Latvijas Organiskās sintēzes institūta izgudrojums - Jaunā Mildronāta molekula, kas varētu būt līdz 40 reizēm iedarbīgāka nekā vecā - palicis bez finansējuma.
Ja valstij finansējums neatradīsies, tad zāļu izstrādei varētu tikt piesaistīti privātie investori, šodien intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un viens no pirmā Mildronāta izgudrotājiem Ivars Kalviņš. Latvijas zāļu lielražotājs Grindeks un citu valstu kompānijas jau paudušas, ka ir ieinteresētas valsts izgudrojuma iegādē.
Jaunās molekulas pētniecībā ir ieguldīti nepilni 100 tūkstoši latu, tomēr, lai molekula varētu kļūt par jauno Mildronātu ar lielu eksporta potenciālu, tai nepieciešami 50 miljoni latu. Šādas naudas institūtam un valstij nav, tomēr zinātnieki uzskata, ka ir vērts meklēt kaut dažus miljonus projekta turpināšanai un pārdošanu nedaudz aizkavēt.
«Nelaime ir tā, ka jo agrākā stadijā jūs pārdodat savu izgudrojumu, jo zemāki ir ienākumi. Tādā veidā mēs faktiski valsts ienākumus samazinām. Vai to mēs vēlamies? Mēs varētu šo produktu izstrādāt tālāk līdz lielākai gatavības pakāpei un tad pie katra ieguldītā lata jārēķina, ka ieguvums ir vismaz desmitkārtīgs,» saka Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un viens no pirmā Mildronāta izgudrotājiem Ivars Kalviņš.
Viņš piebilst, ka viņam svarīgāk būtu jauno molekulu attīstīt pēc iespējas ātrāk, nevis pārdot pēc iespējas dārgāk. Meklējot izeju no naudas grūtībām un projekta iestrēgšanas, Organiskās sintēzes institūts gaida Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kā arī ir sācis sarunas ar potenciālajiem jaunā Mildronāta pircējiem. Starp tiem ir kompānijas no Bulgārijas un Šveices, arī investīciju fondi un vietējais zāļu ražotājs Grindeks, kas ražo Mildronāta sākotnējo versiju.
Grindeks valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis Latvijas Radio atzīst, ka ir ieinteresēts jaunajā molekulā un būtu tajā gatavs investēt. Konkrētu investīciju apjomu, ko uzņēmums būtu gatavs projektā ieguldīt, Romanovskis nenosauc, taču norāda, ka investējot pretī gribētu iegūt vismaz daļu molekulas īpašuma tiesības.
Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova iesaka, gaidot Eiropas finansējumu, izvērtēt institūta darbības prioritātes. Ja starp tām ir arī jaunā Mildronāta preparāta izstrāde, tad kaut no samazinātā finansējuma būtu jāturpina darbs pie tā. Tāpat ministrija iesaka institūtam gaidāmajās Eiropas Savienības fondu programmās atklātā konkursā kandidēt uz finansējumu.