Rīgas dome plāno likvidēt izpilddirekcijas, šodien 100 dienu preses konferencē informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP).

Jau nākamajā domes sēdē esot plānots pieņemt lēmumu par likvidēšanas sākšanu.

Staķis informēja, ka saiknes nodrošināšanai ar pilsētas apkaimēm, tiks veidotas vienas pieturas aģentūras. Šogad plānots izveidot piecas vienas pieturas aģentūras lielākajās apkaimēs.

Savukārt izpilddirekciju funkcijas plānots nodot departamentiem, kuri faktiski jau pašlaik nodarbojas ar šo funkciju izpildi.

Precīzāka informācija par izpilddirekciju reorganizāciju plānots sniegt atsevišķā preses konferencē.

Kā liecina informācija pašvaldības mājaslapā, Rīgā darbojas trīs izpilddirekcijas. Rīgas Austrumu izpilddirekcija apkalpo Centra rajonu un Latgales priekšpilsētu, Pārdaugavas izpilddirekcija - Kurzemes rajonu un Zemgales priekšpilsētu, bet Ziemeļu izpilddirekcija - Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu.

Līdz 1. novembrim Rīgā likvidēs trīs no sešām pilsētas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekcijām.

Vienlaikus tiks saglabāti pašvaldības sniegtie pakalpojumi likvidēto izpilddirekciju telpās. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs informēja, ka pašlaik izpilddirekcijās kopumā ir vairāk kā 300 amatu vietas, taču, analizējot amatu vietu nosaukumus, konstatēts, ka tikai 156 no tām paredzētas pamatfunkciju nodrošināšanai, bet pārējās veic atbalsta funkcijas, piemēram, vadības atbalsts, nodrošinājums, sekretariāts, juridiskā nodaļa un tamlīdzīgi. Tāpēc reorganizācijas rezultātā paredzēts samazināt tieši atbalsta funkciju apjomu izpilddirekcijās. Plānots uzteikt darbu ap 40% izpilddirekciju darbiniekiem, pavēstīja izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis.

Rīgas dome ārkārtas sēdē lems par trīs izpilddirekciju likvidāciju, uzsakot darbu trim izpilddirektoriem.

Jau ziņots, ka optimizācijas ietvaros Rīgā likvidēs Centra rajona izpilddirekciju, Kurzemes rajona izpilddirekciju un Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekciju. Turpmāk Rīgā būs tikai trīs – Austrumu, Pārdaugavas un Ziemeļu izpilddirekcijas. Administratīvo teritoriju nosaukumi netiks mainīti.

Lēmuma projektā plānots uzdot Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzevičam divu darba dienu laikā pēc šī lēmuma spēkā stāšanās brīdināt par izpilddirekciju likvidāciju un uzteikt darba līgumus Centra rajona izpilddirektoram Vjačeslavam Starostinam, nesen tiesas ceļā darbā atjaunotajam Kurzemes rajona izpilddirektoram Armandam Agrumam, kā arī Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoram, kura pienākumus šobrīd veic Normunds Červinskis, bet amatā mierizlīguma ceļā cerēja atgriezties iepriekšējās domes vadības atlaistais Juris Viņķelis.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots, secinājuši VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieaicinātie eksperti.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība SBRE par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) un BTA Insurance Company (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Savukārt SBRE šodien jau preventīvi medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Apstiprinātas Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas un pagaidu jumta konstrukcijas izbūves izmaksas, un tās ir 220,9 tūkstošulatu apmērā.

Tā secināts noslēdzoties valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sarunu procedūrai ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību SBRE, Db.lv informēja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Sarunu procedūras gaitā arī nolemts, ka ugunsgrēka seku likvidēšana un pagaidu jumta konstrukcijas izbūve jāpabeidz jau līdz jūlija beigām, lai nepasliktinātos ēkas pašreizējais stāvoklis.

Neparedzamās ārkārtas situācijas seku likvidēšanai saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu tika piemērota sarunu procedūra, uzaicinot tajā piedalīties pilnsabiedrību SBRE, kas kopš 2012. gada novembra veic rekonstrukcijas un restaurācijas darbus Rīgas pilī

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir pārtraukusi sarunu procedūru ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību SBRE par būvobjektā notikušā ugunsgrēka seku likvidēšanas darbu apmaksu 220,9 tūkstošu latu apmērā, informēja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

VNĪ arī ir informējusi SBRE, ka atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam par Rīgas pils rekonstrukciju un restaurāciju, ugunsgrēka seku likvidēšana ir jāveic par SBRE vai apdrošinātāju līdzekļiem. Līdz ar to VNĪ pašlaik nav pamata veikt ugunsgrēka likvidēšanas darbu apmaksu par valsts līdzekļiem un sarunu procedūra ir pārtraucama.

