2012.gada deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspils pilsētā sasniedza 86 milj. Ls jeb par 51% vairāk nekā 2011.gada deviņos mēnešos.

Ventspils pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma ierindojas 4.vietā aiz Rīgas, Liepājas un Daugavpils, atsaucoties uz statistikas datiem, norāda Ventspils domes ekonomikas nodaļas vadītājs Laimonis Strujevičs.

Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms pieaudzis par 51%. Ventspils pilsēta apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma dinamikā starp republikas pilsētām ieņēma 1.vietu (vidējais pieaugums Latvijā 13%, Liepājā 30%, Jelgavā 19%, Daugavpilī 12%, Rīgā 9%, Valmierā 9%, Jūrmalā 4% un Jēkabpilī 1%).

Ventspils pilsētā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju 2012.gada deviņos mēnešos sasniedza Ls 2259. Republikas pilsētu grupā pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma uz 1 iedzīvotāju Ventspils ierindojas 3.vietā aiz Liepājas un Valmieras. Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju Ventspilī pieaugusi 1.5 reizes.

2008. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusgadu, rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā samazinājusies par 3.6%, liecina Centrālajā statistikas pārvaldē publicētā informācija.

Savukārt 2008. gada jūnijā, salīdzinot ar 2008. gada maiju, rēķinot salīdzināmās cenās, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, pieauga par 1.2%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomi palielinājās par 0.2%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 4.9%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē tie samazinājās par 6.7%. Rūpniecības produkcijas izlaides kāpumu pamatā ietekmēja ražošanas pieaugums metālu ražošanā par 8.6%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 4.9%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 4%.

2008. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātajiem datiem samazinājās par 6.4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 7.5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 1.8%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 0.8%. Rūpniecības produkcijas izlaides samazinājumu ietekmēja apjomu kritums: pārtikas produktu un dzērienu ražošanā - par 10.9%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 7.9% un mēbeļu ražošanā, citur neklasificētas ražošanas nozarē – par 37.4%.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā augustā salīdzinājumā ar 2021.gada astoto mēnesi samazinājusies par 0,3%, tādējādi tai esot starp piecām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kritums.

Tā liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" trešdien publicētie dati par 26 ES dalībvalstīm.

Vēl kritums šajā periodā fiksēts Beļģijā (-10,3%), Luksemburgā (-2,5%), Slovākijā (-2%) un Rumānijā (-1,7%).

Savukārt straujākais pieaugums bijis Bulgārijā (+16,5%), Lietuvā (+14,4%), Dānijā (+14,1%) un Maltā (+12,2%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide augustā gada griezumā pieaugusi par 0,7%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji rūpniecības produkcijas izlaide augustā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada palielinājusies par 3,5%, bet eirozonā – par 2,5%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - rūpniecības produkcijas izlaide ES augustā pieaugusi par 1,1%, bet eirozonā - par 1,5%.

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Rūpniecības produkcijas izlaide 2007. gada novembrī Eiropas Savienības (ES) 27 valstīs samazinājās par 0,3%. Oktobrī ES27 rūpniecības produkcijas izlaide palielinājās par 0,5%. Latvijā rūpniecības izlaide novembrī, salīdzinot ar oktobri, palielinājās par 1,0%, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat dati.

Salīdzinot 2006. un 2007. gada novembri, ES27 valstu kopējā rūpniecības produkcijas izlaide ir palielinājusies par 2,6%. Latvijā gada laikā rūpniecības produkcijas izlaide ir samazinājusies par 0,3%, kamēr Lietuvā un Igaunijā tā ir palielinājusies par attiecīgi 3,2% un 4,4%.

Vislielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums mēneša laikā, salīdzinot 2007. gada oktobri un novembri, bijis Nīderlandē (1,8%) un Zviedrijā (1,8%). Savukārt vislielākais kritums bijis Portugālē (-3,3%) un Lietuvā (-3,0%).

Vislielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums gada laikā, salīdzinot 2006. un 2007. gada novembri, bijis Īrijā (14,7%) un Slovākijā (13,2%). Savukārt vislielākais kritums bijis Itālijā (-2,4%) un Portugālē (-2,0%).

