Valsts augstākās amatpersonas un dažādas ministrijas jau ir paziņojušas, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par nākamo daudzgadu budžetu Latvijai ir nepieņemams, jo tajā kohēzijas finansējums samazināts par 13%. Vai tiešām ir tik slikti?
Jāsāk ar to, ka kopējais ES budžets pēc Brexit ir krietni plānāks, līdz ar to jostu nākas savilkt visām valstīm. Tajā pašā laikā vēl joprojām, pat pie paaugstinātām mūsu iemaksām ES budžetā, mēs uz vienu iemaksāto eiro saņemsim trīs eiro. Turklāt, ja raugāmies absolūtos skaitļos, tad kopējā aploksne mūsu valstij ir tikai nedaudz mazāka nekā iepriekšējā periodā.
Ja raugāmies uz ES piešķirto finansējumu sadalījumā uz vienu iedzīvotāju, tad esam 3. vietā. Jā, nevajadzētu arī aizmirst, ka kohēzijas finansējums mums ir samazināts par 13%, bet Igaunijai un Lietuvai par teju 24%. Protams, var jau dusmīgi kliegt, kādēļ mums finansējums samazināts, bet Itālijai un Grieķijai pieaudzis. Taču, kā raksta politico.eu, ES šobrīd galvenās problēmas ir nevis Austrumos, bet Dienvidos. Turklāt šajā budžeta priekšlikumā katrai valstij piešķirtais finansējums tiek rēķināts pēc atšķirīgas formulas nekā iepriekš. Proti, netiek ņemts vērā tikai IKP uz vienu iedzīvotāju, bet tiek skatīti arī bezdarba rādītāji, klimata pārmaiņas un migrācija. Šie rādītāji, īpaši migrācija, Dienvidos ir daudz sliktāki nekā Baltijas valstīs. Nav prāta darbs salīdzināt tikai IKP uz vienu iedzīvotāju un tad kliegt, ka mums vajag vairāk.
Ja Latvija tiešām grib labāku priekšlikumu, tad ir ļoti skaidri jādefinē, kādēļ mums nepieciešams lielāks finansējums, ko ar to iesāksim un kādi būs rezultāti.
Jo īpaši tādēļ, ka ES dienvidvalstis patiešām sastopas ar tādām grūtībām, kādu Latvijā, paldies Dievam, nav. Latvijas amatpersonas jau var paziņot, ka EK priekšlikums ir nepieņemams. Tikai, ja mums palielinās finansējumu, tad jautājums, kam to noņemt. Diezin vai donorvalstu iedzīvotājiem viegli ir pārdot ideju par vēl lielākām iemaksām ES budžetā, lai Latvijai būtu vairāk naudas.
Tajā pašā laikā nav jau tā, ka mūsu politiķi nevarētu cīnīties par labāku «dīlu». Tikai tam jābūt maksimāli konstruktīvam – jānorāda, kam un kāpēc mums nepieciešams lielāks finansējums, kā to domājam tērēt, kāda tam būs ekonomiskā atdeve, ko no tā iegūs tautsaimniecība. Līdz šim neviens no protestētājiem par EK priekšlikumu nav teicis neko citu, kā tikai to, ka mēs tam nepiekrītam un gribam vairāk naudas. Baidos, ka, ejot ar šādu uzstādījumu, ir risks, ka EK piedāvājums varētu tikt pārskatīts, tikai ne mums vēlamajā virzienā.
Tas, ka mums IKP uz vienu iedzīvotāju atpaliek no vidējā ES, pats par sevi nav vēl arguments, lai mums piešķirtu vairāk naudas situācijā, kad ES budžeta ieņēmumi saistībā ar Brexit ir krietni sarukuši. Līdz ar to, ja vien politiķu izteikumi ir kas vairāk par pašmāju lietošanai derīgu retoriku priekšvēlēšanu laikā, tad rūpīgi jādomā par argumentiem, kas pārliecinātu EK.
