Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā lūgts sākt kriminālvajāšanu pret deviņām personām, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka minētais uzņēmums izmantoja speciālu programmatūru, ar ko iespējams veikt nelikumīgu iejaukšanos kases sistēmu darbībā, un samazināja tajā reģistrētos ieņēmumus, kā arī mantkārīgā nolūkā veica grāmatvedības dokumentu viltošanu un slēpšanu.

Valsts budžetam nenomaksāta pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā nodarīti zaudējumi 957 799,96 eiro apmērā.

Gan Bei šī gada vasarā sāka atlīdzināt nodarītos zaudējumus, un patlaban valsts budžetā jau iemaksāti aptuveni 200 000 eiro.

Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret septiņām ar Gan Bei saistītām personām, no kurām piecas ir uzņēmuma darbinieki - grāmatveži, IT speciālisti un inkasatori, viena persona ir finanšu direktors un viena - valdes loceklis. Savukārt divas personas ir saistītas ar kases aparātu apkalpošanas uzņēmumu, kas Gan Bei piegādāja nelegālo programmatūru, - šī uzņēmuma līdzīpašnieks, kā arī viņa radinieks, kurš nodrošinājis kases aparātu apkalpošanu. Par konkrētām personām Čerņeckis atteicās runāt.

Tā kā restorānos Gan Bei joprojām tiek turpinātas krāpnieciskas darbības ar kases aparātiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) patlaban jau izskata iespēju slēgt vai nu kādu šī uzņēmuma struktūrvienību, vai apturēt visu uzņēmuma darbību, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

VID ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis norādīja, ka, neskatoties uz to, ka pagājušā gada nogalē tika atklāts un plaši atspoguļots Gan Bei gadījums, citi uzņēmumi joprojām turpina veikt krāpnieciskas darbības. Šogad janvārī ir veiktas deviņas pārbaudes dažādos uzņēmumos, un visās šajās pārbaudēs ir atklāti pārkāpumi.

«Tie ir populāri un zināmi Vecrīgas restorāni, viesnīcas, biljarda klubi un citas izklaides vietas. Ņemot vērā izskanējušo Gan Bei gadījumu, šie uzņēmumi sākuši rūpīgāk slēpt savus pārkāpumus, nomainījuši kases aparātus, aizbildinās ar kases lentu pazušanu vai sadegšanu, izdomā citas leģendas, taču turpina iejaukšanos kases aparātu darbībā,» sacīja Čerņeckis.

Ēdināšanas uzņēmums SIA Lage Ko, kam iepriekš piederēja restorāni Gan Bei, 2017.gadā būtiski reorganizējis savu darbību, nododot saistītajiem uzņēmumiem 17 no 20 uzņēmuma restorāniem, veikaliem un kafejnīcām, kā rezultātā SIA Lage Ko ēdināšanas pakalpojumus sniedz tikai trīs iestādēs tirdzniecības centrā Origo, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā sabiedrība optimizēja savu darbību, likvidējot 17 no savām 20 struktūrvienībām, nododot tos saistītajām sabiedrībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tādējādi SIA Lage Ko struktūrvienību sarakstā vairs nav atrodami Gan Bei restorāni, restorāns Thali, un veikali Lage Gastronomija. Gada pārskatā gan nav norādīts, tieši kuriem saistītajiem uzņēmumiem restorāni, veikali un kafejnīcas nodoti.

Līdz ar darbības optimizēšanu 2017.gadā uzņēmums samazinājis darbinieku štatu vairāk nekā par pusi no 2016.gadā nodarbināto cilvēku skaita, sacīts SIA Lage Ko gada pārskatā. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 253 darbiniekus un divus valdes locekļus, kamēr 2016,gadā uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un trīs valdes locekļus.

Krāpnieciskās darbībās ar kases aparātiem pieķertais restorānu tīkls Gan Bei netika slēgts, lai saglabātu darbavietas, šodien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone.

(Pievienota 7.rindkopa.)

Pēc konstatētajiem pārkāpumiem analizēta situācija un apsvērta iespēja uzņēmuma darbību apturēt. Tomēr ņemot vērā lielo nodarbināto skaitu, proti, uzņēmumā strādā aptuveni 700 darbinieku, kā arī to, ka tas izraisītu ķēdes reakciju un ietekmētu Gan Bei produkcijas piegādātājus, nolemts šādu soli nespert un turpināt uzņēmuma darbības rūpīgu uzraudzību. Šāds lēmums pieņemts arī konsultējoties ar finanšu ministru.