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecība, pēc krituma maijā, atkal uzrādīja nelielu pieaugumu 1.4% apmērā. Jūnijā apstrādes rūpniecība palielinājās par 0.9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē par 11.5%. Pērnā gada laikā rūpniecības nozare, īpaši apstrādes rūpniecība, uzsāka ļoti strauju lejupslīdi. To straujākais kritums bija vērojams šā gada sākumā. Strauji augošā piesardzība un krīzes eskalācijas gaidās uzņēmumi strauji mazināja savus uzkrājumus un samazināja apgrozībā atrodošos resursus. Daudzi uzņēmumi straujā pieprasījuma krituma rezultātā savu darbību sašaurināja vai pārtrauca un mēģināja iztirgot uzkrājumus. Krītošā pieprasījuma ietekmē mazinājās produkcijas cenas. Tagad palēnām uzkrājumi iet uz beigām, kā rezultātā uzņēmumi, ne tikai Latvijā, uzsāk produkcijas ražošanu, pieaug atsevišķu produktu eksports, jo arī tirgotājiem nepieciešams papildināt preču uzkrājumus. Līdz ar to neliels aktivitātes pieaugums ir saprotams, bet jautājums par tā noturību saglabājas.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums – par 1,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,2%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,8%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 1,7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija samazinājums par 2,2%.

Lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 79,6%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 18,7%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 12,7%. Ievērojamu produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja arī lielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde par 7,7%.

Rūpniecības, mazumtirdzniecības, transporta pakalpojumu, nodokļu ieņēmumu un jebkādi citi pašlaik pieejamie dati rada tādu ainu par Latvijas ekonomikā notiekošo, kas pat nerada vēlmi pēc pārmērīga optimisma. Mūsu ekonomikas sniegums otrajā ceturksnī ir bijis izcils, pārliecināts ir DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Vienlaikus viņš uzsver, ka spēcīgajai izaugsmei Latvijā ir nepatīkams globālais konteksts. «Nav šaubu, ka pozitīvā inerce pašlaik ir pietiekami spēcīga, lai nodrošinātu spēcīgu izaugsmi arī trešajā ceturksnī, taču par gada beigām jau ir nelielas bažas,» saka Strautiņš.

Lai arī pašlaik vēl no eksportējošo nozaru pārstāvjiem neesot saņemti signāli par pasaules izaugsmes straujās vājināšanās ietekmi, taču šāds brīdis nenoliedzami var pienākt, pieļauj Strautiņš, sakot, ka notikumi finanšu tirgos rada iespaidu, ka ekonomikas lielvalstu līderi zaudē kontroli pār notikumu gaitu.

Šā gada jūnijā rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā bija 295.4 miljoni. latu. Salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieaudzis par 1.4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākie ražošanas apjoma pieaugumi bija citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 13.8%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 9.8%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – par 8.2%.

Savukārt kritums bija kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana – par 37.2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 13.8%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 6.3%.

2009. gadā rūpniecības produkcijas izlaide, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājās par 15.8%. Tomēr pēdējā gada ceturksnī kopumā līkne bija augšupejoša.

Rūpniecības produkcijas izlaide faktiskajās cenās pērn bija 3553.6 milj. latu. Apstrādes rūpniecībā kritums bijis 17.7%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 8.4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2009. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 3. ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 3.8%.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.0% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 10.3%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 10.2%. 2009. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem samazinājās par 6,7%.

Mēneša laikā rūpniecības izlaide nedaudz pieaugusi, bet gada griezumā vēl aizvien vērojums samazinājums.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu rūpniecības produkcijas apjoms, izņemot tvaika un ūdens apgādi, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1.8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tajā skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi auga par 9.1%, apstrādes rūpniecībā - par 0.4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 5%. Ražošanas apjoma pieaugumu galvenokārt ietekmēja apjomu palielinājums gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 8%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 4%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles - par 1.1%.

Septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide, samazinājās par 5.4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 8.6%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14.4%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 4.4%. Rūpniecības produkcijas izlaides samazinājumu galvenokārt ietekmēja apjomu kritums mēbeļu ražošanā – par 27.7%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 14,3%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 15.3% un pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 4.7%.

Latvijā šā gada martā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn bija trešais lielākais rūpnieciskās ražošanas pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī rūpnieciskās ražošanas izlaide martā bija par 10% lielāka nekā šajā mēnesī 2016.gadā. No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielāks nekā Latvijā rūpnieciskās ražošanas pieaugums bijis Igaunijā (+14,8%) un Rumānijā (10,2%).

Lietuvā martā rūpniecības izlaide bija par 4,6% lielāka nekā pirms gada.Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada izteiksmē tika reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet kritums bijis tikai Nīderlandē (-2,2%). Horvātijā rūpnieciskā izlaide saglabājās pagājušā gada trešā mēneša līmenī.Mēneša izteiksmē rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums martā reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet astoņās valstīs fiksēts samazinājums.

2009. gada janvārī, salīdzinot ar 2008. gada decembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 11.2%.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi sarukuši par 3.7%, apstrādes rūpniecībā - par 12.9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 4.2%. Lielākais ražošanas apjoma kritums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 53.6%, citu transporta līdzekļu ražošanā (kuģu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 23.1% un tekstilizstrādājumu ražošanā – par 17.4%.

