Latvijā mikrouzņēmuma nodokli maksā aptuveni 11% saimnieciskās darbības veicēju, taču ieņēmumos tie dod vien 0,61% no kopējiem nodokļiem ieņēmumiem, aģentūrai BNS norādīja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Viņš uzsvera, vērtējot mikrouzņēmuma nodokļa mērķa sasniegšanu laika posmā no 2010.gada līdz 2014.gadam, ir nozīmīgi vērtēt sasniegtos rādītājus un to dinamiku. «2014.gada novembrī jau ir reģistrēti vairāk nekā 40 tūkstoši mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, aptuveni divas trešdaļas no visiem maksātājiem ir dibināti SIA juridiskajā formā. Savukārt 91% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem - SIA īpašniekiem – vienlaikus ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās. Mikrouzņēmums šīm personām nav vienīgais saimnieciskās darbības veids. 2013.gadā mikrouzņēmuma nodokļa kopējie ieņēmumi bija 41,1 miljons eiro, un šim apmēram ir tendence augt katru gadu, tomēr jānorāda, ka tas ir tikai 0,61% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem,» atzīmēja Jarockis.

Mikrouzņēmuma darbinieka atalgojuma slieksni varētu noteikt virs 1000 eiro, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Patlaban Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no MUN maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

Finanšu ministres ieskatā 720 eiro mēnesī ir pārāk maza summa gadījumos, kad mikrouzņēmuma darbinieks vēlas saņemt lielāku vai nozarei atbilstošu atalgojumu. «Piemēram, informācijas tehnoloģiju MUN maksātājs, kam vajadzētu saņemt lielāku algu, nekā MUN regulējums atļauj, viņš it kā pieņem darbā draugus vai ģimenes locekļus un tādā veidā rod iespēju sev maksāt lielāku algu,» atzina ministre.

Lai gan no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pakļaujoties sabiedrības spiedienam, minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekiem tika atceltas. To vietā valdība lēma palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi, bet niecīgo mikrouzņēmuma darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu jautājumu risināt, palielinot procentuālo daļu, kas no aprēķinātā MUN jānovirza valsts sociālās apdrošināšanas kontā. Proti, ar 2017. gada 1. janvāri MUN likme ir 15%, bet apgrozījumam līdz 7000 eiro – 12% (iepriekš esošo 9% un plānoto 5% vietā), bet valsts sociālās apdrošināšanas kontā 2017. gadā tiks novirzīti 70,4% no aprēķinātā MUN, bet ar 2018. gadu – 80% (iepriekšējo 65% vietā). Tātad no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas budžetā maksās vairāk. Attiecīgi būtu tikai loģiski pieļaut, ka, iestājoties, piemēram, bezdarba gadījumam, mikrouzņēmuma darbinieki pabalstos saņems lielākas naudas summas. Tomēr realitātē, neskatoties uz veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, cita starpā apdrošinoties pret bezdarba risku, daudzi mikrouzņēmuma darbinieki nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu,» skaidro Alisa Leškoviča, ZAB Sorainen zvērināta advokāte.

Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova piekritusi kandidēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir gatava virzīt viņu apstiprināšanai valdībā.

Tā pēc abu amatpersonu tikšanās informēja finanšu ministre.

Galīgo lēmumu Reizniece-Ozola pieņemšot pēc tam, kad Koļegova būs tikusies ar valdības koalīcijas partijām, kā arī uzņēmēju organizācijām. Tāpat pirms galīgā lēmuma Reizniece-Ozola plāno tikties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš patlaban devies atvaļinājumā. Premjers uz vienu dienu atgriezīsies no atvaļinājuma nākamnedēļ, 2.augustā.

Reizniece-Ozola cer, ka Koļegova ar partiju un uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem tiksies jau šonedēļ.