Kā atzina Pētersone, ja tas būtu uzņēmums ar 10 darbiniekiem, tas, visticamāk, tiktu slēgts.

VID vadītāja uzsvēra, ka šādās situācijas ir jāizvērtē daudzi kritēriji. Gan Bei gadījumā kriminālprocess bijis labākais risinājums, jo atbildība tiks prasīta no tiem, kas ir organizējuši krāpšanos, nevis no visiem darbiniekiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) nosūtījusi prokuratūrai tā dēvēto restorānu tīkla Gan Bei lietu, lūdzot sākt kriminālvajāšanu.

Restorānu tīkla Gan Bei pārvaldītājas SIA Lage Ko mārketinga vadītāja Antra Ozoliņa aģentūru LETA informēja, ka līdz šim uzņēmums nav saņēmis informāciju par lietas nodošanu prokuratūrai un kriminālvajāšanas sākšanu. Līdz ar to uzņēmumā nav informācijas par to, pret kurām no aizdomās turētajām personām tiks sākta kriminālvajāšana.

«Šobrīd varam teikt, ka turpinām sadarboties ar izmeklēšanu, bet plašākus komentārus par procesa virzību normatīvo aktu robežās, iespējams, drīkst sniegt procesa virzītājs,» norāda Ozoliņa.

Kā aģentūru LETA informēja VID, rīt notiks preses brīfings par kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīto kriminālprocesu. Saskaņā ar VID sniegto informāciju preses brīfingā VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis sniegs informāciju par kriminālvajāšanas sākšanai nosūtītu kriminālprocesu par kāda sabiedrībā pazīstama uzņēmuma, kas sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors, izvērtējot kriminālprocesa materiālus tā dēvētajā, Gan Bei krimināllietā, ir pieņēmis lēmumu par deviņu personu saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā, informē Latvijas Republikas prokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par personu saukšanu pie kriminālatbildības minētās deviņas personas, darbojoties organizētā personu grupā divu uzņēmumu interesēs, par taksācijas periodu no 2014. gada janvāra līdz jūnijam prettiesiski slēpa ar nodokļiem apliekamo objektu – uzņēmumu struktūrvienībās (restorānos un kafejnīcās) gūtos ieņēmumus. Tādējādi organizētā personu grupa izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, nodarot Latvijas valsts budžetam zaudējumus kopsummā 957,8 tūkstošu eiro apmērā.

Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai tika izmantotas speciāli radītas datorprogrammas, ar kuru palīdzību iespējams izmainīt kases aparātos un kases sistēmās reģistrēto darījumu kopsummas - iespējams, prettiesiski samazināt dienas ieņēmumus naudas izteiksmē.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra līdz 15.janvārim plāno pieņemt lēmumu par to, vai ir pamats personu saukšanai pie kriminālatbildības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā, apliecināja prokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, likums dod iespējas prokuroram pieņemt arī citu lēmumu. Prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības, var atcelt izmeklētāja lēmumu un atdot krimināllietu atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrētu personu un nosūtīt krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgā noskaidrošanai. Tāpat prokurors var pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja, piemēram, tiek konstatēts, ka izdarītajā nodarījumā nav nozieguma sastāva.

Finanšu policijas pārvalde (FPP) pagājušā gada nogalē lūgusi sākt kriminālvajāšanu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apstiprināja vienošanos par prasītajiem sodiem tā dēvētajā Gan Bei krimināllietā.

Gan Bei saimnieka Lage Ko līdzīpašniekam Oļegam Arupam tiesa piesprieda vislielāko sodu - četru gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, kas ir 37 000 eiro. Uzņēmuma finanšu direktorei un Saeimas deputāta Sergeja Potapkina (S) sievai Gaļinai Karmačai tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem bez mantas konfiskācijas, kā arī naudas sodu līdz 33 300 eiro.

Ilonai Višņevskai, Bairmai Dombaevai, Jeļenai Nevickai un Irinai Gusevai tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem un naudas sodu līdz 7400 eiro.

