Kopējais tiltu atjaunošanas deficīts ir 152 miljoni eiro, no kuriem galvenajos autoceļos tas ir 43 miljoni eiro, reģionālajos autoceļos - 43 miljoni eiro, bet vietējos autoceļos - 66 miljoni eiro.

Tā liecina Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautie pērn aprēķinātie dati, ko otrdien izskatīja Ministru kabinets.

Lai uzlabotu tiltu stāvokli, sākot ar 2014. – 2016.gada plānošanas periodu SM pieņēmusi lēmumu tiltu programmām piešķirt finansējumu ne mazāk par 7% no autoceļu tīkla kapitālieguldījumiem plānotajiem līdzekļiem, tomēr vēl arvien šie līdzekļi ir nepietiekami un nespēj mazināt tiltu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos apjomus, skaidro SM.

Jau ilgākā laika periodā tiltu pārbūves un atjaunošanas darbu apjomi ir bijuši mazāki par tiltu novecošanās ātrumu un ir uzkrājies ļoti liels atlikto darbu apjoms. Neveikto darbu rezultātā daļa tiltu šobrīd vairs neatbilst pieaugošajām ekspluatācijas, satiksmes drošības un standartu prasībām.

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Skrīveros uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri (P32) 73,18 km tiltam pāri Maizītes upei 21. aprīlī nokritusi tilta ietve kopā ar malējo siju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Uzreiz pēc šī notikuma tiltu apsekoja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti un tika secināts, ka transporta satiksme pār tiltam var notikt, tilta malas tika norobežotas. Arī papildus piesaistītie eksperti ir atzinuši, ka satiksmi pār tiltam nav jāslēdz, tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Patlaban tilta pusē kur nokrita ietve ir uzlikti norobežojoši betona bloki, pie tilta ir izvietotas arī ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes. Tuvākajā laikā bloki tiks novietoti arī tilta otrā pusē, kurā ir ietve. Drošības apsvērumu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu joslu.

Tiltu papildus ir apsekojuši pieaicinātie eksperti, kuri ir snieguši atzinumu: tilta sijas nogāšanos izraisīja savienojošo detaļu korozijas bojājumi sijas diafragmās. Konstrukciju savienojošās detaļas bija stipri sarūsējušas, un transporta radītās vibrācijas rezultātā ietve nokrita. Eksperti devuši atzinumu, ka tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Krievu miljardieris Genādijs Timčenko atteicies no nodoma tiesāties ar respektablo žurnālu The Economist, kurš bija pieļāvis, ka miljardiera biznesa uzplaukumu nodrošinājusi draudzība ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, vēsta Guardian.

Vienošanās starp krievu miljardieri un žurnālu šonedēļ iesniegta apstiprināšanai Londonas tiesā.

G. Timčenko savu pazīšanos ar V. Putinu raksturo kā gadījuma pazīšanos un apgalvo, ka viņam ar Krievijas premjeru nav draudzīgu attiecību.

The Economist pērnā gada novembrī publicēja rakstu ar nosaukumu «Ietauko manu plaukstu» (Grease my palm), kurā apgalvots, ka V. Putina vadītajā Krievijā plaukst korupcija. Rakstā arī minēts, ka Šveicē dzīvojošais krievu miljardieris G. Timčenko ir saistīts ar V. Putinu.

Pērn žurnāls Forbes G. Timčenko ierindojis miljardieru vidū, norādot, ka viņa īpašumu vērtība ir aptuveni 2.5 miljardi ASV dolāru.

No 969 valsts pārziņā esošajiem tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, liecina «Latvijas valsts ceļu» sniegtā informācija par pērn veikto tiltu inspekciju datiem.

Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu - kā ļoti slikts.

Kā norāda LVC, dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā - uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Valsts pārziņā ir 969 tilti, to skaitā arī satiksmes pārvadi un caurtekas. Kā uzsver ceļu apsaimniekotāji, tiltu uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekoša. Tiesa gan, 51 tiltam ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā tie ir gabarītu ierobežojumi - masas, platuma, uc.

