ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu ASV dolāru apmērā, un tehnoloģiju uzņēmumu akcijas pēc šī paziņojuma pieauga.

Baidens savā runā Pitsburgas pilsētā solīja, ka šī infrastruktūras attīstības programma radīs miljoniem darbavietu, atdzīvinās ekonomiku un palīdzēs ASV konkurēt ar Ķīnu.

"Tā ir lielākā investīcija amerikāņu darbavietās kopš Otrā pasaules kara. Tā radīs miljoniem darbavietu, labi apmaksātu darbavietu. Tā audzēs ekonomiku, padarīs mūs konkurētspējīgākus pasaulē, veicinās mūsu nacionālās drošības intereses un noliks mūs tādā pozīcijā, lai mēs nākamajos gados uzvarētu globālā konkurencē ar Ķīnu," sacīja Baidens.

Viņš sacīja, ka ASV "nevar kavēties ne minūti", lai atjaunotu savu infrastruktūru.

Baidens savā runā uzstāja, ka viņam nav "nekā pret miljonāriem un miljardieriem", pēc ziņām, ka viņš iecerējis finansēt šo plānu, paceļot uzņēmumu ienākuma nodokli no 21% līdz 28% un paaugstinot nodokļus turīgajiem amerikāņiem.

Džo Baidens trešdien devis amata zvērestu, kļūstot par 46.Savienoto valstu prezidentu.

Ceremoniju vadīja Augstākās tiesas tiesnesis Džons Robertss.

Savā pirmajā runā prezidenta statusā Baidens uzsvēra, ka "demokrātija ir uzvarējusi" un ka, neskatoties uz uzbrukumu Kapitolijam, kuru pirms divām nedēļām sarīkoja līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, varas nodošana notikusi mierīgi.

"Šī ir Amerikas diena. Šī ir demokrātijas diena. Vēstures un cerību, atjaunotnes un apņēmības diena," norādīja jaunais Baltā nama saimnieks.

Lai gan esam "tik tālu nonākuši, mums vēl tālu ejams," piebilda Baidens.

Viņš atgādināja, ka valsts piedzīvo "sarežģītus" laikus un ka tai jāpārvar gan Covid-19 pandēmija, gan ekonomikas lejupslīde.

Problēmu pārvarēšanai būs nepieciešams "daudz vairāk par vārdiem, tas prasīs vinetveramāko no visām lietām demokrātijā - vienotību", norādīja ASV jaunais prezidents.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien savā runā par valsts stāvokli nosauca Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par diktatoru un brīdināja Krievijas oligarhus, ka viņš vērsīsies pret viņu jahtām un privātajām lidmašīnām.

Baidens teica runu laikā, kad Krievija bombardē Ukrainu, mēģinot apspiest tās pretošanos.

"Krievijas diktatoram, kurš iebrūk ārvalstīs, ir izmaksas visā pasaulē," Baidens sacīja ASV likumdevējiem, solot "robustu rīcību, lai nodrošinātu, ka mūsu sankciju sāpes ir vērstas pret Krievijas ekonomiku".

Baidens bija plānojis savā runā palielīties ar savas politikas panākumiem, apspriest to, kā ASV ir panākušas lūzumu Covid-19 pandēmijā, un ieskicēt, ko viņš grib panākt tuvākajos mēnešos.

Šīs viņa ieceres tomēr aizēnoja Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ir viena no nozīmīgākajām ģeopolitiskajām krīzēm kopš Aukstā kara beigām.

Baidena runas sākumā ASV Kongresa locekļi ar stāvovācijām sveica ukraiņu tautu, kad ASV prezidents pauda solidaritāti ar Ukrainu.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien lūdza Kongresu apstiprināt vēl 33 miljardus dolāru militārai, ekonomiskai un humānai palīdzībai Ukrainai nākamajiem pieciem mēnešiem.

Pakete ietver vairāk nekā 20 miljardus dolāru militārajai palīdzībai, 8,5 miljardus dolāru ekonomiskajai palīdzībai un trīs miljardus dolāru humānajai palīdzībai.

Baidens sacīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Kongress pēc iespējas ātrāk apstiprinātu viņa ierosināto papildu finansējumu.

Baidens norādīja, ka Ukrainas atbalstīšana "nav lēta", bet ASV nevar "stāvēt malā".