Ņemot vērā no ekspertiem saņemto sākotnējo informāciju, VNĪ ir secinājusi, ka ugunsgrēks aizsācies būvobjekta teritorijā, kas uz rekonstrukcijas laiku saskaņā ar parakstīto līgumu bija nodota SBRE atbildībā. Tāpēc tika pieņemts lēmums par sarunu procedūras pārtraukšanu.

Dīzeļdegviela, kas naktī uz otrdienu noplūda no cauruļvada Polocka-Ventspils Lietuvā pie Latvijas robežas, paspējusi nonākt arī tuvējā meliorācijas grāvī, bet tālāku tās izplatīšanos aizturējis bebru aizsprosts, ko glābēji vēlāk papildinājuši ar zemes valni, trešdien raksta avīze Lietuvos rytas.

Roķišķu rajona Jodupes pašvaldībā, kas atrodas netālu no Aknīstes Latvijā, izsludināts ārkārtas stāvoklis. Pēc Lietuvas mediju ziņām, avārija notikusi pāris kilometrus no robežas.

Rajona ārkārtējo situāciju komiteja uzskata, ka naftas kompānijas Orlen Lietuva speciālisti būtu varējuši ķerties pie avārijas seku likvidēšanas enerģiskāk, taču acīmredzot sākumā nav pienācīgi novērtējuši tās mērogus.

Šobrīd viņi gan darījuši visu iespējamo, lai piesārņojumu apturētu, tomēr, kā atzīmē laikraksts Respublika, degviela sasūkusies zemē, nonākusi drenāžas sistēmā, un pastāv bažas, ka tā varētu sasniegt arī aptuveni kilometru attālo Mēmeles pieteku Vīžonu, ko līdzīga nelaime piemeklēja arī pagājušā gada pavasarī.

Eiropas Savienībā (ES) kompensācijas plūdu vai citu stihiju seku likvidēšanai dalībvalstīs un kandidātvalstīs turpmāk izmaksās ātrāk un efektīvāk, paredz Eiropas Parlamentā apstiprinātie grozījumi ES Solidaritātes fonda noteikumos.

Izmaiņas, kurām piekrituši arī ES dalībvalstu ministri, pagarina termiņu kompensācijas pieteikuma iesniegšanai no 10 līdz 12 nedēļām. Tās arī paredz 10% avansa maksājumu un nosaka piešķiršanas kritēriju reģionāla mēroga postījumu seku likvidēšanai.

ES Solidaritātes fonds ir viens no redzamākajiem un efektīvākajiem ES solidaritātes piemēriem. Noteikumu reforma uzlabo Solidaritātes fonda efektivitāti. Turpmāk būs skaidri definēts kritērijs, pēc kura piešķirt fonda atbalstu reģioniem, un būs iespējams saņemt arī avansa maksājumu. Ar šī noteikuma iekļaušanu EP jo īpaši lepojas, jo strauja atbalsta izmaksa pēc katastrofām ir ļoti svarīga, norāda par ziņojuma izstrādi atbildīgā deputāte Rosa Estaràs Ferragut (EPP, Spānija). Deputāti jaunos noteikumus pieņēma ar 525 balsīm par, 12 pret un 41 atturoties.

Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta, vēsta Leta.

«Atklājām to, ko nedomājām atklāt,» medijiem sacījis Lietuvas Bankas priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Bankas īpašumi no gandrīz astoņiem miljardiem litu (1,6 miljardiem latu) esot samazinājušies līdz 3,4 miljardiem litu (693,6 miljoniem latu).

Esot pazuduši noguldījumi par 600 miljoniem litu (122,4 miljoni latu) ārvalstu bankās, investīcijas Kaimanu salu fondos - par 550 miljonu litu (112,2 miljoniem latu). To vienkārši nav, teicis Vasiļausks.

«Nav cita veida, kā risināt problēmu, - [Snoras] banka jālikvidē,» sacījis Lietuvas Bankas vadītājs.

Viņš piebildis, ka, nacionalizējot banku, vēl cerēts, ka to varēs restrukturizēt.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ir nosūtījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim vēstuli ar lūgumu piešķirt līdzekļus ugunsgrēkā nopostītajam Vijciema tautas namam.

