Biznesa tehnoloģijas

Ražo dronus profesionālai izmantošanai

Anda Asere,21.11.2017

Jaunākais izdevums

SIA Atlas Aerospace ražo bezpilota lidaparātus, kurus ir paredzēts izmantot profesionāliem mērķiem, piemēram, novērošanai; uzņēmums šī mērķa realizēšanai piesaistījis astoņus miljonus dolāru

Uzņēmuma dibinātājs Ivans Tolčinskijs ir dzimis Ukrainā, bet vairāk nekā 20 gadus dzīvojis Izraēlā. Tur viņš strādājis bezpilota lidaparātu ražošanas kompānijā, bet ar laiku nostiprinājās vēlme strādāt citādi, veidot personīgo biznesu, īstenojot atšķirīgu vīziju. Pie sava uzņēmuma izveides viņš sāka strādāt Izraēlā. Reiz publicēja vienkāršu video Facebook un pēc neilga laika saņēma piedāvājumu no investora. Ņemot vērā, ka Izraēlā ir daudz augstāks inženieru un speciālistu atalgojums un arī stingrāks dronu izmantošanas regulējums, viņam radās doma attīstīt biznesu Eiropā. «Izvēle krita par labu Latvijai,» saka I. Tolčinskijs. Šurp viņš pārcēlās pirms diviem gadiem. Pa šo laiku uzņēmums izstrādājis savus pirmos produktus, šobrīd tie ir ceļā pie pircējiem, un kompānija ir piesaistījusi astoņus miljonus dolāru.

Atlas Aerospace ierīces maksā aptuveni desmit tūkstošus dolāru, neskaitot kameras. Tās var maksāt vēl līdz pat 25 tūkstošiem dolāru. Baltija ir mazs tirgus, un uz to Atlas Aerospace nekoncentrējas. Uzņēmumam ir noslēgti nodoma līgumi ar uzņēmējiem no dažādām valstīm, galvenokārt ASV, un novembrī plānots veikt pirmās piegādes.

Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas konkursā Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Inovatīvākais produkts. Uzņēmums izstrādā trīs produktus – Atlas Pro droni, Atlas Nest dokstacija un Atlas Blue-J bezpilota lidaparāts. «Mūsu droni paredzēti profesionālai izmantošanai, piemēram, avārijas dienestiem vai industriālo objektu uzraudzībai, tāpat tajos var ievietot nakts redzamības vai infrasarkanās siltuma kameras cilvēku meklēšanai,» saka Artūrs Neitāls, SIA Atlas Aerospace industriālais dizainers. Lai arī korpusus droniem pagaidām pēc uzņēmuma pasūtījuma ražo Ķīnā, viss kopā tiek komplektēts Rīgā.

Visu rakstu Ražo dronus profesionālai izmantošanai lasiet 21. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir saņēmis pirmos 11 bezpilota gaisa kuģus jeb dronus un tuvākajā laikā tiks uzsākta to izmantošana izsaukumos.

Dronu integrēšana VUGD darbībā tiek īstenota Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Jauno tehnoloģiju ieviešana pierobežas ārkārtas situāciju apkarošanā» ietvaros.

Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji dronus izmantos, lai veiktu izlūkošanu, tajā skaitā, apzinātu notiekošā mērogus, uguns vai bīstamās vielas noplūdes izplatīšanos un citus svarīgus faktorus, kuri nepieciešami lēmumu pieņemšanai. Īpaši nozīmīga dronu izmantošana ir plašos ugunsgrēkos, kuros «skats no augšas» sniedz objektīvu informāciju par notiekošo.

Ar droniem netiks padots ūdens ugunsgrēka dzēšanai vai veikta cilvēku glābšana no bīstamās zonas, tie tiks izmantoti papildu operatīvās informācijas iegūšanai notikuma vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmērīga ierobežošana drošību neuzlabos un kaitēs nozares attīstībai

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā notiekošā Rīgas Aviācijas foruma norāda pasākuma lektori.

