Latvijā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas ražo gaļu pēc reliģiskās kaušanas jeb tā saucamās halal metodes.

Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis Db informēja, ka šobrīd ir divi uzņēmumi, kas strādā pēc halal kaušanas metodes - SIA Biomeat un SIA Baltic Meat arvien palielinot ražošanas apjomus, bet vēl viena kompānija gatavojas ražot konservus no gaļas, kas iegūta pēc halal metodes. Tā nosaukumu gan J. Zutis pagaidām neatklāja.

Db mēģinājumi sazināties ar kādu no minētajiem uzņēmumiem gan beidzās nesekmīgi, jo publiskajās datu bāzes šo abu firmu telefona numuri nav atrodami. Kompānija Baltic Meat reģistrēta tikai šā gada februārī un tās juridiskā adrese ir Rīgā, Ģertrūdes ielā, taču telefona numurs minētajai kompānijai netiek uzrādīts.

Pagājis vairāk nekā gads kopš Saeima pieņēma strīdīgos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas pieļauj dzīvnieku kaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas. Jēkabpils uzņēmumam Viesuļi, kura interesēs steidzamības kārtā toreiz tika pieņemti šie likuma grozījumi, pasludināta maksātnespēja, un šobrīd šajā kautuvē saimnieko ārzonas firma, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Aizstāvot nepieciešamību grozīt Dzīvnieku aizsardzības likumu, pērnā gada septembrī SIA Viesuļi valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns uzsvēra, ka šie likuma grozījumi pavērtu iespēju mēneša laikā nokaut 2000 liellopu. Taču tik gludi, kā cerēts, bizness neesot veidojies. «Noņēmējs vairs nevarēja gaidīt, kamēr Latvijā tiek mainīta likumdošana, un bez likuma grozījumiem un attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem mēs nevarējām uzsākt ražošanu. Taču tā vietā esam atraduši citus halala gaļas noņēmējus Zviedrijā, Vācijā, Holandē,» šā gada februārī laikrakstam optimistiski teicis N. Teicāns. Taču jau vasaras vidū uzņēmumam pasludināja maksātnespēju un tas 3. augustā pārtrauca darbu. Jau nākamajā dienā kautuvē sāka saimniekot šā gada 17. jūnijā reģistrētā SIA Kebeco, kas pieder Belizā reģistrētai ārzonas firmai Beacon Shipping Ltd, informē izdevums.

Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas ir pārsteigta un neizpratnē par Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes (DAĒP) priekšsēdētājas Solvitas Vības paziņojumu un viedokļa maiņu.

Proti, 29. martā, DAĒP priekšsēdētāja izplatīja paziņojumu, kurā pauž negatīvu attieksmi pret praksi, saskaņā ar kuru dzīvnieku kaušana tiek veikta ar metodi bez iepriekšējas apdullināšanas. Taču Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektoram Jānim Zutim neizpratni raisa fakts, ka pēdējo nedēļu laikā DAĒP vairakkārt paudusi diametrāli pretēju viedokli.

«Nosodāmi , ka DAĒP ar šīsdienas paziņojumā minētajiem argumentiem apzināti maldina kā sabiedrību, tā Saeimas deputātus, kuriem par likuma normu atkārtoti būs jābalso trešdien, 31. martā,» sāvā informācijā uzsver J. Zutis.

Lai arī ar «Halal» gaļas ieguvi kopš tās atļaušanas 2009. gadā Latvijā nenodarbojas daudzi uzņēmumi, likumā strīdīgā norma tiks saglabāta.

Jāatgādina, ka iepriekš, pieņemot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas atļāva rituālo kaušanu, sabiedrībā raisījās plašas diskusijas starp uzņēmējiem un dzīvnieku aizsardzības biedrībām. Tagad deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība) rosināja noteikt, ka lauksaimniecības dzīvniekus atļauts nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.

