Citas ziņas

Rīgenas salas tūristiem ar «Rügencard» piedāvā apdrošinājumu

Aivars Mackevics [email protected],06.03.2003

Jaunākais izdevums

Vācijas lielākās salas Rīgenas apmeklētājiem, kas ir iegādājušies Rügencard tagad tiek piedāvāts arī apdrošinājums, kas ietver nelaimes gadījumu, slimības un steidzamas palīdzības izsaukšanas nodrošinājumu ceļojuma laikā. Karti ir iespējams iegādāties uz 3, 7 vai 14 dienām, un tās cena ir starp 39 un 89 eiro, atkarībā no uzturēšanās dienu ilguma Rīgenas salā. Karte ir derīga četrām personām. Sīkāka informācija: www.ruegencard.de

Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone,04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Citas ziņas

Dabas muzejā izstāde "Galapagu salas- ceļo un domā"

,19.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galapagu salu burvību mākslas fotogrāfijās iemūžinājis fotogrāfs Vilmārs Strautiņš. Fotogrāfa fiksētās Galapagu salu dabas ainavas ļauj katram skatītājam justies klātesošam šajās norisēs. Izstādē, kopā ar fotogrāfiju autoru apceļojot Galapagu salas, apmeklētāji var uzzināt ko vairāk par CITES aizsargājamajām sugām un to, kādus suvenīrus drīkst vest mājās no ceļojumiem un kādus nedrīkst. Šogad aprit 10 gadi, kopš Latvijas Saeima ir akceptējusi Latvijas pievienošanos Vašingtonas konvencijai jeb CITES.

Daudziem no mums ceļojot, īpaši jau uz eksotiskām valstīm, rodas doma no tām atvest kādu suvenīru. Bet vai daudzi padomā, vai arī zina to, ka daži suvenīri, ko šajās valstīs piedāvā iegādāties ir aizsargājamu sugu pārstāvji vai izstrādājumi no tiem un tirdzniecība ar tiem ir aizliegta, līdz ar to šie suvenīri uz robežas tiek konfiscēti. Lai izvairītos no šādām situācijām, izstādes apmeklētājiem tiks stāstīts par to, kas apdraud šīs aizsargājamās sugas, kas ir CITES, kā ir jārīkojas, ja vēlaties vest pāri robežai kādu eksotisku suvenīru. Skolēnu grupām būs iespēja pieteikt nodarbību par CITES, kā arī katram apmeklētājam būs iespēja uz vietas improvizēti iegādāties suvenīru un noskaidrot, vai tas ir aizsargāts ar konvenciju un var tikt konfiscēts uz valsts robežas.

Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime,18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 20. oktobrī, Vācijā tika atklāts valsts garākais tilts, kas savieno Vācijas ziemeļu krastu ar tūristu plaši apmeklēto Rīgenas salu Baltijas jūrā. Tilts tika būvēts, lai samazinātu ceļu satiksmes sastrēgumus uz līdz šim vienīgā pārvada no sauszemes uz salu - tilta Ruegendamm, raksta AFP.

2 830 metru garais trīsjoslu tilts, kurš atrodas 42 metru augstumā virs ūdens un kuru dienā var šķērsot līdz pat 23 000 automašīnām, tika uzbūvēts trīs gadu laikā.

Līdz šim vienīgais ceļš, kā tikt uz un no Rīgenas salas uz sauszemi bija 71 gadu vecais tilts Ruegendamm.

Sestdien un svētdien (20. un 21. oktobrī) jaunais tilts bija slēgts automašīnu satiksmei, jo tas bija atvērts tikai gājējiem. Automašīnu satiksmei tilts tika atklāts 22. oktobrī.

Tilta būvniecības izmaksas bijušas 125 miljoni eiro.

picturegallery.914baf76-06e9-4507-b90b-04bc5c8c5332

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome grib pārdot 102,9 ha plašus īpašumus Lucavsalā, ko iepriekš biznesam tā noskauda

Otrdien Rīgas dome iecerējusi lemt par 10 īpašumu Lucavsalas ielā nodošanu atsavināšanai, pārdodot tos izsolē. Šie īpašumi, kuru kopējā platība ir 102,9 ha, ir gandrīz visa Lucavsalas ziemeļu daļa – lielākā salas daļa, kuru no pašvaldības lab- iekārtotā parka šķir Salu tilts. Daži īpašumi šajā salas pusē pieder arī privātīpašniekiem, tomēr lielākoties zeme, no kuras lielu daļu aizņem mazdārziņi, ir pašvaldības īpašums.