«Arī tālvadības gaisa kuģu (dronu) segmentā Latvija atradusi nišas, kur esam līderi pasaules mērogā,» norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Latvijas prezidentūras laikā tika pieņemta t. s. Rīgas deklarācija, kas ir mugurkauls ES topošajam regulējumam dronu jomā. Forumā viena sesija tiks veltīta tam, kā attīstās tiesiskais regulējums un kā kopumā attīstās dronu nozare, iegūstot arvien lielāku komerciālu pielietojumu. Komentējot iedzīvotāju un lielās aviācijas pilotu bažas saistībā ar arvien plašāku dronu izmantošanu, viņš atzīmē, ka bīstamību rada nevis pats drons, bet lietotājs, kas to izmanto pretlikumīgiem vai nepareiziem nolūkiem. «Šeit gan neder pieeja mēģināt kaut ko aizliegt,» jo dronus var viegli iegādāties. Tādēļ ir nepieciešams tehnoloģijām atbilstošs regulējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce,09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un uzņēmums LMT parakstījuši nodomu protokolu sadarbībai bezpilota lidaparātu jomā. Protokols paredz kopīgi attīstīt LMT apmācību programmu dronu pilotiem, kā arī attīstīt dažādus risinājumus dronu un vispārējā aviācijas pārraudzībā. Abi uzņēmumi sadarbosies arī mobilā tīkla pārklājuma testēšanai gaisā un citos dronu attīstības virzienos.

LMT norāda, ka šobrīd pasaulē notiekošā straujā digitālā transformācija būtiski iezīmē jaunu produktu un risinājumu nepieciešamību, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģiju, to skaitā dronu un mobilo sakaru, sniegtās priekšrocības un iespējas. Sūtījumu piegāde ar dronu, grūti izstaigājamu teritoriju apsekošana un zāļu vai pat donora orgānu steidzama piegāde pacientiem ir nākotne, pie kuras īstenošanas šobrīd industrija strādā. Kaut arī attālināti dronu lidojumi šobrīd nav plaši izplatīti, jo normatīvie akti drošības nolūkos paredz, ka dronus var pilotēt tikai tiešā redzamībā, tiek lēsts, ka nākotnē ap 70% no visiem bezpilota gaisa kuģu komerciālajiem lidojumiem notiks ārpus pilota tiešas redzamības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne,08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas ražotāji gaida no valsts informāciju, kādā virzienā attīstīt dronu spējas

LETA,22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvija ir paziņojusi par dronu koalīcijas veidošanu Ukrainas aizsardzības spēju vairošanai, Latvijas ražotāji no Aizsardzības ministrijas vēl gaida informāciju, vai palielināt ražošanas apjomus un kādā virzienā attīstīt dronu spējas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 - 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. "Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas uzņēmums plāno līdz augustam Ukrainā uzbūvēt dronu rūpnīcu

LETA/BBC,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā līdz 2025.gada augustam plānots uzbūvēt rūpnīcu, kurā tiks ražoti Turcijas droni "Bayraktar", ceturtdien pavēstīja uzņēmuma "Baykar" vadītājs Haluks Bairaktars.

"Mēs esam pabeiguši būvniecību 80% apmērā, un šobrīd tiek pasūtītas iekārtas," ziņu aģentūrai "Reuters" Stambulā aizsardzības industrijas izstādē "Saha Expo" sacīja uzņēmuma vadītājs.

"Ražošanas uzsākšanas datumus būs atkarīgs no kara gaitas, bet ražotne būs gatava 2025.gada augustā," piebilda Bairaktars.

Februārī uzņēmuma vadība paziņoja, ka "Baykar" sākusi rūpnīcas būvniecību netālu no Kijivas, kur tā plāno ražot modeļu TB2 vai TB3 dronus.

"Rūpnīca Ukrainā ir liela, mēs plānojam pieņemt darbā aptuveni 500 cilvēku," aģentūrai "Reuters" toreiz sacīja Haluks Bairaktars.