2009. gadā, lemjot par rituālās kaušanas atļaušanu, likuma apspriešanas process bija «ārkārtīgi necaurspīdīgs, bija pilnīgi skaidri redzams, ka šos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā lobē Tautas partijas pārstāvji», uzsvēra I. Līdaka. Grozījumi tika pieņemti viena uzņēmuma interesēs, tika solīts dažu gadu laikā kāpināt rituālās kaušanas rezultātā iegūtās gaļas eksportu līdz desmitiem tūkstošu tonnu un pat būvēt «halal» pelmeņu ražošanas kombinātu Cēsu apkaimē, taču neviens no solījumiem līdz šim nav realizēts, klāstīja deputāts. Turklāt kaušanas uzņēmumā «Viesuļi» strādājot tikai nedaudz vairāk kā 40 darbinieku, un 2010. gadā kompānija strādāja ar zaudējumiem.

Grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā atkārtota pārskatīšana var novest pie atgriešanās pelēkajā sektorā. Tā uzskata Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis.

«Halal kaušanas metode tika izmantota arī Ulmaņa laikos, kad Latvijas bekona produkcija lielos apjomos gāja uz eksportu. Šobrīd Eiropā pieņemta regula, kas atļauj kaušanu pēc Halal metodes un mēs to atbalstām. Kāpēc? Latvijā ir ap desmit tūkstoš musulmaņu, kas lieto šo gaļu. Līdz šim lopus pēc šīs metodes kāva sētā, mežā, aiz stūra pēc saviem likumiem, kā arī importēja. Dienā tas ir ap tonnu gaļas, ko izrēķinot bullīšos un aitiņās, pa gadu sanāk liels ganāmpulks. Tāpēc bijām spiesti legalizēt šo metodi un jāpateicas Viesuļiem par iniciatīvu. Un ja šobrīd atkal kāds domā un cer un spiež, lai atgrieztu atpakaļ, to gaļu iedzīsim atpakaļ pelēkajā ekonomikā, kas jau sasniegusi ap 40 %,» intervijā Db klāsta asociācijas izpilddirektors.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti rītdien SIA «Viesuļi» Jēkabpils pusē iepazīsies ar halal gaļas ražošanas metodi.

Deputāti vēlas redzēt, kā praksē tiek īstenoti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā saistībā ar pieļaujamajām lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodēm gaļas ieguvei. Komisijas izbraukuma sēdē aicināti piedalīties arī deputāti, kuri rosina atteikties no pēckaušanas apdullināšanas metodes, kā arī atbildīgo institūciju un ieinteresēto organizāciju pārstāvji.

Komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsver, ka šī saimniecība Jēkabpils pusē ir redzamākais piemērs, kur tiek izmantota halal metode, un visiem klātesošajiem nu būs iespēja vienreiz redzēt, nevis tikai simts reiz dzirdēt, kā tas viss notiek.

Koncerns AB Holding tuvākajos gados plāno produkcijas eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras tirgum piedāvājot īpašus «halal» pelmeņus ar brieža gaļu, kūpinātas brieža un arī zirga gaļas desas, atzīst holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš norādīja, ka minētā reģiona tirgus ir ļoti perspektīvs, tomēr jārēķinās ar garšas īpatnībām un ļoti augstām kvalitātes prasībām.

«Pagājušajā gadā premjera vadībā liela delegācija brauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru un citām reģiona valstīm. Politiķi «atvēra durvis» uz šo tirgu, tālāk ir biznesa uzdevums - to apgūt. Reģionā darbojas kompānija Hassad food - tas ir valsts fonds ar septiņu miljardu gada apgrozījumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu iepirkumiem arābu tirgiem. Vienīgais, kas viņus ieinteresēja Latvijā, ir lauksaimniecības produkcija un «halal» gaļa, kas iegūta atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Šajā reģionā ļoti iecienīta kūpināta desa, kur iespējami daudz piparu un sāls. Tāpat ļoti lielā cieņā brieža un zirga gaļa un tās izstrādājumi. Piemēram, mēs sākām pārrunas par iespējām piegādāt reģionam vītinātu «halal» briežu un arī zirga gaļas desu,» sacīja Abdulmuslimovs.

