No 126 Rīgas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem sliktā stāvoklī patlaban ir viens, 99 apmierinošā, 25 labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.
Balstoties uz šo objektu stāvokļa novērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, sliktā stāvoklīpatlaban ir tikai satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums par pārvada pārbūves būvdarbiem.
Savukārt kā apmierinošs novērtēts 99 Rīgas tiltu un pārvadu stāvoklis. Kā skaidroja departamentā, «apmierinošs» nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.
Arī Vanšu, Zemitānu un Gaisa tilti pēc ekspertīžu rezultātiem vērtējami kā apmierinošā stāvoklī esoši.
Ahuna-Ozola pastāstīja, ka pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) norādēm, Jorģa Zemitāna tiltam patlaban tiek veikta padziļināta tehniskā izpēte, lai novērtētu tā nestspēju.
Savukārt attiecībā uz Vanšu tiltu tiek gatavota nepieciešamā dokumentāciju, lai izsludinātu iepirkumu par tiltapārbūves projektēšanu. «Tieši padziļinātā izpēte ir pirmais darbs, kas jāveic, uzsākot projektēšanu,» skaidroja dienesta pārstāve. Iepirkumu plānots izsludināt jau šogad.
Tikmēr kā teicams novērtēts gājēju tuneļa un kāpņu stāvoklis Krasta ielā, bet vēl 25 objektu stāvoklis novērtēts kā labs.
Pēc Ahunas-Ozolas paustā, detalizēta Rīgas tiltu un pārvadu konstrukciju apsekošana tiek veikta vismaz reizi piecos gados un to mērķis ir noteikt būvju tehnisko stāvokli, to nestspēju un ekspluatācijas drošību, konstatēt ekspluatācijas laikā radušos defektus un to cēloņus, noteikt paredzēto nolietošanas un atlikušo kalpošanas laiku, kā arī konstatēt pārbūves darbu izmaksas atlikušā kalpošanas laika beigās.
Tāpat šajās ekspertīzēs tiek noteiktas pieļaujamās ekspluatācijas slodzes un rekomendēti remontdarbi, kas jāveic, lai saglabātu objektu nestspēju, nodrošinātu tilta vai satiksmes pārvada ilgizturību un satiksmes drošību.
Savukārt vispārīgās inspekcijas objektiem tiek veiktas reizi gadā, bet ikdienas uzturēšanas darbu laikā tie tiekot apsekoti reizi nedēļā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Vanšu tiltam Rīgā šogad martā daļēji bija nobrukušas ar vienām kāpnēm saistītās konstrukcijas.
BVKB tai pat mēnesī paziņoja, ka gan Vanšu, gan Zemitāna tiltam ir jāveic padziļināta tehniskā izpēte, lai novērtētu tiltu nestspēju. Biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina toreiz norādīja, ka tiltu bojājumu iemesls ir tas, ka ilgstoši nav veikti nepieciešamie uzturēšanas darbi, nevis krasās temperatūras svārstības, kā to skaidroja Rīgas pilsētas būvvalde. Daugavas labā krasta Vanšu tilta kritiskā tehniskā stāvokļa galvenie cēloņi ir nolaidīga Tilta ekspluatācijas uzraudzība un, iespējams, iepriekš atklāto neatbilstību kritiska nenovērtēšana un to savlaicīga nenovēršana, viņa teica.
Ahuna-Ozola gan toreiz pauda pārliecību, ka atsevišķi BVKB apgalvojumi par Vanšu vai Zemitāna tilta drošību irpārāk skaļi un pārspīlēti, jo īpaši, ja tie tiek balstīti tikai uz vizuāliem apsekojumiem. «Šie tilti ir svarīgi satiksmes infrastruktūras objekti, kuri regulāri tiek apsekoti balstoties uz valstī noteiktiem standartiem. Mēs esam sašutuši, ka apgalvojumiem par to, ka uz tilta vai tā konstrukcijām nedrīkst atrasties, tiek izteikti, balstoties tikai uz vizuāliem apsekojumiem,» tolaik pauda Ahuna-Ozola.
Tāpat LETA vēstīja, ka 969 valsts pārziņā esošajiem tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, liecina «Latvijas valsts ceļu» (LVC) aģentūrai LETA sniegtā informācija par pērn veikto tiltu inspekciju datiem.
Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu - kā ļoti slikts. Dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā - uz valsts galvenajiem autoceļiem.
Kā atgādināja LVC, ņemot vērā to, ka pēdējo vairāk kā 20 gadu laikā valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma ietvaros, nav iespējams veikt visus uzturēšanas un būvniecības darbus, kuri ir nepieciešami uz visiemvalsts pārziņā esošajiem tiltiem. Tā rezultātā ir uzkrājies darbu deficīts 170 miljonu eiro apmērā.
