Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Mārtiņš Treijs un Gints Aizupietis uzskata, ka burgeri garšo visiem un šis bizness Latvijā arvien pieaug, tādēļ pirms diviem gadiem Raganā, Krimuldas pagastā tika izveidots «Raganas Burgers».

«Raganas Burgers» ideja radās nejauši, kad G.Aizupietis bija atbraucis līdz Raganai pārdot savu automašīnu. «Kad Gints pārdeva savu automašīnu, piedāvāju viņu aizvest līdz mājām, bet viņš gribēja braukt ar autobusu. Es nolēmu, ka pavadīšu viņu,» saka M. Treijs. Kamēr abi bērnības draugi ir gaidīja autobusu, radās ideja par kopīgu biznesu.

Sākumā bija doma veidot kababnīcu, jo M. Treijam garšoja Vācijas kebabi un viņš uzskatīja, ka tik garšīgi cik ir šajā valstī, nav ēsti nekur, tomēr G. Aizupietis piedāvāja burgernīcu. Beigās vienojāmies par burgeriem un picām, ar domu, ka vēlāk nonāksim arī pie kebabiem, ko arī esam izdarījuši. «Ik pa laikam mums visiem sagribas burgeru, bet Latvijā nevarēju nogaršot nevienu burgeru, kas neliktu man just smaguma sajūtu, līdz brīdim, kad Gints piedāvāja sava burgera interpretāciju. Tajā brīdī es sapratu, ka mums būs burgernīca,» stāsta M. Treijs.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Jau vairāk kā 20 gadus uzņēmums Dino Zoo nodrošina plašu un daudzveidīgu zoo preču un veterināro pakalpojumu klāstu dažādu sugu mājdzīvnieku saimniekiem visā Latvijā. Plaši un moderni zoo veikali un veterinārās aptiekas pieejamas gan lielākās, gan mazākās Latvijas pilsētās, tāpat mājdzīvnieku saimniekiem ātri un ērti ir iespējams sagādāt visu mīlulim nepieciešamo dinozoo.lv interneta veikalā.

Taču uzņēmums piedāvā ne tikai plašu, profesionālu zoo preču klāstu un dažādus veterināros pakalpojumus, bet rūpējas arī par līdzcilvēku izglītošanu par dažādām, ar mājdzīvnieku aprūpi saistītām tēmām dinozoopasaule.lv portālā. Tāpat uzņēmums rīko arī izglītojošas ekskursijas bērniem, organizē atbalsta pasākumus mājdzīvnieku audzētājiem, kā arī veicina mājdzīvnieku labturību, rīkojot ziedojumu kampaņas.

Piecpadsmit gadu laikā iegūstot pieredzi mazumtirdzniecības jomā, Kaspars Lūsis un Uldis Mežs radījuši zīmolu Skrāpele, ar ko vēlas izkonkurēt līdzīgas preces no Ķīnas.

Jelgavnieki radījuši kaķu nagu asināmos dēlīšus Skrāpele, kas izgatavoti no kartona. Abi ir seni draugi un 2000. gada sākumā nolēmuši, ka vēlas uzsākt savu biznesu. Lai gan ideja par kaķu nagu asināmo dēlīti ir aizgūta no ārzemēm, tomēr Skrāpeles izveidotāji pavadīja aptuveni divus gadus eksperimentējot, lai produktu izstrādātu. Nākamā gada pavasarī apritēs trīs gadi, kopš zīmols uzsācis savu darbību. Vairums pircēju zīmolu uzrunā sociālajā tīklā Facebook. K.Lūsis atzīst, ka pieprasījums ir tik liels, ka šobrīd ražošanu nācies nedaudz bremzēt, jo tā notiek pašu spēkiem privātmājas darbnīcā Jelgavā. Mēnesī tiek saražoti aptuveni 500 kaķu nagu asināmie kartona dēlīši. Lai gan pārsvarā uzņēmuma klienti ir no Latvijas, tomēr jelgavniekiem ir plāni arī saistībā ar eksportu. Tirdzniecību plānots attīstīt ar interneta palīdzību, tāpēc nav ierobežojumu, uz kurām valstīm produktus varēs sūtīt. Vienīgais ierobežojums - jo tālāk atradīsies klients, jo dārgākas būs sūtīšanas izmaksas. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanai tika investēti mazāk nekā 10 000 eiro no privātajiem līdzekļiem. Zīmols reģistrēts jau ar esošu SIA ML ALFA, jo, pēc K.Lūša domām, tas liecina par reputāciju. «Ja kāds vēlas ar mums sadarboties, tad redzams, ka uzņēmums darbojas 15 gadus. Ja tik ilgi vari noturēties biznesā, tad tā ir kvalitātes zīme,» uzskata K. Lūsis.