Ukraiņu karavīri aktīvi izmanto Turcijas dronus pret Krievijas bruņutehniku un artilēriju kopš 2022.gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums «Aerones» ir piesaistījis investīcijas 2,7 miljonu eiro apmērā no «InnoEnergy» investīciju platformas, lai turpinātu tehnoloģiju attīstību

«Aerones» padomes loceklis Zigmārs Reklaitis stāsta, ka finansējums ir paredzēts gan pētniecības aktivitātēm, gan arī ražošanas platformas izveidei ar mērķi realizēt franšīzes biznesa modeli globālā mērogā. ««InnoEnergy» atbalsts ir nozīmīgs solis «Aerones» attīstībā, jo ļaus turpināt attīstīt esošās dronu tehnoloģijas un jaunizgudrotos robotiskos risinājumus vēja turbīnu apkalpošanai. Veiksmīgi uzsāktais vēja turbīnu mazgāšanas pakalpojums ar droniem tiks paplašināts, izmantojot robotizētas sistēmas, kas ļaus veikt arī vēja turbīnu tehnisko apkopi un uzraudzību. Savā segmentā tas ir unikāls pakalpojums pasaules līmenī,» viņš apgalvo.

«Expansion Capital AIFP» valdes priekšsēdētājs Ēriks Fricsons piebilst, ka, pateicoties sākotnējam «Expansion Capital AIFP» fonda un «Altum» atbalstam 2,2 miljonu eiro apmērā, «Aerones» meitas uzņēmums «Aerones Nordic» esot kļuvis par faktiski vienīgo uzņēmumu pasaulē, kas spēj nodrošināt «vienas pieturas» pakalpojumus vēja turbīnu īpašniekiem. Izmantojot papildu finansējumu no «InnoEnergy», pakalpojums tiks paplašināts ar robotizētiem risinājumiem vēja turbīnu tehniskajai apkopei un attiecīgi būšot vēl interesantāks vēja parku īpašniekiem. «Pirmie pilotprojekti ir veiksmīgi realizēti šā gada sākumā Latvijā un «Aerones Nordic» ir jau uzsācis pakalpojumu sniegšanu Vācijā. Kompānija plāno strauju ekspansiju arī citos Eiropas lielākajos vēja turbīnu tirgos kā Spānija, Lielbritānija un Francija,» norāda Ē. Fricsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai 2025.gadā piešķirs 20 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija.

Par to darba vizītē Ukrainā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Apliecinot Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, A. Sprūds un R. Umerovs arī pārrunāja neseno vienošanos starp abām valstīm par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā, norādot, ka jau pirmie Ukrainas dronu piloti ir uzsākuši apmācības Latvijā.

"Latvija no pirmās kara dienas atbalsta Ukrainu un ir gatava turpināt sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Neatkarīgi no tā, vai tās ir izlūkošanas darbības vai mērķēti uzbrukumi, Ukrainas bruņotie spēki ir pierādījuši dronu augsto efektivitāti cīņā pret ienaidnieku. Piešķirot 20 miljonus eiro dronu koalīcijai 2025.gadā, stiprināsim Ukrainas bezpilota lidaparātu spējas. Tikpat svarīgas ir prasmes dronus efektīvi izmantot. Īstenojot vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā Latvijā, mums būs iespēja gan apmainīties pieredzē un zināšanās, gan stiprināt Ukrainas karavīru spējas veikt bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Pirmie Ukrainas dronu piloti jau ir uzsākuši apmācības Latvijā," pēc tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru uzsvēra A. Sprūds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Dronu straujā attīstība rada bažas par drošības un privātuma pārkāpumiem

Egons Mudulis,13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātuma potenciālie pārkāpumi ir galvenā problēma, ko rada bezpilota gaisa kuģu lietotāji, Rīgas Aviācijas foruma 2019 paneļdiskusijā par dronu izmantošanas juridiskajiem aspektiem norādīja Lietuvas Valsts policijas pārstāvis Mindaugs Kairis.