Viņš arī paziņoja, ka ASV neuzbrūk Krievijai, bet gan palīdz Ukrainai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Pēc Baidena teiktā, ASV ir jau piegādājušas desmit ieroču sistēmas bruņutehnikas iznīcināšanai uz katru Krievijas iesūtīto tanku.

"Putins tieši tāpat kā izdarīja izvēli sākt šo brutālo iebrukumu, viņš var izdarīt izvēli to izbeigt," sacīja Baidens. "Krievija ir agresors, un pasaulei ir jāsauc Krievija pie atbildības."

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība.

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

Turpinot piemērot Maskavai sankcijas par iebrukumu Ukrainā, ASV un sabiedrotie tirdzniecībā ar Krieviju atteiksies no vislielākās labvēlības režīma, piektdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

"ASV un mūsu sabiedrotie un partneri turpina sadarboties, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un vēl vairāk izolētu Krieviju globālajā arēnā," paziņoja Baidens. ASV šo soli spērusi kopā ar NATO sabiedrotajiem, G7 valstīm un Eiropas Savienību (ES).

Baidens arī paziņoja par aizliegumu piegādāt Krievijai ASV dolāra banknotes.

Baltā namā publiskotā informācija liecina, ka aizliegts ASV dolāru banknošu eksports, reeksports, pārdošana vai piegāde tieši vai netieši no ASV vai ASV personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas, Krievijas Federācijas valdībai vai jebkurai personai, kas atrodas Krievijas Federācijā.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās izšķirsies vai Baltā nama saimnieka godu saglabās republikāņu pārstāvis Donalds Tramps, vai arī viņu nomainīs demokrātu izvirzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens.

Tomēr, kampaņai beidzoties, tā arī nav skaidrs, kad kļūs zināmi galīgie vēlēšanu rezultāti, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ krasi pieaugušo balsošanu pa pastu, kā arī iespējamo rezultātu apstrīdēšanu tiesā.

Gan šie faktori, gan nepieredzētā ASV sabiedrības polarizācija radījusi bažas arī par iespējamajiem nemieriem.

Kamēr neparasti asās debates novedušas pie šķelšanās pat atsevišķu ģimenes locekļu starpā, dažviet veikalnieki jau steidz aizklāt skatlogus ar dēļu vairogiem.

Apliecinājums tam, cik lielas emocijas šoreiz raisījušas vēlēšanas, kā arī, iespējams, tam, cik lielā mērā amerikāņus ir iebiedējusi pandēmija, iepriekšējā balsošanā šogad gan pa pastu, gan iecirkņos nobalsojuši vairāk nekā 93 miljoni vēlētāju.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi.

Baidens arī pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

"Mēs ieviešam sankcijas pret Krievijas valsts parādu. tas nozīmē, ka mēs atgriežam Krievijas valdību no Rietumu finansējuma," uzsvēra Baidens. "Tā vairs nevarēs saņemt naudu no Rietumiem un nevarēs tirgot savas jaunās obligācijas mūsu tirgū, nedz arī Eiropas tirgū."

ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.

Tomēr Vašingtonas reakcija uz Krievijas darbībām, šķiet, nav tik tālejoša, kā tika sagaidīts.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien pirmoreiz uzlika veto Kongresa pieņemtam likumprojektam, kas paredzēja aizliegt pensiju fondiem ņemt vērā progresīvus principus savos lēmumos par investīcijām.

Republikāņu ierosinātais likumprojekts būtu atcēlis Nodarbinātības ministrijas noteikumu, kas ļauj pensiju fondu pārvaldniekiem ņemt vērā vides, sociālos un pārvaldības (ESG) faktorus savu lēmumu pieņemšanā.

80 gadus vecais Baidens atteicās parakstīt šo likumprojektu, apgalvojot, ka tas apdraud senioru ietaupījumus, "padarot riska faktoru ņemšanu vērā par nelikumīgu".

"Jūsu plānu pārvaldniekam jābūt spējīgam aizsargāt jūsu sūri grūti nopelnītos ietaupījumus - neatkarīgi no tā, vai kongresmenei Mārdžorijai Teilorei Grīnai tas patīk vai ne," sacīja Baidens, pieminot republikāņu galēji labējā spārna pārstāvi.

Republikāņi, kas uzskata tā sauktos ESG faktorus par politisku iejaukšanos, izmantoja savu nelielo vairākumu Pārstāvju palātā, lai panāktu šī likumprojekta pieņemšanu.

ASV prezidents Džo Baidens svētdien paziņoja, ka izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā.

