Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas komiteja savākusi ziedojumos vairāk nekā 170 miljonus ASV dolāru (165 miljonus eiro), kas ir rekordliela summa, vēsta ASV mediji.

Komitejai pietuvināta persona atklāja, ka savākti jau vairāk nekā 170 miljoni ASV dolāru, un sacīja, ka komiteja plāno savākt vairāk nekā 200 miljonus dolāru.

Komiteja vēl nav atklājusi, kā tieši plāno izlietot savāktos līdzekļus.

Biznesa korporācijas tradicionāli ir ziedojušas lielus līdzekļus ASV prezidentu inaugurācijām, izņemot 2009.gadu, kad Baraks Obama atteicās pieņemt uzņēmumu ziedojumus. Viņš mainīja savas domas pirms otrās inaugurācijas 2013.gadā.

Trampa inaugurācijas komitejas savāktā summa vairāk nekā divas reizes pārsniedz summu, kas tika saziedota līdzšinējā prezidenta Džo Baidena inaugurācijai pirms četriem gadiem, liecina Federālo vēlēšanu komisijas dati. Baidena inaugurācijas komiteja savāca gandrīz 62 miljonus ASV dolāru.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpās 8.jūlijā notika jaunievēlētā Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas ceremonija.

Pasākums izpelnījās pamatīgu ažiotāžu vēl krietnu laiku pirms bija sācies, jo ierobežotās vietas dēļ uz to nevarēja uzaicināt plašāku apmeklētāju loku, tāpēc daudzām personām tika izsūtīti vienai personai adresēti ielūgumi. Šī iemesla dēļ inaugurācijas ceremoniju atteicās apmeklēt, piemēram, Latvijas Nacionālās operas vadītājs Zigmārs Liepiņš.

E.Levita uzrunu inaugurācijas ceremonijā lasiet šeit!

Valsts prezidenta inaugurācijas ceremoniju un viesus skatiet galerijā!

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Trimdā dzīvojošais krievu uzņēmējs Boriss Berezovskis piedāvājis 16,7 miljonus ASV dolāru jebkuram, kurš arestētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņa inaugurācijas ceremonijā, vēsta telekanāls RT.

Izsludinot atlīdzību par V. Putina aizturēšanu, B. Berezovskis norādīja, ka viņš vēlētos, lai Krievijas politiķis nonāktu «godīgā un atklātā tiesas sēdē, līdzīgā kāds bijs Nirnbergas process». B. Berezovskis arī apsolījis šādā tiesas sēdē atbildēt par saviem darījumiem ar V. Putinu 1999. – 2000. gadā.

B. Berezovskis arī uzsver, ka ar inaugurāciju V. Putins sagrābis varu Krievijā un viņa trešais prezidentūras termiņš esot pretrunā ar valsts konstitūciju. Martā B. Berezovskis par V. Putina aizturēšanu bija izsludinājis 50 miljonu rubļu (aptuveni 870 tūkstoši latu) lielu atlīdzību, bet pašlaik šī summa ir pieaugusi jau vairāk nekā desmit reizies.

Donalds Tramps pirmdien Kapitolijā devis zvērestu, stājoties amatā kā 47.ASV prezidents.

Zvēresta ceremonijā viņš izmantoja no mātes pārmantoto Bībeli.

Savā inaugurācijas runā Tramps paziņoja, ka "sācies Amerikas zelta laikmets". No šīs dienas "mūsu valsts uzplauks un atkal tiks cienīta visā pasaulē" norādīja jaunais prezidents.

Viņš nosodīja sava priekšteča Džo Baidena "radikālo un korumpēto" administrāciju, piebilstot, ka ASV pagrimums ir beidzies.

"Daudzus gadus radikālā un korumpētā valsts vadība uz mūsu pilsoņu rēķina ir iedzīvojies varā un bagātībā, kamēr mūsu sabiedrības pīlāri tikuši gāzti un nebija vairs šķietami glābjami," norādīja jaunais ASV līderis.

"Mana ievēlēšana ir pilnvarojums pilnīgi un galīgi pavērst pretējā virzienā briesmīgo nodevību un visas šīs notikušās daudzās nodevības un atdot ļaudīm ticību, viņu bagātību, viņu demokrātiju un patiesu brīvību," uzsvēra Tramps.

