Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja nākusi klajā ar paziņojumu par cīņas uzsākšanu pret negodīgu tirgus praksi pārtikas piegādes ķēdēs. EP deputāti iecerējuši veikt labojumus Eiropas Savienības (ES) likumdošanā, kas paredz godīgu un iesaistītajām pusēm līdzvērtīgu pārtikas piegādes ķēdi. Ar nākamo gadu jauns likums, kas ierebožos negodīgu tirgus praksi, stāsies spēkā arī Latvijā, informē biedrība Zemnieku saeima.

Aktīvāku rīcību atbalsta Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA-COGECA, kura akcentē, ka ar līdz šim pastāvošo brīvprātīgo godīgas tirdzniecības iniciatīvu nav pietiekami, jo tā nav spējusi panākt reakciju uz sūdzībām, kā arī tai trūkst preventīva sankciju mehānisma.

Jau daudzus gadus netaisnīgi produktu iepirkumu nosacījumi un negodīgas mazumtirdzniecības prakse (NMP) sagādā problēmas arī Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas patērētājiem, norāda Zemnieku saeima. Lai uzlabotu tirdzniecības situāciju, Latvijā 1. janvārī spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzskata, ka cīņa pret negodīgu tirgus praksi ir tikai apsveicama: «Izmaiņas ES likumdošanā vērtēju pozitīvi, jo šādi tiks veicināta brīva un godīga tirdzniecības platforma. Latvijā tas liks uzņēmumiem, kuri līdz šim nav ieviesuši šo praksi darbībā brīvprātīgi, ievērot godīgas uzņēmējdarbības praksi. Pašreiz liela daļa no peļņas paliek tirdzniecības tīklos, taču tas notiek uz citu iesaistīto pušu rēķina. Šobrīd lauksaimniekiem nav garantijas par piegāžu regularitāti, netiek piedāvātas atbilstošas realizācijas cenas, nav taisnīgi apmaksas termiņi - īpaši svaigai pārtikai. Tāpat ir zināmas vietas, kurās par papildus samaksu ir iespējama preces izcelšana akcijā, izdevīgāko plauktu un preču novietojumu izvēle. Visi minētie ir negodīgi nosacījumi, kas kavē kvalitatīvas pārtikas tirdzniecības ķēdes darbību.»

Ražotāji un piegādātāji cer, ka jaunais Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums darbosies ne tikai uz papīra , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd ir noslēgusies jaunā mazumtirdzniecības regulējuma piemērošanas vadlīniju projekta apspriešana, ko izstrādājusi Konkurences padome (KP). Vadlīnijas tika izstrādātas saistībā ar jauno Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) piemērošanu.

Jāatgādina, ka šobrīd lielo tirgotāju un piegādātāju attiecības Latvijā regulē īpašs Konkurences likuma pants, bet no nākamā gada spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Saskaņā ar to savu tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem ļaunprātīgi nedrīkstēs izmantot visi pārtikas mazumtirgotāji, kā arī lielākie nepārtikas mazumtirgotāji. Lai gan sākotnēji tirgotāji izrādīja sīvu pretošanos jaunajam likumam un draudēja pat ar cenu celšanu un importa preču iepirkšanu, šobrīd izskatās, ka visas ieinteresētās puses ir nomierinājušās un pieņēmušas jaunos spēles noteikumus. Tomēr, kā tie darbosies dzīvē, varēs redzēt tikai nākamgad, kad likums stāsies spēkā.

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums padziļina tirgotāju un ražotāju konfliktu, jo nostāda abas nozares – tirgotājus un ražotājus – vienu pret otru, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) šo likumu sauc par kompromisu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Gan tirgotāju, gan ražotāju pārstāvji arī atzīst, ka neviens likums nevarot novērst visas sadarbības problēmas un ka likuma ilgtermiņa ietekme būs saistīta ar to, kā tas reāli tiks piemērots dažādās situācijās.

Jāatgādina, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums pēc vairākus gadus ilgušām diskusijām tika pieņemts šā gada 21. maijā un stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.

«Primārais likuma mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā,» Dienai izklāsta Konkurences padomes (KP) pārstāve Inita Kabanova un uzsver: «Likums attiecas uz visiem pārtikas mazumtirgotājiem, nevis tikai uz pāris lielākajiem nozares pārstāvjiem, respektīvi, negodīgi un ekspluatējoši attiecībā pret piegādātājiem nedrīkstēs rīkoties neviens mazumtirgotājs. Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā jaunais regulējums attieksies uz lielākajiem uzņēmumiem, kā tas bija arī līdz šim.»

