Sliktāks par muļķi ir tikai muļķis ar iniciatīvu. Šis vecais teiciens nāk prātā, domājot par jaunāko valdības iniciatīvu, kas paredz, ka bankām būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tām fiziskajām personām, kuru gada apgrozījums banku kontos pārsniedz 15 000 eiro gadā jeb 1250 eiro mēnesī.
Teiksim tā, summa nav nekāda īpaši lielā, tāds gada apgrozījums bankas kontā ir pietiekami daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Jautājums, ko tieši valsts vēlas noskaidrot, liekot ziņot par šādām personām VID, ir visai neskaidrs. Vai tādējādi grib “izķert” aplokšņu algu saņēmējus? Visai apšaubāmi. Tikpat apšaubāmi, ka tādējādi izķers iespējamos kukuļņēmējus. Pagaidām tas izskatās pēc darbības imitācijas. Tā teikt, ar ēnu ekonomiku jācīnās, ar negodīgiem koruptīviem darījumiem jācīnās, ar terorisma finansētājiem jācīnās, tad kā nu mākam, tā maunam.
Var jau teikt, ka godīgam pilsonim nav no kā baidīties, jo viņam taču nav ko slēpt. Tajā pašā laikā demokrātijā spēkā ir princips, ka valsts no iedzīvotājiem prasa tikai to informāciju, kas tai nepieciešama savu funkciju veikšanai. Minētajā gadījumā nav skaidrs mērķis, kādēļ valstij būtu nepieciešama šāda informācija. Tas ir tas pats, kas ar telefonsarunu noklausīšanos. No vienas puses, man jau nav ko slēpt, klausieties veseli, tikai kāpēc? Ne velti atļaujas telefonsarunu noklausīšanai dod tikai tad, ja tam ir leģitīms iemesls, proti, aizskarta sabiedrības drošība.
Kādas intereses aizskar vai kādus apdraudējumus rada tie nelaimīgie iedzīvotāji, kuru gada apgrozījums bankas kontos pārsniedz 15 000 eiro, nav skaidrs.
Kādas intereses aizskar vai kādus apdraudējumus rada tie nelaimīgie iedzīvotāji, kuru gada apgrozījums bankas kontos pārsniedz 15 000 eiro, nav skaidrs. Nelegāla melnā nauda diezin vai tiks glabāta legālā Latvijā atvērtā bankas kontā. Toties būs pieejama visa informācija, piemēram, par to, kam cilvēks ziedojis, no kā aizņēmies, kam aizdevis, kādas viesnīcas noīrējis, kādus pirkumus veicis, kādās ārstniecības iestādēs ārstējies. Piedodiet, bet ikvienam pilngadīgam cilvēkam ir tiesības iepirkties un ar karti norēķināties legālā seksšopā. Un valstij gar to nav nekādas daļas. Tagad, saskaņā ar jauno kārtību, šāda informācija nonāks VID rīcībā, jo bankas kontā būs redzams, ka veikts pirkums attiecīgajā veikalā. Un tas ir tikai samērā nevainīgs piemērs tam, kāda sensitīva informācija turpmāk nebūs vairs personas privātais īpašums.
Atsevišķs stāsts ir par to, vai VID vispār būs kapacitāte pārbaudīt visas fiziskās personas, par kurām bankas būs ziņojušas. Tam tiks tērēti cilvēkresursi un laiks tā vietā, lai veiktu mērķtiecīgas pārbaudes riska zonās, jo ikvienam taču ir skaidrs, ka ikviena persona, kuras ienākumi gadā pārsniedz 15 000 eiro, nevar “iekrist” riska zonā. Atļaušos atgādināt, ka līdz ar atalgojuma paaugstināšanu tādi cienījamu profesiju pārstāvji kā ārsti un skolotāji būs tie, par kuriem bankas ziņos VID. Un kāds no tā būs skaidrais ieguvums? Ā, nu jā, valsts tādā visnotaļ īpatnā veidā cīnās ar ēnu ekonomiku. Pie tā tad arī paliekam.
Bankām būs jāziņo par fiziskām personām, kuru konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro
