Pagājušajā nedēļā lielākais jaunreģistrētais uzņēmums ir a/s A.O.I., kuras pamatkapitāls veido vairāk nekā 9,56 miljonus latu, liecina Uzņēmuma reģistra apkopotie dati.

A/s A.O.I. darbības veids ir holdingkompāniju darbība. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Audupes iela 15/17, Rīga. Jaunreģistrētās kompānijas valdē darbojas viens valdes loceklis Aivars Lejietis, savukārt uzņēmuma padomi veido Oskars Jankovskis, Igors Kušnerčuks un Verners Lejietis.

Otra pagājušajā nedēļā reģistrētā uzņēmums SIA Rītausmas Steel Constructions pamatkapitāls ir 247 tūkstoši latu. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rītausmas iela 16, Rīga, un uzņēmuma valdē darbojas Igors Braiņins un Vadims Podgurskis. Pašlaik vēl nav pieejama informācija par kompānijas darbības veidiem.

Tāpat pagājušajā nedēļā lielāko reģistrēto uzņēmumu sarakstā ir SIA RCT2, kuras pamatkapitāls ir 220 tūkstoši Ls. Uzņēmums reģistrēts Eksporta ielā 15k-1, Rīgā, un RCT2 izveidota, atdalot SIA Rīgas Centrālais terminālis daļu. RCT2 valdē darbojas valdes priekšsēdētājs Erī Esta un valdes loceklis Raivis Vekāgans. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā darbojas Ralfs Kļaviņš, padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pilda Jānis Svārpstons, savukārt padomes locekļa amatos darbojas Jānis Maršāns un Lenards Ozoliņš.

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas uzņēmumi devuši vairākas apjomīgas komercķīlas, taču starp lielākajām reģistrētajām ķīlām ir SIA Rīgas Centrālais termināls, a/s Rīgas Piena kombināts un SIA Lielzeltiņi dotās ķīlas. Savukārt lielākais ņemto ķīlu apjoms pagājušajā nedēļā ir bijis ABLV Bank.

Viena no lielākajām stividorkompānijām Latvijā SIA Rīgas Centrālais termināls pagājušajā nedēļā a/s Swedbank devusi 11,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu. Jau iepriekš vēstīts, ka nesen uzņēmumā tika veiktas investīcijas pārkraušanas tehnikā, iegādājoties divu jaunus portālceltņus AIST. Kompānijas vienīgais kapitāldaļu turētājs kopš 2007. gada ir Rīgas Tirdzniecības osta.

Savukārt piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) pagājušajā nedēļā devis desmit miljonus Ls lielu komercķīlu, kuras ņēmējs ir DNB banka. Jāatgādina, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls.

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Kamēr valda neskaidrība par Krievijas enerģētisko kravu plūsmas gaidāmajiem apjomiem, atspaidu ostu apgrozījumā šobrīd dod labā graudaugu raža Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labības īpatsvars lielo ostu kopējā apgrozījumā ir visai atšķirīgs. Piemēram, no Rīgā deviņos mēnešos apkalpoto 30,13 milj. t kravu tikai 0,5 milj. ir labība un tās produkti. Turpretī Liepājā šis kravu segments veido 1,87 milj. t jeb 47% no kopējā 3,96 milj. t apgrozījuma. Savukārt Ventspilī tie ir 230 tūkst. t no kopumā 17,7 milj. t apkalpoto kravu.

Apjomi kāpj

Liepājā deviņos mēnešos šogad pārkrauts par 7,9% vairāk labības nekā pērn šajā laika posmā. Latvijas rekordraža ap 2,6 milj. t apmērā nozīmē arī lielākus eksporta apjomus, norāda SIA LSEZ Liepaja Bulk Terminal Ltd vadītājs Juris Matvejevs. To, kāda būs eksporta pieauguma ietekme uz kopējo termināļa apgrozījumu gada griezumā, viņš gan neņemas prognozēt, jo graudu nosūtīšana turpinās vēl arī nākamā gada sākumā. Terminālī gan pārsvarā ir tranzīta kravas, un pērn no kopumā diviem milj. t. vietējo graudu bija 0,5 milj. t. Krievijas un Kazahstānas labības apjomi terminālī šogad ir «normālā līmenī».