«Man un Koļegovai sakrīt redzējums par VID nākotni. Koļegova ir sevi pierādījusi kā spēcīga vadītāja, par kuru nav šaubu arī sabiedrībā. VID ir jābūt uzņēmējiem draudzīgai iestādei, un Koļegova to izprot. Ceru, ka šonedēļ Koļegovas kandidatūra saņems uzņēmēju organizāciju atbalstu,» sacīja finanšu ministre.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Mikrouzņēmuma nodokļa jomas regulēšanā no valsts institūciju puses vērojama pilnīga haltūra

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem – aptuveni 44 tūkstošiem personu – līdz 1. augustam tika solīts valdības apstiprināts saraksts par tām nozarēm, kurās turpmāk mikrouzņēmuma nodokļa režīmu vairs nevarēs piemērot. 1. augusts kā nācis, tā pagājis, oficiāla saraksta joprojām nav. Pareizāk sakot, neoficiāli kaut kāds saraksts gan medijos noplūda, bet tas noteikti nevarēja būt īstais saraksts, jo kāda Latvijas ministrija taču nevarēja «uzražot» tik absurdu dokumentu, kuru lasot jāšaubās par veselo saprātu.

Šajā «neīstajā» sarakstā bija iekļauta 41 uzņēmējdarbības nozare. Iespējams, ka šis saraksts bija pārņemts no Kuveitas vai no kādas citas derīgo izrakteņu lielvalsts, jo tajā bija norādīts, ka naftas, gāzes, ogļu un metāla rūdas ieguves nozarēs strādājošiem uzņēmumiem nevar tikt piemērots mikrouzņēmuma nodokļa statuss. Interesanti, cik mikrouzņēmumu vai vispār jebkādu uzņēmumu Latvijā šajās nozarēs darbojas? Tad jau nevajag apstāties tikai pie šīm jomām, vajag ierakstīt, ka arī kodolenerģijas vai starpplanētu izpētes jomā Latvijā nevar dibināt mikrouzņēmumus. Ir jāpieiet vai nu bez pilnīgas izpratnes, vai ārkārtīgi pavirši šāda saraksta veidošanai, lai ierakstītu, ka automobiļus un to virsbūves nevar ražot mikrouzņēmums, vienlaikus uz lidmašīnu, kuģu un vilcienu ražošanu neattiecinot šādus ierobežojumus. Pēc šī principa Rīgas Vagonbūves rūpnīca mierīgi var pāriet uz mikrouzņēmuma statusu, kamēr autobusu ražotājam AMO Plant tas ir liegts. Profesionāla pieeja būtu, ja šāda saraksta veidotājs apkopotu informāciju par konkrētajām nozarēm – tās lielumu tautsaimniecībā, nodokļu pienesumu, cik daudz šajā nozarē ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, cik parastā nodokļu režīma uzņēmumu, kādas ir šīs nozares prognozes, tad arī visiem būtu saprotams, kāpēc tā vispār tiek iekļauta sarakstā.

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Pašreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura jaunajā valdībā, iespējams, varētu ieņemt finanšu ministres posteni, pieļauj, ka pēc kāda laika varētu būt izmaiņas solidaritātes nodoklī.

Iespējams, solidaritātes nodokli varētu mainīt, LTV raidījumā Rīta Panorāma teica ministre.

Forma nav precīza, un nav pārsteigums, ka uzņēmēji šādi reaģē - gatavojas vērsties Satversmes tiesā, skaidroja Reizniece-Ozola.

Savukārt, vērtējot nodokļu sistēmu kopumā, ekonomikas ministre atzinīgi vērtēja Finanšu ministrijas (FM) jau iepriekš paredzēto visu nodokļu auditu. Ir pārāk augsti darbaspēka nodokļi, un ne tik lieli kapitāla nodokļi, akcentēja Reizniece-Ozola. «Nodokļos nav kopējā līdzsvara, tāpēc vajadzīgs audits, kā sistēma strādā kopumā.»

