Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Krievijas rubļa cena aug; pārliecība par nākotni izpaliek , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada beigas un šā gada sākums par īstenu murgu izvērtās Krievijas rublim, vienā brīdī varēja likties, ka šīs valūtas cena atstās lielākajai daļai cilvēku saprotamās un pieņemamās orbītas. Jāatgādina, ka decembra vidū eiro cena uz brīdi paviesojās pat virs 100 rubļu atzīmes, lai gan vēl tā paša mēneša sākumā tā atradās pie 62 rubļu atzīmes. Pēc tik strauja krituma rubļa vērtība tikpat strauji atguvās, lai gan, piemēram, šā gada janvāri eiro cena noslēdza pie 78 rubļu atzīmes, kas tāpat nozīmēja, ka 12 mēnešu skatījumā kopējās valūtas cena Krievijas rubļos ir pieaugusi par veseliem 66%. Rublim un Krievijas ekonomikai pretī spēlēja naftas cenas kritums un Rietumvalstu sankcijas. Tāpat šāds rubļa cenas kritums sagrauj jebkādas ilūzijas, ka šajā valūtā būtu vērts glabāt naudu un nozīmē, ka strauju importa cenu palielināšanas ietekmē sarūk vietējo iedzīvotāju pirktspēja.

Kaut arī gads, kopš ieviests Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) pārtikas ražojumiem, licis ES uzņēmējiem meklēt jaunus noietu tirgus embargo pakļautajiem produktiem, tirdzniecība ar Krieviju joprojām ir daudzu ES ražotāju uzmanības lokā. Tāpēc ES dalībvalstīs, to vidū arī Latvijā, liela uzmanība tiek pievērsta naftas cenu izmaiņām un Krievijas rubļa kursa svārstībām. Patlaban secināms, ka tendences pasaules naftas tirgū labvēlīgas mazākiem rēķiniem par siltumu, tomēr nav labvēlīgas eksporta pieaugumam uz Krieviju, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Norises pasaules naftas tirgū pamazām atgriežas pie pagājušā gada tendencēm, proti, vērstas uz melnā zelta cenas samazinājumu. Lai arī vēl pavasarī Brent naftas cena augšupejošā solī centās sturmēt 70 dolāru ( 63,87 eiro) par barelu robežu, laika gaitā tā atkal pietuvojās 50 dolāru atzīmei un izskatās, ka virzība notiek pretī jauniem antirekordiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

ES dalībvalstij Latvijai tas sola gan ieguvumus, gan zaudējumus. Jau patlaban varam vērot degvielas tirgus atrašanos jauna cenu lejupskrējiena sākumpunktā, turklāt nav izslēgts, ka, veicot šo distanci, iekšdedzes dzinējiem tik nepieciešamais produkts kļūs lētāks nekā iepriekšējā krituma reizē. Turklāt attiecībā uz dīzeļdegvielu tas jau noticis. Tāpat diezgan droši ir tas, ka visai drīz varēsim priecāties par jaunu siltumenerģijas tarifu samazinājumu, kas savukārt atbrīvos papildu līdzekļus citu pirkumu veikšanai, tādējādi audzējot ne tikai valsts iekšējo patēriņu, bet arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. Tomēr potenciāli ieguvumi šoreiz diemžēl var nākt komplektā ar zaudējumiem.

Krievija vēlētos, lai rubļa kurss būtu paredzams un pārmērīgi neaugtu vai nesamazinātos, atsaucoties uz Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu, raksta Reuters.

«Mūsu valūta patlaban kļūst spēcīgāka, kas nav slikti daļai sektoru, tomēr tas arī pazemina mūsu eksportspēju, līdz ar to mēs esam ieinteresēti, lai rubļa kurss būtu paredzams, lai izvairītos no pārlieku lielas rubļa vājināšanās vai pieauguma,» uzsvēris D. Medvedevs.

Tāpat viņš piebilda, ka valdība runā ar lielajiem uzņēmumiem, lai pārliecinātos, ka tās maina ārvalstu valūtas saskaņā ar paredzamu grafiku.

Savukārt Krievijas Centrālās bankas pārstāve Ksenija Judajeva uzsvērusi, ka patlaban rubļa vērtības kāpums ir beidzies un novērojama stabilizācija. K. Judajeva norāda, ka neuzskata, ka nesenās svārstības valūtu tirgū bija bīstamas, un uzskata, ka tirgus līdz vasarai nomierināsies.