Ar šādu lūgumu pie VARAM vērsās jau iepriekšējā Valkas novada domes vadība, uz ko tagad ir saņemta negatīva atbilde, norādīja pašvaldības pārstāvji.

Komentējot VARAM noraidošo lēmumu, pašvaldības vadītājs norādījis: «Tas mūs neapmierina, jo šis patiešām ir neparedzēts gadījums. VARAM ir ieteicis to darīt no domes budžeta, bet diemžēl no novada domes budžeta līdzekļiem to izdarīt nav iespējams, arī aizņemšanās iespējas šādiem projektiem ir izsmeltas. Būtu tikai loģiski, ja valsts rūpētos ne tikai par Rīgu, bet atbalstītu arī šādas, lai arī nelielas apdzīvotas vietas, bet ar lielām kultūras tradīcijām bagātas. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāds objekts pagastam ir ļoti nepieciešams. Ceram, ka tomēr gūsim atbalstu, tāpēc šoreiz vēršamies ne tikai pie VARAM, bet arī pie Finanšu ministrijas un Ministru prezidenta Valda Dombrovska.»

Ņemot vērā oligarhijas skandālu, palikšanu ārpus 11. Saeimas un daudzo partijas biedru aiziešanu, šonedēļ notiks Šlesera Reformu partijas LPP/LC kongress, kas, visticamāk, beigsies ar šīs organizācijas darbības izbeigšanu.

To laikrakstam Neatkarīgā apliecinājis partijas līderis Ainārs Šlesers.

Eksperti gan uzskata, ka pat partijas likvidēšana un neglaimojošie skandāli nekļūs par iemeslu, lai partijas līderis A. Šlesers uz visiem laikiem pazustu no politiskās skatuves.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks akcentējis: plānotā LPP/LC likvidēšana raisot asociācijas ar citiem precedentiem, kad, piedzīvojis strauju vēlētāju uzticības kritumu, A. Šlesers likvidē vienu partiju, lai drīz vien radītu citu. Tā savulaik notika ar Jauno partiju, kas pārtapa Jaunajā kristīgajā partijā, vēlāk – Latvijas Pirmajā partijā, tad – apvienībā ar Latvijas ceļu un drīz vien arī apvienībā ar Tautas partiju. «To, vai šoreiz situācija ir daudz nopietnāka, zina tikai pats Ainārs Šlesers un Juta Strīķe,» ar ironiju atzinis eksperts, piebilzdams, «ja viņš netiks iesēdināts cietumā, tad atgriešanās lielajā politikā ir visnotaļ iespējama.»

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Svētdienas naktī notikušās avārijas sekas Rīgas brīvostas akvatorijā - Maltas kuģa Bitten Theresa avārijas rezultātā izplūdusī eļļa Mīlgrāvja kanālā - pilnībā likvidētas jau 9.janvāra vakarā. To apgalvo bīstamo atkritumu apsaimniekotāji SIA Eko Osta.

Ekoloģiskā katastrofa Latgalē aizēnojusi šā gada lielāko ekoloģisko nelaimi galvaspilsētā, Rīgas brīvostas teritorijā, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. No piestātnē ieskrējuša kuģa Daugavā esot ieplūdusi tonna eļļas.

Kuģa īpašniekam draudot pat 10 tūkstoš latu liels naudas sods, bet vides uzraugus vairāk uztrauc eļļas savācēju - uzņēmuma Eko osta nepietiekamā reakcija, ziņoja televīzija.

«Publiski izskanējušais paziņojums par to, ka avārijas seku likvidēšana ir bijusi novēlota, nav objektīvs, jo šajā gadījumā runa ir par pilnīgu citu vēsturisku piesārņojumu, kas ik pa brīdim tiek konstatēts ostā,» akcentē Eko Osta.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir uzdevis Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzevičam sagatavot rīcības plānu, lai panāktu pilsētas izpilddirekciju skaita samazināšanu uz pusi.

«Izpilddirekciju skaita samazināšana ir nākamais solis uz pašvaldības struktūras sakārtošanu. Viena no mūsu prioritātēm ir birokrātijas mazināšana, un to mēs uzsākām realizēt, likvidējot divus domes priekšsēdētāja vietnieku amatus un samazinot komiteju skaitu līdz astoņām. Pašvaldībai jābūt orientētai uz ērtu un efektīvu iedzīvotāju apkalpošanu,» izteicies N.Ušakovs.

Rīcības plānu uzdots sagatavot vienas nedēļas laikā, norādīja mēra preses sekretāre Anna Kononova. Šobrīd Rīgā ir sešas rajonu un priekšpilsētu izpilddirekcijas.