Investējot gandrīz vienu miljonu eiro, Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā tiks atvērts "Gan Bei" restorāns, aģentūrai LETA atklāja "Gan Bei" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Lage Group" un SIA "Lage ltd" operatīvā vadītāja Viktorija Pavlova.

Plānots, ka restorāns darbu sāks nākamā gada janvārī.

Pavlova norādīja, ka restorānu pārvaldīs franšīzes partneris, un tas atradīsies tirdzniecības centrā "Circle Mall JVC".

"Dubajā izvēlētais tirdzniecības centrs ir, mūsuprāt, labs atspēriena punkts tālākai franšīzes "Gan Bei" attīstībai šajā reģionā," norāda Pavlova.

Šis nav pirmais "Gan Bei" franšīzes restorāns ārpus Latvijas, jo kompānija jau 17 gadus strādā arī Lietuvas tirgū, kur patlaban ir seši "Gan Bei" restorāni. Tāpat pirms dieviem gadiem "Lage Ko" sākusi franšīzes sadarbību ar Polijas uzņēmējiem, kur decembrī durvis vēris jau otrais "Gan Bei".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Lage Group" pērn strādāja ar 10,562 miljonu eiro apgrozījumu un 223 435 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2015.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Lage Group" pieder Oļegam Arupam (33,36%), Natālijai Pavlovai (33,32%) un Irēnai Līcei (33,32%).

Valsts policija ir atklājusi krāpšanās shēmu ar kases aparātiem, kas bijusi līdzīga savulaik Gan Bei restorānos izmantotajai un kuru izmantojuši vismaz 13 uzņēmumi, no kasēm nelikumīgi izņemot vismaz 1,2 miljonus eiro.

Kā pastāstīja Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs, Valsts policijas atklātajā shēmā saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem patlaban figurē 13 uzņēmumi, kas izmantoja divu kases aparātu uzstādīšanas firmu nelikumīgās shēmas.

Shēmas princips bijis līdzīgs Gan Bei ēstuvēs izmantotajam - izmantojot sagrozītu kases aparātu programmatūru un pārdevējam nospiežot attiecīgu taustiņu kombināciju, kases operācija netika uzskaitīta, lai gan čeks klientam tika izdots. Kases aparātā darījums netika uzskaitīts un tā rezultātā veidojās nereģistrēti naudas ieņēmumi.

«Šis stāsts jau sākās pavasarī, kad, izmeklējot citu noziegumu, mūsu rīcībā nonāca informācija par to, ka vienā no tirdzniecības vietām tiek izmantots kases aparāts ar sagrozītu programmatūru. Pārbaudot šo gadījumu, konstatēja, ka šī tirdzniecības vieta un kases aparāta programmatūras sagrozīšana ir saistīta ar uzņēmumu, kas nodarbojas ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Turpinot izmeklēšanu, vasarā klāt nāca vēl viens uzņēmums, kas nodarbojās ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Abiem uzņēmumiem bija sistēma, kad viņu klienti šos nelegālos pakalpojumus izmantoja. Šī ir faktiski tādi pati noziedzīgā shēma, tikai izpildītāji un izmantotāji ir citas personas, bet princips ir tāds pats, kādu izmantoja tajā (Gan Bei) lietā» klāstīja Mundurs.

Par sīkiem nodokļu parādiem uzņēmumu darbību aptur, par miljonu lieliem – apžēlo; precedents ar tālejošām sekām

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone vienā dienā pamanījusies izcelties ar diviem savstarpēji pretnostatāmiem apgalvojumiem. LNT rīta raidījumā 900 sekundes Pētersones kundze palepojusies, ka VID esot apturējis vairāk nekā 700 nelielu un vidēju autoservisu darbību. Gandrīz 700 autoservisiem VID uzrēķinājis administratīvos sodus, ap 200 konstatējis, ka neesot saņemtas visas nepieciešamās atļaujas – īsi un konkrēti, autoservisu rindas krietni paretinātas un VID nostrādājis kā savdabīgs klientu plūsmas vārstulis un virziena norādītājs. Pēc VID «autoservisu reida» gan esot tapuši vairāk nekā 500 jauni autoservisi, ziņo LETA, līdz ar to aina nav gluži tik drūma, ka aptuveni divarpus tūkstoši no aizvērto autoservisu darbiniekiem tagad būtu bezdarbnieki, taču jebkurā gadījumā VID vadītājas minētā statistika ir gana daiļrunīga.