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma lēmumu piešķirt papildus 3,7 miljonus eiro valsts vietējo autoceļu un tiltu uzturēšanas darbiem, informē Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Papildus saņemtais finansējums ļaus jau šogad veikt valsts autoceļu tīklā neatliekamus tiltu un vietējo autoceļu ar sabrukušu segumu uzturēšanas darbus.

2,2 miljonus eiro plānots novirzīt tiltu ikdienas uzturēšanai, vienu miljonu eiro – tiltu rekonstrukcijai, bet 0,5 miljonus eiro – vietējo ceļu ikdienas uzturēšanai.

Par šiem līdzekļiem tiks uzlabots valsts vietējo autoceļu seguma stāvoklis, atjaunota ūdens atvade no ceļiem un veikti tiltu ārkārtas uzturēšanas darbi, novēršot ekspluatācijas laikā radušos bojājumus un defektus, atjaunojot vai nomainot atsevišķus tiltu konstruktīvos elementus un veicot citus nepieciešamos uzturēšanas pasākumus tiltu ilgmūžības un funkcionalitātes nodrošināšanai.

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību uz to, ka brīvdienās 5. un 6.oktobrī tiks slēgta satiksme Bauskas ielas posmā no Rīgas Piena kombināta līdz pilsētas robežai virzienā uz Valdlaučiem.

Šādi satiksmes ierobežojumi nepieciešami, lai ieklātu asfaltu Dienvidu tilta 3.kārtas rotācijas aplim pie Bauskas ielas.

Autovadītāji aicināti izmantot apbraucamos ceļus. Piemēram, tie, kuri brauc no Ķekavas, autoceļa A7 un Bauskas ielas krustojumā aicināti braukt taisni pa A7 un pie jaunizbūvētā viadukta nogriezties pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītājiem, kas no Valdlaučiem vēlas nokļūt uz Dienvidu tilta, jāizmanto apbraucamais ceļš pa Bauskas ielu uz A7 un krustojumā jāveic manevrs pa labi, jābrauc līdz jaunizbūvētajam viaduktam un jānogriežas pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītāji, kuri brauc no Dienvidu tilta uz Valdlaučiem, aicināti izmantot apbraucamo ceļu, braucot pa labi uz Bauskas ielu gar Rīgas Piena kombinātu līdz Mūkusalas ielai un, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, turpināt ceļu pa Ziepniekkalna ielu līdz Maximas noliktavām. Tomēr, ja ir iespējams, Satiksmes departaments aicina izmantot citu tiltu.

Ekspluatācijā ir nodota A klases noliktavu, tirdzniecības un biroju telpu kompleksa “Dienvidu vārti”, kas atrodas Rīgā, Rēzeknes ielā, ceturtā kārta, informē projekta attīstītājs.

Projekta “Dienvidu vārti” attīstītājs ir LNK Properties, kas veiksmīgi realizē noliktavu, rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai, savukārt būvdarbus veica AS “LNK Industries”.

Komplekss “Dienvidu vārti”, kura būvniecība tika uzsākta 2019. gada pavasarī, ir A klases industriālais parks, kas 5 hektāru plašajā teritorijā apvieno daudzfunkcionālas noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpas ar attīstītu infrastruktūru. Ceturtajā kārtā ekspluatācijā tika nodota divstāvu ēka ar kopējo platību 4210 m2. Tā būvēta, ievērojot energoefektivitātes principus, un pilnībā aprīkota ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām un telekomunikācijām. Kompleksā ir pieejamas elektrouzlādes stacijas un plānots uzstādīt saules paneļus. Plašās “Dienvidu vārti” telpas ir piemērotas, gan maziem un vidējiem, gan liela mēroga un apjoma uzņēmumiem.