Salas zemi iecerēts pārdot attīstības vārdā. Proti, salu attīstīt iespējams, īpašumus vai nu atsavinot par labu kādam privātam investoram, vai pašvaldībai sadarbojoties ar investoru, DB norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Viņš arī piebilst – Lucavsalas attīstība nekad nav bijusi pašvaldības funkcija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Citas ziņas

Alternatīva Kanārijām – Eiropas salu arsenāls

Dace Preisa,17.04.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ceļojumu firmu piedāvājumiem jau ilgus gadus nepazūd tādi vārdi kā Ēģipte, Turcija, Parīze, Kanāriju salas. Slavenie vārdi garantē arīdzan ceļotāju drūzmu pie katra ievērības cienīga objekta. Taču ar to tūrisma vietu piedāvājums nebūt nebeidzas, un ne vienmēr brīnuma meklējumos jāmēro daudzi tūkstoši kilometru. Eiropas kontinenta robežas ir bagātas ar sauszemes mežģīnēm, ko saucam ar noslēpumainību un eksotiku apvītā vārdā – par salām. Labām vietām piekļūt grūti Latvijas tūrisma aģentūru piedāvājums šobrīd reducējas uz Eiropas turismā atpazīstamākajām salām — Kipru un Krētu, jo uz šiem galamērķiem parasti vasarā tiek organizēti čārterreisi, kas ievērojami atvieglo aizkļūšanu. Kā zināms, no Latvijas nav regulāro reisu ne uz Grieķiju, ne uz Itāliju, kuru piekrastes ir visbagātākās ar salu piedāvājumu, tāpēc ceļojuma plānošana ir ievērojami sarežģītāka un arīdzan dārgāka. Lielākajām un pasaulē populārākajām salām pozitīvs aspekts ir aktīvā atpūta, ko tās nodrošina. Vairumā salu iespējams gan sērfot un braukt ekskursijās, gan apmeklēt muzejus un koncertus. Taču šīs priekšrocības nozīmē arī to, ka tur būs tūristu pūļi. Tūrisma aģentūras Latvia Tours izejošā tūrisma nodaļas vadītāja Ilze Dobrāja uzsver, ka Latvijas ceļotājiem, izvēloties sava maršruta galamērķi, vissvarīgākais arguments tomēr ir cena. Tāpēc lielākā daļa arī izvēlas visiem zināmos, mazāk oriģinālos maršrutus. Lai arī ne katrs to var atļauties, interese par Eiropas salām ir, viņa norāda. Visām salām, lielām un mazām, apdzīvotām un neapdzīvotām ir viena kopīga īpašība – no visām pusēm tās apskalo ūdens. Taču citādi tās ir ļoti atšķirīgas, katra ar savām īpatnībām, gluži kā atpūtnieki, un tieši tāpēc iespējams Eiropā atrast salas, piemērotas visdažādākajām gaumēm. Viena no raksturīgākajām Dienvideiropas salu īpašībām ir tā, ka tur nevalda teju neizturams karstums, kā tas ir lielākajā daļā piejūras kūrortu. Turklāt daudzām Eiropas salām ir piešķirts ekoloģiski tīra kūrorta statuss, jo uz šiem zemes pleķīšiem nav ne rūpnīcu, ne fabriku, un vairumam salu vienīgais ienākumu avots ir tūrisms. Tādēļ salās viss ir pakārtots tūristu labsajūtai un ērtībām. Ja ir vēlēšanās katram ceļojumam rast motivāciju, tad arī salu kā galamērķi var izvēlēties, ņemot vērā vai nu savu hobiju, vai lēmumu laiskoties vai atpūsties aktīvi. Liela daļa Eiropas salu ir gluži kā radītas makšķerēšanai. Pat ekskluzīvajā Maurīcijas salu kūrortā iespējams izīrēt vienkāršu koka laivu un doties copēt. Saprotams, ka galvenie aktīvās atpūtas veidi uz salām saistās ar ūdens sportu. Dzidrais, gandrīz ideāli caurspīdīgais ūdens nodrošina iespēju iepazīties ar zemūdens pasauli. Niršana un zemūdens makšķerēšana iespējama praktiski visos salu kūrortos. Salu lielveikals — Itālija No Eiropas valstīm ar salām visbagātākās ir Itālijas un Grieķijas piekrastes. Eiropas visszaļākajā sala Išija atrodama Itālijā. Šāds tituls iegūts, pateicoties priežu mežu, vīnogulāju un citrusu koku plantācijām. Tomēr par pašu svarīgāko šīs salas plusu tiek uzskatīti termālie baseini, kas plaši pazīstami kā lieliska relaksējoša procedūra, kura veldzē gan garu, gan ķermeni. Izmantojot šo dabas velti, salas uzņēmēji parūpējušies par vairākiem desmitiem skaistumkopšanas centru, kur baseinos temperatūra svārstās no 25 līdz 38 grādiem. Sala radusies vulkāna izvirduma rezultātā, un tāpēc tās zemes reljefs ir ļoti mainīgs. Išija ir lielākā sala Peligrīnu salu grupā, kurā bez tās ir vēl divas salas — Pročida un neapdzīvtā Vivara. Pročidas salā ir visaugstākais apdzīvotības koeficients Itālijas salu arsenālā. Klimata ziņā Pročida ir ļoti līdzīga Išijai, taču apdzīvotības dēļ uz tās ir mazāk zaļumu, toties attīstītas laivošanas tradīcijas. Gandrīz katram salas iedzīvotājam ir sava laiva, kuras laipni tiek piedāvātas izīrēšanai arī tūristiem. Vivara savukārt ir ieguvusi nacionālā parka statusu, uz tās ir aizliegta apmešanās, taču Vivara ar Pročidu ir savienota ar tiltu, jo pastaigas pa neapdzīvoto salu ir atļautas. Ja apnicis plunčāties baseinos un gozēties saulē, pavisam neilga brauciena attālumā no salas ir senā Itālijas