Deviņi tā dēvētajā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā apsūdzētie atzinuši vainu un ar prokuratūru vienojušies par sodu. Galavārds par sodu vēl būs jāsaka tiesai.

Prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūru LETA informēja, ka prokurors noslēdzis vienošanos par vainas atzīšanu un sodu ar deviņām fiziskajām personām apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā, ar ko Latvijas valsts budžetam nodarīts mantiskais zaudējums kopsummā 957 799 eiro apmērā.

Turklāt prokurors noslēdzis vienošanos procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu divām juridiskajām personām, kuru interesēs izvairīšanās no nodokļu nomaksas bija izdarīta.

Vienošanās noslēgšanas brīdī valsts budžetam nodarītais mantiskais zaudējums ir pilnībā atlīdzināts.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konstatētajiem pārkāpumiem pērn decembrī Gan Bei restorānos ir uzstādīti citi kases aparāti, tomēr daļā no Gan Bei restorāniem pirmčeki joprojām tiek rakstīti ar roku, aģentūrai LETA apstiprināja Gan Bei restorānu pārvaldītājas SIA Lage Ko mārketinga vadītāja Antra Ozoliņa.

Viņa skaidroja, ka tas ir tāpēc, ka tehnisku iemeslu dēļ daļā no uzņēmuma struktūrvienībām nav iespējams izdrukāt šos pirmčekus no kases aparāta. Taču gala čeki, kas klientiem tiek izsniegti pēc norēķināšanās, tiek izdrukāti no kases aparātiem.

Uzņēmums patlaban strādā, lai tuvākajā laikā visās uzņēmuma struktūrvienībās arī pirmčeki tiktu izdrukāti no kases aparāta, teica Ozoliņa.

Tiesa, cik tieši lielā daļā restorānu patlaban pirmčekus nav iespējams izdrukāt un kad tieši visās struktūrvienībās būs nodrošināta pirmčeku izdrukāšana no kases aparāta, Ozoliņa nevar pateikt.

Lage Ko pārstāve atzīmē, ka visas uzņēmuma struktūrvienības patlaban ir aprīkotas ar rezerves kases aparātiem un sistēmām, ko ir pārbaudījis un par atbilstošām noteikumiem atzinis VID.

Restorānu Gan Bei vadība Valsts ieņēmumu dienestam (VID) solījusi turpmāk godprātīgi maksāt nodokļus, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma teica VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Viņa stāstīja, ka nedēļas sākumā tikusies ar Gan Bei vadību. «Piedalījās arī viņu advokāti, mēs pārrunājām esošo situāciju, vismaz sarunas laikā likās, ka uzņēmuma vadība ir sapratusi un ieinteresēta turpināt darbu, viņi ir nomainījuši kases sistēmas,» teica Pētersone, uzverot, ka tas ir pozitīvi, jo tiks saglabātas apmēram 700 darba vietas.

Pētersone arī norādīja, ka Gan Bei brīdināts par to, ka VID rūpīgi sekos līdzi restorānu tālākajai darbībai. «Mēs labi zinām, ka daudzi uzņēmumi sākumā, kad VID seko līdzi, labojas, bet pēc kāda laika atgriežas vecajās sliedēs. Šis nebūs tas gadījumus, ja uzņēmums turpinās iesākto - palielinās algas un godīgi maksās nodokļus, tad viennozīmīgi mēs neesam ieinteresēti slēgt strādājošu uzņēmumu ar tik daudz darba vietām. (..) Ir jāsaprot, ka ir kaut kāda robeža līdz kurai VID dod iespēju komersantam laboties un vēl mēģina rast kompromisu, ja nē - tad ir drastiskās iespējas, kriminālprocesi un uzņēmuma slēgšana,» piebilda VID vadītāja.

Drošības un finansiālu apsvērumu dēļ no 24.marta "Lage" grupas restorāni "Gan Bei", "D'Arte", "Thali" apkalpos tikai tiešsaistes pasūtījumus un attālinātās piegādes, informē uzņēmumā.

Darbu ierastajā režīmā turpinās "Lage Gastronomija" veikali, informē "Lage" līdzīpašniece Natālija Pavlova.