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Pieci pasaules bagātākie cilvēki, kas 20.janvārī bija klāt ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijā, kopš tās ir zaudējuši 209 miljardus ASV dolāru akciju tirgu krituma dēļ, pirmdien ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Vislielākos zaudējumus 145 miljardu dolāru apmērā cietis miljardieris Īlons Masks, sarūkot viņa elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Inc." akcijas cenai.

Trampa inaugurāciju apmeklējušie miljardieri, tai skaitā Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs, līdz 20.janvārim bija kļuvuši vēl bagātāki, kāpjot viņu uzņēmumu akciju cenām biržā.

Tomēr nākamo septiņu nedēļu laikā šie miljardieri zaudēja 209 miljardus dolāru, bet Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par gandrīz 7%.

Periods starp Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās un viņa inaugurāciju bija labvēlīgs pasaules bagātākajiem cilvēkiem, jo Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" bija pieaudzis, sasniedzot vairākus vēsturiskus maksimumus. Investori pievērsās akciju un kriptovalūtu tirgiem, paredzot, ka Trampa politika būs izdevīga uzņēmējdarbībai.

Mēdz teikt, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. ASV līderis par eiropieti uzēsties, izskatās, negrib

ASV jaunā prezidenta inaugurācijas balles proviantā nebija ne letiņu skābēto kāpostiņu, ne leišu pildītā cūkas kuņģa un droši vien pat ne beļģu miestiņa (varētu pastrīdēties par Briseles kāpostu piederību kādai nācijai, ņemot vērā, ka tie minēti oficiālajā inaugurācijas maltītes ēdienkartē), nebija arī francūžu varžu ķepiņu vai vācu pipardesiņu. No Eiropas pāri okeānam raugoties, Trampa triumfa galds nepārprotami bija klāts defektīvi, jo no vecā kontinenta labumiem tur nebija ne smakas. Donalds Tramps pat nedabūja satauķēt pirkstus ar mūsu šprotēm. Nedabūja, jo negribēja. Vēl trakāk – pirms pāris mēnešiem viņš sociālajos tīklos demonstrēja savu amerikāņa smaidu privātajā lidmašīnā, ar sudraba galda piederumiem knakstoties ap bezformīgu kotleti, kas izķeksēta no blakus stāvošā Kentucky Fried Chicken plastmasas spaiņa, kas turklāt uzstutēts uz laikrakstu čupiņas, tādējādi uzskatāmi demonstrējot ne tikai lojalitāti Amerikas ātrās ēdināšanas un dzīvošanas kultūrai, bet arī norādot uz žurnālistikas vietu pasaules ietekmīgākās valsts līdera vērtību skalā. Internetā atrodamā inaugurācijas lenča ēdienkarte liecina, ka galdi lūzuši no aizokeāna labumiem (no mūsu puses raugoties), sākot ar Amerikas zemes briedinātiem zemesriekstiem un beidzot ar vietējiem Virdžīnijas gaļas lopu sulīgākajiem gabaliem.

Jaunās sankciju paketes ietvaros, kas Krievijai piemērota par tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Marijai Voroncovai un Jekaterinai Tihonovai, piektdien pavēstījušas divas ES amatpersonas.

Putina meitas iekļautas atjaunotajā fizisko personu sarakstā, kam iesaldēti aktīvi un aizliegta ceļošana.

Līdzīgus pasākumus pirms divām dienām noteica ASV.

ES nolēmusi noteikt piekto sankciju paketi saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, parādoties liecībām par Krievijas karaspēka zvērībām okupētajā Kijivas apgabalā, arī mierīgo iedzīvotāju spīdzināšanu un masveida slepkavībām.

Līdzās sankcijām fiziskajām personām ES arī apstiprinājusi ogļu importa embargo.

Tās ir pirmās sankcijas, kas Putina sāktā kara dēļ vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas industriju un atbilstoši aplēsēm ir vērta četrus miljardus eiro gadā, norādījusi ES prezidentūra.