Sabiedrība

Ziņojums: Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm Krievijas agresijas gadījumā

LETA,05.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

18.oktobrī Babītes novada Salas pagasta Vietvalžos notika spāru svētki – pabeigta jumta konstrukcija bijušajai Salas pagastmājas ēkai, kur renovētās un mūsdienīgās telpās nākamā gada vasarā mājvietu radīs jau otrais kultūrizglītības centrs novadā, informē novada dome.

Lai izveidotu daudzfunkcionālu kultūrizglītības centru Salas pagastā, pēc Babītes novada pašvaldības pasūtījuma šogad uzsākta bijušās Salas pagastmājas renovācija. Ēkas būvniecības process rit raiti, kas ļauj cerēt, ka jau 2017.gada pavasarī Babītes novadā būs vieta, kur iedzīvotājus un viesus aicināt uz dažādiem tematiskiem tradīciju pasākumiem, koncertiem un teātra izrādēm. Teātra mākslai Vietvalžos būs īpaša loma, jo te darbosies Salas pagasta amatiermākslas kolektīvi un plānots izveidot ekspozīciju, kas veltīta latviešu teātra un kino aktierim Eduardam Pāvulam. Aktiera dzīves gājums ir saistīts ar Salas pagastu - Eduards Pāvuls ir iesvētīts Salas ev. lut. baznīcā, un viņa atdusas vieta ir Salas kapsēta. Daudzsēriju filmas Ilgais ceļš kāpās, kur aktieris filmējies, epizodes ir uzņemtas topošajā kultūrizglītības centrā – bijušajā pagastmājā.

Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv,20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzsākts darbs pie lokālplānojuma izstrādes Krievu salas termināļa projekta teritorijai aptuveni 156 ha platībā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

«Tā izstrādes pamatojumu nosaka nepieciešamība detalizēt Krievu salas teritorijas izmantošanas nosacījumus un pilnveidot pašreiz teritorijas plānojumā noteiktās prasības terminālu izbūvē izmantojamajām tehnoloģijām kravu uzglabāšanā, apstrādē un kraušanā, harmonizējot tās ar Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra vadlīnijām Uzglabāšanas radītās emisijas noteiktajām labākajām pieejamajām nozares metodēm. Detalizācija un pilnveidojumi negrozīs, nemainīs un neietekmēs pašreiz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos Krievu salas izmantošanas mērķus,» skaidro brīvostā.