Krievijas Centrālā banka apturējusi ārvalstu valūtas intervences, reaģējot uz paaugstinātajām svārstībām vietējā tirgū, liecina bankas paziņojums.

Iepriekšējo dienu laikā rubļa vērtība piedzīvoja kritumu. Otrdien rubļa vērtība samazinājās līdz četru mēnešu zemākajam līmenim, reaģējot uz naftas cenas samazinājumu. Tirgus dalībnieki paredz, ka cenu kritums ierobežos centrālās bankas lēmumu samazināt likmi šajā nedēļā, lai izvairītos no aktīvākas izpārdošanas.

3 no 33 Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem uzskata, ka Krievijas Centrālā banka aizņemšanās izmaksas saglabās esošajā līmenī, kas ir 11%. Eksperti uzskata, ka centrālā banka nemainīs likmes, lai izvairītos no tālāka rubļa krituma un inflācijas pieauguma.

Otrdien rubļa vērtība pret dolāru saruka par 1,9% līdz 59,237 rubļiem par dolāru, kas bija straujākais kritums starp jaunattīstības valstu valūtām. Rezultātā šī mēneša laikā šīs valūtas vērtība ir samazinājusies par 6,6%. Tas savukārt palielina inflācijas pieauguma risku, jo pēdējos trīs mēnešus tā ir samazinājusies līdz 15,3% jūnijā.

Krievijas rubļa vērtība ceturtdien piedzīvojusi kritumu, atsākot lejupslīdi pēc nesen piedzīvotās stabilizēšanās.

Rubļa vērtība attiecībā pret eiro ceturtdien nokritusies līdz vairāk nekā 70 rubļiem, kas ir zemākais līmenis kopš marta.

Savukārt attiecībā pret ASV dolāru rubļa vērtība samazinājusies līdz 64,42 rubļiem, reģistrējot zemāko līmeni kopš februāra beigām.

Ukrainas krīze novedusi pie rietumvalstu sankcijām Krievijas ekonomikai un naftas cenu kritums 2014.gada nogalē Krievijā izraisīja monetāro krīzi, kas tagad kļuvusi par dziļu recesiju.

Rubļa vērtība 2014.gadā samazinājās par aptuveni 50%, taču nedaudz atguvās, kad šogad stabilizējās enerģijas cenas, ļaujot amatpersonām paziņot, ka krīzes smagākais periods ir pārvarēts.

Tomēr nesenais rubļa vērtības kritums, ko izraisījusi jauna naftas cenu samazināšanās, norāda uz to, cik nepastāvīga ir šī situācija, vēsta analītiķi.

Krievijas rubļa vērtība otrdien turpinājusi kritumu, sasniedzot jaunu šogad zemāko līmeni saistībā ar naftas cenu samazināšanos, kas negatīvi ietekmē valsts ekonomikas perspektīvas.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru samazinājusies līdz 72,85 rubļiem.

Rubļa kurss pret dolāru jau pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada decembra.

Savukārt pret eiro rubļa vērtība nokritusies līdz 80,02 rubļiem, reģistrējot zemāko līmeni kopš augusta.

Naftas cenu kritums pasaules tirgū un rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas par tās lomu Ukrainas krīzē negatīvi ietekmējušas Krievijas ekonomiku.

Rubļa vērtība pērn zaudēja gandrīz pusi savas vērtības, taču nedaudz atguvās, kad enerģijas cenas šogad stabilizējās.

Tomēr nesenākais naftas cenu kritums būtiski aptumšojis Krievijas ekonomikas perspektīvas.

Krievijas rubļa vērtība trešdien piedzīvojusi kritumu, ASV dolāram pirmo reizi pārsniedzot 80,1 rubļa atzīmi.

Pēc salīdzinoši mierīgas otrdienas rubļa vērtība pret ASV dolāru trešdien atsāka kritumu, pārsniedzot iepriekšējo rekordzemo līmeni, kas tika sasniegts 2014.gada 16.decembrī.

Savukārt pret eiro rubļa vērtība nokritusies līdz 87,67 rubļiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2014.gada decembra.

Rubļa vērtības samazināšanās galvenokārt tiek skaidrota ar naftas cenu kritumu, kā arī lejupslīdi Eiropas un Āzijas akciju biržās.

Tikmēr Starptautiskais Valūtas fons otrdien brīdināja, ka lēnāka Ķīnas ekonomikas izaugsme, ASV dolāra vērtības pieaugums, naftas cenu kritums un politiskie nemieri var radīt haosu tādās attīstības valstīs kā Krievijā.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība pieauga, jo inflācijas palielināšanās veicināja runas investoru vidū, ka Krievijas Banka piektdienas sanāksmē atstās likmes esošajā līmenī, raksta Bloomberg.