Turpinoties attīstībai Andrejsalā, "Riga Port City" teritorijā, VAS "Latvijas dzelzceļš" posmā Zemitāni-Rīga-Krasta uzsācis dzelzceļa infrastruktūras pārbūvi. Rezultātā no kopējā dzelzceļa tīkla ir atslēgta vēsturiskā ostas ogļu dzelzceļa stacija – "Rīgas Krasta".

Tas nozīmē, ka Andrejsalas un Andrejostas teritorija tiek pilnībā atbrīvota no ostas operācijām, atverot šīs teritorijas turpmākai attīstībai, pārtraucot ogļu piesārņojumu un vagonu troksni, ko līdz šim radīja ostas pakalpojumi Rīgas pilsētas centrā.

Paredzēta jauna SIA "Rīgas Centrālais Termināls" dzelzceļa infrastruktūras savienojuma izbūve, kas iekļauj pieslēgumu publiskai dzelzceļa infrastruktūrai, rezultātā atslēdzot Andrejsalā esošo "Rīgas Krasta" staciju un izbūvējot jaunu savienojumu uz "Rīgas Centrālā Termināla" un SIA "Signāls P" pievadceļiem.

Sliežu ceļa demontāžu un jaunā sliežu ceļa savienojuma izveidi plānots noslēgt 30. jūlijā.

Valters Māziņš,"Jaunrīgas Attīstības Uzņēmuma" valdes priekšsēdētājs, informē: "No Andrejsalas teritorijas atkāpjas osta, atbrīvojot Rīgas centru un Daugavas krastu turpmākajai nākotnes attīstībai. Tas nozīmē, ka Andrejsala "Riga Port City" attīstības projekta ietvaros tiek pilnībā atslēgta no "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūras un turpmāk dzelzceļa sastāvi šeit vairs nekursēs.

Ir izveidota un uzsākusi darbu jauna konteinerkravu pārvadājumu līnija, savienojot četras vadošas Eiropas ostas maršrutā Rīga - Halla (Lielbritānijā) - Roterdama (Nīderlandē) - Helsinki (Somijā), informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Konteinerpārvadājumus caur Rīgas ostu nodrošina Nīderlandes kompānijas Samskip pārvaldītā konteinerkuģu līnija Samskip Multimodal B.V. Līnijā pārvadājumu nodrošina divi vidēja izmēra konteinerkuģi - BF Cartagena un Dornbusch, kas ienāk Rīgas ostā pēc regulāra grafika - vienu reizi nedēļā.

“Esam priecīgi atklāt jauno konteineru pārvadājumu pakalpojumu, kas savieno Rīgas ostu ar Hallas un Roterdamas ostām, un uzskatām to par ļoti nozīmīgu notikumu. Regulāru konteinerpārvadājumu uzsākšana caur Rīgas ostu ir apliecinājums Samskip uzticībai saviem klientiem. Mēs nopietni strādājam, lai uzzinātu un uzklausītu mūsu klientu vajadzības, kā arī darām visu, lai tās piepildītu. Šajā gadījumā kopā ar klientiem tika identificēta nepieciešamība pēc ātra konteineru pārvadājuma no Rīgas uz Lielbritāniju, kas vienlaikus nodrošinātu uzticamu servisu un augsta līmeņa klientu apkalpošanu,” norāda kompānijas Samskip Baltijas jūras reģiona direktors Johans van der Pijls (Johan van der Pijl).

Rīgas Brīvostas valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura izpilde jānodrošina ostas pārvaldniekam, netiek pildīts noteiktajos termiņos, konstatējuši valsts ieceltie ostas valdes locekļi.

Viņi lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu, informē Satiksmes ministrija.

Pārvaldnieks neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam.

Loginovs savā darbībā nav spējis nodrošināt valdes pieņemto lēmumu izpildi noteiktajos termiņos, radot brīvostai jaunus finanšu riskus, norāda ministrija.

Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija Riga Coal Terminal - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Sola uzlabot ostu pārvaldību; mēģinās atlaist Rīgas brīvostas pārvaldnieku, kurš pēc tam gatavs rakstīt memuārus

Strauji tuvojoties oktobra sākumā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, valdības ministri turpina izmantot ikvienu iespēju publicitātes un savas pazīstamības celšanai, vēl jo vairāk, ja viņu vēstījums ir pozitīvs. Satiksmes ministra Anrija Matīsa gadījumā gan jārunā par vairākām samilzušām problēmām, kuru ignorēšana šobrīd nebūtu iespējama pat tad, ja netuvotos parlamenta vēlēšanas. Proti, arvien acīmredzamāks kļūst vismaz pāris gadu procesā iesaistītajiem zināmais risks, ka netiks sasniegts Krievu salas projekta (ogļu pārkraušanas pārcelšana no Rīgas centra uz Daugavas kreiso krastu) mērķis un nebūs pilnībā attiecināms Kohēzijas fonda 77 milj. eiro līdzfinansējums. Tas savukārt liecina par to, ka valsts īsti nekontrolē, kā tiek izmantoti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. Tāpat degoši ir jautājumi par transporta jomas uzņēmumu problēmām Krievijas reakcijas dēļ uz ES sankcijām. Taču nav nekādu garantiju, ka atsevišķos jautājumos vienkārši tiek vilkts laiks, imitējot darbību, problēmas risinājumu atstājot nākamo 100 parlamenta deputātu ziņā.

Sarunas starp SIA Rīgas Centrālais termināls (RCT) un Rīgas brīvostas pārvaldi par Eksporta rajona ostas darbības pārcelšanu uz Krievu salu nenotiek, pamatojoties uz to, ka pēc vairākkārtējiem lūgumiem nav saņemta tehniskā informācija un būvprojekts. RCT vēstulēs ietvertie lūgumi tiek klaji ignorēti, informē RCT mātes kompānijas SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO) Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Vizule-Karpova.

«Šī gada 17.septembrī saņēmām no Rīgas brīvostas pārvaldes līguma projektu par Krievu salas infrastruktūras nomu. Līgumā nav identificēts pats svarīgākais: līguma priekšmets jeb detalizēts Krievu salā būvējamās infrastruktūras saraksts. Bez tā Rīgas brīvostas pārvaldes piedāvājums ir formāls, bez konkrētiem pielikumiem,» skaidro kompānijā.

24. septembrī RCT nosūtījis Rīgas brīvostas pārvaldei kārtējo vēstuli ar lūgumu identificēt ostas infrastruktūras nomas līguma priekšmetu. Atkārtoti uzsvērts, ka sarunu uzsākšanai par komercdarbības pārcelšanu uz Krievu salu ir jābūt skaidri definētam, kas konkrēti Rīgas brīvostas pārvaldes uzdevumā tiek būvēts un ko piedāvāts nomāt. RCT skaidro, ka ir nepieciešams risinājums, kas ļauj saglabāt esošos kravu apjomus.

Rīgas brīvostas pārvalde ir panākusi vienošanos ar stividorkompāniju Rīgas centrālais termināls (RCT) par uzņēmuma pārcelšanos uz Krievu salu, sacīja ostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. RCT norāda - joprojām noris intensīvas sarunas.

«Jā, viss ir kārtībā. Vienošanās jau ir panākta,» teica Loginovs.

Viņš norādīja, ka Rīgas brīvosta līgumu ar stividoru par pārvākšanos parakstīs pēc ostas valdes sēdes.

Savukārt RCT pārstāve Kristīne Vizule-Karpova atzīmēja, ka joprojām noris intensīvas sarunas ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Kad tās varētu noslēgties, viņa gan nemācēja teikt.

30.novembrī beidzās termiņš, kurā Rīgas brīvostas pārvaldei jāvienojas ar RCT par pārvākšanos. Sākotnēji līgumu bija paredzēts parakstīt līdz 30.septembrim, taču vienošanos panākt neizdevās, tāpēc Rīgas brīvostas valde termiņu pagarināja par diviem mēnešiem.

KS Terminal pirmoreiz Rīgas ostā apkalpo 66 tūkstošu tonnu kuģi.

Attīstot graudu pārkraušanas pakalpojumus, Krievu salā strādājošais SIA KS Terminal (KST) sadarbībā ar SIA Rīgas Centrālais termināls (RCT) pirmoreiz uzkrāvis Panamax tipa sauskravas kuģi, DB norādīja KST valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. To, ka 224 m garais, 32 m platais un ar 12,9 m maksimālo iegrimi kuģis ir lielākais līdz šim ar graudiem uzkrautais, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldē. Kravas nosūtītājs ir SIA Linas agro, kurš piegādājis Latvijā un Lietuvā audzētos pārtikas kviešus. Izrādās, ka abas valstis kopā ir trešie lielākie graudu eksportētāji Eiropā, saka Ē. Cešeiko.