"Mēs patiešām redzam, ka ļoti daudz cilvēku strādā no mājām, ir pašizolācijā vai karantīnā, tādēļ ir strauji pieaudzis tiešsaistes pasūtījumu skaits, tāpēc esam attīstījuši ne vien "Gan Bei", bet arī "Lage Gastronomija" klientu apkalpošanu tiešsaistē. Tajā pat laikā restorānos ir daudz grūtāk ievērot vēlamos sociālās distancēšanās pasākumus, tādēļ pieņēmām lēmumu restorānus slēgt uz ārkārtējās situācijas laiku, tas ļaus mums pasargāt gan darbiniekus, gan klientus, " skaidro Pavlova.

LASI ARĪ: Lido aptur darbību

«Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz...,» intervijā Dienas Biznesam saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone.

Fragments no intervijas:

Mediju telpā parādās ziņas, ka ir uzņēmumi, kuri tiek pieķerti miljonu nemaksāšanā, bet vienojas un izkuļas sveikā, piemēram, Gan Bei. Kā tas iespējams?

Vajadzētu nodalīt vairākas lietas. Vispirms par VID darba organizēšanu ar iespējamiem nodokļu nemaksātājiem. Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz... Mēģināšu izskaidrot! Latvijas VID procesi organizēti pēc riska vadības sistēmas, tas nozīmē, ka regulāri no dažādiem avotiem tiek uzkrāta informācija par visām juridiskām un fiziskām personām un šī informācija tiek analizēta attiecībā uz iespējamo nodokļu apjomu pēc izstrādātiem daudziem kritērijiem, veidojas potenciālie nodokļu nemaksātāju saraksti dilstošā secībā pēc iespējami nesamaksāto nodokļu apjoma. Kad saraksts ir gatavs, tad vispirms pirmajiem 10 000 EDS tiek nosūtīts automātisks paziņojums, ka ir nokļuvis šajā sarakstā, lai izvērtē. Paiet laiks, VID sastāda pārbaudāmo uzņēmumu plānu, atkal EDS konkrētajam uzņēmumam nonāk informācija, ka viņš joprojām VID ieskatā ir riskants un nu jau ir iekļauts plānā. Pēc abiem šiem paziņojumiem uzņēmums var labot deklarācijas, var skaidrot, likums to pieļauj un par to nav nekādu soda sankciju. Trešā reize, kad tiek pieņemts lēmums par audita veikšanu, par ko paziņo 14 dienas iepriekš, un atkal vēl var labot. Protams, ja arī tagad riski vēl nav novērsti, seko pilna programma. Vai tas nozīmē, ka Latvijas VID neinformē un nedod iespējas riskus novērst?!

Restorānu tīkla Gan Bei lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai plānots nodot līdz šā gada beigām, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis.

Patlaban valstij nodarīto zaudējumu noteikšanas darbi lielā mērā ir pabeigti. «Ja nenotiks kaut kas ārkārtējs, lieta tuvākajā laikā, līdz gada beigām tiks nodota kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā,» sacīja Čerņeckis.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone piebilda, ka, neskatoties uz to, ka kopumā situācija Gan Bei tīklā ir uzlabojusies, VID tomēr turpina veikt monitoringu, jo ik pa laikam kāds iedzīvotājs informē VID par aizdomām saistībā ar iespējamām nelikumībām.

Pētersone norāda, ka tuvākajā laikā VID varētu sniegt informāciju arī par citām lietām, kas saistītas ar šogad veikto pārbaužu laikā atklātām nelikumīgām darbībām ar kases aparātiem.

Nākamgad varētu būt izmaiņas darba spēka nodokļos – IIN likme varētu tikt saglabāta šā gada līmenī, bet tiktu celts neapliekamais minimums