Pagājušajā nedēļā rublis piedzīvoja smagākos zaudējumus starp jaunattīstības valstu valūtām, līdz ar to investori, kas ieguldījuši šajā valūtā, būs apmierināti ar pauzi monetārās politikas mīkstināšanā, saka Rabobank jaunattīstības valstu valūtu stratēģis Pjotrs Matiss.

Pirmdien rubļa kurss pret dolāru pakāpās 0,2%. Pagājušajā nedēļā tā vērtība zaudēja 5,8%, kas bija straujākais kritums starp 24 jaunattīstības valstu valūtām.

Lielākā daļa jeb 25 no 27 Bloomberg aptaujātajiem ekonomistiem uzskata, ka Krievijas Banka bāzes procentu likmi piektdienas sanāksmē atstās 11% līmenī.

Jaunākie dati liecina, ka inflācija augustā negaidīti palielinājusies līdz 15,8%, salīdzinot ar 15,6% jūlijā, bet mēneša laikā cenas augušas par 0,4%.

Krievijas rubļa vērtība ceturtdien sasniegusi kopš šā gada sākuma augstāko līmeni, kas galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru ceturtdien palielinājusies līdz 68,04 rubļiem.

Savukārt attiecībā pret eiro rubļa vērtība sasniegusi 76,85 rubļus, kas ir augstākais līmenis pēdējo gandrīz trīs mēnešu laikā.

Rubļa vērtības nesenais kritums šā gada sākumā lika Krievijas Centrālajai bankai pārtraukt pakāpenisku bāzes procentu likmes samazināšanu. Pērn bāzes procentu likme Krievijā tika samazināta četras reizes - no 17% līdz 11%.

Analītiķi gan prognozē, ka šobrīd novērojamais rubļa vērtības pieaugums nebūs pietiekams iegansts, lai Krievijas Centrālā banka atjaunotu bāzes procentu likmes samazināšanu, un piektdien paredzētajā sanāksmē tā, visticamāk, tiks saglabāta nemainīga.

Krievijas rubļa vērtība pēc stabilizēšanas pavasarī pirmdien nokritusies līdz četros mēnešos zemākajam līmenim saistībā ar naftas cenu samazināšanos, ko izraisa bažas par pārmērīgām enerģijas piegādēm pasaulē.

Rubļa vērtība pret eiro pirmdien pēcpusdienas tirdzniecības sesijā sasniedza psiholoģiski svarīgo robežu 66 rubļu apmērā, kas ir zemākais līmenis pēdējos četros mēnešos.

Savukārt attiecībā pret ASV dolāru rubļa vērtība sasniegusi 59,8 rubļus.

Analītiķi norāda, ka īstermiņa prognozes rubļa vērtībai šobrīd ir drūmas.

Tikmēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pavēstīja, ka varasiestādes uzmanīgi vēro naftas cenas, taču ir pāragri veikt kādus ilgtermiņa secinājumus.

Ukrainas krīze novedusi pie rietumvalstu sankcijām Krievijas ekonomikai un naftas cenu kritums 2014.gada nogalē Krievijā izraisīja monetāro krīzi, kas tagad kļuvusi par dziļu recesiju.

Krievijas centrālās bankas direktoru padome otrdien ārkārtas sanāksmē nolēma būtiski palielināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā straujo rubļa kursa kritumu.

Banka bāzes procentlikmi palielināja par 3,5 procentpunktiem līdz 12%.

"Šis lēmums paredzēts, lai ierobežotu cenu stabilitātes riskus," norāda banka.

Banka novērojusi, ka rubļa vērtības kritums negatīvi ietekmē patēriņa cenas, tādējādi pieaugušas prognozes par inflācijas kāpumu.

Jau vēstīts, ka Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada 23.marta, kad bija apritējis mēnesis kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, un pārsniedza 100 rubļus par ASV dolāru.

Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru sarukusi par aptuveni 30%.

Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas arvien vairāk ietekmē nacionālās valūtas vērtību. Rietumvalstu noteiktie ierobežojumi Krievijas naftas eksportam un cenas griesti samazinājuši Krievijas eksporta ieņēmumus.

