Tekstila nozare 2017. gadā atguvās un audzēja produkcijas izlaides apjomus, bet šogad varētu sekot kritums, kaut arī lielākie uzņēmumi sagaida apgrozījuma pieaugumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs, cik iepriekšējais. Paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjoms samazināsies vai paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās Rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas lielā mērā ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro, līdz 430 eiro, kā rezultātā šogad darbu varētu zaudēt 1000–1200 nozares darbinieki. Galvenokārt cietīs nelielie šūšanas uzņēmumi Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, kur tekstila nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu. Paredzams, ka tiks samazināts pamatā šuvēju skaits. Šobrīd Latvijā tekstila nozares uzņēmumos strādā aptuveni 8 tūkstoši šuvēju. 2017. gada nogalē atbildīgajās valsts institūcijās ar protestu par minimālās algas palielināšanu vērsās gan VRUA, gan nozares uzņēmumu vadītāji.
SIA Nemo valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe ir pārliecināta, ka lēmums par minimālās algas palielināšanu ir nepārdomāts un pat bezatbildīgs. «Tekstila nozare ir vienīgā, kurā personāla izmaksas veido 70– 80%, bet darbaspēka nodokļi – 20–25% no apgrozījuma. Šādā situācijā katrs pusprocents var nozīmēt – būt vai nebūt. Diemžēl nozares protests nav uzklausīts, šāds kurlums noteikti nenāks par labu iedzīvotājiem reģionos un Latvijas valstij kopumā, » uzsver I. Zemdega-Grāpe. 2018. gads viņas vadītajam uzņēmumam būs grūts un saspringts. «Iespējams, būs jāpieņem radikāli un nepatīkami lēmumi. Viss fokuss būs uz izdzīvošanu – nekādu investīciju, nekādu jaunu tirgu un apgrozījuma kāpuma. Nebūs ne jaunas filiāles, ne darbinieku skaita pieauguma. Mūsu nozarē ir iestājusies t.s. konsolidācijas fāze. Vai to vēl atceras rīdzinieki – ko nozīmē konsolidācija Latvijas ekonomikas kontekstā? Kad galvaspilsētā šogad svinēs jaunos treknos gadus, mēs savilksim jostas un sakodīsim zobus,» saka I. Zemdega-Grāpe.
Viņa uzsver, ka uzņēmums vienmēr ir maksājis visus nodokļus un principiāli izpildīs visu valdības prasīto, lai arī tas prasītu uzņēmuma dzīvību. «Uzņēmums nesamazinās stundas uz papīra, kā to mums ieteica nošmugulēt augsti stāvoši Finanšu ministrijas ierēdņi. Darbiniekiem esam jau paziņojuši, ka izdzīvošanas jautājums ir vēl straujāks produktivitātes kāpums. Ja tas nesegs izmaksu kāpumu, būsim godīgi zaudējuši spēli un atzīsim sakāvi,» teic uzņēmēja.
Visu rakstu Reģionos cīnīsies par izdzīvošanu lasiet 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.