Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Gada otrajā pusē sagaidāma apstrādes rūpniecības izlaides apjomu atgriešanās pie izaugsmes, uzskata eksperti.

Atskaitot problēmas metālu ražošanā un biodegvielu ražošanā, kopumā Latvijas apstrādes rūpniecībai klājas samērā labi, skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Abas problēmu skartās jomas nodarbina ap 3% nozarē strādājošo, taču to ietekme uz apgrozījuma datiem ir daudz lielāka, un metālu ražošana pērn šajā laikā veidoja gandrīz desmitdaļu apstrādes rūpniecības izlaides. Tāpēc ekonomiku kopumā šie satricinājumi ietekmē mazāk, nekā varētu likt domāt uzņēmumu apgrozījums. Ja nebūtu Liepājas Metalurga ietekmes, apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī būtu augusi pret pērno aprīli, tāpat nav šaubu, ka pievienotā vērtība ir augusi pat par spīti šī uzņēmuma ķibelēm, saka eksperts.

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 5,0 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 0,3 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 11,7 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8 %.

Rūpniecības produkcijas apjoms pieauga vairumā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās – gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 19,0 %), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,9 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 1,9 %). Lielākais izlaides kāpums jau otro mēnesi pēc kārtas bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 49,8 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 37,1 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 16,9 %), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 13,1 %). Ievērojams produkcijas izlaides pieaugums bija arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Jaunākie statistikas dati par rūpniecības produkcijas izlaidi ir iepriecinoši, jo ražošanas apjomu pieaugums par 5,1% šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nodrošināja rūpniecības izlaides rekordapjomu. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecības izlaidi radīja apstrādes rūpniecības izaugsme 5,3% apmērā, ko savukārt veicināja apjomu pieaugums lielākajā daļā tās apakšnozaru, informē Finanšu ministrija.

Viena no straujāk augošajām apakšnozarēm šā gada maijā bija gatavo metālizstrādājumu ražošana, kuras apjomi gada laikā pieauga par 19,6%, sasniedzot augstāko izlaides līmeni, kāds jebkad apakšnozarē ticis fiksēts. Šajā apakšnozarē veiktās nefinanšu investīcijas ir pieaugušas kopš 2014. gada, tai skaitā šā gada pirmajā ceturksnī investīciju vērtība pieauga par 13,6%, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo ceturksni. Tādējādi var secināt, ka metālapstrādes uzņēmumu darbībā šogad atspoguļojas iepriekš veikto investīciju rezultāti, jo 2016. gada piecos mēnešos kopumā gatavo metālizstrādājumu ražošanas izlaide ir pieaugusi par 7,6%. Pie tam šogad ir paplašinājies arī viens no Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem, izveidojot jaunu un modernu ražotni, tādējādi turpmāk pozitīvi ietekmējot metālapstrādes nozares izaugsmi.

2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 9,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 18,6 %.

Produkcijas pieaugumu novembrī, salīdzinot ar novembri gadu iepriekš, nodrošināja nozīmīgs izlaides kāpums lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā tādu augstu un vidēji augstu tehnoloģiju ražošanas nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 46,6 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 31,3 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 14,6 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 12,2 %, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Kā vienu no būtiskākajiem ražošanas pieaugumu ietekmējošiem faktoriem var minēt produkcijas pieprasījuma palielināšanos eksporta tirgos, sevišķi valstīs ārpus eirozonas.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Straujais produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecības nozarēs vedina domāt, ka preču eksporta izaugsmes tempi palielināsies

Raugoties uz valsts ārējās tirdzniecības statistiku augustā, no pirmā acu uzmetiena varētu domāt, ka ekonomiskā izaugsme eksporta tirgos ir apstājusies un tas pats drīzumā notiks arī pie mums. Šādu iespaidu varētu radīt eksporta apjomu samazināšanās par 3,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi. Tomēr dati liecina, ka Eiropā, kas ir Latvijas eksporta preču galvenais noieta tirgus, ekonomiskā izaugsme paātrinās.

