Lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmēju uzskata, ka Čaka ielas velojoslu izveides eksperiments Rīgā rada sarežģījumus, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta sagatavotā informācija Satiksmes un transporta lietu komitejai.

65% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka velojoslu izveides eksperiments rada sarežģījumus, bet 35% uzskata, ka tas ir ieguvums.

Uzņēmēji ir vēl negatīvāk noskaņoti pret velojoslu izveidi. 68% procenti uzņēmēju uzskata, ka velojoslu izveide rada sarežģījumus, bet 24% - ka tas ir ieguvums. 8% uzņēmēju uzskata, ka šis eksperiments neko nemainīs.

Kā norāda departaments, kopumā viena trešā daļa aptaujāto iedzīvotāju atbalsta velojoslu izveidi Čaka ielā, kamēr divas trešdaļas ir drīzāk pret.

Gan aptauju dati, gan sociālajos medijos paustais liecinot, ka velojoslu izveidi atbalsta mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, kamēr kritiskāki ir autobraucēji un sabiedriskā transporta pasažieri.

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā 2.novembrī, nolemts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.

Plānots, ka eksperiments ar pagaidu velojoslām tiks sākts decembrī un ilgs līdz aprīlim. Patlaban līdz decembrim Satiksmes departamentam kopā ar Pilsētas attīstības departamentu, "Rīgas satiksmi", CSDD un citām atbildīgajām iestādēm jāizvērtē un jāievieš labākais un no satiksmes viedokļa drošākais pagaidu risinājums.

"Čaka ielā ir tikko pabeigti remontdarbi, un regulāri tiek saņemti dažādi priekšlikumi, kā šai ielai būtu jāizskatās. Iedzīvotāju interesēs ir, lai iela ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ērta un patīkama, tāpēc mēs aicinājām Satiksmes departamentu ieklausīties arī deputātu skatījumā par šīs ielas nākotni, lai atrastu labāko un piemērotāko variantu. Ielā tiks veikti gan satiksmes intensitātes, gan cita veida mērījumi, lai jau pavasarī mēs varētu veikt eksperimenta analīzi un lemt par tālāko attīstības gaitu," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Brīvības iela Centrā, tilti pāri Daugavai, kas savieno Rīgas centrālo daļu, Krastmala, kā arī maršruts, kas ved no Purvciema uz Rīgas centru pa A. Deglava un Avotu ielu ir noslogotākie ikdienas velomaršruti, kuros trūkst pienācīgu velojoslu, secināts projekta Velodati rezultātā.

Izmantotākie maršruti ar speciāli velobraucējiem paredzētu vietu ir Brīvības iela no Teikas līdz VEF tiltam un Lāčplēša iela. Arī velobraucēju kritizēto rekomendējošo velojoslu Barona ielā izmanto daudzi. Pārdaugavā izmantotākais ir Vecrīga - Imanta posms līdz Botāniskajam dārzam.

Mazāk tiek izmantotas velojoslas Dzirnavu un Elizabetes ielā. Pa Brīvības ielu bieži apbraukts tiek arī veloceļa Centrs - Berģi posms, kas iestiepjas vēsturiskajā centrā, novirzoties uz Valdemāra un vēlāk Skolas ielu.

Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka visvairāk velobraucēji ir iecienījuši Brīvības ielu, kas Vecrīgā pārtop Kaļķu ielā un tālāk virza velobraucējus pāri Akmens tiltam visbiežāk Agenskalna, bet arī Torņkalna virzienā.

Otrdien, 1. decembrī, oficiāli sācies A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1. aprīlim, informē Rīgas dome.

Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes kustības un iedzīvotāju apmierinātības mērījumus, lai pavasarī pieņemtu datos un mērījumos balstītu lēmumu par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Ar velojoslām Čaka ielā eksperimentēs no decembra līdz aprīlim 

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā...