Viņa cer, ka nodokļu inventarizācija varētu tikt paveikta līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai.

Šogad stājas spēkā vairāki nodokļu reformas ietvaros mainīti nosacījumi attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai uzņēmums arī turpmāk varētu saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, tajā strādājošie darbinieki drīkst būt tikai viena mikrouzņēmuma darbinieki. Ja tomēr uzņēmumā strādājošais darbinieks vienlaicīgi tiks nodarbināts arī citos mikrouzņēmumos, tad šiem mikrouzņēmumiem papildus 15% mikrouzņēmuma likmei jāpieskaita divi procentpunkti par katru šādu darbinieku.

Savukārt, no 2020.gada šāds uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un tam būs jāizvēlas cits nodokļu nomaksas režīms.

Par darbinieka nodarbinātību citā mikrouzņēmumā darba devējs var pārliecināties, pajautājot par to pašam darbiniekam. Savukārt, par to, vai darbinieka cits darba devējs arī ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, iespējams pārliecināties VID tīmekļa vietnē sadaļā VID publiskojamo datu bāze/ Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Sakarā ar gaidāmo Saeimas balsojumu par Mikrouzņēmuma nodokļa likmi gribam vērst Saeimas un sabiedrības uzmanību uz, mūsuprāt, izšķiroši svarīgiem faktoriem, kurus būtu obligāti jāņem vērā, lemjot par jebkādām izmaiņām Mikrouzņēmuma nodokļa likmē un piemērošanas kārtībā.

Joprojām nemainīgs ir uzstādījums, ka mazais un vidējais bizness Latvijā ir īpaši atbalstāmas uzņēmējdarbības formas. Šo uzstādījumu atbalsta gan uzņēmēju organizācijas, gan politiskās partijas, kuru priekšvēlēšanu solījumi mums visiem vēl ir svaigā atmiņā. Atcerēsimies, ka mikrouzņēmuma nodoklis tika ieviests tieši ar mērķi atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu un birokrātisko slogu. Šobrīd uzņēmēji praksē redz, ka šāda nodokļa maksātāja formas ieviešana bija pareizs lēmums, tā strādā, reāli atvieglojot uzņēmējiem ikdienas darbu, samazinot atskaišu un grāmatvedības darbību apjomu. Noteiktā likme 9% apmērā ir pierādījusi sevi kā realitātei atbilstošu, taisnīgu nodokļa apmēru no ienākumiem, kuri nepārsniedz Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem noteikto maksimālo gada apgrozījumu. Realitāte rāda, ka pie esošās situācijas ekonomikā tā ir dzīvotspējīga uzņēmējdarbības forma, atbilstoša valsts prioritātei – mazā un vidējā biznesa attīstībai.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Ministrijas nākamā gada budžetā prasa vismaz papildu 400 miljonus eiro, bet ir skaidrs, ka visus pieprasījums nevarēs apmierināt, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS).

Ministre uzskata, ka pagājušajā nedēļā notikušās individuālās sarunas ar ministriem un vakar notikusī ministru kopīgā diskusija par nākamā gada budžetu bijušas vērtīgas.

Sarunās ar ministriem finanšu ministre informējusi par 2017.gada budžeta iespējām, ja iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 3%, un kādas būs budžeta iespējas, ja IKP augs lēnāk. No IKP izaugsmes prognozēm būs arī atkarīga fiskālā telpa, kuras apjoms, pēc ministres teiktā, būs zināms vasaras vidū, kad tiks atjaunotas valsts IKP izaugsmes prognozes.

Šā gada pirmais ceturksnis izaugsmes ziņā bija gauss, bet nu jau tempi paātrinās un arī nodokļu iekasēšana uzlabojas. Atbilstoši pavasara prognozēm, nākamā gada budžeta fiskālā telpa ir deviņi miljoni eiro, informēja Reizniece-Ozola.

Uzņēmējdarbības atbalstam reģionos plānots atvērt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) filiāles, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Reizniece-Ozola pauda sašutumu par Latvijas Televīzijas pirmā kanāla raidījuma Aizliegtais paņēmiens atklātajiem birokrātiskajiem šķēršļiem operācijas Bistro Frics laikā. «Neesmu tik daudz šokā par regulējumu, kā cilvēku attieksmi,» pauda ministre.

Lai mazinātu birokrātiju uzņēmējiem un vairāk tiem palīdzētu, ekonomikas ministre norāda uz vairākām problēmām, kuru risināšanā lielā mērā būtu jāiesaistās arī pašvaldībām.

«Redzu, ka pietrūkst vienas pieturas aģentūras, kurā uzņēmējs var uzzināt par to, kādas saistības viņam jāuzņemas, kādas atļaujas ir nepieciešamas utt. Uzņēmumu ir viegli reģistrēt, bet spert nākamos soļus ir grūti, ja iepriekš neesi nodarbojies ar uzņēmējdarbību. Tāpat ir grūti uzminēt, pie kurām institūcijām jāvēršas. Patlaban nav labu materiālu, kas atbildētu uz šādiem jautājumiem,» norādīja Reizniece-Ozola.

No šī gada palielinātā mikrouzņēmuma nodokļa likme nevienu neielīksmo, jo tas var ietekmēt produktu un pakalpojumu pašizmaksu; turklāt šāds lēmums parādot valsts attieksmi pret mazajiem uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no būtiskākajiem un karstas diskusijas izraisījušiem grozījumiem normatīvos, kas šogad ietekmēs mazos uzņēmumus, ir mikrouzņēmuma nodokļa likmes pieaugums. Proti, ir paredzēta pakāpeniska mikrouzņēmuma nodokļu likmes palielināšana līdz 2017. gadam, kad tā sasniegts 15%. Savukārt no 2015. gada mikrouzņēmuma likme tiks palielināta līdz 11%. Jāatgādina, ka mikrouzņēmuma nodokli var izvēlēties maksāt uzņēmumi, kuru kalendārā gada apgrozījums nepārsniedz 100 tūkst. eiro; visi dalībnieki ir fiziskas personas, darbinieku skaits nepārsniedz piecus, valdes locekļi ir darbinieki. «Pret grozījumiem ir iebilduši mazie uzņēmēji, pamatoti norādot, ka likmes paaugstināšana kavēs attīstību. Ir samērā kritiski vērtējams, ka līdzšinējā likme 9% apmērā tiek saglabāta tiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 7000 eiro. Šī norma faktiski nav piemērojama, jo tādu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kuru apgrozījums nepārsniedz šo summu (apmēram 584 eiro mēnesī) ir mazākums. Saprātīgs risinājums būtu bijis šī limita palielināšana, tad mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana nebūtu skārusi tik daudzus. Šāda nodokļu likmju nepārtraukta grozīšana rada arī resursu patēriņu tieši mazajiem uzņēmējiem un arī tirgus nestabilitāti kopumā, jo nav iespējams prognozēt tālākās perspektīvas un uzņēmuma attīstību,» saka zvērināta advokāte Irina Kostina.

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2019.gada 1.martam ir saņēmuši 102 073 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un šā gada marta sākumā reģistrēti 39 388 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 58 624.

Salīdzinājumā ar 2019.gada februāri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits samazinājies par 434.

VID arī informēja, ka ar 2018.gada 31.decembri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēja 5278 nodokļu maksātāji. Savukārt 705 nodokļu maksātājiem mikrouzņēmuma statuss tiek piemērots no 2019.gada 1.janvāra.

Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 48 970 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 49 447 pieteikums. Tāpat pieteikumus iesniedza 3646 individuālie komersanti.