Paziņojumu Baidens publicējis sociālajā platformā "X".

"Man ir bijis vislielākais gods manā dzīvē kalpot jums prezidenta amatā," vēstulē atzina 81 gadu vecais demokrāts.

"Kaut arī tas bija mans nodoms cīnīties par pārvēlēšanu, es uzskatu, ka tas ir manas partijas un valsts labākajās interesēs - izstāties [no vēlēšanu cīņas] un koncentrēties tikai un vienīgi uz manu prezidenta pienākumu pildīšanu termiņa atlikušajā daļā," paziņoja Baidens.

Prezidents norādīja, ka "plašāk par savu lēmumu runās ar tautu vēlāk šajā nedēļā".

Demokrātu partija tagad nonākusi jaunā un visai sarežģītā situācijā, un tai ir jāizraugās jauns kandidāts novembrī gaidāmajām vēlēšanām.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā.

Vienlaikus Baidens norādīja, ka SVB glābšanas gadījumā nodokļu maksātāju nauda netiks izmantota.

Lai arī valdība nodrošina, ka SVB noguldītāji spēs atgūt savus līdzekļus, "nodokļu maksātājiem nebūs jāuzņemas nekādi zaudējumi. Nepieciešamā nauda tiks iegūta no nodevām, ko bankas iemaksā noguldījumu apdrošināšanas sistēmā," skaidroja Baidens.

Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Ķīna savu augošo ekonomikas problēmu dēļ ir bumba ar laika degli, ceturtdien sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Ķīna daudzējādā ziņā ir bumba ar laika degli," līdzekļu vākšanas pasākumā Jūtas štatā sacīja prezidents.

Baidens norādīja uz valsts augsto bezdarba līmeni un darbaspēka novecošanos.

"Ķīnai ir nepatikšanas," sacīja Baidens.

"Kad sliktiem cilvēkiem ir problēmas, viņi dara sliktas lietas," norādīja prezidents.

Baidens jūnijā aizvainoja Pekinu, Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu dēvējot par diktatoru. Ķīnas Ārlietu ministrija to raksturoja kā provokāciju.

Ceturtdien Baidens uzstāja, ka viņš tiecas pēc "racionālām attiecībām ar Ķīnu".

"Es negribu Ķīnu sāpināt, bet es vēroju," sacīja prezidents.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien vizītē Kijivā paziņoja par jaunu Savienoto Valstu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu dolāru vērtībā.

"Paketē paredzēta munīcija HIMARS un haubicēm, vairāk prettanku sistēmu "Javelin", gaisa telpas novērošanas sistēmas, lai aizsargātu ukraiņu tautu pret bombardēšanu," žurnālistiem sacīja ASV prezidents, kurš Marijas pilī tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Baidens teica, ka kopā ar sabiedrotajiem "mēs esam apņēmušies piegādāt gandrīz 700 tanku, tūkstošiem bruņutransportieru, 1000 artilērijas sistēmu, vairāk nekā divus miljonus kārtu artilērijas munīcijas, vairāk nekā 50 modernu raķešu palaišanas iekārtu, pretkuģu un pretgaisa aizsardzības sistēmas, tas viss, lai aizstāvētu Ukrainu. Un tas neskaitot vēl pusmiljardu dolāru [ASV militārās palīdzības], par ko paziņots šodien".

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

ASV akciju cena kopš šā gada sākuma palielināsies par 4,2%. Pašas janvāra beigas finanšu tirgos izvērtās trauksmainas, lai gan kopš tā laika fondu tirgi atkal atgriezušies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

Šajā pašā laikā finanšu tirgus eksperti brīdina, ka akcijas nebūt vairs nav lētas un īsti nav palikusi "telpa" arī kādiem sarūgtinājumiem, ja optimistiskās gaidas gluži nepiepildās.