Naktī uz svētdienu Rīgas ostā ienāca konteinerkuģis MSC MARITINA V, kas ir lielākais Rīgu jebkad apmeklējušais konteinerkuģis.

266 metrus garais un 37 metrus platais kuģis kuģo zem Madeiras (Portugāles) karoga, un tā maksimālā ietilpība ir 4533 TEU (20 pēdu konteineri).

Kuģa operators ir Šveicē bāzētā starptautiskā kompānija MSC (Mediterranean Shipping Company), kas Rīgas ostu iekļāvusi savas regulārās konteineru līnijas maršrutā.

MSC MARITINA V Rīgas ostā vispirms piestāja un tika apkalpots pie SIA “Rīgas Centrālais Termināls” piestātnēm, un tagad tas pārtauvots pie SIA “Baltic Container Terminal”, kur turpinās kuģa kraušanas darbi. No Rīgas ostas konteinerkuģis šodien dosies tālāk uz Havras ostu Francijā.

Rīgas osta ir vienīgā osta Latvijā, caur kuru notiek regulāro līniju konteinerpārvadājumi. Pašreiz konteinerpārvadājumus caur Rīgu veic sešas regulāro konteineru līnijas - CMA CGM, Maersk, Mediterranean Shipping Company (MSC), Sea Consortium Pte. Ltd Trading, Unifeeder un Samskip Multimodal B.V.

Krievijas kravu apjomu izmaiņu tendences būs redzamas jau nākamajā mēnesī .

Kamēr televīzijās, radio un preses slejās gan Latvijā, gan Igaunijā turpinās jaunu versiju ģenerēšana vai veco attīstīšana saistībā ar ilggadējā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidenta Uģa Magoņa arestu – KNAB tur viņu aizdomās par kukuļņemšanu lielā apmērā saistībā ar LDz meitasuzņēmuma SIA LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu –, medijos mazāk apskatīta šī notikuma seku potenciālā ietekme uz nozari. Ļoti iespējams, ka tas saistīts ar faktu, ka dzelzceļa pārvadājumos vienā vai otrā veidā iesaistītie nekādus komentārus par notiekošo īpaši sniegt nevēlas.

Lai arī DB uzrunātie tranzīta eksperti vairs nav tādā šokā un neziņā, kā sākotnēji, arī ar pārlieku lielu optimismu neviens neizceļas. Turklāt tikai retais ir gatavs šobrīd «tikt citēts», runājot par LDz vadības nomaiņas un tai sekojošo notikumu ietekmi uz konkrētu kravu grupām, ostām vai ostu termināļiem tuvākajā nākotnē. Līdz ar to bieži vien atšķiras publiski paustais «viss ir normas robežās» viedoklis no teiktā bez atsaucēm. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nomainīts arī ilggadējais Krievijas dzelzceļa (RŽD) vadītājs Vladimirs Jakuņins, labās attiecības ar kuru mēdza uzsvērt U. Magonis. Viņa vietā iecelts kaimiņvalsts transporta ministra vietnieks Oļegs Belozerovs, kurš, kā vēsta Krievijas mediji, starp citu, dzimis Ventspilī. Savukārt pēc Latvijai neierasti operatīvās LDz vadītāja atcelšanas, par kompānijas valdes priekšsēdētāja p.i. tika nozīmēts līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.

Īstenojot 133,7 milj. eiro vērto Krievu salas infrastruktūras izveides projektu, Rīgas ostā perspektīvā varēs palielināt pārkrauto kravu apjomu pat līdz 50 milj. t gadā

Tā sarunā ar DB atzina Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņš uzsvēra, ka Krievu salas infrastruktūras projekts ir vērienīgākais ostu infrastruktūras projekts Latvijā pēdējo 25 gadu laikā. «Nezinu par investīciju projektu apmēriem Klaipēdas un Būtiņģes terminālos,» tā uz jautājumu, vai tas varētu būt pat Baltijas valstu vidū lielākais projekts, atbildēja A. Ameriks.