“A. Čaka ielas eksperimenta mērķis nav pretnostatīt satiksmes dalībniekus, bet atdzīvināt Rīgas centru. Ja mēs nepadarīsim vidi Rīgā cilvēkiem draudzīgāku, tad iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Ir svarīgi saprast to, ka runa nav tikai par veloceliņiem, bet par visu pilsētvidi kopumā – tur, kur ir intensīva satiksme, tur ir maz cilvēku, bet kur maz cilvēku, tur nav iespējas attīstīties veikaliņiem, kafejnīcām un citai mazajai uzņēmējdarbībai. Šis ir tikai pirmais pieturpunkts plašākā ielas un pilsētvides uzlabošanas darbu sarakstā. Nākamā gada budžetā tiks paredzēti līdzekļi, lai uz A. Čaka ielas tiktu izvietoti soliņi, koki un veikti citi labiekārtošanas darbi. Mums šī iela ir jāpadara ne tikai funkcionāli ērta, bet arī vizuāli pievilcīga,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lielākie miljoni satiksmes infrastruktūrai 

Rīgas domes Budžeta komisija 14. janvārī izskatīja pilsētas 2020. gada budžeta projektu,...

“Šobrīd svarīgākais ir izzināt iedzīvotāju viedokļus, tai skaitā, arī gājēju viedokļus, kas, pateicoties velojoslu eksperimentam, ir ieguvuši no riteņbraucējiem un elektroskrejriteņiem brīvas ietves. Nākamā prioritāte būs sabiedriskā transporta kustības grafika izpēte un eksperimenta norises ietekme uz to. Ar nepacietību gaidu iedzīvotāju aptaujas datus, lai varētu pieņemt labāko lēmumu ielas attīstībai,” pauda Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, īpaši aicinot visus satiksmes dalībniekus būt iecietīgiem eksperimenta laikā.

“Satiksmes departaments visā A. Čaka ielas garumā jau ir pabeidzis brauktuves asfaltbetona seguma atjaunošanas darbus un nomainījis ietvju segumu, kā arī ļoti īsā laikā ir izveidojis pagaidu velojoslas un veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai četru mēnešu garumā iegūtu datus un mērījumus par pagaidu velojoslu ietekmi uz satiksmes intensitāti gan šajā, gan citās ielās. Eksperimenta laikā sadarbībā ar “Rīgas satiksmi” tiks mērīta sabiedriskā transporta kustība un pasažieru dinamika. Tāpat tiks monitorēts ceļu satiksmes negadījumu skaits, velobraucēju skaits, kā arī veikti iedzīvotāju apmierinātības, trokšņu un gaisa kvalitātes mērījumi,” par eksperimenta norisi stāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Eksperiments ilgs četrus mēnešus – līdz 2021. gada 1. aprīlim, kad, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks pieņemts lēmums par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Tāpat nākamajā būvniecības sezonā visā ielas garumā tiks veikti labiekārtošanas darbi – iestādīti koki, uzstādīti velostatīvi, soliņi un puķu kastes, tādējādi ielu padarot pievilcīgāku un iedzīvotājiem draudzīgāku.

Tāpat Satiksmes departaments informē, ka A. Čaka ielā turpināsies darbs arī pie satiksmes organizācijas pilnveidošanas, lai iespējami mazinātu sastrēgumu veidošanos pīķa stundās. Tranzītam iespējams izmantot alternatīvos ceļus, piemēram, braucot no Daugavas puses maršrutā: Satekles - Valmieras ielas, Merķeļa - Brīvības - Pērnavas, Krasta - Dienvidu tilts - Piedrujas – Braslas iela vai, braucot no Purvciema puses, maršrutā: Braslas - Piedrujas - Dienvidu tilts - Krasta, Pērnavas - Senču - Zirņu - Kr.Valdemāra (Skanstes) iela.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Nav nekāds noslēpums, ka pēc kovida gadu buma nekustamo īpašumu jomā šobrīd šis tirgus ir pamiris. Protams, tas mudina attīstītājus domāt un censties piedāvāt pircējiem vairāk par to pašu naudu. Taču pastāv arī vairāki objektīvi nekustamā īpašuma tirgus attīstību bremzējoši faktori.