Viens no aktuālajiem jautājumiem saistība ar dronu izmantošanu ir datu aizsardzība, kas aizvien ir visai miglaina tēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā, atzīmēja Latvijas Tieslietu ministrijas pārstāve Kristīne Ķipēna. Tāpat nav atbildēti jautājumi, par to, kam būtu jāizmeklē pārkāpumi šajā jomā. Viņa uzsvēra, ka vēl specifiskākas problēmas nekā sabiedrībai kopumā droni rada, piemēram, cietumiem, par kuriem tiek veikti lidojumi bez īpašu atļauju saņemšanas. Viena daļa dronu izmantotāju šajā gadījumā ir tie, kam cietums ir tikai kā interesants objekts. Savukārt citi dronus izmanto nelegāliem mērķiem, piemēram, lai izspiegotu cietuma darba organizāciju vai piegādātu mobilos telefonus, narkotikas vai pat ieročus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums “SUBmerge Baltic” radījis zemūdens uzdevumiem piemērotu dronu, ko plāno sākt eksportēt tuvākajos divos gados.

Zemūdens droniem paredzēti divi galvenie uzdevumi – robežkontrole un zemūdens infrastruktūras aizsargāšana, kā arī nākotnē tos varētu izmantot uzbrukumam kā kaujas dronus. “Pasaulē tas būs unikāls produkts, kas palīdzēs būt īpaši modriem ne tikai uz zemes un gaisā, bet arī zem ūdens,” uzsver zemūdens drona autors Kārlis Bērziņš.

Jaunuzņēmums ūdens tehnoloģiju inovācijai – aizsardzības nozarei radītajiem zemūdens droniem kā pirmos eksporta tirgus apzinājis ASV, Apvienoto Karalisti, Skandināvijas valstis un vairākas Centrāleiropas valstis ar jūras robežām, cerot pirmos eksemplārus pārdot jau tuvāko divu gadu laikā.

Iegūtā 2.vieta un 7000 eiro naudas balva biznesa idejas attīstībai konkursā “Ideju kauss 2023” bija kā papildu atspēriens, lai “SUBmerge Baltic” turpinātu attīstīt savu radīto zemūdens dronu “Līdaka” (Pike) un jau tuvākajā laikā varētu nonākt Latvijas un pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar robotisko roku mazgās vēja ģeneratorus Ziemeļeiropā

Anda Asere,15.02.2019

IT un augstās tehnoloģijas attīstās tādos tempos, ka bez papildu investīcijām tā vienkārši būtu muļļāšanās, saka Jānis Zemītis, SIA Aerones Nordic valdes priekšsēdētājs

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Aerones Nordic piesaista 2,25 miljonu eiro riska kapitāla investīcijas vēja ģeneratoru turbīnu mazgāšanas pakalpojuma attīstīšanai Ziemeļeiropā.

«Iegūtais līdzfinansējums no riska kapitāla fonda mums dod iespēju ātrāk attīstīt biznesu. IT un augstās tehnoloģijas attīstās tādos tempos, ka bez papildu investīcijām tā vienkārši būtu muļļāšanās,» saka Jānis Zemītis, SIA Aerones Nordic valdes priekšsēdētājs. Ar investīcijas palīdzību Aerones Nordic plāno attīstīt industriālo dronu pakalpojumu eksportu Skandināvijas un Baltijas valstīs.

Skandināvijas valstis būs galvenais eksporta tirgus, jo tur pašreiz jau ir uzbūvētas vairāk kā 5 tūkstoši vēja turbīnas. Piemēram, Zviedrija plāno tuvāko 20 gadu laikā pilnībā pāriet uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ir viena no vadošajām Eiropas Savienības valstīm vēja enerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” kopā ar tirdzniecības platformu “foodora” ir paziņojusi, ka sāks ēdienu piegādi, izmantojot IoT (lietu interneta) un 5G savienotus dronus, kļūstot par pirmajiem Eiropā, kas ievieš reālas piegādes ar droniem.