Baltkrievijā situācijai pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja ilggadējais šīs valsts līderis Aleksands Lukašenko, esot saspīlētai, pār šo valsti arvien lielāku ēnu sākusi mest finanšu tirgus uzticība. Proti, zemāk klejo Baltkrievijas emitēto ASV dolāru obligāciju cena un attiecīgi – aug to ienesīgums (kopsolī ar risku).

Valdot šādam fonam, "Financial Times" ziņo, ka Baltkrievijas dolāru obligāciju, kurām termiņš iztek 2026. gadā, vērtība nu noslīdējusi līdz 93 ASV dolāra centiem, kur tās savukārt tikušas emitētas pie 99 centiem. Šo obligāciju ienesīgums nedēļas laikā palēcies aptuveni par procentpunktu un sasniedzis 7,4%, liecina pieejamā informācija.

Šobrīd tiek gaidīts tas, kādas būs Rietumvalstu sankcijas pret Baltkrieviju. Pagaidām bāzes scenārijs ir sankcijas pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām. Tomēr, ja situācija šajā valstī un ap to tomēr eskalējas, nav izslēgts, ka Eiropas investoriem kādā brīdī var tikt liegts iegādāties un tirgot Baltkrievijas parādu.

Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru otrdien pirmo reizi kopš marta pārsniegusi 60 rubļu vērtību saistībā ar naftas cenu samazināšanos, ko izraisa bažas par pārmērīgām enerģijas piegādēm pasaulē.

Rubļa vērtība otrdien pēcpusdienas tirdzniecības sesijā sasniedza 60,3 rubļus pēc pirmdien zaudētās vērtības 2% apmērā.

Rubļa vērtības jauns kritums pēc stabilizēšanās pavasarī varētu vēl vairāk iedragāt patēriņu un veicināt inflāciju, kas pagājušajā mēnesī veidoja 15,3%, norāda analītiķi.

Zemās enerģijas cenas, kuras izraisījušas pārmērīgās jēlnaftas piegādes pasaulē, veicinājušas jaunu rubļa vērtības kritumu, pēdējos divos mēnešos tai sarūkot par vairāk nekā 15%.

Sagaidāms, ka Krievijas Centrālā banka piektdien paziņos, vai tā īstenos atkārtotu bāzes procentu likmes samazinājumu, taču rubļa kritums varētu likt tām no šādas rīcības atturēties, lai novērstu inflācijas pieaugumu.

Ģeopolitika spiež mainīties ne tikai biznesam, bet arī valstu valdībām, globālo pārmaiņu laikā ir jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz arvien jauniem izaicinājumiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aļeksejevs. Viņš atzīst, ka ekonomika ir sava veida politikas spogulis, turklāt politisko aizkulišu cīņas izjūt ne tikai kāda atsevišķa uzņēmēju grupa, bet arī valsts kopumā. Minēto iemeslu dēļ uz daudziem jautājumiem un problēmām jāskatās nevis tikai no viena skatupunkta, bet arī no pārējiem, citādi aina ir nepilnīga un ir augsts risks pieņemt kļūdainus lēmumus, kas var nodarīt gan tiešu, gan netiešu kaitējumu kā biznesam, tā arī veselām valstīm.

Kādi ir pašreizējā laikā lielākie izaicinātāji uzņēmumam, kurš importē no Krievijas, produkciju ražo Latvijā un Polijā, bet tirgo faktiski visā Eiropā?

Naftas cenas pirmdien pieauga, Krievijas rubļa vērtība kritās, ASV un Eiropas akciju cenas pārsvarā saruka pēc tam, kad pasaules lielvalstis noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā.

Rietumvalstis pastiprināja sankcijas pret Maskavu, ASV un Kanādai aizliedzot visas transakcijas ar Krievijas centrālo banku un Eiropas Savienībai (ES) pievienojot sankciju sarakstam Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvus sabiedrotos.

Papildināta - Krievijas rubļa vērtība strauji samazinās 

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji...

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu, naftas cenām sasniedzot augstākos līmeņus kopš 2014.gada.

Gan naftas cenu kāpums, gan alumīnija, niķeļa un kviešu cenu pieaugums atkal pastiprināja bažas par inflāciju.

"Krievijas energoresursu piegādes ir ļoti apdraudēta, vai nu Krievijai izmantojot to apturēšanu kā ieroci, vai tām pazūdot no tirgus sankciju dēļ," sacīja "Rystad Energy" vecākā naftas tirgus analītiķe Luīze Diksone.

