Veselības ministrija (VM) ar kavēšanos ir nodevusi sabiedrības apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība. Jaunajai kārtībai jāstājas spēkā 1. septembrī. Taču sabiedrības veselības eksperti un mediķi satraucas, ka tā būtiski pasliktinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un līdz ar to sabiedrības veselības stāvokli.
Galvenās bažas un neapmierinātību rada tas, ka jaunā kārtība paredz izveidot maksimālo un minimālo pakalpojumu grozu un pilnais grozs būs pieejams tikai sociālo iemaksu veicējiem un sabiedrības grupām, kuras apdrošina valsts. Pārējie varēs vai nu brīvprātīgi apdrošināties, lai saņemtu valsts apmaksātus pakalpojumus, vai arī būs pašiem jāmaksā pilna pakalpojumu cena.
Jāatgādina - lai būtu apdrošināts ar nākamo gadu, šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019. gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020. gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Tas attiektos gan uz mājsaimniecēm, gan mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, gan pašnodarbinātajiem, kas veic patentmaksājumus, gan sezonas laukstrādniekiem, gan, piemēram, cilvēkiem, kas nodarbināti savā piemājas saimniecībā.
Pacientu šķirošana atkarībā no viena nodokļa nomaksas ir neatbilstoša starptautiskajai labajai praksei veselības aprūpē.
Kopumā tiek lēsts, ka pilno valsts apmaksāto pakalpojumu grozu nesaņemtu ap 300 000 iedzīvotāju, ja vien tie brīvprātīgi neapdrošināsies. Tas, protams, rada nopietnas bažas, vai netiks pasliktināta veselības aprūpes pieejamība. Jāteic, ka uz šādu risku ir norādījusi Eiropas Komisija. Turklāt, kā uzsver Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, diskusijas par grozu veidošanos esot notikušas nepilnīgi, neņemot vērā mediķu viedokli. Piemēram, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem audu un orgānu transplantācija nav uzskatāma par neatliekamo medicīnisko palīdzību, tomēr apdegumu gadījumā ādas transplantācija ir neatliekama palīdzība. Mediķi bažījas, ka šāda, I.Aizsilnieces vārdiem runājot, «grozošanās» radīs papildu tiesvedības darbus mūsu valstī. Proti, strīdus objekts būs tas, vai konkrētajā gadījumā konkrētais pakalpojums bija vai nebija neatliekama medicīniska palīdzība.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide teic, ka ģimenes ārstu iespēja pilnvērtīgi palīdzēt pacientiem būs atņemta, jo gadījumos, kad būs nepieciešama citu speciālistu piesaiste diagnozes precizēšanai un ārstēšanai, pacientam, kas nebūs sociālā nodokļa maksātājs, tā būs iespējama tikai par maksu. Sabiedrības veselības eksperti uzsver, ka šāda pacientu šķirošana atkarībā no viena nodokļa nomaksas ir neatbilstoša starptautiskajai labajai praksei veselības aprūpē.
Turklāt pasaules praksē nav pierādījumu, ka šāda pakalpojumu groza sasaiste ar nodokļu nomaksu būtiski mazinātu ēnu ekonomiku (aplokšņu algu saņēmēji, kas oficiāli saņem minimālo algu, ir sociāli apdrošināti, līdz ar to viņus tas neskar) vai dotu būtisku finansiālu labumu. Veselības ministrijai pat nav aptuvenu aprēķinu, kāda varētu būt jaunās kārtības finansiālā ietekme un atdeve. Atliek vien cerēt, ka sabiedrība nepaliks vienaldzīga, neklusēs un neļaus pieņemt jauno finansēšanas kārtību pašreizējā redakcijā.
