Gada otrajā pusē sagaidāma apstrādes rūpniecības izlaides apjomu atgriešanās pie izaugsmes, uzskata eksperti.
Atskaitot problēmas metālu ražošanā un biodegvielu ražošanā, kopumā Latvijas apstrādes rūpniecībai klājas samērā labi, skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Abas problēmu skartās jomas nodarbina ap 3% nozarē strādājošo, taču to ietekme uz apgrozījuma datiem ir daudz lielāka, un metālu ražošana pērn šajā laikā veidoja gandrīz desmitdaļu apstrādes rūpniecības izlaides. Tāpēc ekonomiku kopumā šie satricinājumi ietekmē mazāk, nekā varētu likt domāt uzņēmumu apgrozījums. Ja nebūtu Liepājas Metalurga ietekmes, apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī būtu augusi pret pērno aprīli, tāpat nav šaubu, ka pievienotā vērtība ir augusi pat par spīti šī uzņēmuma ķibelēm, saka eksperts.
Nav tā, ka nebūtu sarežģījumu citos sektoros, bet tie ir mēreni, viņš uzsver. Par 0-2% gada griezumā samazinājusies izlaide apģērbu, koksnes produktu, nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Tās visas ir nozīmīgas apakšnozares ar būtisku ietekmi uz nodarbinātību un ienākumiem, norāda DNB eksperts. Apģērbu un nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriāli un stikla šķiedra) ražotājiem aprīlis ir bijis izņēmums kopumā veiksmīgā gadā, bet kokrūpniecībai un metālapstrādei pieticīgi rezultāti jau ilgākā laikā. Par laimi, šajā sarežģījumu periodā uzņēmumi iegājuši daudz stiprāki nekā krīzes periodā un ietekme neizplatās uz ekonomiku kopumā, uzņēmumiem nav jāsamazina strādājošo skaits vai algas, viņš norāda.
Lai arī kopējais apstrādes rūpniecības pieaugums ir pozitīvs, to lielā mērā nodrošināja būtisks apjomu kāpums vēsturiski svārstīgajā citu transporta līdzekļu ražošanā, uzsver Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija. Izlaide nozarē ir palielinājusies 2,1 reizi, kas varētu būt saistīts ar kuģu remontu atjaunošanos pēc ziemas perioda. Negatīvā tendence metālu nozarē bija sagaidāma, jo tieši aprīlī tika novērots līdz šim būtiskākais ražošanas apjomu kritums AS Liepājas metalurgs.
No otras puses, jaunākie dati par maiju ir pozitīvāki. Piemēram, ikmēneša EK aptauja liecina par noskaņojuma uzlabojumu rūpniecībā Latvijā un nelielu uzlabojumu arī kopā Eiropā. Arī citās valstīs noskaņojuma rādītāji ir uzlabojušies. Arī Latvijas ražotāju pozitīvākie EK aptaujas maija rādītāji pārsvarā saistāmi ar labvēlīgāku iepriekšējo mēnešu izlaides novērtējumu. Palielinājies arī iekšzemes pasūtījumu novērtējuma pieaugums, taču novērtētais eksporta pasūtījumu apjoms samazinās jau no marta, kas nav pārsteigums, ņemot vērā pēdējo mēnešu situāciju mūsu eksporta tirgos. Ja pozitīvās maija iezīmes Eiropā neņems virsroku pār novērotajām negatīvajām tendencēm, tad, atšķirībā no pēckrīzes gadiem, apstrādes rūpniecības izaugsmei būs vairāk jāpaļaujas tieši uz iekšējā tirgus pieprasījuma palielināšanos, nevis strauju eksporta pieaugumu, norāda eksperte.
Viņa skaidro, ka ražotāju ceturkšņa aptaujā redzams, ka nozaru griezumā augstākais ražošanas jaudu noslodzes kritums otrajā ceturksnī sagaidāms nemetālisko minerālu nozarē, kurā arī vērojama pašlaik zemākā ražošanas jaudu noslodze. Pat metālu sektorā, kurā ietverta problēmu māktā AS Liepājas metalurgs, ražošanas jaudu noslodze ir nedaudz augstākā līmenī. Tas liecina par turpmākiem iespējamiem attīstības riskiem nemetālisko minerālu ražošanā, saka LB eksperte.
Turpmāka ražošanas attīstība lielā mērā ir atkarīga no situācijas attīstības mūsu tirdzniecības partnervalstīs, piekrīt arī Finanšu ministrijas pārstāvji. Lai gan Lietuvā un Igaunijā ražošanas apjomi gada griezumā šā gada pirmajos četros mēnešos bijuši augstāki nekā pirms gada, kopumā ES pirmā ceturkšņa dati liecina par recesijas turpināšanos – rūpniecības izlaides apjoms ES valstīs bijis par 2,1% zemāks kā pirms gada attiecīgajā laika periodā. Un, ņemot vērā Eiropas Komisijas uzņēmēju aptaujas, izskatās, ka būtiski neuzlabosies arī turpmākajos mēnešos - ražotāju noskaņojuma rādītāji gan Latvijā, gan Latvijas lielākajā eksporta tirgū ES kopš šā gada sākuma ir gandrīz nemainīgi, uzsver FM.
Turpmākajos mēnešos noteikti sagaidāma apstrādes rūpniecības izlaides apjomu atgriešanās pie izaugsmes, paredz P. Strautiņš. Viņš pieļauj, ka Liepājas Metalurga ražošana tiks atjaunota, jo kompānija ir dzīvotspējīga un dīkstāve ieinteresētajām pusēm sagādātu tikai liekus zaudējumus. Turpinās normāls attīstības process lielākajā daļā nozaru — investīcijas jaudu palielināšanā, produktu attīstība, efektivitātes celšana, kuram šobrīd par virsu slāņojas cikliskie faktori, bet veiksmei vai neveiksmei ekonomikā ir īslaicīga ietekme, ilgākā laika posmā visu nosaka padarītais darbs, skaidro P. Strautiņš.
Gaidāms, ka gada beigās eirozonas ekonomika ieraudzīs gaismu tuneļa galā un sāks pakāpenisku atkopšanos, tādējādi pozitīvāk ietekmējot arī Latvijas apstrādes rūpniecību, saka Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.
Db.lv jau rakstīja, ka, sekojot sliktajiem rādītājiem martā, arī aprīlī kopējie ražošanas apjomi ir samazinājušies, kas lielā mērā skaidrojams ar slikto situāciju pasaules metālu tirgū.
Šogad aprīlī, salīdzinot ar 2012. gada ceturto mēnesi, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājās par 1%. Tajā skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,8%, apstrādes rūpniecībā – par 2,8%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.