Rīgā, Kandavas ielas un Tapešu ielas rajonā, sabiedriskā labuma organizācija - biedrība «Šri Ganeša», iecerējusi ierīkot klaiņojošo «kaķu pilsētiņu».

Biedrības darbības mērķis ir samazināt bezsaimnieka dzīvnieku skaitu pilsētas ielās, kā arī atrast tiem jaunus saimniekus.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja šodien lēma par 7158 kvadrātmetru plaša zemesgabala nodošanu organizācijai. Lai gan komiteja biedrības lūgumu atbalstīja, galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Atsevišķu opozīcijas deputātu vidū gan šī iecere radīja bažas, par to, kas notiks ar dzīvniekiem, ja gadījumā biedrība pēkšņi zaudēs sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tāpat domnieki interesējās, vai tiešām klaiņojošo kaķu izmitināšanai nepieciešama tik liela teritorija.

Rīgas dome Īpašuma departamenta jurists Ernests Saulītis pastāstīja, ka teritorija atrodas dzelzceļa tuvumā un tā ir paredzēta kā rekreācijas zona, kas nozīmē, ka citiem nolūkiem tā patlaban netiks izmantota. Zemi biedrībai plānots nodot uz laiku līdz desmit gadiem, taču, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi, pašvaldība ir tiesīga līgumu lauzt.

Uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā.

Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdens vadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Savulaik, projektējot Promenādes inženierkomunikācijas, bija paredzēts tās izcelt ārā no Promenādes un novirzīt kanalizācijas notekūdeņus uz Jūras ielu, tādējādi pilnībā atrisinot kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas problēmas. «Uzņēmēji, kā, piemēram, Ivars Kesenfelda kungs, kuri uzskatīja, ka, uzsākot biznesu un samaksājot nedaudz vairāk – tā ir investīcija nākotnē – tā arī izdarīja, un šodien Promenāde Hotel nezina bēdu,» pauž Liepājas ūdens vadītājs.

Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus neatsaucās uzņēmēja Stīna Lorensa jeb mūziķa Luī Fonteina aicinājumam un neieradās uz «no kakām tīro zivju» makšķerēšanu pasākumu. Pats Fonteins secināja, ka tas ir gana loģiski, ka aicinātais viesis nav ieradies «jo ir taču saprotami, ka neēdīs zivis, kas dzīvo netīrā ūdenī». Tādejādi L. Fonteins arī netika pie loma, ko pagatavot.

Dienas Bizness jau vēstīja, ka uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā. Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdensvadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Foto: dinozoopasaule.lv

Rūpējoties par mājdzīvnieku labturību un veselību, uzņēmums Dino Zoo piedāvā ne tikai visu nepieciešamo mīluļu aprūpei dinozoo.lv interneta veikalā un Dino Zoo veikalos visā Latvijā, bet arī plašu veterināro pakalpojumu klāstu.

Divas mūsdienīgas veterinārās klīnikas, veterināro aptieku tīkls visā Latvijā, suņu skola un profesionāla kaķu un suņu frizētava Rīgā – Dino Zoo nodrošina veterināro aprūpi dažādu sugu mājdzīvniekiem, vienlaikus izglītojot sabiedrību par atbildīgu mājas mīluļu aprūpi, uztura un veselības jautājumiem. Kādus veterināros pakalpojumus nodrošina Dino Zoo veterinārās klīnikas, stāsta Dino Zoo veterinārās klīnikas vadītāja Kristīne Dumpe-Siļķe.

AS “LNK Industries” nākamā gada vasarā nodos Jelgavas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo Dzīvnieku patversmei jaunas, modernas, dzīvnieku vajadzībām piemērotas telpas 75 m2 platībā bez mājām palikušo kaķu izmitināšanai.

