03.09.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara 2007 rezultātus.

Radio klausīšanās Latvijā

Kā liecina radio auditorijas pētījuma rezultāti 2007. gada vasarā, salīdzinot ar 2007. gada pavasara periodu, nedaudz samazinājusies radio klausītāju aktivitāte. 2007. gada vasarā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 78 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 % mazāk kā 2007. gada pavasarī, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 59 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Jāpiezīmē, ka jau vairākus gadus vērojama tendence radio klausītāju skaitam samazināties tieši vasarās, ko iespējams skaidrot ar atvaļinājumu sezonas sākšanos un biežāku pievēršanos dažādām āra aktivitātēm.

Kā liecina radio auditorijas pētījuma rezultāti 2007. gada vasarā, salīdzinot ar 2007. gada pavasara periodu, nedaudz samazinājusies radio klausītāju aktivitāte, Db.lv informēja TNS Latvia mārketinga vadītāja Laura Briča.

2007. gada vasarā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 78% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 4% mazāk kā 2007. gada pavasarī, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 59% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotā informācija.

Jāpiezīmē, ka jau vairākus gadus vērojama tendence radio klausītāju skaitam samazināties tieši vasarās, ko iespējams skaidrot ar atvaļinājumu sezonas sākšanos un biežāku pievēršanos dažādām āra aktivitātēm.

Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumu grupas Skonto Group deviņu uzņēmumu plānotais kopējais apgrozījums 2018.gadā ir 350 miljoni eiro, trešdien žurnālistiem sacīja Skonto Group īpašnieks Guntis Rāvis.

Savukārt šogad Skonto Group uzņēmumu kopējo apgrozījumu plānots palielināt līdz 200 miljoniem eiro, no tiem vairāk nekā 90 miljoni eiro jeb 46% būs apgrozījums eksporta tirgos.

«Attīstot līdzšinējo tempu darbības paplašināšanai ārvalstīs, prognozēju, ka 2022.gadā grupas kopējais apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro un 82% no tā veidos apgrozījums ārvalstu tirgos,» sacīja Rāvis.

Viņš informēja, ka Skonto Group ir veidojusies pēdējo piecu gadu laikā un patlaban var teikt, ka tā ir noformējusies. Drīzumā Skonto Group tiks reģistrēta kā juridiska persona - holdinga kompānija, kas pārvalda deviņus grupā ietilpstošos uzņēmumus.

«Pēdējo piecu gadu laikā arvien intensīvāk sākām strādāt ārvalstu tirgos, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Grupas kompānijas jau sen ir pāraugušas mūs valsti un pieprasītas citos tirgos. Savukārt ārzemju tirgi vēlās kontaktēt ar struktūru, kurai ir vismaz 100 miljonu eiro apgrozījums. Pie šāda apmēra ārvalstu partneri sāk runāt par nopietnākām lietām, līdz tam ir iespējami tikai nelieli palīgdarbi. Grupas izveide būtībā bija ārzemju partneru pamudinājums, jo grupas uzņēmumi sniedz kompleksu pakalpojumu un ārzemēs jau kādu laiku šīs kompānijas uztvēra kā grupu,» Skonto Group izveides nepieciešamību skaidroja Rāvis.

2012. gada vasaras periodā visvairāk klausītāju līdzīgi kā pavasara periodā ir radio stacijai Latvijas Radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,4% jeb 456 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina TNS dati. Otro vietu ar 16,9% jeb 304 tūkst. klausītāju ieņem radio stacija Radio Skonto. Savukārt no sestās vietas 2012. gada pavasara periodā uz trešo vietu vasaras periodā ar 12,4% jeb 222 tūkst. klausītāju ir pakāpusies radio stacija Krievijas Hiti (Russkoe Radio).

2012. gada vasarā vidēji nedēļā radio klausījās 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā 2012. gada pavasarī. Savukārt vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 60% iedzīvotāju aptaujātā vecuma grupā.

Vasarā, salīdzinājumā ar pavasari, ir saglabājies nemainīgs vidējais radio klausīšanās laiks. Proti, radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes. Savukārt 2012. gada pavasarī tās bija 273 minūtes jeb 4 stundas un 33 minūtes.