Valdībā apstiprināti jauni noteikumi Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības.

Zemkopības ministrija informē, ka noteikumi noteic prasības dzīvnieku pirmskaušanas turēšanai, apdullināšanai un prasības liellopu un aitu kaušanai saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarota veterinārārsta pienākumus kautuvē.

Noteikumi arī nosaka kāvēju un citu personu, kas saistītas ar dzīvnieku nonāvēšanu, apmācību, izvirzot prasības un pienākumus apmācības veicējam, kvalifikācija sertifikāta izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību un apmācīto personu reģistrācijas kārtību. Noteikumi norāda iestādi, kura pildīs zinātniskā atbalsta funkcijas atbilstoši ES regulējuma prasībām, kā arī iestādi, kas veiks apmācību kāvējiem un citām dzīvnieku nonāvēšanā iesaistītajām personām.

Pēc halal metodes kautajā veidā nav nekādu pretrunu, jo kaušanas procesā tiek ievērotas islāma tradīcijas.

To apliecina arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, kurš kopā ar citiem nozares speciālistiem apmeklējis pagaidām Latvijā vienīgo kautuvi, kura veic kaušanu pēc šādas metodes. Kaušanas procesā tiekot ievērotas visas prasības.

Eiropas Savienības un pasaules tirgū halal gaļa trūkst; tendences pasaulē un Latvijas klimatiskie apstākļi paver iespējas zemniekiem pārorientēties tieši uz gaļas ražošanu. Tas, ka pēc LOSP iniciatīvas tika panākti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā ir tikai apsveicams fakts, jo veicinās vismaz vienas nišas produktu eksporta iespējas, tādējādi radot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.

Pērn asus pārmetumus saņēmusī SIA Viesuļi kautuve, pēc kuras iniciatīvas tika veikti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, ļaujot kaušanu veikt pēc islāma tradīcijām, iecerējis plašāk izvērst gaļas pārstrādi un attīstīt eksportu.

Tiesa, šobrīd uzņēmumam noteikts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, jo pērn sabiedrībā izskanējušo peripetiju rezultātā radās problēmas ar kreditoriem.

«Kāpēc neražot un nepārdot, ja ir pircēji? Latvijā šobrīd ir situācija, ka vietējā tirgus nav, te nav ko darīt. Mēs esam orientēti uz rietumiem, kur musulmaņu ir vairāk,» tā Viesuļu īpašnieks.

Tagad kompānija iegūto gaļu cenšas maksimāli pārstrādāt uz vietas, kas rada pievienoto vērtību un līdz ar to realizācijas cena ir lielāka.

Pēc ilgām debatēm Saeimas deputāti tomēr neizliedz kaut dzīvniekus saskaņā ar reliģiskām tradīcijām.

Deputāti norādīja gan uz ekspertu pētījumiem, gan reliģiskiem iemesliem, aicinot aizliegt dzīvnieku kaušanu pēc islāma tradīcijām.

Savukārt normas aizstāvētāji uzsvēra, ka tā ļauj Latvijas lauksaimniekiem un uzņēmējiem ielauzties vēl pietiekami brīvā nišā.

Parlamentārieši akceptēja grozījums galīgajā lasījumā, un tuvākajā laikā par to izsludināšanu būs jālemj Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

Daudzkārt ziņots, ka pērnā gada nogalē deputāti atļāva kaut lauksaimniecības dzīvniekus «saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm». Tas tika darīts, lai Latvijas lauksaimniekiem un ražotājiem ļautu eksportēt produkciju uz musulmaņu valstīm un vietām, kur ir plašas islāmticīgo cilvēku kopienas.