Citādi ir ar Krieviju, kuras politiskie un ekonomiskie procesi lielā mērā vainojami mūsu valsts augusta ārējās tirdzniecības statistikas blaknēs. Tomēr tiem, kuri uzskata, ka Krievijas iepriekš pieņemto lēmumu un ekonomisko procesu dēļ mūsu valsti sagaida vispārējs un dziļš kritums eksportā, vai, nedod Dievs – kaut kāda ekonomiskā krīze, ir vērts pievērst uzmanību Latvijas kopējai eksporta statistikai. Pašreizējos apstākļos tā neizskatās peļama. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, šī gada astoņos mēnešos, salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, Latvijas kopējais eksports pieaudzis par nepilniem diviem procentiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Ekonomikas dati liecina par Rietumeiropas patērētāju kūtrumu, tomēr centrālās bankas radītie naudas plūdi ļauj cerēt vismaz uz nelielu izaugsmi

Statistika par norisēm tautsaimniecībā pēdējā laikā iezīmējas ar zināmu pretrunīgumu. Proti, kamēr vieni vedina domāt, ka situācija valsts tautsaimniecībā ir labāka, nekā domāts, un šeit uzskatāms piemērs ir valsts iekšzemes kopprodukta, būvniecības un transporta nozares trešā ceturkšņa izaugsmes dati, tikmēr citi vedina domāt, ka nākotnes perspektīvas nav tik rožainas. Tas lielā mērā ir attiecināms uz oktobra apstrādes rūpniecības datiem, kuri pēc salīdzinošas pievilcības iepriekšējos mēnešos gada desmitajā mēnesī ievērojami pasliktinājušies. Protams, viena bezdelīga pavasari nenes, tāpat kā viena mēneša sniegums nekādā gadījumā nav uzskatāms par tendenci. Taču vispārējās kopsakarības (piemēram, pēdējā laikā vērojamā ražotāju cenu samazināšanās) oktobri Latvijas ražošanas sektorā neļauj atstāt bez uzmanības.

Lai arī gada sākums apstrādes rūpniecībai nav bijis sevišķi veiksmīgs, atsevišķu nozaru dati ļauj izteikt minējumu par to, ka konjunktūra varētu uzlaboties

Nepārliecinošā izaugsme globālajā tautsaimniecībā nav metusi līkumu arī Latvijai un vienai no pēckrīzes pirmo gadu ekonomikas vilcējspēkiem – apstrādes rūpniecībai. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir samazinājusies par 2,9%, kas ir ievērojami sliktāks rādītājs nekā pagājušajā gadā, kad kopumā nozare demonstrēja 4,1% vērtu ražošanas pieaugumu.

Raugoties uz potenciālajām konjunktūras izmaiņām, varam atrast gan pozitīvus, gan negatīvus faktorus. Ja sākam ar sliktām ziņām, tad noteikti jāpievērš uzmanība atsevišķu Starptautiskā Valūtas fonda amatpersonu izteikumiem par pasaules ekonomikas atrašanos visai sarežģītā situācijā, tāpat ceturtdien Eiropas centrālās bankas izziņotajai tālākai bāzes procentu lik- mju samazināšanai un jaunām injekcijām finanšu tirgū. Tas skaidri norāda, ka ar patēriņa pieaugumu ir problēmas, ko apstiprina arī Ķīnas eksporta samazināšanās, turklāt krituma temps procentuālā izteiksmē uzrāda tendenci palielināties. Februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi Ķīnas eksports krities par 25,4% salīdzinājumā ar 11,2% samazinājumu, kas gada izteiksmē tika fiksēts janvārī. Minētais norāda, ka noliktavas varētu būt pārpildītas un būtu naivi cerēt, ka tas neietekmēs arī Latvijas ražotājus.

Eiropas rūpnieku noskaņojums augustā-septembrī ir ievērojami uzlabojies, kas ļauj domāt, ka arī pasūtījumi Latvijas rūpniekiem pakāpeniski augs tuvāk šī gada beigām un nākamgad, situāciju Latvijas ražojošajā sektorā komentē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Viņa izsaka viedokli, ka Liepājas metalurga dīkstāves negatīvā ietekme uz ražošanas kopējo izaugsmi jau ir beigusies – metālu ražošana salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pat ir pieaugusi. Pozitīvu ieguldījumu ražošanas datos, pēc ekspertes domām, augustā sniedza arī mašīnu un iekārtu ( tajā skaitā elektrisko iekārtu) ražošana, kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība u.c.

Jau ziņots, ka augustā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada mēnesi produkcijas izlaide apstrādes rūpniecībā ir samazinājusies par 2,5%.