Vašingtonā pirmdien notiks Donalda Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē". Trampa runas beigās uz skatuvas uznāca grupa "Village People" un nodziedāja savu dziesmu "YMCA", kas kļuvusi par Trampa kampaņas neoficiālo himnu, bet Tramps dziedāja un dejoja līdzi.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Pirms inaugurācijas pirmdien Tramps, ievērojot tradīcijas, piedalīsies lūgšanu dievkalpojumā Svētā Jāņa episkopālajā baznīcā, bet pēc tam dosies uz Balto namu, lai dzertu tēju kopā ar aizejošo prezidentu Džo Baidenu. Gaidāms, ka tējas dzeršanā piedalīsies arī Trampa un Baidena kundzes.

Aukstā laika dēļ zvēresta došanas ceremonija un prezidenta inaugurācijas runa notiks Kapitolija telpās, nevis, kā ierasts, uz Kapitolija kāpnēm. Pēc meteorologu prognozēm, pirmdien Trampa zvēresta došanas laikā temperatūra Vašingtonā būs aptuveni mīnus septiņi grādi pēc Celsija, taču salu pastiprinās vējš.

Trampa atbalstītāji ceremoniju varēs vērot uz ekrāniem arēnā "Capital One Arena" ar 20 000 skatītāju vietām, tomēr uz brīvdabas inaugurācijas ceremoniju vietas bija rezervētas vairāk nekā 250 000 cilvēku.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Gaidāms, ka Tramps pirmajā dienā vai dienās pēc stāšanās amatā parakstīs virkni rīkojumu, kas balstīti viņa kampaņas solījumos. Tie ietver stingrāku imigrācijas politiku, tostarp nelegālo imigrantu deportācijas, kā arī izmaiņas enerģētikas un vides politikā. Paredzams arī, ka viņš apžēlos notiesātos par piedalīšanos 2021.gada 6.janvāra notikumos, kad Trampa atbalstītāji iebruka Kapitolijā.

Jau ziņots, ka republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Krievijas prezidentūras jaunās sešgades ekonomiskais plāns ir rakstīts kā ar dakšām ūdenī

Krievijas jaunās valdības veidošanās prezidenta Vladimira Putina prezidentūras nule sāktajai sešgadei notiek feļetonam tuvos apstākļos, jo liela daļa no prezidenta uzstādījumiem ir tāli no reālistiski piepildāmiem mērķiem «uz vietām».

Nereālas investīcijas

Pirmais V. Putina parakstītais dokuments pēc inaugurācijas bija par nacionālajiem mērķiem un attīstības stratēģiskajiem uzdevumiem, nosakot zinātniski tehnisko un sociālekonomiskās attīstības izrāvienu. Sasniedzamo V. Putins apkopo deviņos punktos, no kuriem lielākā daļa ir skaidri neizpildāma, jo prasītu nereāli apjomīgas investīcijas un Krievijai neraksturīgu ekonomiskās politikas mērķtiecību.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pirmdien paziņojusi par ASV nodomu otro reizi izstāties no Parīzes klimata nolīguma.

Tramps savā inaugurācijas runā arī paziņoja, ka tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis, kas ļaus krasi palielināt naftas un dabasgāzes ieguvi, radikāli novēršoties no Baidena administrācijas piekoptā kursa, kura mērķis bija mazināt klimata izmaiņas.

"Inflācijas krīzi izsauca masīvs pārtēriņš un enerģijas cenu eskalācija, un tāpēc es šodien arī izsludināšu nacionālo ārkārtējo situāciju. Mēs pumpēsim, mazulīt, pumpēsim!" pavēstīja jaunais prezidents.

"Mēs atkal kļūsim par bagātu nāciju, un to palīdzēs panākt šķidrais zelts zem mūsu kājām," viņš piebilda.

"Prezidents Tramps izstāsies no Parīzes klimata nolīguma," neilgi pēc Trampa stāšanās amatā pavēstīja Baltais nams, neminot konkrētu datumu. Lai izstātos no vienošanās, nepieciešams gads pēc oficiāla paziņojuma iesniegšanas ANO.

Sociālo mediju platformu "Facebook" un "Instagram" māteskompānija "Meta" ceturtdien paziņoja, ka ir ziedojusi vienu miljonu ASV dolāru jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas fondam.