Droši vien galvenais jautājums ir par nodokļiem – celsim vai necelsim, pildīsim vai nepildīsim solījumus, Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzrunu sāka finanšu ministrs Jānis Reirs. Latvijā nozīmīgi pēdējo reizi nodokļi tika celti 2009. un 2010.gadā, jo pārējās izmaiņas vairāk ir vērtējamas kā nianses. Arī, veidojot šā gada valsts budžetu, nodokļi netika celti, atgādināja J. Reirs, vēršot uzmanību, ka no vienas puses ir spiediens par nodokļu necelšanu, bet no otras puses ir spiediens par algu palielināšanu skolotājiem, mediķiem, policistiem. Ir bijuši dažādi piedāvājumi celt valsts budžeta deficītu, kas palielinātu kopējo valsts ekonomikas apmēru, bet viens prātīgs politiķis ir teicis, ka vienīgais, ko politiķis var darīt demogrāfijas labā, ir neatstāt parādus saviem bērniem. Ģimenē mēs taču neņemam kredītus ar domu, ka bērni tos atdos un viss būs kārtībā. Kredītus ņemam pārdomāti, saskaņoti ar ieņēmumu apjomu, klāstīja J. Reirs.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu.

Budžeta komisija plāno trešdien, 4.oktobrī, balsot par likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai nodotu to izskatīšanai Saeimā trijos lasījumos.

Vienlaikus likumprojekta teksts vēl nav uzrakstīts, tāpat arī nav panākta vienošanās, vai tas būs atsevišķs likums vai arī grozījumi kādā no esošajiem likumiem.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē skaidroja, ka ir jānosaka krīzes periods uz diviem gadiem, nosakot samazināto konsolidēto procentu likmi uz gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Tāpat Budžeta komisija piedāvā šo atbalstu attiecināt uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.

Ar likumu uz laiku jānosaka samazināti procentu maksājumi hipotekārajiem kredītiem ar mērķi nepieļaut Latvijas lielas daļas iedzīvotāju nonākšanu neapskaužamā finanšu situācijā, sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Politiķis arī sīkāk izklāstīja savus priekšlikumus, aicinot uz diskusiju par tiem iesaistītās puses, tajā skaitā banku pārstāvjus. Budžeta komisijas vadītājs pieļāva, ka attiecīgās izmaiņas varētu noteikt no 2024.gada, reizē apsverot, vai uz ierobežotu termiņu procentmaksājumu samazinājumu attiecināt ar atpakaļejošu spēku.

Reirs skaidroja, ka ir iezīmējušies divi galvenie virzieni jeb risinājuma veidi, kā varētu samazināt hipotekāro kredītu procentu maksājumus. Pirmais variants būtu likumā uz laiku EURIBOR procentu likmes vietā noteikt konkrētu, mazāku likmi, kas varētu būt no pusotra līdz diviem procentiem.

Savukārt saistībā ar otru risinājuma variantu Budžeta komisijas vadītājs skaidroja, ka procentu maksājuma vienu daļu veido EURIBOR likme un otra daļa ir bankas pievienotā procentu likme. Tāpēc otrs risinājums paredzētu uz ierobežotu laiku jeb terminēti noteikt moratoriju uz bankas noteikto likumi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Ar restorānu tīkla Gan Bei īpašniekiem saistītā organizētā noziedzīgā grupa katru mēnesi no uzņēmuma kases aparātiem izzagusi aptuveni 700 000 līdz 800 000 eiro skaidras naudas jeb 50% no mēneša apgrozījuma. Finanšu policija vakar aizturējusi septiņus šīs grupas dalībniekus, tostarp Saeimas deputāta Sergeja Potapkina sievu, kura bijusi viena no organizētā noziedzīgā grupējuma vadītājām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis šodien preses konferencē ne apstiprināja, ne noliedza, ka kratīšanas un aizturēšanas būtu veiktas restorānu Gan Bei īpašnieka Lage Ko birojā un restorānos, taču apstiprināja, ka starp vakar aizturētajiem un apcietinātajiem ir arī Saeimas deputāta Potapkina sieva Gaļina Karmača, kura ir Lage Ko līdzīpašniece.

VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informēja, ka kopumā 9.decembrī un 10.decembrī veiktas 30 kratīšanas. Kopumā ir aizturēti septiņi cilvēki, no kuriem pieci cilvēki ir organizētā noziedzīgā grupējuma kodols. Podiņš apstiprināja, ka Potapkina sieva bija viena no organizētā noziedzīgā grupējuma vadītājām. Patlaban no aizturētajām personām apcietinājumā atrodas divas personas. Šodien notiek tiesas sēde, kurā tiek lemts par drošības līdzekli trešajai personai, kurai VID arī rosinājis piemērot apcietinājumu.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.