Izmantojot moduļu telpu būvniecības sistēmu, būvniecības uzņēmums AS “LNK Industries” izveidos infrastruktūru klaiņojošo kaķu izmitināšanai, kas tiks nodota LLU īpašumā. Kaķu izmitināšanai paredzētajās telpās tiks nodrošināti gan dzīvnieku izmitināšanai, gan kaķu mājas personālam piemēroti apstākļi.

Līdz ar klaiņojošo kaķu izmitināšanu, ir izvirzīts uzdevums radīt maksimāli ērtus apstākļus dzīvniekiem un iespējami komfortablus apstākļus apmeklētājiem, kuri vēlas apskatīt kaķus, lai dotu tiem pajumti.

“Katrs no mums var dot savu artavu palīdzot kādam, kam tas ir vitāli nepieciešams. Reizēm vajadzīgs salīdzinoši neliels laika vai citu resursu ieguldījums, lai kāda dzīve būtiski mainītos uz labo pusi. Ikdienas skrējienā nedrīkstam aizmirst, ka palīdzība nepieciešama arī dzīvniekiem, kuri mūsu līdzcilvēku dēļ palikuši bez mājām. Mums jādod iespēja tiem atrast jaunas mājas un līdz brīdim, kas tas notiek, jānodrošina šiem dzīvniekiem atbilstošus dzīves apstākļus. Esam gandarīti, ka sadarbībā ar LLU šāda iespēja tiks nodrošināta Jelgavas apkaimē klaiņojošiem kaķiem, tādejādi atvieglojot jaunu māju meklēšanas procesu,” komentē AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.

«Nākas atkal atgriezties pie Rīgas kaķu jautājuma, jo mazo ņaudētāju rīcībā nodotas jaunas kaķu mājiņas. Biedrība Dzīvnieku SOS divas uzstādījusi pie Pēterbaznīcas, bet kopumā tās būs 12 vietās Rīgā. Finansiāli šo projektu atbalstījis Borisa un Ināras Teterevu fonds. Man, protams, gribējās redzēt, kā kaķiem jaunajās mītnēs klājas, bet - ak, tu ķibele - nevienu dzīvnieku nesastapu.»

Tā savā slejā dienišķības raksta laikraksta Diena žurnālists Atis Rozentāls.

Toties tūlīt pēc ierašanās, redzot, ka notiek filmēšana, pienākusi kāda skeptiski noskaņota kundze, kura mēdzot barot pagalma kaķus.

«Esmu bijusi ārzemēs un redzējusi kaķu mītnes. Neviena no tām nav pacelta augšā, lai vējš no visām pusēm vējo. Otrkārt, nekur nav tik mazas ieejas, kādas šeit ir atstātas. Kaķu mītnes nav tik cieši blakus viena otrai. Sveši kaķi, kas ir pagalmā, viens otram tik tuvu nedzīvos,» skaidrojusi Lidijas kundze.

Arī kāda Aleksandra sacījusi, ka kaķi pat neskatoties uz mājiņām, skrienot garām.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Rumānija mēģina tikt galā ar recesiju, piespiežot raganas maksāt ienākuma nodokli, ziņo GlobalPost.

Cenšoties vērsties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un «izvilkt» valsti no recesijas, Rumānija nolēmusi uzlikt nodokli raganām. Raganas gan ar to nav apmierinātas un sola dot atbildes triecienu, darot to, ko prot vislabāk: noburt prezidentu un valdību.

Jaunais nodokļu likums stājās spēkā 1.janvārī, un tā mērķis ir raganas, kā arī astrologi un zīlnieki. Šo «profesiju» pārstāvji tagad tiek uzskatīti par tādiem pašiem kā jebkura pašnodarbināta persona, kam jāmaksā ienākuma nodoklis un uz kuru attiecas veselības aprūpes un pensiju programmas.

Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

Rīgā, Pārdaugavā atvērta pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe, informēja SIA Draudzīgie kaķi līdzīpašniece Laura Pūce.

Tiesa, cik lielas investīcijas ieguldītas kafejnīcas izveidē, kā arī to, cik liela ir tās platība, uzņēmuma pārstāve neatklāja.

Kafejnīcā Rīgā uz vietas būs pieci kaķi, kurus Minka Cat Cafe saimnieces adoptējušas dzīvnieku aizsardzības biedrībā Ķepu-Ķepā.

