NATO dalībvalstīm «Varbūt Amerikas prezidentam nav nekas pretī būt izolētam. Mēs neiebilstam arī būt seši, ja tas būs nepieciešams.» Šie Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdi, kas veltīti G7 sammita domstarpībām starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un pārējo sešu lielvalstu līderiem, liecina, ka savstarpējais saspīlējums starp sabiedrotajiem (!) ir sasniedzis teju maksimumu.
To uzskatāmi demonstrēja arī ASV prezidents D. Tramps, pēdējā brīdī atsaucot savu parakstu kopējam G7 komunikē. Strīda iemesls ir savstarpējā tirdzniecība, proti, ASV vienpusēji noteiktie tarifi tēraudam un alumīnijam, kas tiek importēts no ES valstīm un Kanādas. Pret to kā pret pilnīgi nepieņemamu praksi iestājas gan ES valstis, gan Kanāda. E. Makrons ASV noteiktos tarifus ir nodēvējis par nelikumīgiem un kļūdainiem. Savukārt Kanādas premjers Džastins Trudo jau runā par atbildes soļiem ASV, solot paaugstināt tarifus tādām ASV precēm kā apelsīnu sula un burbons, Harley Davidson motocikli, džinsi u.c. Arī ES negrasās palikt atbildi parādā un ir gatava vērsties Pasaules tirdzniecības organizācijā.
Ja tam visam vēl pievieno D. Trampa padomnieka Navarro teikto, ka tādiem kā Trudo ir vieta ellē, uz ko ES padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks nekavējoties atbildēja, ka Trudo ir vieta paradīzē, tad aina veidojas pavisam nepievilcīga. Jo tirdzniecības karš ir starp ģeopolitiskajiem sabiedrotajiem, kas ir NATO kodols. Turklāt ASV līdz šim ir bijis Eiropas, tostarp arī Latvijas, drošības garants.
Ja tagad tirdzniecības karu dēļ iestājas atsalums starp ES un ASV, no tā primāri iegūst Krievija un Ķīna, kas tādējādi var vairot savu ietekmi pasaulē.
Jāapzinās, ka Tramps, sastrīdoties ar ES, meklēs sev citus sabiedrotos. Par to jau pašlaik liecina Trampa izteiktā iniciatīva uz sammitu aicināt arī Krieviju, kura tajā vairs nepiedalās pēc 2014. gada Krimas aneksijas. Pašreizējo krīzi lielā mērā ir izraisījusi D. Trampa protekcionistiskā pieeja starptautiskajai tirdzniecībai, kuru neatbalsta pat daudzi republikāņu senatori. D. Trampu uztrauc lielais tirdzniecības deficīts, kas, pēc viņa domām, izveidojies tādēļ, ka citas valstis ASV produkcijai piemēro daudz augstākus tarifus, nekā tos noteikusi ASV savam importam.
Tajā pašā laikā daudzi ekonomisti norāda, ka šis Trampa pieņēmums ir kļūdains un atšķirības lielā mērā veido pievienotās vērtības nodokļa likme, kam nav nekāda sakara ar tarifiem. Un atšķirības starp tarifiem ir daudz niecīgākas, nekā to iztēlojas D. Tramps. Turklāt ASV prezidents noklusē to, ka tirdzniecības deficīts ir attiecināms tikai uz precēm, savukārt pakalpojumu un kapitāla jomā ASV ir milzīgos plusos iepretī ES. D. Tramps gan skaļi paziņojis, ka iestājas par brīvu tirdzniecību vispār bez tarifiem, taču izskatās, ka ES valstis ir skeptiskas pret šādu paziņojumu nopietnību. Turklāt tad būtu jāveic milzīgs standartu harmonizācijas darbs. Kamēr NATO sabiedrotie strīdas par tirdzniecību, sūtot viens otru uz elli, tikmēr citas valstis netraucēti var vairot savu ietekmi pasaulē. Tas diezin vai nesīs lielāku mieru un drošību.