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) piemērošana ikdienas darbā sagādā grūtības 83% tirgotāju un 54% piegādātāju, secinājusi Konkurences padome (KP).

Kā būtiskāko problēmu abas iesaistītās puses minējušas nepārtikas preču atpakaļ atdošanas ierobežojumu. Tā, piemēram, piegādātājs nevar tirgotājam piedāvāt jaunākās preces, kamēr tirgotājs nav pārdevis esošās preces.

KP aprīlī veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti liecina, ka tas izraisījis preču klāsta samazinājumu veikalu plauktos un ierobežojis patērētāju izvēles tiesības.

KP konstatējusi, ka gan tirgotājiem, gan piegādātājiem nav viegli izprast arī normas par nepamatotu maksājumu aizliegumu, kā arī par maksas piemērošanu par preces atrašanos tirdzniecības vietā.

Izvērtējot iebildumu pamatotību un ņemot vērā NMPAL uzraudzības prioritātes, KP saskata nepieciešamību jau tagad neatliekamības kārtā veikt korekcijas likuma piemērošanā. KP vadītāja Skaidrīte Ābrama norādīja, ka pirmā korekcija skar nepārtikas preču atpakaļ atdošanu.

Līdz ar nākamā gada 1.janvāri, kad spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, veikalos varētu samazināties akcijas preču īpatsvars, šorīt intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš skaidroja, ka jaunais likums stingri regulēs mazumtirgotāju sadarbību ar piegādātājiem, bet par salīdzinoši sīkiem pārkāpumiem draudēs lieli sodi, kas tirgotājiem liks kļūt piesardzīgākiem.

Kā tas var ietekmēt patērētāju? Diezgan vienkārši: pie tik lielas birokrātijas un tik saspringtas sadarbības teorētiski var samazināties piegādātāju skaits, tas nozīmē arī sortimentu. Var samazināties akciju skaits, pie kurām mēs esam pieraduši, jo likums regulē arī akcijas. Nav noslēpums, ka 70-80% tiek pirktas tieši akcijas preces, izteicās Krūzītis.

Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors norādīja, ka jaunais regulējums paredz, - ja mazumtirgotājs ir nopircis ātri bojājošos produkciju un paredzējis to iztirgot konkrētā akcijas periodā, bet tas nav izdevies, tad akcijas periodu pagarināt nevar, kaut arī precei beidzas realizācijas termiņš. Šāda sistēma varētu atturēt tirgotājus no preču pārdošanas akcijās, prognozēja Krūzītis.

«Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā» paredzēti ierobežojumi, kas draud ar iznīcību vietējiem tirgotājiem un lobē globālos tirdzniecības tīklus.

Tā savā komentārā par otrdien, 7. janvārī, Ministru kabinetā skatīto likumprojektu «Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums» norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

«Valdība, pārkāpjot likumu, pieņemto procedūru, ko nosaka «Ministru kabineta kārtības rullis», neapsprieda likumprojektu un slēpa pamatotus tirgotāju iebildumus tā sakarā. Pat likumprojekta mērķī ir samelots sakot, ka paredzēts respektēt abu pušu (tirgotāju un piegādātāju) ekonomiskās intereses un panākt lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā, bet īstenībā likumprojekts nenosaka nekādus pienākumus vai ētikas normas piegādātājiem,» norāda LTA.

Tuvojoties negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekta finišam, lielveikalu ķēdes prognozēto cenu celšanu pārtikai nekomentē , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē gatavos trešajam lasījumam. Saeimas deputāti šo «karsto kartupeli» varētu vērtēt jau kārtējā sēdē nākamnedēļ.

Topošais likums pašreizējā situācijā varētu kalpot vēl kādam mērķim, ne tikai ražotāju aizsardzībai no lielveikalu ķēžu kundzības, nosakot negodīgu darbību aizliegumu, norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem, kā arī stiprinot Konkurences padomes lomu likumā noteikto prasību uzraudzības pasākumu īstenošanā.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien noslēdza darbu pie Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projekta, kas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, informē Saeimas Preses dienests.