Izmaksas par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanas un dzīvnieku līķu utilizācijas procesā, un kuras tiks izmaksātas no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, varētu pārsniegt 800 000 eiro.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, rīkojuma projekts par faktiski iztērētajiem līdzekļiem, kas tiek virzīts skatīšanai valdības sēdē 14.februārī paredz, ka SIA "Grow Energy" par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu plānots samaksāt 100 099 eiro.

PVD par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu PVD Dienvidlatgales pārvaldes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas īpašajā iekārtā Hurican PRO 1000 plānots izmaksāt 5827 eiro. Savukārt par izdevumiem dzīvnieku nogalināšanai Krimuldas pagasta novietnē Rukas PVD varētu saņemt 21 977 eiro.

Tiek arī lēsts, ka saimniecības Rukas apsaimniekotājs SIA Ancers saistībā ar 5023 cūku likvidēšanu no valsts varētu saņemt kompensāciju 695 304 eiro apmērā, ko papildinās kompensācijas par iznīcināto lopbarību, fermas inventāru un dezinfekcijas līdzekļiem. Šīs summas apjoms vēl tiek aprēķināts.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas darbinieki nosūtījuši vēstuli Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, lūdzot apturēt Rīgas domes pieņemtā lēmuma punktu, kurā uzdots atbrīvot no darba visus šo izpilddirekciju darbiniekus.

«Tā ir pilnīga patvaļa - nodot visas likvidējamo izpilddirekciju funkcijas, uzdevumus, saistības un tiesības citai izpilddirekcijai, bet nenodot no darba tiesiskajām attiecībām izrietošās saistības un tiesības. Tas būtu tāpat kā nodot nekustamo īpašumu, bet nenodot tā nomas līgumus, domājot, ka tādējādi tie būs uzskatāmi par izbeigtiem. Mēs, protams, varam vērsties tiesā, pārsūdzot izsniegtos darba devēja uzteikumus, kas prasīs samērā ilgu laiku un ieguldījumus, kuru visiem nav. Mēs nevaram apturēt šo Rīgas pilsētas domes patvaļas un nelikumības procesu, pirms tā rezultātā simtiem cilvēku ir nelikumīgi zaudējuši darbu. Taču to var izdarīt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs,» uzskata Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas Teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas Arodbiedrības organizācijas priekšsēdētājs Jānis Miķelsons.

Pagalma zāliens vasarā tiek pļauts ļoti pavirši, bojājot zemes virskārtu, ap māju samestas neglītas atkritumu kaudzes, bet atbildību bieži vien apsaimniekotāji noveļ uz izpilddirekciju, un otrādi. Dailes teātra aktieris Pēteris Liepiņš un viņa kundze Maija daudzus gadus neliek mierā ne nama apsaimniekotājus, ne Pārdaugavas izpilddirekciju, kas atbildību nereti cenšas novelt viens uz otru vēsta laikraksts Diena.

Tiesa gan, dažus uzlabojumus Liepiņiem izdevies izcīnīt, tomēr daudzas nekārtības aizvien sarūgtina, stāsta Liepiņi. Savstarpējā sarakste ar dažāda ranga priekšniekiem un apakšniekiem par ēkas pagalmu Tālavas gatvē 13 Liepiņu ģimenei ilgst kopš 1998. gada. Laika gaitā uzkrājušās divas pabiezas mapes, kā arī daudzas nejēdzības fiksētas fotogrāfijās.

Panāktie uzlabojumi ir, piemēram, «milzīgu balandas lauku» iznīdēšana. Tomēr daudzos gadījumos izmaiņas nav panāktas, piemēram, pērn atvestā melnzeme tā arī palikusi kaudzē, līdz Lielās talkas laikā to izlīdzinājuši iedzīvotāji, un vēlāk arī paši uzsējuši zāli.

«2009. gada sākums bija diezgan vājš darba apjoma ziņā, bet no 2010. gada februāra sākās straujš kāpums. Šķiet, ka emocionālā ziņā mūsu klienti ir krīzei pāri: attapušies no izbrīna un gatavi ieguldīt dzīves kvalitātē,» laikrakstam Dienas bizness stāsta plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis.

To pašu apliecina arī citi nozares pārstāji. Evijas Rodkes privātpraksē un klīnikā kopumā pērn tika veiktas vairāk nekā 400 lielās operācijas, no tām viņa pati veica 230, kas ir gandrīz tikpat cik 2008. gadā. «Pašlaik fiziski visus nevaram paņemt,» teic daktere, norādot, ka ir pat jāgaida rindā. Klīnikā pirmajos trīs mēnešos apgrozījums bija 172 tūkst., pērn - 412 tūkst.