Ziedojums veikts dažas nedēļas pēc tam, kad "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs privāti tikās ar Trampu viņa Floridas īpašumā "Mar-a-Lago".

Par šo ziedojumu vispirms ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal". "Meta" preses sekretārs ceturtdien apstiprināja šo ziņu.

Stīvens Millers, kuru Tramps izraudzījies par Baltā nama kancelejas vadītāja vietnieku, ir sacījis, ka Zakerbergs tāpat kā citi biznesa līderi grib atbalstīt Trampa ekonomiskos plānus. "Meta" vadītājs pēc sliktām attiecībām ar Trampu tagad cenšas mainīt to, kā labējās aprindas uztver viņa uzņēmumu.

Tramps tika padzīts no "Facebook" pēc viņa piekritēju uzbrukuma ASV Kapitolijam 2021.gada 6.janvārī. Kompānija atjaunoja viņa kontu 2023.gada sākumā.

ASV akciju cenas pieauga dienu pirms ievēlētā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijas, investoriem apsverot viņa plānus ASV ekonomikas atveseļošanai, bet Eiropas akciju cenas kritās, turpinoties Covid-19 pandēmijai.

Ziņu ciklā Ņujorkas akciju tirgus dalībniekiem dominēja ASV Senāta sēde Baidena nominētās finanšu ministres Dženetas Jelenas apstiprināšanai, kurā viņa atbildēja uz senatoru jautājumiem par jaunās administrācijas ierosinātu ekonomikas stimulu paketi 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā.

Kāpums Volstrītā atspoguļo "tirgus agrīnu piekrišanu Baidena politikas darba kārtībai" dienu pirms viņa administrācijas darba sākuma, sacīja "Axi" galvenais globālā tirgus stratēģis Stīvens Iniss.

Naftas cenas pieauga optimismā par globālās ekonomikas atveseļošanos un vakcināciju pret Covid-19, bet ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Laužot tradīciju un izvairoties no sava pēcteča Džo Baidena inaugurācijas, Līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien beidzamo reizi atstājis Balto namu, ar helikopteru dodoties uz tuvējo militāro bāzi, no kurienes viņš paredzējis lidot uz Floridu.

74 gadus vecais Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa iekāpa prezidenta helikopterā "Marine One", lai dotos uz netālu esošo Endrū aviobāzi, kur viņus gaida prezidenta lidmašīna "Air Force One".

Īsā uzrunā žurnālistiem Tramps atzina, ka Baltajā namā aizvadītais laiks bijuši "četri aizraujoši gadi" un "pagodinājums visam mūžam".

"Vēlos tikai pateikt uzredzēšanos," piebilda prezidents.

Ar garāku atvadu runu viņš uzstājās pēc ierašanās Endrū bāzē.

"Būt par jūsu prezidentu man bija lielākais gods un privilēģija," paziņoja Tramps. "Vēlu jaunajai administrācijai lielu veiksmi un lielus panākumus. Manuprāt, viņiem būs lieli panākumi. Viņiem ir pamats, lai paveiktu kaut ko patiesi iespaidīgu."

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.

Senajā Olimpijā ceturtdien svinīgā ceremonijā tika iedegta Riodežaneiro XXXI Vasaras olimpisko spēļu uguns.

Jau tradicionāli olimpiskās uguns iedegšana notika teatralizētā ceremonijā antīkā Olimpijas stadiona drupās, kur 776.gadā pirms mūsu ēras pirmoreiz notika olimpiskās spēles. Uguns tika iedegta no saules stariem ar paraboliska spoguļa palīdzību.

Ceremonijā piedalījās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs, kurš uzsvēra, ka Riodežaneiro spēles notiks, par spīti tam, ka pasauli ir satricinājušas dažādas krīzes. «Šīs olimpiskās spēles būs cerību vēstījums nemierīgajā laikā, un olimpiskā uguns nesīs šo vēstījumu visos Brazīlijas stūros un visā pasaulē,» sacīja SOK vadītājs.

Pēc uguns iedegšanas ceremonijas sākās olimpiskās lāpas stafete, kura vispirms virzīsies pa Grieķijas reģioniem, savukārt Riodežaneiro olimpisko spēļu rīkotājiem uguns tiks nodota 27.aprīlī svinīgā ceremonijā Panathenaic stadionā Atēnās, kur 1896.gadā notika pirmās modernās olimpiskās spēles.