Viens no tiem, protams, ir pēdējo gadu augstā inflācija un augstās “Euribor” likmes, kas, savukārt nosaka augstas kredītlikmes. Abi šie faktori kompleksi noveduši pie stagnācijas nekustamo īpašumu tirgu – saprotams, ka augstās kredītlikmes prasa lielāku daļu mājsaimniecības budžeta novirzīt kredītu atmaksai, taču to neļauj inflācija, kas radījusi dzīves dārdzības pieaugumu.

Tādēļ potenciālajiem nekustamā īpašuma pircējiem jātērē vairāk naudas ikdienas dzīvei un mazāk paliek hipotekāro kredītu atmaksai.

Taču bez inflācijas un starptautiskajām kredītlikmēm, kuras Latvija īpaši ietekmēt nespēj, pastāv arī faktori, kurus ietekmēt Latvija tomēr spēj. Runāšu par Rīgu, jo uzņēmuma “1 37 digital agency” darbība saistīta tieši ar vēsturisko namu renovēšanu Rīgā. Rīgas pašvaldība arvien biežāk runā par nepieciešamību atgriezt cilvēkus Rīgas centrā, taču izvēlas neredzēt to, kā pašas pašvaldības pieņemtie lēmumi kavē Rīgas vēsturiskā centra attīstību. Runa ir par lēmumiem, kas Rīgas centru padarījuši par autobraucējiem un arī daudziem iedzīvotājiem vienkārši neērtu teritoriju.

Ir pagājuši 50 gadi un pienācis 2064.gads. Veselīgs dzīvesveids, it īpaši dabai draudzīgais velotransports dominē Latvijā, un par laikiem, kad ielas piepildīja automašīnas atceras vien vecāka gadu gājuma pilsoņi. Bērniem par auto kā par draudu sabiedrībai māca vienā programmas sadaļā kopā ar narkomānijas ļaunumu un atomieroču postu.

Visi brauc ar riteņiem, ugunsdzēsēji traucas ar velocisternām, policisti vajā noziedzniekus ar superbaikiem. Prezidents cēli pārvietojas ar kroņa Ērenpreisu, deputātiem, ministriem, augstiem ierēdņiem - visiem, kam pienākas dienesta transports, normatīvajos aktos ir noteikts savs riteņa veids, citam «šosejnieks», lai paspētu uz valdības sēdi, citam «kalninieks», lai tiktu pie vēlētājiem novados. Tomēr visizplatītākais ir parastais ielas velosipēds. Vairs nav neviena kardioloģijas centra, jo sabiedrība ir tik vesela, ka neviens vairs ar sirdskaitēm neslimo. Savukārt acīgie žurnālisti seko, lai kāds neapzinīgs deputāts, aizbraucis uz lauku mājām, neizdzen no garāžas noslēpto un laikus metāllūžņos nenodoto autiņu. Šādā pārkāpumā pieķertam politiķim, mandāts būtu jānoliek nekavējoties.

Izstrādāti trīs risinājumi velo infrastruktūras pārkārtošanai Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, informēja galvaspilsētas domē.

Satiksmes departamentam ir uzdots līdz 2022.gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumu, lai Kr.Barona ielu varētu pārveidot par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus piešķirot tramvajam kustības prioritāti. Departaments ir sagatavojis iespējamā risinājuma plānu.

Ņemot vērā izmaksas un realizācijas laiku, ir izstrādāti trīs risinājumi velo infrastruktūras pārkārtošanai uz Kr.Barona ielā, kuri ietvers tranzīta satiksmes ierobežošanu un pastāvīgo velojoslu izveidošanu un nodalīšanu. Tāpat Kr.Barona un Aleksandra Čaka ielās paredzēts veikt novecojušo padomju laikā ražoto luksoforu nomaiņu un to aprīkošanu ar transporta detekcijas iekārtām, kas ļautu paātrināt sabiedriskā transporta kustības ātrumu un vienlaikus regulētu satiksmi atbilstoši velosipēdistu un gājēju kustības intensitātei.