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Līdz 2030.gadam Rīgā tiltu remontos un būvniecībā plānots ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro, šodien preses konferencē teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš uzsvēra, ka tiltu un pārvadu remontos un būvniecībā plānots ieguldīt gan Eiropas Savienības finansējumu, gan pašvaldības līdzekļus, gan arī finansējumu aizņemties no valsts.

Rīgas mērs norādīja, ka satiksmes infrastruktūras sakārtošana iepriekšējo sasaukumu domju laikā bijusi pamesta novārtā un tagad nepieciešams ieguldīt prāvus līdzekļus.

Tas jau tiekot darīts, tādēļ rīdzinieki un pilsētas viesi varot novērtēt gan Daudersalas pārvadu, gan Austrumu maģistrāli, gan Brasas tiltu, gan gājēju un velosipēdistu tiltu pār Kīleveina grāvi.

Ķirsis norādīja, ka bez šiem redzamajiem darbiem notiek darbu neredzamā daļa, jo tiek strādāts pie nākamajiem projektiem, kas tiek sagatavoti un sludināti jauni konkursi par projektēšanu un būvniecību.

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība varētu atsākties nākamā gada aprīlī, informē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka ziemā neviens neko nebūvēs, un pašvaldībai savi mājas darbi ir jāpaveic līdz nākamā gada aprīlim.

«Ja aprīlī sāksies tilta trešās kārtas būvdarbi, to varētu pabeigt līdz gada beigām. Pa nepilnu gadu līdz nākamā gada pavasarim šos darbus ir iespējams paveikt. Vismaz tā apgalvo mūsu profesionāļi,» sacīja Ameriks.

Rīgas vicemērs paskaidroja, ka iepriekš līgums ar esošo būvnieku tika izbeigts, jo tajā bija noteikts, ka tiek ņemti vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati par būvniecības cenu izmaiņām tiltu un transporta būvju celtniecībā. «Brīdī, kad CSP iedeva datus, kuros norādīts, ka tiltu būvē līdz šim ir bijusi deflācija, Dienvidu tilta būvnieki uzreiz apgalvoja, ka tas ir pilnīgs murgs un ka viņi par to cenu, kas ir apkopota, vadoties no CSP datiem, darbu nevar paveikt un cenu samazināt nav iespējams. Viņuprāt, CSP ir kļūdījusies un, tik lielā mērā viņi nav gatavi piekāpties. Tādējādi dome nonāca strupceļā – vai nu mēs sākam ilgu un garu tiesvedību ar būvnieku, lai noskaidrotu, kuram tad ir taisnība, vai arī pārtraucam līgumu. Tādējādi līgums tika izbeigts,» viņš klāstīja.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē 21.martā sesto gadu pēc kārtas norisinājās spageti tiltu konstruēšanas sacensības STiKS. Pasākumā, kur dalībnieki no makaroniem un līmes veidoja pēc iespējas izturīgākas tilta konstrukcijas, šogad piedalījās 100 dalībnieku, pārstāvot 18 mācību iestādes.

Sešu stundu laikā sacensību dalībnieki pārvērta trauslos spageti makaronus izturīgās tiltu konstrukcijās. Tika izmantotas visdažādākās tiltu konstrukcijas un saistvielas, cenšoties atrast spēcīgāko kombināciju, lai tilts spētu izturēt pēc iespējas lielāku slodzi.

Mājās gatavoto Lielo tiltu kategorijā piedalījās 7 komandas, bet 2 no tām bija uzbūvējušas pat 2 tiltus, kas sacensības padarīja īpaši aizraujošas. Pārliecinošu 1. vietu ieguva komanda «JAM» (dalībnieki: Artūrs Vēvers, Jānis Lungevics, Māris Puriņš) ar rezultātu 476.14 kg, kam pietrūka vien vairāk par 8 kg līdz jaunam Latvijas rekordam.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) 2,2 miljonu eiro apmērā veic ikdienas uzturēšanas darbus uz 130 tiltiem, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa informē, ka izpildīti 90% no plānotajiem tiltu stāvokļa uzlabošanas darbiem un pašlaik darbi turpinās vēl pie tiltu brauktuvju šuvju remonta. Lai novērstu tiltu konstrukciju bojājumu progresēšanu, šogad tiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība un veikti neatliekami ikdienas uzturēšanas darbi.