Kopumā apstiprināti 46 892 juridisko personu pieteikumi, 47 594 fizisko personu pieteikumi un 3531 individuālā komersanta pieteikumi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Maksimālais mikrouzņēmumu apgrozījums mainīsies uz 40 000 eiro gadā. Tiks mainīta arī kārtība, kādā drīkst nodarbināt mikrouzņēmumu darbiniekus. Izmaiņas paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Nodokļu reformas ietvaros tiks mainīts MUN maksātājiem noteiktais apgrozījuma ierobežojums. Iepriekš maksimālais gada apgrozījums bija 100 000 eiro, taču, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kalendārajā gadā pieļaujamais apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 eiro.

Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 eiro. 2018. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 eiro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 40 000 eiro.

Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas, kuru plānots pārrunāt ar EK pārstāvjiem cerībā, ka šī ziņojuma informācija varētu tikt mainīta, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šogad 7.martā EK publicēja ikgadējo ziņojumu par Latviju, kurā starp pozitīvām lietām, piemēram, būtisku reformu ieviešanas paātrināšanos, minētas arī negatīvas lietas. Piemēram, EK norāda, ka finansējuma pieaugums veselības aprūpei, domājams, apmierinās daļu svarīgāko vajadzību, tomēr daži nesen pieņemti pakalpojumu piekļuves ierobežojumi draud ar veselības pasliktināšanās risku. Tāpat EK ieskatā, Latvijā saglabājas augsts nevienlīdzības un nabadzības līmenis, kas liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu.

Finanšu ministre sacīja, ka, saņemot EK ziņojuma par Latviju projektu, Finanšu ministrija sniedza EK «faktus, nevis viedokli» par visiem ziņojumā minētajiem jautājumiem, bet tie netika ņemti vērā. «Gatavojot tik nopietnu dokumentu, var būt dažādi viedokļi, bet fakti ir jāņem vērā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei šodien uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.

Reizniece-Ozola norādīja, ka patlaban nevar komentēt, vai šī rotācija tiks veikta arī reģionālajās struktūrvienībās, taču pilnīgi noteikti tā ir jāveic svarīgākajās struktūrās, proti, Finanšu policijas pārvaldē, Muitas policijas pārvaldē, Nodokļu kontroles pārvaldē un Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē. Ja Pētersone redzēs nepieciešamību veikt plašākas rotācijas, viņa tās var īstenot, sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa sacīja, ka patlaban padziļināta analīze veikta tikai par Finanšu policijas pārvaldi, bet tāda ir jāveic arī par pārējo VID struktūrvienību darbiniekiem. Arī tas šodien ir uzdots Pētersonei.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) koalīcijas partneriem piedāvājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora mēneša bruto atalgojumu noteikt 8100 eiro apmērā.

Reizniece-Ozola aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka VID vadītāja atalgojumam ir jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja atalgojumam. «Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma,» skaidroja ministre.

Šajā jautājumā koalīcija lēmumu neesot pieņēmusi, tomēr, pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, tika saklausīts koalīcijas partneru atbalsts.

«Koalīcijā bija saklausāms konceptuāls atbalsts, jo, ja tiek rīkots jauns konkurss uz VID vadītāja amatu, ir nepieciešami jauni spēles noteikumi. Zemā atsaucība iepriekšējā VID vadītāja amata konkursā bija saistīta tieši ar VID vadītāja atalgojumu, jo privātajā sektorā strādājošie eksperti saņem stipri lielāku atalgojumu,» atzina Reizniece-Ozola.

