Lai arī gada sākums apstrādes rūpniecībai nav bijis sevišķi veiksmīgs, atsevišķu nozaru dati ļauj izteikt minējumu par to, ka konjunktūra varētu uzlaboties
Nepārliecinošā izaugsme globālajā tautsaimniecībā nav metusi līkumu arī Latvijai un vienai no pēckrīzes pirmo gadu ekonomikas vilcējspēkiem – apstrādes rūpniecībai. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir samazinājusies par 2,9%, kas ir ievērojami sliktāks rādītājs nekā pagājušajā gadā, kad kopumā nozare demonstrēja 4,1% vērtu ražošanas pieaugumu.
Raugoties uz potenciālajām konjunktūras izmaiņām, varam atrast gan pozitīvus, gan negatīvus faktorus. Ja sākam ar sliktām ziņām, tad noteikti jāpievērš uzmanība atsevišķu Starptautiskā Valūtas fonda amatpersonu izteikumiem par pasaules ekonomikas atrašanos visai sarežģītā situācijā, tāpat ceturtdien Eiropas centrālās bankas izziņotajai tālākai bāzes procentu lik- mju samazināšanai un jaunām injekcijām finanšu tirgū. Tas skaidri norāda, ka ar patēriņa pieaugumu ir problēmas, ko apstiprina arī Ķīnas eksporta samazināšanās, turklāt krituma temps procentuālā izteiksmē uzrāda tendenci palielināties. Februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi Ķīnas eksports krities par 25,4% salīdzinājumā ar 11,2% samazinājumu, kas gada izteiksmē tika fiksēts janvārī. Minētais norāda, ka noliktavas varētu būt pārpildītas un būtu naivi cerēt, ka tas neietekmēs arī Latvijas ražotājus.
Tomēr situāciju nevajadzētu uzskatīt par bezcerīgu. Ja paraugāmies uz ražošanas apjomu izmaiņām dažādās apakšnozarēs, tad redzam, ka diezgan strauji kritumi mijas ar visai solīdiem pieaugumiem. Gada pirmais mēnesis bija ļoti neveiksmīgs datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanai, ražošanas apjomiem salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinoties par 14,7%. Lai arī kritums šķiet iespaidīgs, jāvērš uzmanība uz to, ka šī apstrādes rūpniecības apakšnozare pērn piedzīvoja ap 40% vērtu ražošanas apjomu pieaugumu. Turklāt ir jāņem vērā, ka Latvijas rūpniecības uzņēmumi pārsvarā ir mazi un ievērojamas svārstības var radīt pat atsevišķi pasūtījumi. Tādēļ, iespējams, statistikā fiksētajam kritumam ir vien gadījuma raksturs.
Ja raugāmies nākotnē, nevar neminēt arī kādreiz Latvijas lielāko rūpniecības uzņēmumu Liepājas metalurgs, kura nākotnes izredzes ne tuvu neizskatās pārāk spožas gan saistībā ar situāciju pasaules tērauda tirgū, gan pašreizējo īpašnieku mājieniem par ražotnes konservāciju. Vienlaikus uzmanību piesaista izaugsmes tempu palielināšanās Latvijas vadošajā eksporta nozarē – kokapstrādē, produkcijas izlaides apjomiem gada laikā palielinoties par 9,1%. Tā kā koksnes produkcijas galvenie noņēmēji ir celtniecība un rūpniecības nozares, kas ražo dažādas ilglietošanas preces, tad to var uzskatīt par savdabīgu ekonomikas veselības indikatoru. Šajā gadījumā tas liecina par pozitīvām pārmaiņām, jo aizvien lielāki ražošanas apjomi varētu kalpot par apliecinājumu, ka patērētājs ir gatavs maksāt.