TNS norāda, ka šā gada vasarā, salīdzinājumā ar 2012. gada pavasara periodu, Latvijā nav mainījušās radio stacijas, pēc klausīšanās laika sadalījuma. Pirmā klausītākā radio stacija, līdzīgi kā iepriekš, ir radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 21,4% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Otra klausītākā radio stacija ir Radio Skonto ar 11,1% lielu klausīšanās laika daļu. Savukārt trešo vietu ieņem radio stacija Latvijas Radio 1 ar 8,8% lielu klausīšanās laika daļu.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

2011. gada pavasarī līdzīgi kā iepriekšējā periodā – 2011. gada ziemā – pēc klausīšanās laika sadalījuma Latvijā trīs visklausītākās radio stacijas bija nacionālās apraides radio stacijas Latvijas Radio 2 (25%), Latvijas Radio 1 (10%) un radio stacija Radio Skonto (8%), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais radio auditorijas pētījums.

Desmit Latvijā klausītāko radio staciju vidū 2011. gada pavasara pētījuma periodā vēl ierindojas tādas radio stacijas kā Radio SWH (6%), Krievijas Hiti (Russkoe radio) (5%), Latvijas Radio 4 (5%), Star FM (5%), European Hit Radio (4%), TOP radio (3%) un SWH+ (3%).

Analizējot radio staciju topu pēc kopējās nedēļas auditorijas, redzams, ka visvairāk klausītāju Latvijā kopumā 2011. gada pavasara periodā bija Latvijas radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,9% jeb 470 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. No trešās vietas 2011. gada ziemas periodā uz otro ar 15,0% jeb 272 tūkstošiem klausītāju pakāpusies radio stacija Radio Skonto, bet trešajā vietā ar 14,0 % jeb 254 tūkstošiem klausītāju ierindojusies radio stacija – Latvijas Radio, norāda TNS Latvia klientu vadītāja Signe Hokonena.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Pavasaris 2008 rezultātus, Db.lv informē TNS mārketinga vadītja Laura Briča.

Kā liecina jaunākā pētījuma rezultāti 2008. gada pavasara periodā Latvijā kopumā ir nacionālās apraides radiostacija Latvijas Radio 2 (26.2 %), Radio SWH (9.2 %) un Latvijas Radio 1 (8.7 %). Desmit Latvijā klausītāko radiostaciju vidū ir arī tādas radiostacijas kā Radio Skonto (7.7 %), European Hit Radio (6,8 %), Latvijas Radio 4 (6.4 %), Star FM (5.0 %), Novoje Radio* (4.5 %), SWH+ (4.2 %), 96.2 – Krievijas Hiti (Russkoje Radio) (3.9 %).

2008. gada pavasara radio auditorijas pētījuma rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar 2008. gada ziemas periodu radio klausīšanās paradumos vērojamas stabilas tendences. 2008. gada pavasarī Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 77 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 - 74 gadiem, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 58 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 – 74 gadiem.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Jubilāra Radio SWH veidošanā ieguldītie 300 000 USD 15 gadu laikā raidorganizācijas īpašniekiem ienesuši vairāk nekā 1.5 miljonus peļņas latu.

Akciju sabiedrība Radio SWH Uzņēmumu reģistra ailēs tika ierakstīta 1993. gada 20. aprīlī, bet radio atklāšanas koncerts, gluži kā šodienas jubilejas pasākumi, notika 15. maijā.

Neadekvātas izmaksas

«Toreizējie radio īpašnieki Software House Riga bija ar lielām ambīcijām, viņiem vajadzēja to dārgāko un labāko. Man šķiet, ka tas pasākums izmaksāja neadekvāti dārgi,» tagad atzīst toreizējais 10 % akciju īpašnieks un bijušais Radio SWH vadītājs Zigmars Liepiņš. Jautāts, cik izmaksājis radio atklāšanas koncerts, viņš atbildēja: «Toreiz jau īpašnieki bija citi, tie arī lēma, man par izmaksām nekas nav zināms.» Tomēr summu, kāda bijusi nepieciešama radio darba uzsākšanai, bijušais Radio SWH vadītājs atceras ļoti labi - 300 000 USD. Viņš gan atzīst, ka priekš tiem laikiem milzīgā summa, iespējams, bijusi pārāk liela, jo trūkusi informācija par nepieciešamo aparatūru un to bijis grūti sameklēt. Pirmos gadus 80 % akciju sabiedrības Radio SWH akciju piederēja Software House Riga, Z. Liepiņam piederēja 10 % akciju, tagadējam radio vadītājam Jānim Šipkēvicam - 2 %.