Lai paildzinātu tiltu segumu kalpošanas laiku un autovadītājiem būtu komfortablāki braukšanas apstākļi, 1,6 km garumā uz tiltu segumiem ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde, salabotas bedres 33 152 m2 platībā, kā arī veikta tiltu segumu plaisu aizpildīšana.

Tiltu margas un barjeras 2843 m2 platībā ir apstrādātas ar pretkorozijas grunti un nokrāsotas, tādējādi tās aizsargājot no apkārtējās vides ietekmes un korozijas.

Lai gan pārtraukta iepirkuma dēļ Salu tilta rekonstruētāja izvēle ieilgs, Rīgas dome sola, ka būvdarbi tiks sākti šogad; Pārdaugavā papildus notiks arī plaši ielu remontdarbi.

Gada sākumā izsludinātais konkurss par Salu tilta rekonstrukciju šomēnes tika pārtraukts, lai precizētu nolikumu, tikko izsludināts atkārtots iepirkums.

Ir izmaiņas

Uzņēmēji, kas ieinteresējušies par tilta rekonstrukciju, vētījot iepirkuma nolikumu, uzdevuši vairāk nekā 100 jautājumu. Apkopojot tos, departamenta speciālisti konstatējuši, ka ar nelieliem grozījumiem nolikumā nepietiks, tādēļ iepirkums pārtraukts un nolemts sludināt jaunu, lai izvairītos no pārmetumiem un aizdomām par to, ka nosacījumi sašaurina pretendentu loku vai pretendentu iespējas izpētīt iepirkuma objektu, skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Krišjānis Peters. Viņš atzīst, ka uzņēmēju jautājumi ir pamatoti – kopš Salu tilta rekonstrukcijas projekta izstrādes pagājuši četri gadi, kopš tehnisko noteikumu saņemšanas – vēl vairāk, pa šo laiku tilta stāvoklis ir pasliktinājies, attīstījušās arī tehnoloģijas, kuras varētu izmantot darbos. Atkārtotu iepirkumu plānots izsludināt uz pilnu termiņu – 56 dienām –, kuru laikā visiem interesentiem būšot iespēja izpētīt piedāvājumu, ja būs kādi jautājumi, departaments kopā ar projekta autoru SIA L4 atbildēšot. Uzņēmēju interese par tilta rekonstrukciju ir liela, jautājumus iesniegušas septiņas, astoņas kompānijas, no kurām daļa gan ir materiālu un konstrukciju piegādātāji, nevis būvnieki, DB uzzināja Satiksmes departamentā. Lielākoties tās ir vietējās kompānijas.

Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) izvietotie Geocaching slēpņi tiek aktīvi apmeklēti arī gadu pēc to novietošanas patiltēs. Turklāt apmeklētāju publicētie komentāri Geocaching.com vēsta, ka nav mazinājies iedzīvotāju sašutums par valsts pārziņā esošo tiltu bēdīgo stāvokli, informē LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

No biedrības LCB izvietotajiem Geocaching slēpņiem apmeklētāji visaktīvāk pulcējušies apskatīt tiltus pār Ranku (Ogres novads), Iecavu (Iecavas novads) un Sidrabi (Jelgavas novads), kur koncentrējusies ceturtdaļa no visiem apmeklētājiem. Savukārt tilti pār Viesīti (Viesītes novads) un Bērzaunes upi (Madonas novads) šogad apmeklētājiem ir slēgti.