Šis likums mazumtirgotājiem noteiks gan norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, gan atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem, kā arī virkni prasību, lai aizsargātu ražotājus no negodprātīgiem tirgotājiem. Darbs pie šī likumprojekta izskatīšanas iepriekšējā Saeimā bija ilgstošs, bet tagad komisija to beidzot ir noslēgusi. Regulējums galvenokārt attieksies uz pārtikas precēm, skaidro komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais regulējums noteiks, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk.

2015.gadā Konkurences padome (KP) konstatēja astoņus konkurences tiesību pārkāpumus, par kuriem 29 uzņēmumiem piemēroja naudas sodus 1 042 440 eiro apmērā, šodien žurnālistus informēja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Savukārt valsts budžetā pērn ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 1 052 030 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad noslēdzas tiesvedība par KP lēmumu, ja tas ir bijis pārsūdzēts.

Visas piecas no pērn KP konstatētajām aizliegtajām vienošanām bija karteļu shēmas starp iepirkumu pretendentiem - kopumā 26 uzņēmumiem. Vēl 23 uzņēmumiem KP izteica brīdinājumus par dalību desmit līdzīgos, tikai mazāka mēroga un nozīmes pārkāpumos. Attiecīgi cietēji no šiem pārkāpumiem bija valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kas rīkoja iepirkumus 15 dažādās nozarēs.

Pēc KP rīkotajām apmācībām pērn dubultojies iesniegumu skaits, ko iestāde saņēma no iepirkumu rīkotājiem, kas saskatījuši karteļu pazīmes. Tas norāda, ka iepircēji ir kļuvuši zinošāki, atbildīgāki un spējīgāki aizsargāt valsts budžeta līdzekļus no karteļu radīta kaitējuma. Vienlaikus KP savās izmeklēšanās bieži saskaras ar situācijām, kad pastāv aizdomas par korupciju, pasūtītājam vienojoties ar vēlamo uzvarētāju un pieaicinot citus pretendentus iesniegt fiktīvus piedāvājumus.

Konkurences padome (KP) ir pabeigusi pārtikas mazumtirgotāju sadarbības tīklu – iepirkumu grupu – tirgus uzraudzību. Tās ietvaros KP analizēja konkurences situāciju, kā arī konstatēja nepilnības, kas mazumtirgotājiem būtu jānovērš līdz 2016.gada sākumam, lai to sadarbība ar piegādātājiem atbilstu jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasībām, informē KP.

Latvijā kopumā darbojas sešas pārtikas mazumtirgotāju iepirkumu grupas – SIA Baltstor ar veikaliem Mego un Vesko, SIA Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE, SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTs), SIA ELVI Latvija, SIA Iepirkumu grupa ar veikaliem top! un Labais un SIA Rust un SIA Savel ar veikaliem BETA.

Sadarbojoties vienas grupas ietvaros, atsevišķie veikalu īpašnieki var veikt kopīgus iepirkumus, lai saņemtu labākus tirdzniecības noteikumus un lielākas atlaides no preču piegādātājiem. Tāpat iepirkumu grupas ietvaros mazumtirgotāji var izmantot vienu zīmolu un īstenot kopīgas mārketinga aktivitātes, piemēram, vienotu klientu lojalitātes programmu veidā.

Lai gan pirms Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās prognozēja akcijas preču piedāvājuma samazināšanos veikalos, pagaidām ietekmi nejūt, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu novērojumi liecina, ka iedzīvotāji gaida un izmanto dažādas atlaides, lai tajā laikā iegādātos dažādas preces. Pērn visvairāk ar atlaidēm tika pirkti dažādi augļi, mājas tekstilizstrādājumi, augi, ziedi un alkoholiskie dzērieni,» uzskaita SIA Maxima Latvija korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns. Jautāts, vai atlaižu politiku kaut kā ir ietekmējis no šī gada spēkā stājušais Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, viņš atbild noliedzoši. «Lielākie mazumtirdzniecības tīkli Latvijā jau iepriekš tika uzraudzīti un regulēti pēc stingrākiem noteikumiem, tādēļ jaunā likuma nestās izmaiņas būtībā jau ir iestrādātas gan uzraudzības mehānismos, gan ikdienas praksē un sadarbībā ar piegādātājiem. Pie jaunā likuma strādāja arī mūsu pārstāvētā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, kura izteica savus priekšlikumus likuma izstrādē,» piebilst I. Svilāns.

Lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu un ar to saistītos grozījumus Konkurences likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Tas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem.

Jaunais regulējums noteic, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk.