Piegādes tiks veiktas uz klientu norādītu adresi, nolaižot ēdienu ar vada palīdzību no drona. Pirmās šādas piegādes notiks Stokholmas apkārtnē.

“foodora” ir izveidojusi speciālu dronu floti, kas, izmantojot “Tele2” 5G tehnoloģiju, nodrošinās ātru un efektīvu ēdienu piegādi klientiem no dažādiem restorāniem. 5G savienojamība ir nepieciešama, jo ir svarīgi, lai dronu reakciju laiks būtu īss, kā arī tiem būtu spēja sūtīt un saņemt lielu datu apjomu. Lai nodrošinātu ēdienu piegādes ar droniem, uzņēmums “Aerit”, kas ir tehnoloģiju līderis dronu nozarē, ir izstrādājis uzlabotus dronus, integrējot tos arī “foodora” tehnoloģiju platformā.

Kā atzīmē “Tele2” pārstāvji, šis iezīmē jaunu ēras sākumu tam, kā cilvēki drīzumā saņem pasūtījumus ne tikai ēdināšanas nozarē, bet arī citās. Turklāt 5G tehnoloģijas sniedz iespējas to darīt gudrā un ilgtspējīgā veidā. Proti, droniem ir 21 kilometru diapazons un tie rada vien divus gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru. Salīdzinājumam šāda piegāde ar tradicionālajiem benzīna vai dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem, radītu 143 un 110 gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Saeimas komisijā izgaismojas daudz nepilnību dronu lietošanas regulējumā

LETA,11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šodien izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā, novēroja aģentūra LETA.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kurš uzņēmums Latvijā sekos Google piemēram?

Pārsla Baško, ERDA personāla vadības konsultāciju uzņēmuma vadītāja un biznesa partnere,15.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties pandēmijai šī gada pavasarī, novērojām, ka vismaz puse Latvijas uzņēmumu samazina darbinieku attīstībai plānotos budžetus, taču lielākā daļa tos "apgrieza" 100% apmērā.

Laikā, kad pasaulē runā par nepieciešamību paātrināt darbinieku kvalifikācijas celšanu vai pārkvalifikāciju, lielā daļā Latvijas uzņēmumu notiek pretējais.

94% biznesa līderu no darbiniekiem sagaida jaunas prasmes

Nesen publicētais Pasaules Ekonomikas foruma pētījums "The Future of Jobs Report 2020" vēsta, ka prasmju trūkums darba tirgū ir augsts un to īpaši izjutīsim nākamo piecu gadu laikā. Galvenajās prasmju grupās, kuru nozīme pieaugs, ietilpst kritiskā domāšana, analīze un problēmsituāciju risināšana. Tāpat arvien vairāk tiks pieprasīta spēja pašorganizēties, aktīvi mācīties, emocionālā noturība un fleksibilitāte.

"McKinsey & Company" prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā vismaz 20% šodienas profesiju tiks pakļautas automatizācijas riskam**. Tā rezultātā arvien būtiskāka kļūs digitālu prasmju apgūšana - no pašiem vienkāršākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem līdz jaunām, specializētām IT programmām un valodām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latviešu inovāciju brīnumbērns

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte,14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Kristeram Jurševskim bija vien 15 gadu, viņš, pateicoties savām teju unikālajām spējām, tika pieņemts darbā Draugiem Group kā programmētājs.

