gadam musulmaņu draudžu locekļu skaits Latvijā svārstījies no 369 līdz 400 draudžu locekļiem. Tāpat pretēji N.Teicāna paustajam, lielveikals Stockman ir atteicis piedāvāt SIA Viesuļi halal gaļu pircējiem.

Pagājis vairāk nekā gads kopš Saeima pieņēma strīdīgos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas pieļauj dzīvnieku kaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas. Jēkabpils uzņēmumam Viesuļi, kura interesēs steidzamības kārtā toreiz tika pieņemti šie likuma grozījumi, pasludināta maksātnespēja, un šobrīd šajā kautuvē saimnieko ārzonas firma, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Aizstāvot nepieciešamību grozīt Dzīvnieku aizsardzības likumu, pērnā gada septembrī SIA Viesuļi valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns uzsvēra, ka šie likuma grozījumi pavērtu iespēju mēneša laikā nokaut 2000 liellopu. Taču tik gludi, kā cerēts, bizness neesot veidojies. «Noņēmējs vairs nevarēja gaidīt, kamēr Latvijā tiek mainīta likumdošana, un bez likuma grozījumiem un attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem mēs nevarējām uzsākt ražošanu. Taču tā vietā esam atraduši citus halala gaļas noņēmējus Zviedrijā, Vācijā, Holandē,» šā gada februārī laikrakstam optimistiski teicis N. Teicāns. Taču jau vasaras vidū uzņēmumam pasludināja maksātnespēju un tas 3. augustā pārtrauca darbu. Jau nākamajā dienā kautuvē sāka saimniekot šā gada 17. jūnijā reģistrētā SIA Kebeco, kas pieder Belizā reģistrētai ārzonas firmai Beacon Shipping Ltd, informē izdevums.

Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas ir pārsteigta un neizpratnē par Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes (DAĒP) priekšsēdētājas Solvitas Vības paziņojumu un viedokļa maiņu.

Proti, 29. martā, DAĒP priekšsēdētāja izplatīja paziņojumu, kurā pauž negatīvu attieksmi pret praksi, saskaņā ar kuru dzīvnieku kaušana tiek veikta ar metodi bez iepriekšējas apdullināšanas. Taču Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektoram Jānim Zutim neizpratni raisa fakts, ka pēdējo nedēļu laikā DAĒP vairakkārt paudusi diametrāli pretēju viedokli.

«Nosodāmi , ka DAĒP ar šīsdienas paziņojumā minētajiem argumentiem apzināti maldina kā sabiedrību, tā Saeimas deputātus, kuriem par likuma normu atkārtoti būs jābalso trešdien, 31. martā,» sāvā informācijā uzsver J. Zutis.

Pērn asus pārmetumus saņēmusī SIA Viesuļi kautuve, pēc kuras iniciatīvas tika veikti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, ļaujot kaušanu veikt pēc islāma tradīcijām, iecerējis plašāk izvērst gaļas pārstrādi un attīstīt eksportu.

Tiesa, šobrīd uzņēmumam noteikts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, jo pērn sabiedrībā izskanējušo peripetiju rezultātā radās problēmas ar kreditoriem.

«Kāpēc neražot un nepārdot, ja ir pircēji? Latvijā šobrīd ir situācija, ka vietējā tirgus nav, te nav ko darīt. Mēs esam orientēti uz rietumiem, kur musulmaņu ir vairāk,» tā Viesuļu īpašnieks.

Tagad kompānija iegūto gaļu cenšas maksimāli pārstrādāt uz vietas, kas rada pievienoto vērtību un līdz ar to realizācijas cena ir lielāka.

Grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā atkārtota pārskatīšana var novest pie atgriešanās pelēkajā sektorā. Tā uzskata Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis.

«Halal kaušanas metode tika izmantota arī Ulmaņa laikos, kad Latvijas bekona produkcija lielos apjomos gāja uz eksportu. Šobrīd Eiropā pieņemta regula, kas atļauj kaušanu pēc Halal metodes un mēs to atbalstām. Kāpēc? Latvijā ir ap desmit tūkstoš musulmaņu, kas lieto šo gaļu. Līdz šim lopus pēc šīs metodes kāva sētā, mežā, aiz stūra pēc saviem likumiem, kā arī importēja. Dienā tas ir ap tonnu gaļas, ko izrēķinot bullīšos un aitiņās, pa gadu sanāk liels ganāmpulks. Tāpēc bijām spiesti legalizēt šo metodi un jāpateicas Viesuļiem par iniciatīvu. Un ja šobrīd atkal kāds domā un cer un spiež, lai atgrieztu atpakaļ, to gaļu iedzīsim atpakaļ pelēkajā ekonomikā, kas jau sasniegusi ap 40 %,» intervijā Db klāsta asociācijas izpilddirektors.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti rītdien SIA «Viesuļi» Jēkabpils pusē iepazīsies ar halal gaļas ražošanas metodi.