Minka Cat Cafe īpašnieču Pūces un Zanes Kurmes mērķis ir ne tikai sniegt iespēju baudīt relaksējošo mieru, ko rada kaķi, bet arī veicināt dzīvnieku adopciju un cilvēku rūpes par pamestajiem kaķiem.

Tāpat kafejnīcā būs iespēja iegūt izglītojošu informāciju par patversmju darbu Latvijā un to, kā katrs no mums var palīdzēt tiem dzīvniekiem, kuri palikuši bez mājām.

Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka suņu un kaķu barībā neatļautā viela karbamīds ir konstatēta arī citos, laboratoriskajai izmeklēšanai nosūtītajos, Tukuma straumes ražoto produktu un ražošanā izmantoto izejvielu paraugos.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina suņu un kaķu īpašniekus pārskatīt iegādātos suņu un kaķu barības iepakojumus un neizmantot savu mīluļu ēdināšanā sekojošus produktus:

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2993, derīguma termiņš - 24.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2780, derīguma termiņš - 08.06.2018.

• Barība kaķiem Ņau Ņau - partijas nr.3052, derīguma termiņš - 04.08.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2966, derīguma termiņš - 17.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2806, derīguma termiņš - 12.06.2018.

Šveices iedzīvotāji joprojām regulāri ēd suņu un kaķu gaļu, liecina žurnālistu pētījums, vēsta thelocal.ch.

Suņu un kaķu ēšana parasti tiek saistīta ar Ķīnu un Vjetnamu, bet izrādās, ka suņu gaļas uzkodas nav nekas neparasts arī Šveices centrālās un austrumu daļas lauku apvidos, izpētījis laikraksts Tages Anzeiger.

Nav gan pieejama statistika par to, cik suņu un kaķu ik gadu tiek nogalināti Šveicē, un sabiedrības nosodījuma dēļ šādu maltīšu ieturēšana tiekot turēta noslēpumā. Nav arī komerciālu kautuvju, kurās tiktu nogalināti suņi un kaķi, bet šveicieši to paveicot paši savām rokām.

Populārākā suņu šķirne, no kuras iegūst gaļu, esot tuva rotveileram.

Siguldas centrālās daļas attīstībā vietējie uzņēmēji cer reiz sagaidīt vēl mīlīgākus vaibstus – vairāk kafejnīcu, nelielu veikaliņu, suvenīru un amatnieku bodīšu

Pirms diviem gadiem Siguldā, Ausekļa ielā, divas māsas atvērušas kafejnīcu Mr. Biskvīts. Vieta esot iesildīta, un drīz pēc tam šeit biznesu esot uzsākuši vēl citi ēdināšanas uzņēmumi. «Siguldā veiksmīgam biznesam piemērotas vietas atrašana ir svarīgākais nosacījums. Pilsēta ir plaša. Šīs divas ielas – Ausekļa un Pils iela – ir pats, pats centrs. Tā attīstībā sava loma ir arī pirms diviem gadiem atjaunotajai dzelzceļa stacijai. Vide ir sakārtota un tūristiem patīkama,» teic kafejnīcas–konditorejas Mr. Biskvīts līdzīpašniece Kristīne Gorodecka. Par konkurenci uzņēmēja neuztraucoties, sakot, lai baidoties citi. Uzņēmums divos gados esot uzņēmis apgriezienus un atvēris vēl divas kafejnīcas – vienu Turaidā, kur lielākā daļa apmeklētāju esot ārvalstu tūristi, kā arī pie Tarzāna šķēršļu parka. «Visas trīs kafejnīcas atrodas vietās, kur ir visvairāk tūristu. Ir ko rauties. Pašas darām visu – esam īpašnieces, sagādnieces un strādājam arī aiz letes. Lielākā problēma ir personāls. Labus darbiniekus Siguldā atrast ir grūti, tie ir zelta vērti,» atzīst K. Gorodecka.