Latvijas uzņēmējiem ir ļoti liela interese piedāvāt savu produkciju Autrumu tirgos, šodien tiekoties ar jauno Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Astru Kurmi, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Par mūsu uzņēmēju lielo interesi piedāvāt savu produkciju AAE tirgū liecina arī uzņēmēju dalība izstādē Gulfood - vienā no pasaulē lielākajām ikgadējām izstādēm pārtikas nozarē, kas notiek Dubaijā. «Pateicoties ļoti lielajai uzņēmēju interesei iepazīstināt ar savu produkciju un iegūt jaunas eksporta iespējas Austrumu tirgos, šogad kopējā nacionālajā stendā savu produkciju piedāvāja jau 24 uzņēmumi no Latvijas. Arī 2018. gadā Latvija ar savu nacionālo stendu piedalīsies šajā izstādē,» teica J. Dūklavs.

Tikšanās laikā pārrunāta abu valstu līdzšinējo sadarbība lauksaimniecībā, kā arī iespējas veicināt Latvijā ražotās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksportu uz AAE. Zemkopības ministrs vēstniecei apliecināja, ka, pateicoties līdzšinējai aktīvajai sadarbībai ar AAE pusi, īpaši aktivitātēm saistībā ar Halal produktu sertifikācijas procesu, Latvijā ražoto pārtikas produktu eksports uz AAE palielinās.

62 tūkstoši kilogramu zirga gaļas Latvijā pērn tika ievesti no ārzemēm. 146 tūkstošus kilogramu ieguva pašmāju kautuvēs, nokaujot 519 zirgus. Ne viens vien gaļas produktu ražotājs apgalvo, ka mūsu zemē pircējus ar zirga gaļu drīzāk varot nobaidīt nekā ieinteresēt, tomēr šie nogalēto bērīšu kilogrami, pārstrādāti desās vai pelmeņos, tiek apēsti tepat, Latvijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Zirga gaļu Latvijā galvenokārt pārstrādā desās un pelmeņos. Akciju sabiedrība Rīgas miesnieks to izmanto auksti kūpinātās desas Itāļu salami ražošanā, stāstījusi uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča. Receptūrā zirga gaļa tiekot izmantota kā tipiska Ziemeļitālijas salami receptes sastāvdaļa. Rīgas miesnieks iepērk Itālijā audzētus zirgus, no kuriem, kā skaidrojusi J. Juškeviča, var iegūt augstas kvalitātes gaļu.

«Zirga gaļa, kuru izmantojam pārtikā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,» lai nerastos pārpratumi, piebildusi uzņēmuma pārstāve. Vienā gadā Rīgas miesnieks pārstrādājot līdz desmit tonnām zirga gaļas, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.

Bioloģiskā produkcija ir virziens, kurā ļoti strauji attīstāmies, intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Rīgas Dzirnavnieks direktore Anita Skudra.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai ražosiet arī bioloģisko produkciju? Vai jūtams, ka biopārtiku pieprasa vairāk?

Būs. Jau šobrīd ir. Gatavojoties nākamajam finanšu gadam, vērtējam savas iespējas. Jau tagad redzam, ka pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas eksporta tirgos aug un šiem produktiem ir ļoti liels potenciāls. Pēc bioloģiskajiem produktiem ir pieprasījums gan Eiropā, gan Āzijā, arī citos tirgos. Pirms pieciem līdz septiņiem gadiem cilvēkiem nebija lielas intereses par bioloģisko pārtiku, bet pēdējos gados viņi par to domā aizvien vairāk. Bioloģiskā produkcija ir virziens, kurā ļoti strauji attīstāmies. Bioloģiski sertificētus produktus ražojam jau desmit gadus. Slēdzam līgumus ar zemnieku saimniecībām par bioloģiskās produkcijas ražošanu. Pieprasījums pēc tās aug par 20–30%, bet Latvijā cilvēku skaits ir tik mazs, ka pieaugums nav salīdzināms ar to kāpumu, kas ir Eiropas tirgos, kur bioloģisko produkciju sūtām konteineros. Sadarbības klienti paši brauc un veic auditus, viņiem ir ļoti stingras prasības, pat augstākas nekā ISO. Mums ir gan ISO, gan BRC, gan Halal un Košer sertifikāti, bet tad, kad brauc klienti un auditē, saprotam, cik tas ir nesalīdzināmi nopietnāk. Ikviens klients rūpējas par savu produktu drošību un kvalitāti un veic savu auditu. Mūsu spēcīgā puse ir tā, ka varam tepat uz vietas ražotnē nodalīt konvencionālos graudus no bioloģiskajiem.