Norēķinu termiņš, piemēram, par piegādātajiem svaigajiem dārzeņiem un ogām, kuru piegāžu skaits vienā kalendārā nedēļā ir vismaz trīs reizes, tiks uzskatīts par nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 20 dienas no preču piegādes dienas.

Tāpat norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 25 dienām, tiks uzskatīts par netaisnīgu un nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 30 dienas no preču piegādes dienas.

Cenšas panākt mazākas sodu procenta likmes par negodīgas mazumtirdzniecības prakses gadījumiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd lielo tirgotāju un piegādātāju attiecības Latvijā regulē īpašs Konkurences likuma pants, bet no nākamā gada spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Saskaņā ar to savu tirgus varu pret piegādātājiem ļaunprātīgi nedrīkstēs izmantot visi pārtikas mazumtirgotāji, kā arī lielākie nepārtikas mazumtirgotāji. Sākotnēji tirgotāji izrādīja sīvu pretošanos jaunajam likumam un draudēja pat ar cenu celšanu un importa preču iepirkšanu. Tirgotāji joprojām ir satraukti par iespējamiem sodu apmēriem, kas varētu būt nesamērīgi attiecībā pret pārkāpumu smagumu. Vēl nav pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas regulē, kā naudas sodi tiek piemēroti. Tomēr Konkurences padome (KP) norāda – ja arī noteikumi netiks apstiprināti līdz nākamā gada sākumam, nekas nenotiks, jo neba pārkāpumi masveidā notiks pirmajās gada dienās.

2016.gadā mazumtirdzniecība varētu piedzīvot piecu līdz desmit procentu izaugsmi; joprojām aktuāla ir darbaspēka trūkuma problēma, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nozare uz šo gadu var skatīties ar zināmu optimismu, tā izriet no uzņēmēju aptaujas. Arī 2016. gadā ikvienam mazumtirdzniecības spēlētājam jāņem vērā un rūpīgi jāseko līdzi norisēm starptautiskajos tirgos un ekonomikā, tostarp izmaiņām izejvielu, energoresursu un saražotās produkcijas cenās.

Jāpiebilst, ka 2015. gada vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt 2015. gada novembrī, salīdzinot ar 2014. gada novembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 0,7%. Pārtikas preču grupā tas pieauga par 2,6%, bet nepārtikas preču tirdzniecības apjoms samazinājās par 2,8%. Apgrozījuma kritumu pērn visvairāk ietekmēja autodegvielas tirdzniecības sarukums par 11,6%. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums, neieskaitot autodegvielas tirdzniecību, pieauga par 1,7%, bet mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, salīdzinot pērnā gada novembri ar 2014. gada novembri, saruka par 2,8%, liecina CSP dati.

Otrdien Ministru kabinets (MK) plānojis skatīt Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas paredz ieviest pastāvīgu uzraudzību un papildus administratīvās darbības aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecībā iesaistītiem mikro un mazajiem uzņēmumiem, kā rezultātā šiem uzņēmumiem tirdzniecības izmaksas būtiski palielināsies, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Vienlaikus šie uzņēmumi riskē, ka par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā tiem var uzlikt sodu līdz 2% no to gada apgrozījuma, uzsver LTA.

Starp aizliegumiem noteikts – ja veikals tehnisku iemeslu dēļ slēgts, piemēram, ir ieslēgusies avārijas signalizācija vai noticis bruņots uzbrukums, tad, neskatoties uz to, veikals nedrīkst atteikt iepriekš pasūtīto pārtikas preču piegādes.

LTA norāda, ka likumprojekta izstrādē piedalījās tikai tie pārtikas tirgotāji, kam ir dominējoša ietekme tirgū (Rimi, Maxima) un kuru darbību jau tāpat regulē Konkurences likums. Katrs pircējs jau šobrīd pat ar neapbruņotu aci redz, ka pārējiem tirgotājiem ir grūti tikt līdzi šiem globālajiem tīkliem. Atbalstot likumprojektā paredzētos noteikumus, globālie tirgotāji panāks vēl par 2 – 4% lielāku cenu starpību ar to, ko spēj piedāvāt vidējie un mazie uzņēmumi.

Neskatoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas iebildumiem, otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts, informē MK.

Tā mērķis ir līdzsvarot piegādātāju un mazumtirgotāju intereses, sekmējot attiecību veidošanos starp mazumtirdzniecības uzņēmumiem un piegādātājiem uz godīgu, nediskriminējošu un prognozējamu attiecību pamata, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses un panākot lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā.