Līdz nākamā gada 1.aprīlim Satiksmes departamentam jāizstrādā risinājumi par Kr. Barona ielas pārveidošanu prioritāri par gājēju, velobraucēju un tramvaja kustības ielu, tā pirmdien, 27.septembrī, lēma Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

Līdz šā gada septembrim Satiksmes departamentam tika uzdots izskatīt iespējamos variantus, kā Kr. Barona ielu padarīt drošāku gājējiem un velobraucējiem.

Sēdē Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods pastāstīja, ka līdz šim departaments Kr. Barona ielā veicis minimālus uzlabojumus uzturēšanas darbu gaitā – ir sakārtots bruģa segums uz rekomendējošās velojoslas vietās, kur tas bija izkustējies. Tāpat tika apzināti potenciāli veicamie darbi, ja tiktu pieņemts lēmums paplašināt joslu vai veikt lielākus seguma maiņas darbus.

J.Vaivods skaidroja, ka, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt velojoslu, būs nepieciešams pasūtīt papildu bruģi, kā arī būs jāveic konsultācijas ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, lai tā sniegtu rekomendācijas un tehniskos norādījumus. Paplašināt velojoslu gan būs iespējams tikai tad, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šādu paplašināšanu atļaus.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Atbildot uz jautājumu – kādām īpašībām jāpiemīt cilvēkam, lai uzsāktu savu biznesu*, teju puse jeb 48% aptaujāto norādījuši labas komunikācijas prasmes, informē Swedbank.

Savukārt otrā biežāk minētā atbilde (kā būtisku norādījuši 45% aptaujāto) ir drosme riskēt. 43% aptaujāto svarīga īpašība sava biznesa uzsākšanai šķiet pārliecība par sevi, lai ar savu ideju vai produktu spētu aizraut citus. Turpretī katram trešajam (33%) aptaujātajam nozīmīgākā īpašība, lai sāktu savu uzņēmējdarbību, šķiet stratēģiskā domāšana. Interesanti, ka, salīdzinot ar līdzīgas aptaujas datiem 2012.gadā, labas komunikācijas prasmes šogad norādītas kā svarīgākā personības iezīme, taču pirms trīs gadiem tā ierindojās vien ceturtajā vietā, kā nozīmīgākas īpašības norādot intuīciju, pārliecību par sevi un drosmi riskēt.

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Viesturs Celmiņš

Foto: Zane Bitere/LETA

Smadzenes izvēlas dzīvot tur, kur ir ērti. Ēkas pašas par sevi dzīvību pilsētā nerada, cilvēki to rada, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" pauž pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. Viņš atklāj, ko iespējams mainīt, lai Rīga neturpinātu zaudēt iedzīvotājus.

"Katru gadu Rīga zaudē tūkstošiem cilvēku. Tas notiek ne jau tāpēc, ka mums trūkst vēl viena stadiona vai iepirkšanās centra. Šie ikdienas apstākļi – darbs, mājas, darbs, skola, veikals – nav gana ērti un intuitīvi saistīti. Mums joprojām ir maz apzaļumotu ielu, mums joprojām ir maz publisko vietu, kur cilvēki var apsēsties. Joprojām pagalmi ir pilni ar automašīnām. Mums joprojām nav pietiekami daudz velojoslu, lai es ar savu meitu varētu droši aizbraukt uz bērnudārzu. Tas ir tas, ko es vēlētos redzēt tuvāko 20 gadu laikā un pārliecināt ģimeni palikt dzīvot Rīgā," viņš teic.

V. Celmiņš arī norāda: "Pirmais intuitīvais veids, kā cilvēks vai tūrists iepazīst un piedzīvo jebkuru pilsētu, ir, raugoties uz tās arhitektūru. Un, jo daudzveidīgāka un senāka tā ir, jo daudzpusīgāks priekšstats mums veidojas. Rīgā mēs ejam un redzam – lūk, ir viduslaiki, lūk, ir jūgendstils, lūk, modernisms, lūk, ne visai izdevies postmodernisms, un tas viss vien relatīvi kompaktā areālā.