Jaunizbūvēto Krievu salas termināli ceturtdien klātienē apmeklēja arī brīvostas teritorijai piegulošo apkaimju – Bolderājas, Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja – iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju, kā arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Vizītes mērķis bija līdz ar lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, iepazīties ar Krievu salas projekta 1.kārtas ietvaros paveikto darbu rezultātiem, kā arī iepazīties ar lokālplānojuma mērķiem un uzdevumiem un projekta 2. kārtā plānotajiem darbiem.

Ražošana

Loginovs: Pēc 2018. gada ogles Rīgas centrā vairs krautas netiks

Zane Atlāce - Bistere,09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Transports un loģistika

Matīss: Lēmums par Loginova atbrīvošanu jāpieņem solidāri

LETA,09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri, pirmdien preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts kontroles vadību norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas «parādu karalienei» Grieķijai iesaka pārdod dažas no savām salām, lai tādējādi palielinātu valsts kapitālu.

Sky News raksta, ka šādi ieteikumi ir nākuši no Vācijas kancleres Angelas Merkeles sabiedrotajiem, kuri uzskata, ka Eiropas valstīm nevajadzētu palīdzēt Grieķijai cīņā ar ekonomisko situāciju valstī.

«Pārdodiet savas salas, jūs, bankrotējušie grieķi - un Akropoli arī!» - šādu virsrakstu rakstam par Grieķiju licis izdevums Bild. BBC norāda, ka tas izklausās nereāli, bet šāda ideja nākusi no divu augsta ranga politiķu, kas pārstāv Eiropas lielāko ekonomiku, puses.

«Ko dara persona, kura ir bankrotējusi? Tā pārdod visu, kas tai pieder, lai norēķinātos ar kreditoriem. Lūk, ko. Grieķijas gadījumā tas nozīmē ēkas un neapdzīvotas salas,» uzsver Vācijas valdības pārstāvis no Kristīgo demokrātu partijas Jozefs Šlarmans (Josef Schlarmann).

Atpūta

Ceļojums: 40 dienās apkārt pasaulei

Sagatavojusi Linda Zalāne; Iesaka: Aldis Plaudis, SIA Vestabalt valdes loceklis,20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu vienu no savām idejām, proti, nosvinētu dzimšanas dienu divas reizes vienā gadā, nolēmu to realizēt, vienlaikus iepazīstoties ar Okeānijā ietilpstošo salu īpatnībām.

Vismazāk cilvēku apdzīvotais reģions uz planētas Zeme ir Klusais okeāns ar tajā izkaisītajām salu grupām. Šo pārsvarā neatkarīgo valstiņu sauszemes teritorijas ir niecīgākas par Latviju, vien daži desmiti tūkstoši kvadrātkilometru, bet kopā ar teritoriālajiem ūdeņiem bieži vien platība ir lielāka par visu Eiropu kopumā. Reģionu divās daļās sadala arī tā sauktais International Day Line.

Sarežģītais ceļojuma puzlis sevī ietvēra desmit valstis, divas aizokeāna teritorijas un 23 pārlidojumus. Visu ceļojumu bijām kopā ar bērnības draugu Andri, bet pa ceļam Jaunzēlandē un Franču Polinēzijā mums pievienojās arī mūsu sievas. Ierodoties Rīgas lidostā, ceļojums sākās tā, it kā kāda augstāka vara būtu sazvērējusies pret mums un kratot pirkstu saka: «Nebrauciet!» Proti, todien kāds jampampiņš bija piezvanījis uz lidostu un pajokojies par tajā ievietoto bumbu. Šāda rīcība, protams, aizkavēja lidojumus par vairākām stundām. Mūsu pirmā pietura bija Amsterdama, kur todien notika karaļa dzimšanas dienas svinības. Gribējām aizbraukt līdz pilsētas centram un apsveikt jubilāru, bet laika trūkuma un iespējamo sastrēgumu dēļ bijām spiesti palikt lidostā un vienkārši uzsaukt tostu gaviļniekam.

