Veselības aprūpei nepieciešamā papildu finansējuma avots varētu būt vienkāršākais risinājums – PVN paaugstināšana –, uzņēmēji to uzskata par nepareizu un bīstamu ceļu
Tāds ir Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdes rezultāts, iztaujājot a/s BDO Latvia partneri Jāni Zelmeni par nodokļu politiku Latvijā.
Vairāki DB aptaujātie atzinīgi vērtē deputātu vēlmi iztaujāt uzņēmēju un nodokļu ekspertu par esošo nodokļu sistēmu, jo īpaši tāpēc, ka pašlaik tapšanas stadijā ir jaunā nodokļu politikas stratēģija, kura būtu jāizstrādā līdz šā gada 1. aprīlim. Vēl gan nav iespējams prognozēt, kāda varētu būt šī stratēģija, jo interešu grupā ir atšķirīgi skatījumi uz daudzām fundamentālām nostādnēm. Tā kā Māra Kučinska valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts: «Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu», tas tiek uzskatīts kā savdabīgs indikators virzienā uz PVN paaugstināšanu, taču komplektā ar darbaspēka nodokļu (IIN un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas) samazināšanu.
«Tas būtu sitiens tieši tiem, kuriem ir vismazākais ienākumu līmenis,» uz Saeimas deputāta Gundara Daudzes jautājumu par iespēju veselības aprūpes finansējumu palielināt, izmantojot PVN pamatlikmes paaugstināšanu, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ideja par to, ka tas, kurš vairāk patērē (pērk), maksā vairāk tieši patēriņa nodokļos, nav nepareiza, taču Latvijas apstākļos aptuveni 300 tūkst. strādājošo mēneša ienākums ir minimālās algas vai vēl zemākā līmenī, tāpēc PVN paaugstināšana vissāpīgāk izjutīs tie, kas ir vismazāk aizsargāti. «Vai politiķi ir gatavi pirmsvēlēšanu laikā pieņemt lēmumu par PVN paaugstināšanu un «norakstīt» savu politisko karjeru?» retoriski jautā J. Zelmenis.
Visu rakstu PVN paaugstināšana arvien vilinoša, bet riskanta lasiet 2. februāra laikrakstā Dienas Bizness.