Kijevā pirms svētdien gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām redzamais apstiprina teicienu, ka divreiz vienā upē neiekāpt. Tiesa aizliegusi priekšvēlēšanu pasākumus 2004.gada oranžās revolūcijas sirdī un simbolā — Maidana laukumā.
Acīmredzot, lai izslēgtu sāncensību par emocionāli nozīmīgo vietu un iespējamu nekārtību eskalāciju. Revolūcijas laika «gada krāsa» — oranžā — faktiski nav redzama. Toties uzkrītoša ir violetā: lielus reklāmas laukumus pilsētā nopirkuši šokolādes domāt Milka tirgotāji, kas vedina, vai tikai šīs vēlēšanas neizvērtīsies par violeto revolūciju. Proti, viss liecina, ka Ukrainas sabiedrība un politika pēc zināmas vilšanās gadiem no augstiem ideāliem un vētrainām emocijām pāriet uz pragmatiskāku laikmetu, kam par simbolu itin labi var kalpot arī violetais Milka zīmols.
Aizvien, protams, tiek gan lietota politiska retorika, gan šāda tāda politika arī īstenota, lai arī valsts stagnē, un politiska tuvredzība bez sevišķi skaidru mērķu izvirzīšanas Ukrainā ne ar ko daudz neatšķiras no Latvijas čammāšanās. Atšķirība tāda, ka Ukrainā apmēram pirms gada dramatiski kritās nacionālās valūtas grivnas kurss, ko atjaunot iepriekšējā līmenī neizdevās arī pēc Centrālās bankas pretpasākumiem, un viņu «piezemēšanās» izvērtās smagāka nekā Latvijā. Dažs Ukrainā strādājošs Latvijas uzņēmējs saka, ka šobrīd mēs ar savu lēno bremzēšanos gan esam nonākuši apmēram turpat.
Atšķirībā no Latvijas Ukrainā gan ir salīdzinoši milzīgs tirgus un rūpnieciskā jauda. Piemēram, šai krīzes situācijā Kijevā atvērta jauna grandioza žurnālu spiestuve. Skaidrs ir viens: Ukrainai ar saviem apjomiem, lielajām pilsētām un rūpniecību ir liels potenciāls. To novērtē arī Ukrainas bankas, kas, piemēram, par vienu no perspektīvām investīciju sfērām uzskata lauksaimniecību. Klimata, augsnes specifikas un atkal jau milzīgo apmēru dēļ Ukraina varētu izvērsties par nozīmīgu pārtikas ražotāju ne vien sev, bet arī pārējai Eiropai un Krievijai.
Attiecības ar Krieviju Ukrainai ir un būs nozīmīgas, un prezidenta vēlēšanas, visticamāk, tās uzlabos. Jo Kremlis ienīst pašreizējo prezidentu Viktoru Juščenko, kuram pirms sešiem gadiem izdevās pārorientēt Ukrainu eiropeiskā un demokrātiskā virzienā. Gan Krievijas favorīts Viktors Janukovičs, gan Jūlija Timošenko prezidenta amatā Kremlim noteikti patiks labāk. Vai tas mainīs, piemēram, gadskārtējo «pikošanās» tradīciju, kad ap Jauno gadu Krievija un Ukraina apmainās ar uzbrukumiem par gāzes tranzītu caur Ukrainu, redzēsim jau drīz. Gaidāmās vēlēšanas zināmu stabilitāti varētu dot arī Eiropai. Un pat ja pēc abām vēlēšanu kārtām uzvarēs Janukovičs (protams, tīri principiāli simpātiskāka būtu izteiktāk proeiropeiskā Timošenko), tas nenozīmēs Ukrainas orientācijas maiņu atpakaļ uz austrumiem. Tas vairs nav iespējams ne milzīgo kredītsaistību dēļ pret Rietumu naudas devējiem, ne arī to pieļautu diezgan daudzie un ietekmīgie ļoti bagātie Ukrainas uzņēmēji, kuriem par Kremļa politiku biznesā ilūziju nav.