AS Reverta par 13,8 miljoniem eiro pārdevusi savā valdījumā esošo Skonto kompleksu futbola kluba Skonto prezidenta amatu šonedēļ pametušā Vladimira Koļesiņičenko firmai SSA.

Kā informēja Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, interesi par Skonto kompleksu iegādi izrādīja vairāki investori. Pēc rūpīgas izvērtēšanas par izdevīgāko atzīts SIA SSA piedāvājums. Šā gada 15.jūlijā darījums, tostarp naudas pārskaitījums, tika pilnībā pabeigts. Atgūtie naudas līdzekļi jau tuvākajā laikā tiks atmaksāti Valsts kasei.

Ozoliņa atgādina, ka savulaik AS Parex banka izsniegtā kredīta mērķis bija Skonto stadiona iegāde un attīstība. Ilgstošu kredītsaistību nepildīšanas dēļ 2011.gadā objektu pārņēma lielākais nodrošinātais kreditors – AS Reverta.

Valsts vides dienests (VVD) šodien sāka Inčukalna sērskābā gudrona dīķu pārņemšanu no uzņēmuma Skonto būve, ņemot vērā, ka līgums par sanācijas darbu veikšanu pārtraukts pirms divām nedēļām un uzņēmums par to tika informēts.

Skonto būve uzskata, ka līgums ir pārtraukts prettiesiski, un ir gatava turpināt darbus gudrona dīķos. Tā kā līguma laušana ir prettiesiska, tad arī objekta pārņemšana patlaban nevar notikt, aģentūrai LETA norādīja Skonto būves pārstāve Ilga Sokolova.

VVD projekta vadītāja Baiba Rosicka sacīja, ka šodien tiek veikta objekta inventarizācija, lai noskaidrotu, kāda un kam piederoša tehnika tajā atrodas, kā arī lai piefiksētu paveikto darbu apjomu un pašreizējo situāciju objektā. Savukārt šodien plkst.16 VVD plāno nomainīt objekta apsardzi.

Rosicka stāstīja, ka VVD šodien pārņem objektu saskaņā ar līguma nosacījumiem, tāpēc noskaidro, kas tur atrodas un kam uz to ir īpašumtiesības. Pēc tam, kad VVD pārņems objekta apsardzi, ar materiālo vērtību īpašniekiem notiks vienošanās par laiku, kad tie savu īpašumu no objekta izvedīs. Patlaban jau ir zināms, ka Skonto būves apakšuzņēmējs Vācijas firma MUEG savu gudrona apstrādes iekārtu demontēs un izvedīs no objekta laikā no 28.jūlija līdz 7.augustam.

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Rudens 2007 rezultātus.

Kā liecina pētījuma rezultāti, 2007. gada rudenī, salīdzinot ar 2007. gada vasaras periodu, radio klausītāju aktivitāte Latvijā saglabājusies iepriekšējā līmenī. 2007. gada rudenī Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 78 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 60 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 2007.gada rudenī joprojām visbiežāk minētā radio klausīšanās vieta ir mājas, kur radio klausījušies 54 % no vidējās radio klausītāju auditorijas. Otrā biežāk minētā radio klausīšanās vieta ir darba vieta (30 %), kam seko radio klausīšanās mašīnā (11 %).

Šorīt neraida Radio 101, nestrādā arī radio interneta vietne, pārliecinājās db.lv. Savukārt, ar radio saistītie cilvēki dažādos veidos ziņo par to, ka tas apklusis uz visiem laikiem.