Citas ziņas

Eiropas pludmalēs ūdens kļūst siltāks

Aivars Mackevics [email protected],21.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnām tuvojošais pavasaris tikai pamazām sasilda ūdeni un līdz ar to Eiropā vēl joprojām ir diezgan auksts ūdens priekš peldēšanās. Tā, piemēram, Vidusjūras rietumu piekrastē ir 13-16°C, bet austrumu piekrastēs tikai 15-17°C. Kanāriju salās ūdens temperatūra sasniedz 19-20°C, labāk izskatās pludmalēs ārpus Eiropas. Piemēram, Šrilankas piekrastē var peldēties 34 °C siltā ūdenī, bet pie Maurīcijas un Taizemē ir 29°C siltas ūdens temperatūras. Ūdens temperatūras Eiropā: Biskajas jūras līcī 11-13 Algarve piekrastē 16 Azoru salās 14-17 Kanāriju salās 19-20 Franču Vidusjūra 13 Adrijas jūrā 10-15 Melnā jūra 3-8 Madeiras sala 19 Egejas jūra 11-16 Antalja 16 Kipra 17 Korfu sala 16 Tunisija 15 Maljorka 14-15 Valensija 15 Biarica 13 Rimini 13 Ārpus Eiropas: Sarkanā jūra 21 Dienvidāfrika 23 Maurīcija 29 Seišeļu salas 30 Maldivu salas 30 Šrilanka 34 Taizeme 29 Filipīnas 27 Fidži salas 26 Haiti 30 Havaju salas 26 Kalifornija 11 Meksikas jūras līcis 28 Sidneja 24 Avots: DVD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Estlink 2 atslēgums nekādā veidā nav ietekmējis Baltijas plānus attiecībā uz sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, un šobrīd mēs esam pilnībā gatavi šim procesam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir skaidrs signāls, ka Baltijas ārējās drošības riski ir ļoti augsti un atrašanās vienotā elektrotīklā ar Krievijas un Baltkrievijas operatoriem potenciāli apdraud Baltijas valstu energoapgādes drošumu, teic R.Irklis. Šobrīd Baltijas valstis ir izdarījušas visu iespējamo, lai veiksmīgi sinhronizētos ar kontinentālo Eiropu, taču tajā pašā laikā mēs nevaram noliegt, ka pastāv varbūtība, ka no Krievijas vai Baltkrievijas puses varētu būt kādi mēģinājumi šo procesu iztraucēt. Estlink 2 pārrāvums ir viens no indikatoriem, kas liecina, ka Krievija, iespējams, mēģina ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes drošumu un nepārtrauktību, līdz ar to brīdis, kad mēs atslēdzamies no BRELL, nes līdzi papildus riskus, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Rīgas domes sēdē tika nolemts Rīgas pašvaldībai Lucavsalā piederošās teritorijas daļas nodot atsavināšanai, informē domes pārstāvji.

Tas ļaušot nākotnē piesaistīt nepieciešamās investīcijas šīs teritorijas sakārtošanai.

Pārdošanai izsolē plānots nodot 10 zemesgabalus, kuru kopējā platība ir 102,9 hektāri. Nekustamie īpašumi atrodas salas dienvidu daļā.

Lucavsalā iekārtotā atpūtas zona ziemeļu daļā tiek saglabāta pašvaldības īpašumā. Te agrāk bija pamesti mazdārziņi, tā bija piemēslota un pilnīgi degradēta teritorija. Šo teritoriju Rīgas pilsēta ir savedusi kārtībā. Parku Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība turpinās labiekārtot un attīstīt.

Saskaņā ar Rīgas attīstības plāniem, potenciālajam pircējam būs pienākums pirms teritorijas attīstības uzsākšanas izstrādāt lokālplānojumu teritorijai, tajā iekļaujot ielas izbūvi, elektrisko tīklu transformatora apakšstacijas izbūvi, pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu, nodrošinot krastmalu publisku pieejamību, kā arī veidojot Lucavsalu kā teritoriju ar lielu apzaļumojuma blīvumu.