Deputāti vēlas redzēt, kā praksē tiek īstenoti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā saistībā ar pieļaujamajām lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodēm gaļas ieguvei. Komisijas izbraukuma sēdē aicināti piedalīties arī deputāti, kuri rosina atteikties no pēckaušanas apdullināšanas metodes, kā arī atbildīgo institūciju un ieinteresēto organizāciju pārstāvji.

Komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsver, ka šī saimniecība Jēkabpils pusē ir redzamākais piemērs, kur tiek izmantota halal metode, un visiem klātesošajiem nu būs iespēja vienreiz redzēt, nevis tikai simts reiz dzirdēt, kā tas viss notiek.

Latvijā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas ražo gaļu pēc reliģiskās kaušanas jeb tā saucamās halal metodes.

Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis Db informēja, ka šobrīd ir divi uzņēmumi, kas strādā pēc halal kaušanas metodes - SIA Biomeat un SIA Baltic Meat arvien palielinot ražošanas apjomus, bet vēl viena kompānija gatavojas ražot konservus no gaļas, kas iegūta pēc halal metodes. Tā nosaukumu gan J. Zutis pagaidām neatklāja.

Db mēģinājumi sazināties ar kādu no minētajiem uzņēmumiem gan beidzās nesekmīgi, jo publiskajās datu bāzes šo abu firmu telefona numuri nav atrodami. Kompānija Baltic Meat reģistrēta tikai šā gada februārī un tās juridiskā adrese ir Rīgā, Ģertrūdes ielā, taču telefona numurs minētajai kompānijai netiek uzrādīts.

Lai arī ar «Halal» gaļas ieguvi kopš tās atļaušanas 2009. gadā Latvijā nenodarbojas daudzi uzņēmumi, likumā strīdīgā norma tiks saglabāta.

Jāatgādina, ka iepriekš, pieņemot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas atļāva rituālo kaušanu, sabiedrībā raisījās plašas diskusijas starp uzņēmējiem un dzīvnieku aizsardzības biedrībām. Tagad deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība) rosināja noteikt, ka lauksaimniecības dzīvniekus atļauts nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.

2009. gadā, lemjot par rituālās kaušanas atļaušanu, likuma apspriešanas process bija «ārkārtīgi necaurspīdīgs, bija pilnīgi skaidri redzams, ka šos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā lobē Tautas partijas pārstāvji», uzsvēra I. Līdaka. Grozījumi tika pieņemti viena uzņēmuma interesēs, tika solīts dažu gadu laikā kāpināt rituālās kaušanas rezultātā iegūtās gaļas eksportu līdz desmitiem tūkstošu tonnu un pat būvēt «halal» pelmeņu ražošanas kombinātu Cēsu apkaimē, taču neviens no solījumiem līdz šim nav realizēts, klāstīja deputāts. Turklāt kaušanas uzņēmumā «Viesuļi» strādājot tikai nedaudz vairāk kā 40 darbinieku, un 2010. gadā kompānija strādāja ar zaudējumiem.

Valdībā apstiprināti jauni noteikumi Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības.

Zemkopības ministrija informē, ka noteikumi noteic prasības dzīvnieku pirmskaušanas turēšanai, apdullināšanai un prasības liellopu un aitu kaušanai saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarota veterinārārsta pienākumus kautuvē.

Noteikumi arī nosaka kāvēju un citu personu, kas saistītas ar dzīvnieku nonāvēšanu, apmācību, izvirzot prasības un pienākumus apmācības veicējam, kvalifikācija sertifikāta izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību un apmācīto personu reģistrācijas kārtību. Noteikumi norāda iestādi, kura pildīs zinātniskā atbalsta funkcijas atbilstoši ES regulējuma prasībām, kā arī iestādi, kas veiks apmācību kāvējiem un citām dzīvnieku nonāvēšanā iesaistītajām personām.