Kaķu kafejnīcas koncepcija Rīgā izrādījusies dzīvotspējīga, liecina kafejnīcas Minka Cat Cafe pirmā pusgada darbības rezultāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) līdzīpašniecei Zanei Kurmei vienmēr ir patikuši kaķi. Savulaik, kad viņa dzīvoja Parīzē, nolēma apmeklēt tur esošo kaķu kafejnīcu. «Aizgāju un no pirmā mirkļa absolūti iemīlējos šajā vietā,» stāsta Zane. Viņai radās doma par savas minku kafejnīcas izveidi Rīgā, tā gruzdēja viņas prātā, un Zane nolēma par to pastāstīt savai draudzenei Laurai Pūcei. «Man bija skaidrs, ka viņa vienīgā mani sapratīs un viņai nebūs jautājumu par to, kā mēs to izdarīsim,» saka Zane. Abas viena otru pazīst jau 20 gadu, tāpēc arī tagad darbā sadzīvo labi. Uzņēmējas atzīst, ka gadās arī asākas vārdu pārmaiņas un «negarastāvokļa» dienas, taču ir iemācījušās sadzīvot. Biznesa sākumposmā bijis grūtāk, jo vēl nebija skaidri sadalītas lomas, bet tagad ir vieglāk.

Suns ir gluži kā ģimenes loceklis, tāpēc loģiski, ka četrkājainie draugi bieži tiek ņemti līdzi izbraucienos. Neatkarīgi no tā, vai mīlulis dodas garā ceļojumā vai to nepieciešams aizvest līdz pāris kvartālu attālumā esošai veterinārajai klīnikai, vienmēr jāparūpējas par suņa drošu pārvadāšanu. Lasi un uzzini, kādas ir opcijas, suni pārvadājot dažādos transportlīdzekļos!

Pārvadāšana automašīnā

Ļoti iespējams, ka suns visbiežāk tiks pārvadāts tieši ar automašīnu. Diemžēl visai bieži iespējams redzēt suņus, kuri braukšanas laikā ir izliekušies pa logu, brīvi pastaigājas pa salonu vai pat sēž šofera klēpī. Tas pavisam noteikti nav veids, kā pārvadāt suni. Pirmkārt, suns gan tieši, gan netieši var izraisīt bīstamu situāciju vai avāriju, piemēram, bloķējot redzamību vai ielienot pie pedāļiem. Otrkārt, atgadoties ceļu satiksmes negadījumam, sekas šādos gadījumos var būt ļoti smagas vai pat letālas. Un – ne tikai sunim.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Itālijas policijai izdevies atklāt rekordlielu skaitu gadījumu, kad cilvēki centušies no valsts izvest naudu un dažādas luksusa preces, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Gada pirmajos sešos mēnešos uz robežām izņemto preču vērtība sasniegusi 41 miljonu eiro, kas, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, ir pieaugums 78% apmērā.

Šādi panākumi Itālijas policijai izdevušies pateicoties labradoru šķirnes suņiem, kas apmācīti saost naudas banknotes, vēsta britu laikraksts The Guardian. Itālijas policija norāda, ka ceļotāji naudu mēdz paslēpt lellēs, apģērbā vai kurpju papēžos.

Tā kāda ķīniešu uzņēmēja aizturēta ar 100 tūkstošiem eiro, kurus tā bija paslēpusi savā apakšveļā, bet kāds ķīnietis bija pamanījies cigaretēs nobēdzināt 500 eiro banknotes kopumā 200 tūkstošu eiro apmērā.

Policija labradoru apmācībai izmanto no Itālijas bankas ziedotām, sasmalcinātām eiro naudas zīmēm veidotus sapresētus kubus. «Labradori ir noderīgāki šādam darbam nekā vācu aitu suņi, jo ir rūpīgāki un mierīgāki, tādējādi spējot labāk sajust smalko naudas smaržu,» klāstīja Itālijas policijas pārstāvji.

Desmit klaiņojoši suņi, kas pāri okeānam devās ceļā no šā gada Ziemas Olimpisko spēļu pilsētas Sočiem uz Vašingtonu, ceturtdien nonāca savā galamērķi, kur tie meklē jaunus saimniekus, vēsta CNN.

Soču dzīvnieku tiesību aizstāvji sāka uzņemt klaiņojošos suņus no ielām pēc tam, kad parādījās ziņas, ka, iespējams, tiek organizēta suņu masveida indēšana Sočos. Tāpat klaiņojošo suņu fotogrāfijas līdztekus citām Soču nebūšanām pārpludināja mikroblogošanas vietni Twitter.