Kārlis Dagilis, kurš darbu šajā radio pameta pagājušā gada jūlijā, mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstījis: «R.I.P. Radio 101.. Tas bija līdz šim foršākais radio valstī ar mazu un ļoti saliedētu kolektīvu. Vienmēr būšu pateicīgs, ka biju daļa no tā.»

Šā gada rudenī Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 81 % Latvijas iedzīvotāju, un vismaz reizi dienā - vidēji 63 % Latvijas iedzīvotāju, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums.

Saskaņā ar radio auditorijas pētījuma Rudens 2006 rezultātiem šajā rudenī darba dienās radio ir klausījušies 80 % Latvijas iedzīvotāju, savukārt brīvdienās – 63 %. Viens radio klausītājs rudens periodā radio ir klausījies vidēji 264 minūtes dienā, kas ir par 23 minūtēm mazāk kā vasaras periodā. TNS Latvia radio un patēriņa pētījumu projektu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka lai arī radio klausītāju skaits Latvijā ir nemainīgs, tomēr laiks, ko vidēji viens iedzīvotājs veltījis, lai klausītos radio, ir nedaudz sarucis.

Latvijā kopumā rudens periodā visiecienītākā radio klausīšanās vieta bija mājas, kur radio klausījušies 56 % no vidējās radio klausītāju auditorijas, kā otra populārākā radio klausīšanās vieta atzīmēts darbs (29 %), savukārt trešā populārākā - mašīna (11 %).

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Notikušas izmaiņas uzņēmumu Skonto Plan, Skonto Prefab un Skonto Enerprises valdēs. Tās veiktas, lai efektīvāk pārvaldītu kompānijas ārvalstīs, kas tur paplašinājušas savu darbību, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Skonto Enterprises, kas eksporta tirgos pārstāv un pārdod stikloto alumīnija konstrukciju ražotāja Skonto Plan un dzelzsbetona konstrukciju ražotnes Skonto Prefab saražoto produkciju, valdē turpmāk strādās rūpnīcu vadītāji.

Edgars Dūdums un Ieva Līmeža turpmāk pildīs valdes locekļu amata pienākumus. Savukārt Skonto Enterprises līdz šim vienīgais valdes loceklis Kārlis Roznieks iecelts valdes priekšsēdētāja amatā.

Skonto Enterprises noslēgto līgumu vērtība pērn veidoja 10,5 miljonus eiro, un tiek plānots, ka 2013. gadā šī vērtība trīskāršosies, sasniedzot 30 miljonus eiro, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

SIA Skonto būve ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Valsts vides dienestam (VVD) rakstisku pamatojumu tam, kāpēc nepieciešami papildus līdzekļi, lai pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās vēstules, kas adresētas minētajām iestādēm un to piesaistītajiem inženieriem.

Kā norādīts vēstulē, acīmredzot, darbu pasūtītājs VVD līdz galam neizprot noslēgtā līguma būtību, kas tam radījis kļūdainu priekšstatu, ka Skonto būvei uz sava rēķina ir jāizsmeļ viss gudrons, kas atrodas dīķos.

Skonto būve atgādina, ka finanšu piedāvājumus iepirkumā gan Skonto būve, gan citi pretendenti sagatavoja atbilstoši pasūtītāja norādītajiem datiem un apjomiem. Iepirkuma procedūras gaitā netika noteikts, ka VVD sniegtajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs un ka tie var būtiski mainīties projekta izpildes laikā.

Vēstulē norādīts - līguma noteikumi nenosaka, ka Skonto būve būtu apņēmusies iztīrīt visu, arī iepriekš neparedzēto gudrona apjomu, uz sava rēķina. Līgumā noteikts, ka Skonto būve apņemas izprojektēt, veikt un pabeigt darbus, kuru apjomi ir konkrēti noteikti.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio Ziema 2008 rezultātus.

Kā liecina radio auditorijas pētījuma rezultāti 2008.gada ziemā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 76 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 59 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem līdzīgi kā 2007.gada ziemas periodā visbiežāk minētā radio klausīšanās vieta ir mājas, kur radio 2008.gada ziemas periodā klausījušies 55 % no vidējās radio klausītāju auditorijas. Otrā biežāk minētā radio klausīšanās vieta ir darba vieta (29 %), kam seko radio klausīšanās mašīnā (11 %).