«Ne ražotājs, ne tirgotājs viens bez otra nevar, bet abām pusēm ir jābūt abpusēji izdevīgiem un skaidriem sadarbības noteikumiem. Likumprojekta izstrādes gaitā ir bijušas plašas diskusijas ar nozaru pārstāvjiem, mēģinot sabalansēt to dažādās vajadzības un intereses un vienojoties par sadarbības pamata principiem,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lielveikali spiež no negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekta atteikties, ražotāji tajā saskata glābiņu no ķēžu diktāta un atzīst – likumam vajadzēja būt spēkā jau vakar

Pārtikas ražotāji savus argumentus par topošā likuma nepieciešamību spiesti izklāstīt paslepšus no lielveikalu ķēdēm – sadarbības partneriem, kas kļuvuši par kakla kungiem, sarunā ar DB apgalvo Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņa). Likumprojekts, kas ražotājus sargātu no papildus maksājumiem, ko uzspiež ķēdes, vairākus gadus muļļāts, līdz 11. Saeimā «iesprūda» pirms trešā lasījuma, tāpēc nestājās spēkā šogad 1. janvārī, kā bija iecerēts. Ja neradīsies jauni zemūdens akmeņi, likums varētu sākt darboties 1. jūnijā. Saeima attiecīgo likumprojektu otrajā lasījumā skatīs ceturtdien.

Arvien jaunas prasības un ierobežojumi veicina nevienlīdzīgu konkurenci un nostiprina lielo tirdzniecības tīklu pozīcijas, uzskata mazo tirgotāju pārstāvji. Turklāt jaunu noteikumu ieviešana bieži vien saistīta ar papildu izdevumiem, kas daudziem nelielo veikalu īpašniekiem nav pa kabatai un mudina tos apsvērt sava biznesa likvidēšanu.

SIA Latvijas tirgotāju savienība valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis uzsver, ka pēdējā laikā ieviesti daudzi jauni noteikumi – kases aparātiem, alkohola tirdzniecībai, enerģijas dzērieniem, gada sākumā stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Katra jauna prasība saistīta ar investīcijām, kas vienam tirdzniecības punktam nav mērāmas dažos desmitos, bet gan simtos un tūkstošos eiro, turklāt bez garantijām, ka nākamā valdība neatcels iepriekšējās laikā pieņemtās prasības. Tā, piemēram, notika ar prasību ierīkot videonovērošanas kameras alkohola tirdzniecībai. No sākuma šī ideja tika apstiprināta, bet vēlāk Saeima to atcēla.

Konkurences padome (KP) pēc ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības, kurā analizēja kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgu, secinājusi, ka tirgū pastāv liela konkurence un plašas izvēles iespējas patērētājiem.

KP tirgus uzraudzības laikā kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgū īpaši pētīja ūdensgultas efektu, kas var rasties, ja mazumtirgotājs, kuram ir būtiska tirgus vara, panāk ievērojami zemāku cenu sadarbībai ar piegādātāju, piemēram, pieprasot atlaides, bonusus, tādējādi radot piegādātajam zaudējumus. Lai kompensētu zaudējumus un gūtu peļņu no saimnieciskās darbības, piegādātājs ir spiests pārējiem sadarbības partneriem – mazākiem mazumtirgotājiem – noteikt augstākas iepirkuma cenas. Ilgtermiņā tas var kaitēt mazo tirgotāju peļņai, un tie var izvēlēties pamest tirgu, ierobežojot patērētāju izvēles iespējas un veicinot preču cenu kāpumu.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut Meridian Capital CIS Fund iegādāties SIA Rīgas piensaimnieks, informē KP.

Atļauja dota, jo apvienošanās neradīs kaitējumu konkurencei un ļaus attīstīt eksportspēju, kā arī palielināt svaigpiena iepirkumu Latvijā.

Kaimanu salās reģistrētā holdingkompānija Meridian Capital CIS Fund caur Kiprā reģistrētu holdingkopmāniju Shiner Macost Limited īsteno izšķirošu ietekmi Rīgas piena kombināts grupas uzņēmumos. Grupa ietver tādus uzņēmumus kā AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un AS Premia FFL, kā arī Latvijas kaimiņvalstu piena pārstrādes uzņēmumus Nordic Foods Holding AS (Igaunija), AB Premia KP (Lietuva), Premia Tallina Külmhoone AS (Igaunija).