Kristers sāka nodarboties ar programmēšanu 12 gadu vecumā. Viņš ieraudzīja Stīvu Džobsu laižam klajā AppStore un atcerējās viņu sakām, ka ikviens var radīt savas aplikācijas. Kristeram tajā laikā tas šķita kaut kas fantastisks, jo viņam bija daudz ideju un vienlaikus ļoti daudz informācijas, kas jāapgūst, lai sāktu radīt aplikācijas platformai. Viņš sāka apgūt UI/UX dizainu, lai ar programmēšanas palīdzību spētu realizēt savas ieceres. Viņš veiksmīgi realizēja pats savu projektu, kas ļāva viņam iegūt lielisku darbu 15 gadu vecumā Draugiem Group. Kristers tur strādāja 2 gadus kā iOS programmētājs. Pēc tam viņš darbu atstāja, lai realizētu pats savas idejas. Papildus iOS viņš apguva arī citas programmēšanas valodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete,18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lietuvas valdība atļauj vietējā ražojuma dronus armijas vajadzībām iepirkt bez konkursa

LETA--BNS,19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja priekšlikumu atbrīvot armijas vajadzībām nepieciešamo izlūkošanas vai daudzfunkcionālu dronu iegādi no publiskā iepirkuma procedūrām, lai palielinātu Lietuvas bezpilota lidaparātu ražošanas un remonta jaudu.

Publiski konkursi netiks izsludināti, ja dronus iegādāsies Lietuvas Aizsardzības materiālu aģentūra.

"Bezpilota lidaparāti dod ieguldījumu ekosistēmā, un tas, protams, ir saistīts ar atbalstu Ukrainai. Mēs esam pieņēmuši ļoti nopietnu lēmumu, esam to visu izdarījuši ļoti ātri, un es domāju, ka mēs pāršķiram jaunu lappusi sadarbībā ar mūsu aizsardzības nozari," valdības sēdē sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.

"Bezpilota lidaparāti tiks iegādāti no Lietuvas uzņēmumiem, kas ražo vai pabeidz bezpilota lidaparātus montēšanu," norādīja Aizsardzības ministrijā.

Šādiem Lietuvas uzņēmumiem, kas izvēlēti bez konkursa, būs jāizgatavo bezpilota lidaparātu vadības programmatūra, un to dati tiks glabāti tikai NATO vai ES valstu mākoņserveros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Avens: Apgalvojumi par līdzdalību Twitter pirkumā ir nepatiesi

LETA,26.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieris Pjotrs Avens, kurš ir arī Latvijas pilsonis, kategoriski noliedz sociālajos tīklos izplatītos apgalvojumus par viņa līdzdalību darījumā, kurā miljardieris Īlons Masks pirms diviem gadiem iegādājās sociālās saziņas platformu "Twitter", kas tagad ir pazīstama kā "X".

Arī ASV riska kapitāla fonda 8VC vadošais partneris Džo Lonsdeils paziņojis, ka vēstījumi par Krievijas oligarhu Avena un Vladimira Moškoviča līdzdalību darījumā ir viltus ziņas. Šajā fondā, kam pieder mazāk nekā 1% "X" akciju, nesot ieguldīts neviens dolārs Avena vai Moškoviča līdzekļu.

LETA jau ziņoja, ka fondā 8VC strādā Avena un Moškoviča dēli, kas absolvējuši prestižas ASV augstskolas. 8VC iegulda līdzekļus dažādās nozarēs, arī aizsardzības uzņēmumos.

To vidū ir tehnoloģiju uzņēmumi "Palantir", kura līdzdibinātājs ir Lonsdeils, un "Anduril", kam ir miljardus dolāru vērti līgumi ar Pentagonu, jaunuzņēmumi "Saronic" un "Epirus", kas ražo jūras dronus un izstrādā pretdronu sistēmas. Turklāt 8VC kopā ar NATO Inovāciju fondu ieguldījis līdzekļus Lielbritānijas moderno kompozītmateriālu ražotājā iCOMAT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonā, atklās Latvijas paviljonu nozīmīgākajā aizsardzības un drošības industriju izstādē "Starptautiskais aizsardzības un drošības ekipējums" jeb DSEI, informē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Latviju starptautiskajā izstādē pārstāvēs duālā pielietojuma produktu ražotāji no radiosakaru, optikas, munīcijas pārtikas un inženieru pakalpojumu sektoriem.