Dzīvesstils

FOTO: Vienpadsmit dienu garumā aizvadīts Saaremaa Food Festival

Ilze Žaime,16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju, gan pagarinot tūrisma sezonu Sāmsalā, Igaunijā, gan atgādināt iedzīvotājiem par vietējajiem produktiem un tradicionālām maltītēm, ko salas iedzīvotāji baudījuši paaudžu paaudzēm.

Festivāla ietvaros norisinās arī Sāremā lielākās pilsētas Kuresāres Restorānu nedēļa. Šogad tajā piedalījās 13 restorāni. Restorānu sarūpētajām maltītēm izmaksājot 10 eiro pusdienlaikā un 18 eiro vakariņu laikā, tā bija iespēja nobaudīt restorānu piedāvājumu par zemākām cenām nekā tas izmaksātu ikdienā. Kā pamatnoteikums restorāniem bija katrā piedāvātajā maltītē vismaz 70% izejvielu nodrošināšana no vietējiem ražotājiem.

Iepriekšējos gadus festivāls ildzis septiņas dienas, taču šogad pirmo reizi tas tika pagarināts līdz vienpadsmit dienu garai programmai, tādējādi dodot iespēju izbaudīt piedāvātos pasākumus divu nedēļas nogaļu garumā. Festivāla organizatoram organizācijai «Saaremaa Turism» tas nozīmēja jaunus izaicinājumus - piedāvāt apmeklētājiem aizraujošu programmu vairāk nekā desmit dienu garumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Citas ziņas

Deviņas pasaules skaistākās salas

,16.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu izdevums The Forbes ir publicējis pašu skaistāko pasaules salu sarakstu.

Šoreiz sarakstā ir atzīmēti deviņi skaisti dabas stūrīši un saraksta pirmo pozīciju ieņem Kuka salas, kas atrodas Jaunzēlandē. Slavenākie Kuka salas apskates objekti ir Muri lagūna, Vienpēdas sala, Aitutaki lagūna, Kuka salu Kristīgā baznīca, Raro kalna safari tūre, Takitumu aizsardzības teritorija, Panunga Nui tirgus, Te Rua Manga – Adatas kalns u.c.

Pasauleskaistākās salas:

1. Kuka salas

2. Galapagu salas

3. Dienviddžordžija (Lielbritānijas ter.) Atlantijas okeānā

4. Nekkeras sala (Argentīnas piekrastē)

5. Rangali sala

6. Lieldienu salas

7. Lizardu salas

8. Maurīciju sala

9. Pamalikana sala (Filipīnas)

Citas ziņas

Ūdens temperatūras pasaules kūrortos

Aivars Mackevics [email protected],06.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidusjūras pludmales joprojām nevar aicināt uz peldēm, bet tikai uz pastaigām gar jūras krastiem. Ūdens temperatūra Vidusjūras austrumu piekrastēs ir starp 15 un 17°C, turpretī rietumos tā sasniedz tikai 13 līdz 16°C. Ūdens temperatūras tālākajos ceļojumu mērķos izskatās krietni cerīgākas, tā piemēram, Šrilankas tuvumā ir jau 32°C, bet Maledīvu salās, Haiti un Taizemē atpūtnieki var rēķināties ar peldēm 30°C siltā ūdenī. Ūdens temperatūras Eiropā: Biskajas jūras līcī 12 Algarve piekrastē 14-16 Azoru salās 16 Kanāriju salās 18-19 Franču Vidusjūra 13-14 Adrijas jūrā 9-14 Melnā jūra 2-8 Madeiras sala 18 Egejas jūra 13-15 Antalja 16 Kipra 15 Korfu sala 14 Tunisija 15 Maljorka 14 Valensija 14 Biarica 13 Rimini 13 Ārpus Eiropas: Sarkanā jūra 22 Dienvidāfrika 22 Maurīcija 29 Seišeļu salas 29 Maldivu salas 30 Šrilanka 33 Taizeme 30 Filipīnas 27 Fidži salas 25 Havaju salas 24 Kalifornija 6 Meksikas jūras līcis 27 Sidneja 22 Avots: DVD