Vaicāti par klientiem, plastikas ķirurgi pirmām kārtām runā par sievietēm - viņu alkas būt skaistām un vēl skaistākām ir krietni lielākas nekā vīriešiem, tomēr beidzamajā laikā aug arī stiprā dzimuma interese, galvenokārt par ķermeņa formas korekcijām - samazināt vēderu, likvidēt dubultzodu u.c. Cik procentu no populācijas veic plastiskās ķirurģijas operācijas, uz šo jautājumu īsti atbildēt nevar. Tas pirmām kārtām atkarīgs no tā, ko ietver šajā vārdā, norāda E. Rodke. Ādas veidojumu likvidēšana - papilomu, dzimumzīmju, rētu - šādi gadījumi esot diezgan bieži. Viņasprāt, plastikas ķirurģija ir kļuvusi ikdienišķāka nekā agrāk - gan tāpēc, ka tā pārklājas ar citām medicīnas jomām, gan tāpēc, ka mainās piedāvājums un sabiedrības attieksme.

Tiesībsarga birojs rosina valdību likvidēt bērnunamus, norādot, ka tādi eksistē tikai kara gadījumos.

Tiesībsarga biroja vecākais jurists Arvīds Dravnieks šodien valdības sēdē, kurā skatīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto atbildes vēstuli birojam par bērna tiesībām augt ģimenē, uzsvēra, ka ir īstais brīdis izstrādāt bērnunamu likvidēšanas plānu.

Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele (V) atgādināja, ka šādu programmu pirms vairākiem gadiem mēģinājis ieviest politiķis Ainārs Šlesers, taču saistībā ar šo jautājumu ir jāņem vērā virkne faktoru. Labklājības ministrija pie tiem strādājot. Viņa lūdza nesasteigt šādu radikālu paziņojumu pieņemšanu un solīja problēmu risināt. Viņķele atzina, ka pašvaldības esot vairāk ieinteresētas bērnu ievietot bērnunamā nekā maksāt audžuģimenei, jo tā esot lētāk.

Pasaules lielākais bezalkoholisko dzērienu ražotājs Coca-Cola Co. gatavojas pasaulē likvidēt līdz pat 1800 darba vietām, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus.

Darba vietas paredzēts likvidēt uzņēmuma galvenajā administratīvajā ēkā Atlantā, kā arī darbinieku skaita samazināšana skars starptautisko biznesu.

Coca-Cola norāda, ka kompānija jau sākusi informēt tos darbiniekus, kurus ietekmēs šo darba vietu likvidēšana.

Uzņēmuma vadītājs Muhtars Kents jau pērnā gada oktobrī paziņoja, ka kompānija plāno līdz 2019.gadam samazināt izdevumus par aptuveni trīs miljardiem dolāru gadā, paredzot arī darba vietu likvidēšanu.

Tajā laikā Kents šādu nepieciešamību skaidroja ar sarežģītajiem ekonomikas apstākļiem.

Coca-Cola pasaulē nodarbina aptuveni 130 000 cilvēku.

Virpuļviesulis, kas nedēļas sākumā izpostīja ASV pilsētas Oklahomsitijas priekšpilsētas, radījis zaudējumus divu miljardu dolāru apmērā, liecina provizoriskās aplēses.

Kopumā dabas katastrofā iznīcināti un bojāti 13 tūkstoši ēku, bez pajumtes atstājot tūkstošiem cilvēku. Virpuļviesulis laupījis 24 dzīvības, bet ievainojumus guvuši 237 cilvēki. Sākotnēji tika ziņots, ka tornado laikā bojā gājis 91 cilvēks, tomēr vēlāk izrādījās, ka šāds skaitlis radies, sajukuma apstākļos neprecīzi saskaitot mirušos.

Viesuļvētras skartajā reģionā uzsākti seku likvidēšanas darbi. Provizoriskās oficiālās aplēses liecina, ka tornado radījis zaudējumus divu miljardu dolāru apmērā, vēsta Washington Post.

Dabas katastrofas skartajā zonā nedēļas nogalē iecerējis ierasties ASV prezidents Baraks Obama. Šobrīd glābēju un vietējo varasiestāžu spēki veltīti tornado seku likvidēšanai un postījumu novākšanai. Pirmās trīsdesmit dienas seku likvidēšanas darbi 85% apmērā tiks apmaksāti no ASV federālajiem līdzekļiem.