230 milj. eiro

Krievu salas infrastruktūras projekta realizācijā ieguldīti 133,65 milj. eiro, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums paredzēts līdz 77,19 milj. eiro apmērā, bet Rīgas brīvostas līdzekļi (aizņēmums no Nordea bankas un Pohjola) – 56,46 milj. eiro apmērā. Tomēr jārēķinās, ka kopējās projekta izmaksas sasniedz 162,8 milj. eiro. Bez tam A. Ameriks norādīja, ka pie minētajiem ieguldījumiem vēl būtu jāpieskaita privāto stividorkompāniju ieguldījumi aptuveni 70–80 milj. eiro vērtībā, tādējādi Krievu salā kopējie ieguldījumu apmēri varētu sasniegt 230–240 milj. eiro. «Cik zinu, nomnieki jau pērn ir pasūtījuši ostas tehnoloģijas daudzu miljonu eiro vērtībā un sākuši to uzstādīšanu,» skaidroja A. Ameriks. Viņš atgādināja, ka 24 mēnešu laikā pakāpeniski SIA Rīgas centrālais termināls un SIA Strek sāks strādāt Krievu salā. «Krievu sala nav paredzēta viena produkta pārkraušanai, jo tajā var īstenot visu veidu beramkravu – akmeņogļu, šķembu, metāllūžņu, granīta izstrādājumu utt. – pārkraušanu,» norādīja A. Ameriks. Viņš atzīst, ka, strādājot ar dažādām kravām, Rīgas osta varēs paaugstināt savu konkurētspēju salīdzinājumā ar Klaipēdas un Tallinas ostām. «Krievu salas infrastruktūra ļaus pārkraut gadā pat vairāk nekā 20 milj. t.

Ņemot vērā to, ka Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA) ir iekļauta ASV Finanšu departamenta Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) uzturētajā sankciju sarakstā, kas papildināts, pamatojoties uz tā saucamo Magņitska likumu (Global Magnitsky Human Rights Accountability Act), SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO) grupas uzņēmumi SIA "SKONTO METĀLS", SIA "Riga fertilizer terminal", SIA "RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS" un AS "BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS" ir izstājušies no LTBA.

Vienlaicīgi SIA "Rīgas tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš ir atstājis LTBA valdes locekļa amatu, šīs izmaiņas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO) ir nozīmīgākais ostas aktīvu un transporta pakalpojumu uzņēmumu investors, attīstītājs un operators Latvijas Republikā.

"RTO" ietilpst četras uzņēmējdarbības vienības. Tās sniedz dažādus pakalpojumus, kas ietver stividordardarbību, termināļu darbību, dzelzceļa kravu pārvadājumus un ekspedēšanu, infrastruktūras un inženierkomunikāciju vadību Rīgas ostas teritorijā.

2018. gadā "RTO" uzņēmumu apkalpoto kravu apjoms: termināļu operācijas (13.2 milj. tonnu, 81000 TEU), dzelzceļa pārvadājumi (8.1 milj. tonnu), ekspedēšanas pakalpojumi (12.2 milj. tonnu). 2018. gadā "RTO" uzņēmumu konsolidētais apgrozījums sasniedza 198 miljonus eiro.

Pēc vairākkārt saņemtām iedzīvotāju sūdzībām par gaisa kvalitāti un ogļu putekļiem gan Rīgas brīvostā, gan tās apkārtējā teritorijā, astoņiem brīvostas uzņēmumiem izsūtīti brīdinājumi par iespējamu to darbības apturēšanu.

Brīdinājuma vēstulē, kas nosūtīta pieciem naftas produktu un trim ogļu pārkraušanas uzņēmumiem, izteikts aicinājums nekavējoties atrisināt gaisa piesārņojuma problēmu, informē Rīgas dome.

Atkārtotu piesārņojošās darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanas gadījumā ostas pārvalde rosinās atbildīgajām valsts institūcijām attiecīgo uzņēmumu darbības apturēšanu, norādījis Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Brīdinājumu vēstules nosūtītas naftas produktu pārkraušanas kompānijām - Woodison Terminal, B.L.B., “2T Terminal (bij. Mantess), OVI Rīga, VL Bunkering un ogļu pārkraušanas uzņēmumiem - STREK, LaCon, Rīgas Centrālais termināls.