Nākamgad Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija notiks Rīgā, lēmusi Eiropas Kinoakadēmija (European Film Academy).

Par Eiropas Oskaru dēvētā ceremonija pulcē ap pusotru tūkstoti pasaules līmeņa kino profesionāļu un tajā tiek apbalvoti Eiropas kino sasniegumi un personības.

Katru otro gadu Eiropas kino balvas pasniegšanas ceremonija notiek Berlīnē, bet citos gados norises vieta tiek izvēlēta citur. Balvas pasniegšanas ceremonijas rīkotājus izvēlēties Rīgu ieinteresējis Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss, norāda nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji.

Rīgā ceremonija plānota 2014. gada 13.decembrī Latvijas Nacionālajā operā, un tas būs viens no Eiropas kultūras galvaspilsētas gada notikumiem.

Eiropas Kinoakadēmija katru gadu piešķir balvas 17 nominācijās, tostarp Eiropas filma, Eiropas režisors, Eiropas aktieris un Eiropas aktrise. Lielu mediju un skatītāju uzmanību piesaista balva par mūža ieguldījumu, ko līdz šim saņēmuši tādas kino personības kā Šons Konerijs, Helēna Mirena, Romāns Polaņskis u.c.

Par Krievijas prezidenta pārvēlēšanu šaubu nav, bet ir paredzamas ekonomiskas grūtības impērisko ambīciju uzturēšanā

Svētdien gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās nav šaubu par Vladimira Putina palikšanu valsts augstākajā amatā uz ceturto prezidentūras termiņu. Ne tik droši ir ar V. Putina turpmāko ambīciju īstenošanu, ko kavē stagnējošā ekonomika.

Krievija pret pasauli

Elektorāta aptaujas norāda uz apmēram 70% balsotāju atbalstu V. Putinam, un Krievijas eksperti to saista galvenokārt ar prezidenta spēju pašmāju publikas acīs stiprināt Krievijas kā pasaulē nozīmīgas spēlētājas tēlu. Par labu nāk arī ekonomikas līdzsvarošanās pēc piedzīvotā naftas cenas un rubļa vērtības krituma, kā arī Rietumu sankcijām pēc Krimas aneksijas 2014. gadā.

Prezidenta vēlēšanas notiks tieši ceturtajā gadadienā kopš Krimas pievienošanas Krievijas Federācijai, un Krievijas sabiedrības atbalsts notikušajai aneksijai šai laikā ir pieaudzis. Socioloģisko pētījumu centra Levada socioloģe Natālija Zorkaja laikrakstam Vedomosti komentē, ka tas ir fons arī elektorāta mobilizācijai ap V. Putina kandidatūru.

Villu un zemi pašā jūras krastā par 3,9 miljoniem eiro Jūrmalā nopirkusi Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner-Usmanova un viņas dēls Antons, svētdien, 21. septembrī, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Krievijas miljardieris A. Usmanovs atklāti slavē prezidenta V. Putina režīmu un ir viens no V. Putina cilvēkiem. Uzticību Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.

A. Usmanovu ģimenes īpašumam Jūrmalā apkārt apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai ir nepilni 100 metri. Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno šeit ievākties.

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Krievijas Federācijas nākamā prezidenta amata kandidāts Vladimirs Putins savā priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītī iedrošina valsts iedzīvotājus, kuri pirmo reizi dosies piedalīsies vēlēšanās, balsot par viņu.

Video rullītī redzama jauna sieviete, kura devusies pie zīlnieces uzzināt savu likteni. Zīlniece, izliekot kārtis, atklāj viņai prezidenta kandidāta Putina attēlu uz vienas no tām un norāda sievietei, ka viņas «pirmā reize» būs Putins.

Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis portālā YouTube jau sasniedzis vairāk nekā 400 tūkstošus skatījumu.

Tikmēr cits Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis, kurā redzams Krievijas mūziķis, aktieris un arī uzņēmējs Nikolajs Fomenko, paužot atbalstu Putinam, portālā YouTube sasniedzis vairāk nekā miljons skatījumu.