Jauniešu zināšanu līmenis pēc vidusskolas pabeigšanas ir pārāk zems, lai varētu augstskolā studēt tehniskās zinātnes. Ja būs inženieru trūkums, tad Latvijā nebūs iespēju radīt augstas pievienotās vērtības nišas produktus, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.
«Patlaban ražošanas izmaksas jeb algas ir krietni sadzītas uz augšu, un tagad cilvēkiem vairs nav pat intereses par tā saucamo subcontracting jeb detaļu piegādēm. Patlaban lielākā interese ir tieši par automatizāciju, jo cilvēks ir dārgākā vienība ražošanas procesā, tās ir vislielākās izmaksas,» sacīja Rantiņš.
Viņš skaidroja, ka tagad jau ir runa par intelektuālām mašīnām, kuras pašas savā starpā sazināsies dažādās rūpnīcās bez cilvēka starpniecības. Tas ļoti atvieglo darbu, bet vienlaikus tas arī izslēdz no spēles ļoti daudzus cilvēkus, tāpēc šodien pats svarīgākais ir inženiertehniskais personāls.
«Kāpēc es visu laiku karoju par to, lai būtu eksāmens arī fizikā un ķīmijā, lai jauniešiem būtu labākas matemātikas zināšanas? Patlaban Latvijā jau ir izveidojusies tāda situācija, ka nav vairs, ko uzņemt augstskolās. Pirmkārt, jauniešu skaitliski kļūst mazāk. Otrkārt, pēc vidusskolas viņu zināšanu līmenis ir stipri par zemu. Piemēram, šajā mācību gadā mehatronikā uzņēma 31 studentu, un, kad es otrajā semestrī lasīju ievadu profesijā, uz lekciju bija atnākuši 17. Domājat, ka viņi bastoja? Nē, pārējie nespēja tikt galā ar pirmo sesiju, kurā nav nekā sarežģīta - tikai matemātika un fizika,» stāstīja Rantiņš.
«Viņaprāt, ir jāsāk ar izglītību, ar pamatskolu, ar bērnudārzu, lai ieinteresētu jauniešus tehniskajās zinātnēs. Rūpniecībai ir nepieciešami jaunieši, kuri ir gatavi lauzt ceļu dzīvē ar savām idejām, gatavi radīt savus produktus. Pasaulē patlaban ir zināma plaša patēriņa preču pārprodukcija, jo tās plūsmas, kas nāk no Turcijas, Ķīnas, Dienvidaustrumāzijas, ir neapturamas un šo preču cenas ir tādas, ka Latvijai nav iespējams konkurēt masveida produkcijas lauciņā, skaidroja Rantiņš.
Tāpēc mums ir jāvirzās uz to, lai mūsu produktos būtu vairāk tieši no tām pelēkajām šūniņām. Jāmeklē specifiski nišas produkti, un te ir nepieciešams inženiera prāts. Ne jau zinātnieks rada produktu, produktu rada inženieris. Nepieciešami arī zinātnieki, bet starpposms starp pētniecību un produktu ir diezgan garš, un tas ir arī darbietilpīgs un līdzekļietilpīgs. Ja inženieru nav, arī produkts nerodas,» uzsvēra asociācijas vadītājs.