Pārtikas produktu ražotājs «Ilgezeem» («Iļģuciema kvass», «Veselība» «Iļģuciema alus») pagājušajā gadā strādāja ar 4,815 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 95,6% - līdz 303 046 eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānija strādāja pie ražošanas procesu efektivitātes uzlabošanas un izdevumu optimizēšanas. Kompānija pabeidza arī vienu Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītu projektu ar mērķi modernizēt ražošanas iekārtas, kā arī iesniedza jaunu projekta pieteikumu, lai iegūtu atbalstu no ES fondiem.

Tāpat kompānijas vadība atgādina, ka aizvadītajā gadā izstrādāja vairākas klasiskā alus šķirnes, kā arī sāka ražot vairāku veidu sidrus, kuri paredzēti tikai eksportam, ņemot vērā augsto akcīzes nodokli sidriem Latvijā. Tāpat kompānija sāka ražot bezalkoholiskos dzērienus «Morss» un «Veselības dzērienu» bez cukura.

2018.gadā «Ilgezeem» piedalījās arī vairākās starptautiskajās izstādēs, kā arī turpināja sadarbību ar partneriem no Palestīnas, Kuveitas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Irānas, Korejas, Šanhajas, Honkongas, Maldīvu salām, Izraēlas un Spānijas. Kompānija ieguva HALAL standarta produktu apstiprinājumu eksportam uz valstīm, kurās dominējošā ir islāma ticība. Arī šogad plānots piedalīties starptautiskās izstādēs ārpus Latvijas ar mērķi piesaistīt eksporta partnerus, tostarp NVS valstīs.

Ādažos atvērts pirmais bioloģiskās pārtikas zīmola “Rūdolfs” mazumtirdzniecības veikals Latvijā.

“Rūdolfs” ir bioloģisko produktu zīmols, kura sortimentā ir līdz pat 100 dažādu kategoriju produkti - bērnu pārtika, kečupi, smūtiji, ievārīumi, augļu un dārzeņu krēmi, humosi un zivju krēmi.

"Jau kopš rūpnīcas atklāšanas, esam saņēmuši lielu klientu interesi par ražotnes veikalu, uzņēmumam attīstoties un produktu klāstam palielinoties, nolēmām par “Rūdolfs” veikala izveidi. Šeit pircējam būs iespēja iegādāties visus “Rūdolfs” produktus, jo ne vienmēr lielveikalu tīklos ir pieejams pilns produktu klāsts”, komentē SIA “Lat Eko Food” īpašniece Egija Martinsone.

Pēdējā gada laikā uzņēmuma attīstībā investēti 2.5 miljoni eiro, investīcijas ieguldītas ražotnes telpu paplašināšanā, uzstādītas jaunas ražošanas iekārtas un uzstādīta ūdens recirkulācijas sistēma, kā rezultātā ražošanas efektivitāte un jauda ir palielināta līdz pat 2 reizēm.

Taisnīgāk būtu, ja vismaz dažiem pārtikas produktiem būtu pazemināta PVN likme, jo tā Latvijā ir ļoti augsta

Tā uzskata ātrās ēdināšanas ķēdes Hesburger īpašnieks un vadītājs Kari Salmels. No saimnieka sākotnējās sajūtas «ak vai, ko gan es esmu izdarījis nepareizi!?» desmit gados Latvijā viņa uzņēmumam ir 38 restorānu, un tuvākajā laikā tiks atvērti vēl vairāki.

Jūsu sieva ir latviete?

Jā.

Tad atļaujiet sākt ar populistisku jautājumu – jūs aizvedat mūsu skaistākās sievietes un uzņēmuma peļņu un vietā atstājat kaut kādu fast food, ātro ēdienu?