Pēc velojoslu izbūves Bruņinieku ielā, Aleksandra Čaka un Avotu ielu kvartālā likvidētas gandrīz visas autostāvvietas, kā rezultātā tur izvietotajos uzņēmumos samazinās klientu plūsma un tiek apgrūtinātas preču piegādes, norāda komersanti.

Rīgas domē (RD) informē, ka Bruņinieku ielā ir ierīkotas sešas īslaicīgas stāvvietas preču piegādei, kurās transports var atrasties līdz 30 minūtēm uz preču izkraušanas brīdi. Savukārt uzņēmumu klienti aicināti izmantot Bruņinieku ielas posmos pieejamās B zonas, kā arī blakus ielu autostāvvietas. Uzņēmēji gan uzskata, ka tas problēmu pilnībā neatrisina.

Nesaprot iemeslus

Velojoslas nopietni apgrūtina mūsu ikdienas darbu, jo gandrīz katru dienu saskaramies ar problēmām preču piegādes laikā, teic tipogrāfijas Ulma projektu vadītājs Kaspars Pavēnis. “Darbam nepieciešamos materiālus, piemēram, papīru un dažādus ķīmiskos līdzekļus, mums pārsvarā piegādā smagās automašīnas, kuru manevrētspēja ir ierobežota, kā rezultātā bieži nobloķējam satiksmi, mēģinot preci nest iekšā ar rokām. Tas ir diezgan apgrūtinoši, jo pārsvarā tas ir papīrs, kas nāk paletēs un sver tonnas. Tas pats ir ar tālāko transportēšanu, jo gatavā produkcija bieži jāsūta uz ārvalstīm. Mūsu sagatavotajām paletēm pakaļ brauc kurjerkompānijas, kuras arī pārsvarā izmanto smagos auto,” stāsta K. Pavēnis, piebilstot, ka autostāvvietu trūkuma dēļ cieš arī tipogrāfijas klienti.

Jaunā veloinfrastruktūras attīstības koncepcija paredz Rīgas mikrorajonus savienot ar pilsētas centru un K. Barona ielā samazināt autosatiksmi, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Rīgas kā pilsētas infrastruktūru izmanto ne tikai aptuveni 641 tūkstotis tās iedzīvotāju. Aplēses liecina, ka regulāri uz galvaspilsētu strādāt, mācīties, atpūsties brauc aptuveni miljons 200 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. «Pilsētas attīstību iespējams veicināt, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet nodrošinot labus sociālos un vides apstākļus. Lai risinātu autotransporta plūsmas intensitātes, kā arī auto radītā gaisa piesārņojuma problēmas Rīgas centrā, būtiski ir attīstīt maģistrālo apvedceļu tīklu. Veloinfrastruktūras attīstīšana vien neatrisinās visas problēmas,» uzskata Rīgas domes Satiksmes departamenta Projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Andiņš, kurš ir strādājis pie Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijas 2015.–2030. gadam.

No amata atstādināts Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) informēja, ka ir saņemta informācija no trauksmes cēlēja par vairākiem pārkāpumiem departamentā.

Iespējams, Satiksmes departamentā pieļauta fiktīvā nodarbinātība, pašvaldības mantas izšķērdēšana un interešu konflikts.

Līdz ar to Reinbahs ir atstādināts un tiks veikta pārbaude.

Lēmums par Reinbaha atstādināšanu esot pieņemts, jo viņš atteicies sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to esot pamatotas aizdomas, ka viņš varētu censties slēpt informāciju, vai ietekmēt pārbaudi.

Kā preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks juridiskajos jautājumos Māris Knoks, divas disciplinārlietas Reinbaham jau ir noslēgušās ar disciplinārsodiem un ir ierosināta vēl viena.