Citas ziņas

Ūdens temperatūras Eiropā ir kritušās

Aivars Mackevics [email protected],20.02.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdens temperatūras Eiropas kūrortos arī pagājušā nedēļā kritās, piemēram, Egejas jūrā tā samazinājās par 2-3 C. Peldēšanai piemērotas ūdens temperatūras pašlaik ir tikai Kanāriju salās un tālajos ceļojuma mērķos. Ūdens temperatūras Eiropā (°c): Biskajas jūras līcī +12 Algarve piekrastē +16 Azoru salās +16-17 Kanāriju salās +18-21 Franču Vidusjūra +13 Adrijas jūrā +9-15 Melnā jūra +4-8 Madeiras sala 1+9 Egejas jūra +11-16 Antalja +17 Kipra +17 Korfu sala +15 Tunisija +14 Maljorka +14 Valensija +14 Biarica +12 Rimini +12 Ārpus Eiropas: Sarkanā jūra +22 Dienvidāfrika +21 Maurīcija +28 Seišeļu salas +29 Maldivu salas +28 Šrilanka +33 Taizeme +29 Fidži salas +26 Havaju salas +24 Kalifornija +14 Meksikas jūras līcis +26 Sidneja +24 Avots: DVD

Atpūta

Havaju salas – vulkānu radītā paradīze

Iesaka Līga Zemture, modes biznesa eksperte; Sagatavojusi Linda Zalāne,17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr bija sapnis reiz nokļūt Havaju salās, jo leģendas par to dabas skaistumu bija dzirdētas jau bērnībā, mītu un intrigu uzturēja arī amerikāņu filmās paustais, ka atpūta Havaju salās ir kā paradīze zemes virsū. Ar vīru nospriedām, ka šis galamērķis varētu būt mūsu ikgadējā jaunā gada brauciena vērts. Esam kaismīgi ceļotāji un savām acīm redzējuši daudz, un mums jāatzīst, ka Havaju salās dabas skati ir patiesi skaisti un vareni.

Kad turp braukt?

Havaju salās pavadījām trīs nedēļas. Laiks bija perfekts, un gaisa temperatūra bija apmēram 30 grādu. Lietus nebija nevienu dienu. Arī mans uzticamais ceļojuma pavadonis grāmata Lonley planet vēsta, ka ieteicamākais laika periods, kad doties uz Havaju salām, ir no decembra līdz aprīlim un no jūnija līdz augustam. Šajā periodā ir arī pateicīgākais laiks vaļu vērošanai.

Ko tur redzēt?

Vispirms ieradāmies Oahu (O’ahu). Tur atrodas arī salu galvaspilsēta Honolulu. Tā ir salu lielākā pilsēta, kurā ir arī slavenā Vaikiki pludmale, kas iekļauta pasaules top 10 pludmaļu sarakstā. Tiesa, pludmale realitātē bija briesmīga – netīra un pilna ar bezpajumtniekiem, kas turpat uz soliņiem ieturēja maltīti un kopā ar atpūtniekiem mazgājas Klusajā okeānā. Izskaidrojums šādai situācijai ir tāds, ka Havaju salās pirms dažiem gadiem līdz ar ekonomisko krīzi ļoti daudz ļaužu zaudēja darbu un kļuva par bezpajumtniekiem. Tā nu viņi dzīvo zem klajas debess līdzās tūristiem. Esmu daudz ceļojusi, bet tik daudz bezpajumtnieku vienuviet neesmu redzējusi nekur. Valsts likumdošana neļauj ierobežot šo cilvēku brīvību pat tad, ja viņi bojā slavenās pludmales tēlu un tūristu atpūtu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir noslēgušies un objekts ir nodots ekspluatācijā, līdz ar to terminālis ir pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

«Rīgas brīvosta savu solījumu un apņemšanos ir izpildījusi pilnā apmērā – visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija paredzēts veikt otrās kārtas ietvaros, ir izpildīti un objekti ir nodoti ekspluatācijā. Līdz ar to var teikt, ka vairāku gadu intensīvais darbs pie Krievu salas termināļa objektu izbūves ir noslēdzies un Rīgas osta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu kravu apstrādes termināli, kas atbilst arī visaugstākajām vides prasībām,» uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.