Lai arī ražošanas apjomi bija arī zemāki nekā pirms gada, tomēr viss nav tik slikti, kā izskatās – kritums daļēji izskaidrojams ar ļoti spēcīgu apjomu kāpumu 2012.gada augustā. Pievēršot uzmanību līmeņiem, redzams, ka ražošanas apjomi joprojām ir augstāki nekā šī gada sākumā, vērtē Swedbank eksperte.

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 1,3% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4%. Savukārt pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,1%.

Šogad jūnijā, salīdzinot ar 2013. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,6% un apstrādes rūpniecībā – par 2,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 0,1%. Ražošanas apjoma samazinājums bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – par 35,7%, dzērienu ražošanas nozarē – par 26,4%, apģērbu ražošanas nozarē – par 23,1% un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas – par 5,5%.

Šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā samazinājums par 2,2%, savukārt pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 0,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,3%.

Salīdzinot ar 2014. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,2%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 15,6%, apstrādes rūpniecībā – par 4,4%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 0,3%.

Šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 4,2%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2,6%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2,5% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 9,9%.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pēc CSP skaidrotā to ietekmēja produkcijas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā par 0,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 6,6%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 3,2%.

Pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, ražošanas apjoma kritumu apstrādes rūpniecībā ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums metālu ražošanas nozarē par 49,3%, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē (tai skaitā kuģu un laivu, dzelzceļa transporta remonts un apkope) – par 25%, apģērbu ražošanas nozarē – par 16,6%, dzērienu ražošanas nozarē – par 10,2%. Arī tekstilizstrādājumu ražošanas, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarēs produkcijas apjoms saruka.

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Notikumi eksporta tirgos ļauj cerēt, ka tas ir jaunas, spēcīgas un noturīgas izaugsmes perioda sākums, bet šī gada pirmā puse nozarei paliks atmiņā vienkārši kā nepatīkama epizode, tā jaunākos statistikas datus apstrādes rūpniecībā komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūlijā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn apstrādes rūpniecības nozaru produkcijas izlaide palielinājās par 4,2%.

Pēc P. Strautiņa teiktā, Latvijas rūpnieku noskaņojums jau divus gadus ir bez nozīmīgām izmaiņām, bet galvenajos tirgos, izņemot Krieviju, tas pēdējo mēnešu laikā ir strauji uzlabojies.

«Skaidrs, ka labs noskaņojums vien nelīdzēs, rūpniecības attīstībai vajadzīga konkurētspēju veicinoša vide, tāpēc nedrīkst būt nekādu kompromisu elektrības OIK radītā sloga samazināšanas jautājumā. Enerģētika nav un nebūs nozīmīga naudas pelnītāja mūsu valstij, tā ir pārējo ekonomiku apkalpojoša nozare, kurai jāzina sava vieta,» komentē DNB eksperts.

2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Kopējo samazinājumu būtiski ietekmēja produkcijas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 4,3%.

Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana pieauga par 0,6% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3,9%.

2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,vislielākaisražošanas apjoma samazinājums bija metālu ražošanas nozarē par 55,8%, ko ietekmēja AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšana. Būtisks kritums arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visādu veidu iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – par 20,5% un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē – par 13,5%.

Martā, salīdzinot ar februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,7% un to būtiski ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana samazinājās par 2,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,6%.

Šā gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2,9%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, apstrādes rūpniecībā – par 5,7%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,6%.

Apstrādes rūpniecības apjoma kritumu būtiski ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums lielākajās nozarēs – metālu ražošanā par 36,1%, metālapstrādē – par 2,6% un kokapstrādē – par 3,4%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums – par 1,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,2%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,8%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 1,7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija samazinājums par 2,2%.

Lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 79,6%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 18,7%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 12,7%. Ievērojamu produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja arī lielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde par 7,7%.

2015. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieauga par 3,6%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bija kritums par 2,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apstrādes rūpniecībā gada deviņos mēnešos saražotās produkcijas apjoms pieauga par 4,6%, tai skaitā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 43,1%, mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,2%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē – par 6,3%. Savukārt lielākais produkcijas apjoma kritums bija apģērbu ražošanas nozarē – par 17%, tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē – par 8,4%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 8,3% un pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 4,8%.

2015. gada septembrī, salīdzinājumā ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,7%. To ietekmēja apjoma samazinājums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 6,4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par 2%, bet apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 0,2%.