Aizvien biežāk, lasot ziņas, mēs uzduramies tēmām, kas saistītas ar velosipēdiem vai to pieaugošo lomu mūsu vai vismaz galvaspilsētas iedzīvotāju dzīvē. Pat, ja ikdienā nepārvietojamies ar velosipēdu, tad noteikti pazīstam kādu, kurš velosipēdu izvēlējies par diendienas transporta līdzekli. Pārvietojoties pa Rīgas ielām, ja arī neievērojam uz ielām un trotuāriem gadu no gada pieaugošo velosipēdistu skaitu, tad velojoslas un attiecīgi ar to saistītās neērtības autovadītājiem esam pamanījuši. Par šiem apgrūtinājumiem noteikti esam lasījuši, jo par tiem vismaz augustā ir rakstījis katrs no lielākajiem Latvijas medijiem.

Apdrošinātājs kā finanšu pakalpojumu sniedzējs parasti seko tirgus konjunktūrai. Apskatot to, kā velosipēda ienākšana rīdzinieku ikdienas dzīvē maina mūsu paradumus un dažādus praktiskus jautājumus, mēs varam iedalīt vairākas apspriežamās tēmas.

Vispirms, kādi ir velosipēdu veidi un kurš ar tiem brauc: 1. Pilsētas velosipēdi; 2. Kalnu MTB velosipēdi; 3. Jauniešu un bērnu velosipēdi (fiksīši un BMX); 4. Citi velosipēdi (velorikšas utml.). Gandrīz jebkuru no augstāk norādītajiem var izmantot atpūtai, biznesam, sportam un ikdienas pārvietošanās vajadzībām. Kā no apdrošinātāja viedokļa varētu grupēt šos klientus? Pēc izmantošanas mērķa, pārvietošanās biežuma vai vecuma? Jau ilgu laiku ar velosipēdiem nepārvietojas tikai tie, kas nevar iegādāties auto, tāpēc jādomā, kuri velobraucēji būtu gatavi pirkt apdrošināšanas produktus. Arī savās ikdienas gaitās dārgu biroju priekštelpās var pamanīt slavenos jaunos Erenpreiss velosipēdus, kuru cena ir lielāka nekā vidējā mēneša alga Latvijā . Lielākai daļai Pierīgas privātmāju īpašniekiem, jaunajām ģimenēm pieder kāds brīvdienu velosipēds. Jautājums ir, vai šie velosipēdi ir apdrošināti, piemēram, kā īpašums. Izrādās, ka ir, bieži vien īpašniekiem nemaz nezinot, jo parasti mājas vai dzīvokļa īpašuma apdrošināšanas polisē tiek ietverta arī iedzīve (sadzīves tehnika, mēbeles, zāles pļāvēji utml.), tajā skaitā velosipēdi. Ir arī tādi apdrošināšanas teritorijas paplašinājumi, kas sedz risku, ja kāds iedzīves priekšmets ir nozagts arī ārpus pašas apdrošinātās ēkas. Saskaņā ar jaunākajiem datiem , 2014. gada jūnijā Rīgā nozagti 146 velosipēdi, Latvijā kopumā - 270 velosipēdi. Iespējams, ka daļai šo nozagto velosipēdu ir apdrošināšanas segums, pašiem īpašniekiem to nemaz nezinot. Privātie uzņēmēji un valsts piedāvā reģistrēt velosipēdus, lai zagļiem tie būtu mazāk iekārojami.

Jaunajā "Origo" ēkā, kas atrodas Rīgā, Satekles ielā 2b, apmeklētājiem atvērta tirdzniecības centra "Origo" paplašinātās daļas pirmā kārta, kā arī biznesa centrs "Origo One".

Projekts esošā t/c "Origo" platību palielinās vairāk nekā divas reizes, jaunās ēkas pirmajos trīs stāvos izvietojot tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju telpas, savukārt ēkas augšējos trīs stāvos – A klases birojus. Projektā kopumā plānots investēt 75 miljonus eiro. T/c "Origo" A ēkas rekonstrukciju plānots pilnībā noslēgt līdz 2020. gada rudenim.