Apkopotie pētījuma rezultāti liecina, ka 2008. gada ziemā radio internetā vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 9 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Vasarā viens radio klausītājs radio ir klausījies vidēji 268 minūtes jeb 4.5 stundas dienā, kas ir par 7 minūtēm vairāk nekā 2008.gada pavasara periodā, liecina TNS Latvia radio auditorijas pētījuma rezultāti.

Populārākā radio klausīšanās vieta 2008. gada vasarā līdzīgi kā iepriekšējos periodos ir mājas, kur radio klausījušies 54% no vidējās radio klausītāju auditorijas. Otrā un trešā populārākā radio klausīšanās vieta attiecīgi ir darbs (28%) un mašīna (12%).

Vasarā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 76% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 57% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Vismaz reizi nedēļā radio 2008.gada vasaras periodā aktīvāk klausījušies šādu sociāli–demogrāfisko grupu pārstāvji: latvieši (81%), iedzīvotāji, kuru ģimenes ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vairāk nekā 300 LVL (85%), zemgalieši (80%) un laukos dzīvojošie iedzīvotāji (80%).

Visticamāk, šovasar neatkārtosies pirms diviem gadiem piedzīvotais scenārijs, kad Guntim Rāvim piederošā SIA Skonto būve prasa papildu miljonus Gaujai bīstami tuvo sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai Inčukalnā un kad valdība patielējusies tos piešķir. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards (NA) jau 9. jūnijā valdību aiz slēgtām durvīm sagatavojis scenārijam, ka Valsts vides dienests (VVD) varētu vienpusēji lauzt līgumu ar Skonto būvi, ja tā, kā draudējusi, pārtraukts līgumā noteikto saistību izpildi un bez papildu 11 miljonu eiro piešķiršanas darbus neturpinās, otrdien raksta laikraksts Diena.

Juristu atzinumi, valdības slēgtajā sēdē skatītais ziņojums un gudrona dīķu projektu uzraugošā inženiera sarakste ar Skonto būvi, ar ko iepazinusies Diena, rāda, ka būvkompānija tiešām varētu būt pārkāpusi iepirkuma līguma nosacījumus.

2013. gada vasarā Skonto būve jau paziņoja par jauniem apstākļiem, kuru pārvarēšanai vajadzīgi vēl 16 miljoni eiro, tagad scenārijs iedarbināts otrreiz. Juridiskais strīds, ja tas pārcelsies uz tiesas zāli, būs par iepirkuma līguma interpretāciju – VVD un VARAM politiskā vadība uzskata, ka līguma saistības ir izpildītas, kad sasniegts tā mērķis – ar ķīmiskām vielām saindētās augsnes attīrīšana. Savukārt Skonto būve ir pieķērusies 2010. gadā vēl vides ministra Raimonda Vējoņa parakstītā līguma tehniskajā specifikācijā minētajam «novērtētajam darba apjomam».

Zemgales rajona tiesa piektdien, 3.janvārī, pasludinājusi stikloto alumīnija un metāla konstrukciju ražotāja SIA "Skonto Plan Ltd" maksātnespējas procesu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Par kompānijas maksātnespējas administratoru iecelts Dzintars Poplavskis.

Kreditoru pieteikšanās termiņš ir viens mēnesis jeb līdz 6.februārim.

Jau ziņots, ka Zemgales rajona tiesa 2024.gada 14.augustā ierosināja "Skonto Plan Ltd" tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) lietu, taču 2024.gada 13.decembrī lieta tika izbeigta, jo TAP pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums. 16.decembrī "Skonto Plan Ltd" Zemgales rajona tiesai iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

"Skonto Plan Ltd" bijušais valdes priekšsēdētājs Andreass Bahmans pērnvasar skaidroja, ka lēmums par TAP nepieciešamību tika pieņemts, lai "Skonto Plan Ltd" varētu vienoties ar galvenajiem kreditoriem par parādu apmaksas kārtību, kā arī, lai nodrošinātu iespēju nepārtraukti turpināt darboties ražotnēm un nodrošinātu savlaicīgu pasūtījumu izpildi visiem pasūtītājiem.