Krievijas rubļa vērtība kritās līdz rekordzemam līmenim, Rietumvalstu noteiktajām sankcijām ietekmējot Maskavu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 33 892,60 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4373,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 13 751,40 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,4% līdz 7458,25 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,7% līdz 14 461,02 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,4% līdz 6658,83 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 4,5% līdz 95,72 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 3,1% līdz 100,99 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1268 līdz 1,1220 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3409 līdz 1,3418 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 115,55 līdz 114,93 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 84,03 līdz 83,59 pensiem par eiro.

Krievijas rubļa vērtība piektdien piedzīvojusi kāpumu no visu laiku zemākā līmeņa, kas galvenokārt skaidrojams ar naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru piektdien palielinājusies līdz 80,28 rubļiem, salīdzinot ar 82,63 rubļiem ceturtdien.

Tikmēr Maskavas akciju biržas indekss RTS rīta tirdzniecības sesijā pieaudzis par 5,67%.

Rubļa vērtība pret dolāru šonedēļ nokritās līdz rekordzemam līmeni, pārsniedzot 85 rubļus, bet pret eiro tā samazinājās līdz 93 rubļiem.

Jau ziņots, ka naftas cenas pasaules tirgū ceturtdien pieaugušas no 12 gados zemākā līmeņa saistībā ar optimisma kāpumu akciju biržās, kas gada sākumā bija piedzīvojušas ievērojamus zaudējumus.

Krievijas varasiestādes jau atzinušas, ka naftas cenu kritums liks tām samazināt valdības izdevumus, lai spētu noturēt budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ja naftas cena saruks zem 40 ASV dolāru atzīmes, Krievijas Centrālajai bankai var nākties mainīt savus likmes samazināšanas plānus, raksta Business Insider.

«Ja situācija ārvalstu valūtu tirgū mainās, un naftas cena sarūk līdz 40 dolāriem barelu, un svārstoties starp 40 un 45 dolāru atzīmi, centrālajai bankai nāksies apstādināt likmes samazināšanas procesu,» norāda Kremļa ekonomikas pārstāvis Andrejs Belosovs.

Šajā gadā banka likmes ir samazinājusi jau piecas reizes. Pēdējā reizē – augusta sākumā – likme tika samazināta mazākā apmērā nekā gaidīja tirgus dalībnieki, ņemot vērā vājo rubļa kursu un zemākas naftas cenas. Banka paziņoja, ka ir gatava turpināt mazināt likmes, signalizējot par potenciālo turpmāku centrālās bankas stratēģijas gaitu.

Tirgus analītiķi gan norāda, ka banka sāks ļoti cieši vērot rubļa turpmāko kustību. «Centrālās bankas pārstāvji nākotnē lēmumu par likmju samazināšanu lielā mērā pieņems, vērojot valūtas kursa izmaiņas,» uzskata Capital Economics analītiķe Liza Jermolenko.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība samazinājās par 2,3%, sasniedzot septiņu mēnešu zemāko līmeni, ko veicināja naftas cenu kritums, jo šis resurss ir galvenais Krievijas eksporta produkts, raksta AP.

Rubļa vērtība pret dolāru saruka līdz 70,7 rubļu līmenim, kas ir zemākā atzīme kopš 30. janvāra, kad arī toreiz Krievijas finanšu tirgus saņēma triecienu, ko radīja enerģētikas produktu cenu sarukums un Rietumvalstu sankcijas.

Nafta ir viens no Krievijas ekonomikas pīlāriem, līdz ar to rubļa vērtības kritums seko straujajam naftas cenas kritumam pēdējā laikā. Piektdien naftas cena samazinājās zem 40 dolāriem par barelu, kas notika pirmo reizi kopš 2009. gada, tad nedaudz atguvās, bet pirmdien tā turpināja sarukt – par 1,23 dolāriem līdz 39,22 dolāriem.

Krievijas Ekonomikas attīstības ministrs Aleksejs Uljukajevs gan teicis, ka negaida, ka naftas cena turpinās ilgi turēties zem 40 dolāru atzīmes. Krievijas valdība savā budžetā ir iekļāvusi naftas cenas prognozi 50 dolāru apmērā.

Vairāk naudas ekonomikā nenozīmētu to izaicinājumu risināšanu, kas Latvijai ir

Tā saka DNB bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Atle Knai un cita starpā iesaka Latvijas uzņēmējiem savos biznesa plānos piefiksēt Krievijas rubļa vērtību – tā šādā līmenī ir uz palikšanu.