Šā gada pirmajā pusgadā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO) uzņēmums SIA Rīgas Centrālais termināls (RCT) apstrādājis 4,8 milj. tonnu kravu, kas ir par 14 % vairāk nekā tādā pašā laika posmā 2011. gadā.

Visvairāk sešos mēnešos pārkrautas ogles – 4,25 milj. tonnu, kamēr pērn pirmajā pusgadā ogļu kravas veidoja 5,52 milj. tonnu. «RCT nodrošina regulāru capesize klases kuģu apstrādi, tādejādi ievērojami paaugstinot Rīgas ostas konkurētspēju Baltijas jūras reģionā. Šonedēļ nepilnās piecās diennaktīs paveicām capesize kuģa UBC ONSAN apstrādi, kopumā iekraujot 112,3 tūkst. tonnu ogļu (maksimālā ietilpība – 117 tūkst. tonnas),» norāda RCT valdes priekšsēdētājs Erī Esta.

Nesen veiktās RCT investīcijas pārkraušanas tehnikā, iegādājoties divu jaunus portālceltņus AIST, ļauj uzņēmumam ātrāk un efektīvāk apstrādāt lieltonnāžas kuģus, saka uzņēmuma vadītājs.

Tranzīta biznesā iesaistītie uzņēnumi nav apmierināti ar gaidāmais elektrības cenu pieaugums no šā gada 1. aprīļa saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu par 54% līdz 1,89 sant./kWh. Negatīvā ietekme uz ostu termināliem gan nav tik liela, kā dažiem rūpniecības uzņēmumiem.

Ņemot vērā, ka elektroenerģija sastāda būtisku daļu no kopējām ostu termināļu un stividorkompāniju ražošanas izmaksām, OIK paaugstināšana būtiski ietekmēs tranzīta kravu termināļu ražošanas izmaksu kopējo apjomu. Piemēram, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedra a/s Baltic Coal Terminal plānotais izmaksu pieaugums sakarā ar OIK palielināšanos sastādīs 11%–13% salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda rādītājiem. Tādēļ LTBA sadarbībā ar citām nozares asociācijām aicinās ekonomikas ministru rast risinājumus, lai Latvenergo TEC būtiskā daļa kopējā OIK maksājumā netiktu iekļauta gala lietotāju OIK maksājumos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Rīgas Centrālais termināls, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 11,27 miljoni latu un kā ņēmējs reģistrēta AS Swedbank.

8,7 miljonu latu lielu komercķīlu arī AS Swedbank devusi SIA Hotel Bellevue, kā parādnieku reģistrējot SIA Marno J.

Aizvadītajā nedēļā 6,6 miljonu latu lielu komercķīlu devis Baltic Investment Fund III C.V., kā parādnieku reģistrējot papīrfabriku Līgatne. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Norvik banka.

Tāpat pagājušajā nedēļā komercķīlu reģistrējusi kompānija Abora. Komercķīlas vērtība ir 6,395 miljoni latu, un tās ņēmējs bijusi AS Danske Bank.

Kompānija 8 CBR reģistrējusi 6 miljonu latu un 3,6 miljonu latu lielas komercķīlu AS Citadele banka.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis farmācijas uzņēmums AS Olainfarm, liecina Lursoft dati.

Ķīlas devējs bijusi SIA Traumu aptieka un AS Olainfarm, kā parādnieku reģistrējot AS Olainfarm. Kopējā ķīlas vērtība ir 13,2 miljoni latu, un to ņēmusi SEB banka.

Otra lielākā komercķīla reģistrēta uz SIA Rīgas centrālais termināls vārda. Tās maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 11,9 miljoni latu, un ķīlu ņēmusi AS Swedbank.

Komercķīlu 10,4 miljonu latu vērtībā devusi SIA Daugavpils ūdens. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu, kuras maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 3,2 miljoni latu, reģistrējusi SIA EfTen Jelgava. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Savukārt komercķīlu 2,3 miljonu latu apmērā devusi AS Dzintars. Tās ņēmēja bijusi AS Latvijas pasta banka. Komercķīlu 1,4 miljonu latu vērtībā devis miljonārs Donāts Vaitaitis, kā parādnieku reģistrējot SIA East West Transit, un to ņēmusi AS Citadele banka.