Ekonomikas ministrija (EM) Latvijas tūrisma attīstībai tuvākajos gados plāno atvēlēt 20 miljonus eiro, ceturtdien starptautiskās tūrisma izstādes Balttour 2015 biznesa foruma atklāšanā sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Ļoti svarīgi mums ir spert nākamos soļus un gribēt vairāk, vairāk dienu, ko tūrists pavada šeit, vairāk naudas, ko viņš iztērē šeit. Mums ir svarīgi mēģināt kopā atrast iespēju radīt jaunus produktus, jaunus pakalpojumus. Tam no savas puses arī valsts var palīdzēt. Mēs esam ieplānojuši nākamo gadu laikā 20 miljonus tūrisma nozares attīstībai. No savas puses arī mēģināšu koordinēt, lai, veidojot valsts tēlu, visas iesaistītās puses - gan Ārlietu ministrija, gan Kultūras ministrija, gan Ekonomikas ministrija - mēs runātu vienā vārdā un veidotu vienotu valsts tēlu,» sacīja Reizniece-Ozola.

Vienlaikus viņa norādīja, ka ir svarīgi izprast, kā turpmāk strādās Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). «Mums ir jāatrod labs vadītājs un jāsaprot, vai ir vēl kādas izmaiņas vajadzīgas, lai mēs kopā strādātu labāk,» norādīja ekonomikas ministre.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apsver iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apliecināja Reizniece-Ozola.

Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.

Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem.

Vaicāta, vai finanšu ministre pretendēs uz šo amatu, Reizniece-Ozola piebilda, ka viņa šādu iespēju neizslēdz.

Neoficiāla informācija liecina, ka pretendenti uz Eiropadomes prezidenta amatu varētu būt zināmi šī mēneša beigās, savukārt prezidenta vēlēšanas varētu notikt decembrī.

Reiznieces-Ozolas vārds iepriekš izskanējis starptautiskajos medijos, kuros novērtēts Latvijas finanšu ministres darbs. Šā gada janvārī Lielbritānijas lietišķā laikraksta «Financial Times» banku jautājumiem veltītais žurnāls «The Banker» Reiznieci-Ozolu atzina par gada labāko finanšu ministri Eiropā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata konkursu varētu izsludināt jūlijā, aģentūrai LETA prognozēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa uzsvēra, ka, lai arī VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā ļoti labi tiekot galā ar pienākumiem, iestādes vadītāja amata konkursa izsludināšanu netiks vilkta garumā. «Paredzams, ka jūlijā paspēsim izsludināt konkursu, bet pirms tam jāsaprot, ko mainīt konkursa procesā,» piebilda ministre.

Šonedēļ Reizniece-Ozola plāno tikties ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, lai pārrunātu iespējamos uzlabojumus un izmaiņas VID vadītāja amata konkursa atlases procesā. Pēc viņas teiktā, uzlabojumi nepieciešami, lai komisijai, beidzot darbu un nododot VID vadītāja amata kandidātu finanšu ministrei virzīšanai valdībā, būtu iespējams kvalitatīvāk izvērtēt pretendentu reputācijas riskus.

Politiķi mazajiem uzņēmējiem sagatavojuši dāvanu, kurai uz iesaiņojuma rakstītais ievērojami atšķiras no satura

Mikrouzņēmuma nodokļa stāsts nu jau vismaz gadu ir locīts un mocīts dažādās versijās – no vēlmes atcelt šāda nodokļa un uzņēmējdarbības iespēju pavisam, līdz tam, ka šo nodokli varētu paaugstināt pakāpeniski. Tagad politiķi ir gatavi šķietami panākties tautai pretim, apsolot, ka 9% mikrouzņēmuma nodokļa likme būs, tikai ar dažiem ierobežojumiem. Taču tieši šie ierobežojumi ir ļoti būtiski, jo daudzos gadījumos faktiski nozīmē to, ka 9% likmes nebūs. Piemēram, tikšot ieviesta obligātā valsts sociālās apdrošināšanas likme. Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem tā īpaši sāpīga var izrādīties mazajiem uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro, kam tādējādi nodokļos var nākties samaksāt pat 23,3% no sava apgrozījuma. Taču obligātā valsts sociālās apdrošināšanas likme jau ir tikai viens no mikrouzņēmumam pārvaramajiem šķēršļiem vai norijamajiem krupjiem.