Projekta ietvaros t/c "Origo" kopējā platība pieaugusi no 35.5 līdz 81.8 tūkstošiem kvadrātmetru. 35.7 tūkstoši kvadrātmetru tiks atvēlēti tirdzniecības telpām, savukārt 11.1 tūkstotis kvadrātmetru aizņems ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām aprīkoti A klases biroji un darījumu telpas – biznesa centrs "Origo One".

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Satiksmes departamenta vadība piektdien, 23. oktobrī, pārbaudīja būvdarbu norisi vairākās Rīgas centra ielās. Šajā būvsezonā ir atjaunots segums Raiņa bulvārī, Avotu un Sporta ielā, kā arī Artilērijas ielā. Savukārt vērienīgie Krišjāņa Barona seguma atjaunošanas darbi vēl turpinās, informē Rīgas dome.

«Krišjāņa Barona ielā šogad pabeigs atjaunot braucamo daļu, bet nākamgad - visas ietves. Ietves mēs bruģējam, jo tas ir daudz ilgtspējīgāks risinājums, arī apkope arī sanāk lētāka,» skaidro N. Ušakovs.

Viņš atgādina, ka nākamgad sāksies Brīvības un Lāčplēša ielu remonts - Lāčplēša iela tiks remontēta visā garumā, bet Brīvības iela posmā no Vecrīgas līdz Lāčplēša ielai un no VEF tilta līdz Juglai. Posms no Lāčplēša ielas līdz tiltam paliek 2017. gadam, piebilst N. Ušakovs.

Kā uzsvēra Satiksmes departamenta pārstāvji, ļoti īsos laika grafikos jau atjaunota apmēram trešdaļa seguma uz Kr. Barona ielas. Viss bruģis, kas patlaban tiek demontēts, pēc brauktuves pamatnes nolīdzināšanas tiek ievietots atpakaļ brauktuvē. Savukārt uz rekomendējošām velojoslām brauktuves abos virzienos tiek iestrādāts Latvijā ražots betona bruģis.

Jūrmalas pilsēta izstrādājusi tematisko plānojumu Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija; no 4. augusta tematiskais plānojums nodots publiskai apspriešanai, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Tematiskā plānojuma Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija izstrādes mērķis ir apzināt esošās un nodrošināt turpmākās velosatiksmes infrastruktūras attīstību, lai radītu velotransporta kā alternatīva, videi draudzīga pārvietošanās veida līdzsvarotu attīstību Jūrmalas pilsētā.

Uzsākot plānojuma izstrādi, tika veikta aptauja, lai noskaidrotu Jūrmalas iedzīvotāju un viesu viedokli par Jūrmalas veloinfrastruktūras pašreizējo stāvokli un iespējām to uzlabot. Aptaujā tika norādīts, ka ir nepietiekams ar zīmēm un informāciju aprīkotu veloceliņu skaits, tāpat trūkst drošu velonovietņu pie sociāli nozīmīgiem objektiem.

Lai atbalstītu mobilitātes attīstību Latvijā, oktobra sākumā dibināta Latvijas Mobilitātes asociācija.

Pašlaik tās sastāvā ir Eiropas transporta platforma Bolt, skrejriteņu un elektroautomobiļu koplietošanas uzņēmums Fiqsy, automašīnu koplietošanas uzņēmumi CityBee un Carguru, un velosipēdu koplietošanas uzņēmums Nextbike.

Asociācijas mērķis ir veicināt mobilitātes pakalpojumu izplatību, kā arī uzlabot sabiedrības zināšanas un izpratni par tiem, to sniegtajām iespējām un ieguvumiem pilsētu transporta tīklu uzlabošanā. Viens no pirmajiem asociācijas uzdevumiem būs uzsākt diskusiju ar jauno Rīgas domes sastāvu, lai apspriestu Rīgas pilsētas attīstības plānus, mobilitātes pakalpojumu lomu tajos, kā arī dalītos pieredzē, lai veiksmīgi sagatavotos nākamajai mikromobilitātes pakalpojumu sezonai.