Nesen ar kādu draugu runājāmies, ka bankas dod kredītus tiem, kam nauda jau ir, un tāds bija arī viņa privātais novērojums – kad kontā parādījās nauda pēc īpašuma pārdošanas, banka sāka piedāvāt arī visādas finanšu rosības iespējas. Kā Latvijā ir ar finanšu pieejamību?

Tas ir jautājums, ko mums pastāvīgi uzdod gan klienti, gan mediji – vai Latvijā ir grūti saņemt finansējumu? Un mana atbilde ir – nē, jo šis ir tirgus ar augstu konkurenci, un netrūkst banku, kas gribētu aizdot. Bet bankas uzdevums nav finansēt pilnīgi visu. Mēs fokusējamies uz zema līdz vidēja riska segmentu. Tā ka es piekrītu jūsu novērojumam, ka tie, kas spēj aizņemties, arī dabū naudu.

Krievijas centrālā banka pirmdien paziņoja, ka nākamgad atsāks ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu, ņemot vērā rubļa vērtības atgūšanos pēc vasarā piedzīvotā straujā krituma.

Rubļa vērtība kopš oktobra pieaugusi par 14%, jo Krievija atjaunojusi valūtas kontroli, palielinājusi procentu likmes un apturējusi intervenci ārvalstu valūtu tirgū.

Pirmdien Krievijas centrālā banka pavēstīja, ka no 2024.gada janvāra atjaunos ārvalstu valūtas tirdzniecību atbilstoši tā dēvētajam budžeta likumam, kas augustā tika apturēta pēc rubļa vērtības būtiska krituma.

Saskaņā ar šo mehānismu centrālā banka pērk un pārdod ārvalstu valūtu - Ķīnas juaņas kopš Rietumu sankciju ieviešanas -, lai stabilizētu rubli, kas ir ļoti jutīgs pret pasaules naftas cenu svārstībām un Maskavas enerģijas eksporta ieņēmumiem.

Ja ieņēmumi ir zemāki par noteikto slieksni, Krievija pārdod juaņas no Valsts ieguldījumu fonda un pērk rubļus, lai segtu ikdienas valdības izdevumu deficītu.

Akciju vērtība Maskavas fondu biržā pirmdien piedzīvojusi pēdējos četros gados straujāko kritumu un Krievijas rubļa vērtība strauji samazinājusies saistībā ar ASV lēmumu pret vairākiem krievu oligarhiem, viņu vadītājiem uzņēmumiem un amatpersonām noteikt sankcijas.

Akciju vērtība Maskavas fondu tirgū pirmdien nokrita par 7,2%, kas ir straujākais kritums kopš 2014.gada marta, kad Maskavas īstenotā Krimas aneksija izraisīja starptautiskas sankcijas pret Krieviju.

Tikmēr rubļa un vietējo obligāciju vērtība piedzīvojusi straujāko lejupslīdi kopš 2016.gada novembra.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs jau paziņojis, ka valdība aplūkos iespējas nodrošināt atbalstu ASV sankciju skartajiem uzņēmumiem un nozarēm.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija piektdien paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Pasaulē vadošo zīmolu reitinga pirmajās vietās ierindojas ASV zīmoli, savukārt strauju izaugsmi piedzīvo Āzijas zīmoli, apliecinot, ka Eiropas uzņēmumiem jārēķinās ar nopietnu konkurenci. Šādu tendenci parāda nesen publiskotais ikgadējais pasaules vadošo zīmolu reitings BrandZ, ko veido pētījumu kompānija Millward Brown, otrdien raksta laikraksts Diena.

Šis reitings jeb faktiski prognoze par paredzamo zīmola ieguldījumu uzņēmumu gada peļņā tiek veidots jau desmito gadu pēc kārtas un tiek uzskatīts par autoritatīvāko pasaulē, jo īpaši tāpēc, ka ļauj sekot izmaiņām patērētāju izvēlē.

Saraksta pirmajā vietā atrodas korporācija Apple, kura pērn bija zaudējusi pirmo vietu konkurentam Google. Tomēr 2014. gadā zīmola Apple vērtība atbilstoši reitinga veidotāju aprēķiniem palielinājusies par 67% līdz 246,99 miljardiem dolāru ( 220,17 miljardi eiro), kamēr Google, kas noslīdējis uz otro vietu, kļuvis dārgāks tikai par 9% un novērtēts 173,65 miljardu dolāru apmērā. Trešajā vietā atrodas korporācija Microsoft, kuras zīmola vērtība pieaugusi par 28% – līdz 115,5 miljardiem dolāru.