No 12. līdz 15.septembrim, Londonā, izstāžu zālē "Excel" tiks atvērts Latvijas paviljons H4-130 izstādes "Starptautiskais aizsardzības un drošības ekipējums" (Defence and Security Equipment International) ietvaros.

Latvijas paviljonā produktus un pakalpojumus demonstrēs SIA "Baltic Bullets", SIA "BELSS", VAS "Elektroniskie sakari", SIA "Lightspace Technologies" un AS "Roga Agro". Ar individuālām ekspozīcijām DSEI būs redzami EDGE Autonomy un Interspiro, demonstrējot optikas, bezpilotu sistēmas, elpošanas ekipējuma produktus. Izstādi apmeklēs ievērojams skaits DAIF Latvija biedru uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dronu nozares apgrozījums piecos gados kāpis 11,6 reizes; ne visi iztur konkurenci.

No nepilna miljona eiro līdz vairāk nekā 11 milj. eiro – tā palielinājies deviņu jomas uzņēmumu apgrozījums, salīdzinot 2014. g. un 2018. g. rādītājus, liecina DB veiktais Lursoft datu apkopojums. Kompāniju nodarbināto cilvēku skaits kāpis no 57 līdz 132 cilvēkiem, bet kopējie maksājumi budžetā - no 432 tūkst. līdz 1,8 milj. eiro. Savukārt kopējo zaudējumu pieaugums no 150 tūkst. eiro līdz 1,6 milj. eiro norāda vien uz to, ka uzņēmumi lielākoties arvien ir investīciju un izaugsmes fāzē, norāda kāds jomas komersants.

Divkāršs kāpums

Apgrozījuma, darbinieku skaita un nomaksāto nodokļu ziņā lielākās nozares kompānijas UAVFactory (ražo fiksēto spārnu dronus) apgrozījums pērn pieaudzis vairāk nekā divas reizes līdz 6,3 milj. eiro, bet peļņa pārsniegusi vienu milj. eiro. Uzņēmuma finanšu direktore Jeļena Ābola norāda, ka tam pamatā vairākas lietas. Ar ES fondu atbalstu veikti pētījumi, tāpat pērnā gada vasarā kompānija piedāvājusi jaunus produktus. Jaunus pasūtījumus veikuši gan esošie, gan jauni klienti. Vaicāta, vai arī šogad gaidāma tāda pati izaugsme, viņa atzīmē, ka jūlija beigās apgrozījums varētu sasniegt sešus milj. eiro, bet gadā kopumā varētu būt vismaz 10 milj. eiro. Savukārt peļņa procentuāli varētu būt mazāka, jo jādomā par investīcijām, lai uzņēmums arī turpmāk varētu augt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dronu koalīcijas programmā Latvijā dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne

LETA,03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dronu koalīcijas programmā Latvijā ir dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne, intervijā žurnālam "Klubs" paudis Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs.

Viņš informē, ka dronu koalīcijas idejā no Latvijas puses ir iesaistījušās vairāk nekā desmit kompānijas, taču ražotāju vārdus nedrīkst nosaukt.

"Domāju, ka vismaz viena dronu ražotāju zvaigzne mums ir dzimusi. Jādod pāris mēnešus ieskrieties, tad dzirdēsim atsauksmes," norādījis Kairišs.

Tāpat viņš atzīmē, ka projektā iesaistījies lielāks skaits ražotāju, nekā tika gaidīts, un tas bijis pārsteigums.

"Bijām domājuši, būs trīs, četri, kas jau daudzmaz zināmi. Vairākas kompānijas, kas iesniegušas pieteikumus, ražo citus produktus, bet tām ir telpas, inženieri, cilvēkjauda. Droni, ko prasām, nav nekāds "Hi-Tech", šīs tehnoloģijas ir zināmas un vienkāršas ražošanā," intervijā "Klubam" teicis Kairišs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar svaigu skatu jaunajā plānā jeb kā nepieļaut vecās kļūdas

Māris Simanovičs, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs,09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Komentāri

Pievienot komentāru