2009. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem, samazinājusies par 23.9%.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Gada griezumā rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palielinājusies par 13%.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 12,6%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,9% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 15,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, salīdzinot šā gada trešo ceturksni ar atbilstošo periodu pērn, rūpniecības produkcijas izlaide pēc izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieaugusi par 19,4%. Apstrādes rūpniecībā - par 19,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 17,4%.

Vērtējot 2010.gada septembra un pagājušā gada septembra datus, redzams, ka rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 19%. Proti, apstrādes rūpniecībā – par 19,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,2% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 15,5%.

Lai arī gada griezumā rūpniecības izlaide Latvijā strauji samazinājusies, tomēr šobrīd vērojama tendence rūpniecības apjomiem stabilizēties.

Salīdzinot 2009. gada februārī ar 2009. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās vien par 0.5%, lai arī gada griezumā 2009. gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem samazinājās par 24.2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Tādējādi var spriest, ka rūpniecības izlaide sākusi nostabilizēties.

Mēneša laikā vērojams neliels kritums apstrādes rūpniecībā - par 0.7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 0.1%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1.4%. Lielākais ražošanas apjoma kritums bija citu transporta līdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 13.9%, apģērbu ražošanā – par 13.5% un papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 12.1%.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pēc CSP skaidrotā to ietekmēja produkcijas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā par 0,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 6,6%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 3,2%.

Pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, ražošanas apjoma kritumu apstrādes rūpniecībā ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums metālu ražošanas nozarē par 49,3%, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē (tai skaitā kuģu un laivu, dzelzceļa transporta remonts un apkope) – par 25%, apģērbu ražošanas nozarē – par 16,6%, dzērienu ražošanas nozarē – par 10,2%. Arī tekstilizstrādājumu ražošanas, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarēs produkcijas apjoms saruka.

Martā, salīdzinot ar februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,7% un to būtiski ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana samazinājās par 2,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,6%.

Šā gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2,9%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, apstrādes rūpniecībā – par 5,7%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,6%.

Apstrādes rūpniecības apjoma kritumu būtiski ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums lielākajās nozarēs – metālu ražošanā par 36,1%, metālapstrādē – par 2,6% un kokapstrādē – par 3,4%.

Gada otrajā pusē sagaidāma apstrādes rūpniecības izlaides apjomu atgriešanās pie izaugsmes, uzskata eksperti.

Atskaitot problēmas metālu ražošanā un biodegvielu ražošanā, kopumā Latvijas apstrādes rūpniecībai klājas samērā labi, skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Abas problēmu skartās jomas nodarbina ap 3% nozarē strādājošo, taču to ietekme uz apgrozījuma datiem ir daudz lielāka, un metālu ražošana pērn šajā laikā veidoja gandrīz desmitdaļu apstrādes rūpniecības izlaides. Tāpēc ekonomiku kopumā šie satricinājumi ietekmē mazāk, nekā varētu likt domāt uzņēmumu apgrozījums. Ja nebūtu Liepājas Metalurga ietekmes, apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī būtu augusi pret pērno aprīli, tāpat nav šaubu, ka pievienotā vērtība ir augusi pat par spīti šī uzņēmuma ķibelēm, saka eksperts.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2012. gada jūniju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Elektroenerģijas un gāzes apgādē apjomi saruka par 7,1%, vienlaikus pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2%, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 0,8%.

Lielākais ražošanas apjoma pieaugums no apstrādes rūpniecības nozarēm bija citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – 2,9 reizes, mēbeļu ražošanas nozarē – par 13,9% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 13,5%.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1,7%. Apstrādes rūpniecībā auga par 1% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 0,5%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 1,4%.

Liepājā šā gada pirmajā ceturksnī, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, rūpniecības produkcija saražota 687 Ls apmērā un realizēta 769 Ls apmērā, kas ir augstākie rādītāji starp septiņām lielākajām pilsētām.

Lai gan saražotās rūpniecības produkcijas realizācijas apjoms naudas izteiksmē 1. ceturksnī Liepājā samazinājies par 2.7%, tas ir zemākais kritums starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām, rāda pašvaldības apkopotie statistikas dati.

2009.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada 4.ceturksni saražotās rūpniecības produkcijas apjomi naudas izteiksmē samazinājies gan Latvijā kopumā, gan visās septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Liepājā šā gada 1.ceturksnī saražota rūpniecības produkcija par 58.2 milj. Ls (6.6% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2008.gada 1.ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms samazinājies par 35.8 milj. Ls, jeb par 38.1%.