«Kopš slēpņu izvietošanas esam saņēmuši ļoti daudz iedzīvotāju komentāru par tiltu bēdīgo stāvokli. Mums ir prieks, ka iedzīvotāji nav bijuši vienaldzīgi un aktīvi iesaistījušies bēdīgo tiltu apsekošanā. Diemžēl tikai ar iedzīvotāju iniciatīvu vien šajā gadījumā nepietiek – ir jāiesaistās arī valstij. Gada laikā valsts izrādītā iniciatīva ir bijusi diezgan niecīga. No tiltiem, kuros pērn izvietojām slēpņus, izmaiņas šogad plānotas vien divos tiltos. Tiltam pār Viesīti beidzot uzsākti ilgi gaidītie remontdarbi, bet tiltu pār Bērzaunes upi sliktā stāvokļa dēļ iecerēts nojaukt, komentē,» Z. Brunavs.

Norit noslēdzošie darbi pie Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta, kura uzdevums ir padarīt šo vietu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamu, mūsdienīgu un ērtu.

Rīgas Centrālā mezgla dienvidu daļas labiekārtošanas projektu BERERIX izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu LABIE KOKI un starptautisko arhitektu biroju CREW.

“Ar labiekārtošanas un apzaļumošanas palīdzību Rīgas Centrālas stacijas dienvidu laukumam ir jārada sajūta par Rīgu kā piejūras valsts galvaspilsētu. Sajūtu, ka esi braucis cauri visai Eiropai un nonācis stacijā, kas atrodas ūdens tuvumā. Simboliski valsts diženumu un vēsturi attēlosim arī ar koku masu – dominēs lielie koki 5 līdz 7 metru augstumā, dažiem sasniedzot pat 11 metrus jeb 100 cm stumbra apkārtmēru. Rīgas centrs kļūs vairākas reizes zaļāks, kopumā projekta labiekārtotā teritorija sasniegs 8707 kvadrātmetrus, ” norāda LABIE KOKI vadītājs, arborists Edgars Neilands.

No 126 Rīgas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem sliktā stāvoklī patlaban ir viens, 99 apmierinošā, 25 labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Balstoties uz šo objektu stāvokļa novērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, sliktā stāvoklīpatlaban ir tikai satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums par pārvada pārbūves būvdarbiem.

Savukārt kā apmierinošs novērtēts 99 Rīgas tiltu un pārvadu stāvoklis. Kā skaidroja departamentā, «apmierinošs» nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība var gaidīt līdz oktobrim, kad pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrība par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, norāda Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai trešās kārtas būvniecību vajadzēs pabeigt un par to nav šaubu.

«To [tilta trešo kārtu] pabeigt un nodot ekspluatācijā bija plānots 2012.gadā, līdz ar to mums ir laiks. Būvniekiem tagad ir brīvie resursi, un viņi ir gatavi kaut ko pabeigt,» klāstīja Ušakovs.

Rīgas mērs paskaidroja, ka par Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales maģistrālā transporta mezgla būvniecību pilsētai, visticamāk, būs jāmaksā no pilsētas budžeta, jo pašvaldība līdzekļus diez vai aizņemsies.

Tā kā būvniecībai nepieciešami 10-14 miljoni latu, kurus vajadzēs noņemt citiem mērķiem, pašvaldība ir ieinteresēta pagaidīt līdz oktobrim.

Rīgas domes vadība kopā ar Satiksmes departamenta amatpersonām iepazinusies ar Dienvidu tilta trešās kārtas celtniecības gaitu. Būvnieku pārstāvji apliecinājuši, ka objektu ekspluatācijā nodos kā plānots - līdz šā gada 31.oktobrim.

Būvdarbu kopējās izmaksas ir 17 miljoni latu.

Dienvidu tilta trešā kārta no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai ietver jaunas automaģistrāles - Jāņa Čakstes gatves un nobrauktuvju izbūvi no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā paredzēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Dienvidu tilta 3. kārta nodrošinās satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi optimizējot autotransporta plūsmas Rīgā un pilsētas komerczonās. Dienvidu tilta 3. kārta kopā ar Slāvu maģistrālo transporta mezglu un ar Dienvidu tiltu ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Tas dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11.novembra krastmalā, kā arī atslogot Salu tiltu.