Laikam saprotu, kur tēmējat, un man jāteic, ka mēs jau kopš pirmā darbības gada nekādu Hesburger peļņu neesam pārveduši uz Somiju. Gluži pretēji – gadu gaitā esam to investējuši Latvijā, kopā apmēram 30 miljonus eiro.

Sliktas ziņas tiem, kam Trampa ievēlēšana šķita pasaules gals; nē, tas ir sākums – jauns sākums cikliskām nepatikšanām

Šai komentārā būs runa par četriem asinsizliešanas gadījumiem diennakts laikā, kopš komentāru lapas redaktors man palūdza uzrakstīt par to, kas un kā no starptautiskajā arēnā šogad pieredzētā turpināsies nākamajā gadā. Pirmais gadījums ir Krievijas vēstnieka nogalināšana Turcijā, kas acīmredzot ir Daesh grupas teroristu vai to simpatizētāju atriebība Krievijai par Turcijai blakus esošās Sīrijas režīma atbalstīšanu karā pret salafītu novirziena islāmiskajiem dumpiniekiem.

Otrs gadījums ir kravas automašīnas ar nodomu veiktā ietriekšanās Ziemassvētku tirdziņā Berlīnē, nogalinot 12 un ievainojot vairākus desmitus. Pašlaik jebkuras publiskas nejēdzības neizbēgami notiktu Ziemassvētku kontekstā, jo līdz ar to komercializāciju šie baznīcas svētki tiek piesaukti visur, lai gan tiem būtībā nav nekāda sakara ar karstvīna tirdzniecības telti, kurā vispirms ietriecās terorista nolaupītais smagais auto, aizraujot nāvē daudzas dzīvības. Tāpēc es savā interpretācijā labprāt paliktu pie neitrāla vērojuma – ka tas draņķis vienkārši piemeklēja maksimāli blīvu un relaksējušos cilvēku koncentrāciju, un, grozies kā gribi, tā pašlaik Eiropā ir ar savu reliģiozo ingredientu.

Norvēģijas banka Storebrand piedāvā jaunus halal kredītus, pamatojoties uz islama principiem, ziņo thelocal.no.

Banka nesen izveidojusi tīmekļa vietni, kas popularizē ētiskos kredītus - mājokļu finansējumu bez procentiem. Kredītiestāde informē, ka tā testē bezprocentu aizdevumu ideju, lai spētu sadarboties ar mājokļu pircējiem - musulmaņiem, kuriem tradicionālie kredīti nav pieņemami ticības dēļ. Islams liedz procentu un maksu piemērošanu finanšu aizdevumiem.

Nedēļas laikā aptuveni 300 cilvēki sazinājušies ar banku, lai iegūtu plašāku informāciju par šo kreditēšanas veidu.

Storebrand pašlaik izvērtējot tirgus potenciālu šādam aizdevumam.

Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā (ES), ar kuru Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) parakstījuši līgumu par sadarbību lauksaimniecības un pārtikas produktu sertifikācijā un iestāžu atbilstības izvērtēšanā.

Sadarbības memorandu ceturtdien parakstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Starptautiskā akreditācijas centra vadītāja Amina Ahmed Mohammed. Tā mērķis ir veicināt abu valstu kompetento iestāžu sadarbību halal produkcijas sertificēšanā un iestāžu akreditācijā, lai radītu labvēlīgus apstākļus savstarpējās tirdzniecības veicināšanai starp Latviju, AAE un citām valstīm.

Paredzēts, ka sertifikāciju varēs veikt sešu mēnešu laikā, kas ir salīdzinoši ātrs laiks. Latvijas uzņēmēji cer, ka eksporta apjomi palielināsies jau tuvākajā laikā. Jau piektdien sertifikācija tiks veikta divos Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos – GPU Nākotne un Cēsu gaļas kombināts. Arābu puse cer arī uz Latvijā ražoto piena produktu un miltu izstrādājumu eksportu.