Notikumi eksporta tirgos ļauj cerēt, ka tas ir jaunas, spēcīgas un noturīgas izaugsmes perioda sākums, bet šī gada pirmā puse nozarei paliks atmiņā vienkārši kā nepatīkama epizode, tā jaunākos statistikas datus apstrādes rūpniecībā komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūlijā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn apstrādes rūpniecības nozaru produkcijas izlaide palielinājās par 4,2%.
Pēc P. Strautiņa teiktā, Latvijas rūpnieku noskaņojums jau divus gadus ir bez nozīmīgām izmaiņām, bet galvenajos tirgos, izņemot Krieviju, tas pēdējo mēnešu laikā ir strauji uzlabojies.
«Skaidrs, ka labs noskaņojums vien nelīdzēs, rūpniecības attīstībai vajadzīga konkurētspēju veicinoša vide, tāpēc nedrīkst būt nekādu kompromisu elektrības OIK radītā sloga samazināšanas jautājumā. Enerģētika nav un nebūs nozīmīga naudas pelnītāja mūsu valstij, tā ir pārējo ekonomiku apkalpojoša nozare, kurai jāzina sava vieta,» komentē DNB eksperts.
Tikmēr SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda uz eirozonas industriālā sektora mošanos, kas ir laba ziņa arī Latvijas rūpniecībai un sniegs pozitīvu ietekmi. Tādēļ, lai arī septiņos mēnešos nozare atrodas mīnusā (-0.2%), sagaidāms, ka gadu kopumā tā spēs noslēgt ar pieaugumu, uzskata ekonomists.
Viņaprāt, liela ietekme uz kopējiem rādītājiem būs tam, cik ātri un cik lielā mērā darbību atsāks Liepājas Metalurgs. Taču kopumā attīstības perspektīvas saglabājas pozitīvas, un salīdzinoši smagākais punkts varētu būt aiz muguras. Tomēr tas nenozīmē, ka mazināsies konkurence. Daudzas, līdz šim krīzes māktās valstis, ir spējušas uzlabot savu konkurētspēju, tādēļ cīņa par pieaugošo tirgus daļu nebūs viegla,» vērtē D. Gašputis.