Savukārt SIA Rīgas piensaimnieks pieder Kaimanu salās reģistrētai kompānijai DCEMF Holdings Ltd.

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projekts beidzot nonācis skatīšanai valdības komitejā.

Likumprojekta mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu attiecībā pret piegādātājiem. Par šo problēmu jau diskutēts ilgi, taču līdz taustāmam rezultātam līdz šim nav izdevies nonākt ražotāju un tirgotāju atšķirīgo uzskatu dēļ. Šo likumu jau pirms vairākiem gadiem rosināja ieviest pārtikas ražotāji, lai izskaustu tirdzniecībā vērojamo dažādu bonusu sistēmu, papildu mārketinga izmaksas un ierobežotu negodīgu komercpraksi. Pretējs viedoklis ir Latvijas Pārtikas tirgotāju (LPTA) asociācijai, kas uzskata – jaunais likums regulēs tikai vienu mazumtirdzniecības posmu, bet neattieksies uz piegādātājiem.

Ierobežo mazumtirdzniecības ķēžu diktātu; tirgotāji kritizē iecerētos naudas sodus un draud izvēlēties importa preces .

Latvijā aizliedz plauktu maksu, ilgus norēķinu termiņus un citus tirgotāju paņēmienus, kas no nākamā gada būs «ārpus likuma». Tā pēc piecus gadus ilgušām diskusijām vakar lēmusi Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, lai tirgotāju un piegādātāju intereses izlīdzinātu, neļaujot vienas puses uzkundzēšanos, kā tas nereti noticis līdz šim. Jaunais regulējums pamatā attieksies uz pārtikas preču tirdzniecību. «Līdz ar to Latvijas ražotājiem vairs nebūs jākompensē mazumtirgotāju biznesa izdevumi,» uz likuma ietekmi norāda Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

Izmaksu samazināšana un nodokļu peripetijas – pārtikas nozari raksturojošie procesi šogad.

«Gads ir bijis ļoti saspringts. Ar atbildīgajām amatpersonām esam nemitīgi diskutējuši par dažādām nodokļu iniciatīvām – akcīzes nodoklis dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem, IIN, PVN pārtikai un citiem. Pēdējais – Veselības ministrijas ierosinājums ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai, kas, mūsuprāt, ir absurds un nav līdz galam pārdomāts solis. Šobrīd šī nodokļa virzību ir izdevies apturēt un diskusija par to ir iegājusi daudz konstruktīvākā gultnē, spriežot un meklējot risinājumus pašai problēmai – sabiedrības veselības problēmām, nevis automātiskai nodokļa ieviešanai, lai papildināti ministrijas budžetu. Par šo jautājumu noteikti notiks diskusijas arī nākamajā gadā,» šogad nozarē notiekošo raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Konkurences padome (KP) pēc tirgus uzraudzības secina, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (NMPAL) tā pirmajos darbības gados kopumā ir sekmējis mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbību. Tā kā likuma piemērošanas laikā KP ir konstatējusi atsevišķas neatbilstības godīgai tirdzniecības praksei, kas ir gan atrisinātas, gan radušās jaunas, iestāde ir aktualizējusi NMPAL piemērošanas vadlīnijas, informē KP.

Lai izvērtētu, vai NMPAL ir attaisnojis savu mērķi, noskaidrotu faktisko situāciju, kā arī izvērtētu aizvien pastāvošās problēmas, KP veica NMPAL piemērošanas tirgus uzraudzību par 2016. gadu un 2017. gada pirmo pusgadu, tās ietvaros aptaujājot tirgus dalībniekus par regulējuma ietekmi uz uzņēmumu saimniecisko darbību. Vienlaikus KP šajā periodā turpināja aktīvi izglītot mazumtirgotājus un piegādātājus.

KP konstatē, ka izteiktākās pozitīvās izmaiņas ir saistītas ar preču atpakaļ atdošanu. Proti, pēc likuma stāšanās spēkā mazumtirgotāji preču pasūtījumus veic pārdomātāk, kas savukārt novērš nepieciešamību atdot atpakaļ neiztirgotos preču krājumus piegādātājiem. Trešdaļa aptaujāto piegādātāju aptaujās norādījuši, ka šis uzlabojums ir vairāk novērojams sadarbībā ar lielajiem mazumtirgotājiem, kamēr piektā daļa aptaujāto – ar iepirkumu grupām/kooperācijām