Jau kādu laiku eirozonas tautsaimniecību raksturojošie dati ekonomistiem likuši sākt apšaubīt reģiona uzņemto vareno izaugsmes tempu turpināšanos. Šādas finanšu procesu vērotāju bažas savā aprīļa sanāksmē oficiāli apstiprināja arī Eiropas galvenais baņķieris Mario Dragi, kurš vērsa uzmanību uz to, ka manīta izaugsmes procesu nonākšana zemākā pārnesumu kārbas robā (pats Dragi kungs lietoja vārdu «moderation»). Tika solīts pētīt iemeslus, kādēļ izaugsme kļuvusi lēnāka. Šajā pašā laikā tas vēl neprasot aktuālās monetārās politikas izmaiņas – Eiropas Centrālā banka joprojām esot ceļā uz to, lai līdz šā gada beigām noslēgtu savu eiro drukāšanas programmu.
Latvija to var vērtēt divējādi. Notiekošais var nozīmēt to, ka zemas procentlikmes paliek ilgāk, kas izdevīgi būtu kredītņēmējiem, un sarūk eiro cena, kas savukārt nāktu par labu eksportētājiem (kopējās valūtas cena nupat noplanējusi līdz zemākajam līmenim trīs mēnešu laikā). Tomēr tajā pašā laikā mēs lielā mērā esam atkarīgi no tā, kā ekonomiskos ūdeņus sašūpo lielākie baseina peldētāji, un, ja Eiropā ekonomiskās aktivitātes tempi sāk bremzēties, tad arī Latviju kādā brīdī gaidīs šāds liktenis.
Tiesa gan, jāņem vērā, ka visas runas ir vien par ekonomiskās izaugsmes tempu bremzēšanos no Eiropai ilgstoši visai neierasti augsta līmeņa, nevis par kaut kādu recesiju. Līdz ar to panikai jēgas nav. Daudzi ekonomisti lēš, ka Eiropa joprojām ir agrīnākā ekonomikas izaugsmes cikla stadijā nekā, piemēram, ASV tautsaimniecība, kura jau kādu laiku tiek nosacīti slāpēta ar procentlikmju paaugstināšanu (drīzāk gan – vēlme pēc neordinārajiem laikiem ir šo politiku «normalizēt»).
Iespējams, daļēji tieši spēcīgais eiro bijis atbildīgs par eirozonas tautsaimniecības izaugsmes uzplaiksnījuma padzišanu.
Protams, jāatceras par iemesliem, kādēļ centrālās bankas īstenojušas dažādus eksperimentus. Pamatā šādas politikas nepieciešamība liek domāt, ka tautsaimniecībai ir grūtības pašas spēkiem stāvēt uz kājām. Jācer, ka nepienāks jauni ekonomikas sarežģījumi pirms tā brīža, kad situācija būs «pietiekami normalizējusies». Ja tas tā būs, tad varam tikt ierauti jaunos eksperimentos brīdī, kad iepriekšējie vēl turpinās. Grūti iedomāties, ko ECB vēl vairāk varētu darīt likmju ziņā, kur eiro depozītu likme komercbankām noteikta negatīva - pie -0,4% atzīmes, bet eiro refinansēšanas likme – pie apaļas nulles.
Rezumējot - izaugsme turpinās, kaut arī gan dažādi dati, gan baņķieru novērojumi liecina, ka tik spoži šajā ziņā pārskatāmā nākotnē vairs nebūs. Šajā pašā laikā pietiekami ilgi var turpināties nosacītās procentlikmju brīvdienas. Pagaidām par izšķirīgāku virzīšanos augstāku likmju virzienā no lielajām bankām ziņo Federālo rezervju sistēma. Tas var sagrozīt svaru kausus valūtu frontē, kur jau gandrīz pusotru gadu likmes par labu liktas spēcīgākam eiro. Iespējams, daļēji tieši spēcīgais eiro bijis atbildīgs par eirozonas tautsaimniecības izaugsmes uzplaiksnījuma padzišanu.
Iespējams, daļēji tieši spēcīgais eiro bijis atbildīgs par eirozonas tautsaimniecības izaugsmes uzplaiksnījuma padzišanu.