ASV slēpotājs Gass Kenvortijs (Gus Kenworthy) Ziemas Olimpisko spēļu laikā publiski solīja, ka pēc olimpiādes beigām viņš uz ASV vedīs četrus klaiņojošus suņus. Sadarbojoties ar organizāciju Humane Society International, sportists īstenoja šo projektu ar uzviju un uz ASV no Sočiem nogādāja desmit klaiņojošus suņus.

«Dzirdu, ka Latgalē staigājot aģitatori, prasot tantiņām - vai zināt krievu valodu? Tagad Latvijā būs divvalodība - angļu vai krievu, balsojiet par krievu, lai nebūtu angļu!» intervijā izdevumam Ir stāstījusi filoloģijas doktore, Saeimas deputāte Janīna Kursīte - Pakule.

«Iestāsta, ka referendums būs par krievu un latviešu draudzību. Kurš tad Latgalē būs pret? Cilvēki tiek ar čekas metodēm iespaidoti. Ļoti izkopta, mērķtiecīga dezinformācija, ar kuru pirms neilga laika jau sastapās Gruzija, Ukraina, Igaunija. Un tagad mēs. Pašiem jādomā, ko darīt, lai būtu mazāk lētticīgu cilvēku, kuri nesaprot, ka nevar sabāzt vienā maisā pašreizējās valsts ekonomikas problēmas ar valodu - vērtību, kas paliks nākamajām paaudzēm,» stāstījusi Kursīte - Pakule.

Vaicāta, kas rada lētticību, viņa sacījusi: «Pirmkārt padomju laiki, kas medijos mērķtiecīgi izplatīja melus. Tā bija maģijas forma. Ja tev visu laiku melus atkārto, ar laiku tie pielīp. Pārmaiņu laikos nāca klāt neapmierinātība ar materiālo statusu.»

«Atkārtojiet pēc manis! Būt kopā ar to, ar ko es gribu,» Rumānijas raganu grupa skaita videozvana laikā ar klientu Indijā, kurš maksā par mīlestības burvestību. Šī sesija dekorētā pagalma nojumē 15 kilometrus no Bukarestes ir viena no daudzajām konsultācijām, kas tiek sniegtas tiešsaistē, vēsta Reuters.

Savukārt, sociālajā tīklā Facebook tiek organizētas rituālu tiešraides, lai iegūtu vairāk sekotāju.

«Patiešām spēcīga ragana var atrisināt problēmas arī no attāluma,» paskaidro 20 gadus jaunā Kassandra Buzea. «Tas nav tālrunis vai Facebook, kas dara brīnumus. Tie ir vārdi, ko mēs sakām, rituāli, ko veicam,» viņa paskaidro.

Tiek lēsts, ka Rumānijā ir aptuveni četri tūkstoši raganu, kas tagad arī ar tīmekļa palīdzību vilina klientus no Eiropas, Āzijas un ASV. K. Buzea stāsta, ka jaunajai paaudzei ātri izdevies pārliecināt vecāka gadagājuma raganas par interneta spēku. «Nekas nav mainījies, prakse ir tā pati, bet tagad ir daudz vieglāk kontaktēties ar klientiem no citām valstīm,» teic ragana Mihaela Minca.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir apturējis zīmola Nestle Purina Petcare France kaķu barības Purina Pro Plan opti – light low fat rich in turkey ar partijas numuru 6358091101 (derīguma termiņš 06.2018.) un zīmola Dr.Clauder solution for pets Gmbh suņu barības Sensitive adult lamb&rice ar partijas numuru 151 (derīguma termiņš 31.05.2019.) izplatīšanu, jo tajās konstatēts karbamīds.

Barības partiju izplatīšana apturēta un paņemti paraugi atkārtotai izmeklēšanai. Kad tiks saņemti analīžu rezultāti, dienests lems par turpmāko rīcību.

Kopumā laboratoriskai izmeklēšanai uz Dānijas laboratoriju (Fødevarestyrelsens Laboratorie Aarhus), kas iepriekš izmeklēja arī uzņēmumā Tukuma straume ražotās barības paraugus, tika nosūtīti pieci dažādu ražotāju suņu un kaķu barības paraugi.

Laboratorija testēšanu veica, izmantojot nevis vienu metodi kā uzņēmuma Tukuma straume gadījumā, bet divas metodes. Vienā gadījumā karbamīda saturs tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 420 nanometru (nm) viļņu garuma, bet otrā gadījumā tas tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 435 nm viļņu garuma.