"Runājot par notikumiem, kam bijusi pozitīva ietekme uz akciju tirgiem, īpaši jāizceļ pašreizējā politiskā situācija ASV un plānotie jaunie fiskālie stimuli. Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad ASV Kongresā tika apstiprināta iepriekšējā fiskālo stimulu paka 900 miljardu ASV dolāru apmērā, Džo Baidens 14. janvārī paziņoja, ka ierosinās likumprojektu par vēl apjomīgākiem stimuliem 1,9 triljonu dolāru apmērā, ieskaitot krietni lielāku atbalstu iedzīvotājiem (čeks par 1400 ASV dolāriem pretstatā 600 ASV dolāriem, ko amerikāņi saņēma gada sākumā). Vērotājam no malas šāda šķiešanās ar valsts budžeta naudu varētu šķist visnotaļ bezatbildīga rīcība, jo tādējādi jau tāpat rekordaugstais ASV budžeta deficīts kļūs vēl lielāks. Iedziļinoties situācijā, tomēr kļūst skaidrs, ka pašreizējos apstākļos valsts izdevumu palielināšana diemžēl ir vienīgais variants, kā paglābt ASV un līdz ar to arī lielā mērā visas pasaules ekonomiku no ieslīgšanas atkārtotā recesijā. Bez valdības atbalsta daudzi uzņēmumi jau būtu bankrotējuši vai pārtraukuši darbību ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ, un patēriņš arī būtu dramatiski sarucis, jo bezdarbniekiem un uzņēmumu īpašniekiem būtiski samazinātos pieejamie līdzekļi," vienu no galvenajiem kāpuma iemesliem finanšu tirgos izskaidro "Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par militāro palīdzību Ukrainai vēl teju trīs miljardu dolāru vērtībā.

Par šo palīdzību pavēstīts Ukrainas Neatkarības dienā, kad arī aprit pusgads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma.

"Esmu lepns paziņot par mūsu līdz šim lielāko drošības palīdzību: aptuveni 2,98 miljardi dolāru ieroču un aprīkojuma, kas tiks sniegts ar Ukrainas drošības palīdzības iniciatīvu," teikts Baidena paziņojumā. "Tas ļaus Ukrainai iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērijas sistēmas un munīciju, pretdronu sistēmas un radarus, lai nodrošinātu, ka tā var turpināt sevi aizsargāt ilgtermiņā."

Līdzekļus var izmantot tūlītējām kara izmaksām, tostarp piegāžu un ieroču iegādei, un tie ir atsevišķi no Prezidenta izņemšanas pilnvarām (PDA), saskaņā ar kurām Baidens var dot rīkojumu par ieroču un munīcijas nodošanu Ukrainas spēkiem no esošajiem ASV militārajiem krājumiem.

Ja ASV saglabātu atturīgu nostāju Krievijas un Ukrainas karā un nesniegtu palīdzību Kijivai, Eiropā būtu haoss, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruktu arī citās valstīs, intervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" (AP) sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Es esmu ASV prezidents. Runa nav par manu politisko izdzīvošanu. Runa ir par to, kas ir vislabākais šai valstij. Bez jokiem. Kas notiks, ja lielākais spēks, NATO, pievērs acis uz Krievijas agresiju un to, ka vairāk nekā 100 000 karavīru pāriet pāri robežai, (..) lai okupētu un iznīcinātu veselas tautas kultūru. Kas notiktu tad? Ko mēs darītu tad?" vaicāja prezidents.

"Baildos, ka pēc tam mēs Eiropā redzētu haosu. Mēs redzētu iespēju, ka viņi (Krievijas karaspēks) turpina virzīties tālāk. Mēs jau redzējām, ko viņi dara Baltkrievijā. Kas notiktu apkārtējās valstīs? Skatītos, kas notiktu Polijā un Čehijā, un visās NATO dalībvalstīs? (..) Ko padomātu Ķīna par Taivānu, ko Ziemeļkoreja padomātu par kodolieročiem," skaidroja prezidents.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi divu lielāko AS DelfinGroup akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – iesniegtos prospektus par daļu sev piederošo akciju pārdošanu, izsakot publiskos piedāvājumus.

Tādējādi visiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs iespēja iegādāties līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju. Publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju.

Akcijas cena biržā šobrīd (20. septembrī uz Nasdaq Riga biržas akciju tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdi) ir 1,516 eiro. Tāpat, vadoties pēc Nasdaq Riga datiem, akcijas apjoma vidējā svērtā cena no 2022. gada 12. jūlija līdz 2022. gada 12. septembrim ir bijusi 1,485 eiro. Savukārt, publisko piedāvājumu ietvaros akcijas tiks piedāvātas par 1,44 eiro, tādējādi, saskaņā ar ierasto tirgus praksi šādiem darījumiem, piedāvājot atlaidi no akcijas vidējās svērtās cenas.

Lielākā daļa līdzekļu pārvaldīšanas industrijas nu sliecas domāt, ka novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens.

Proti, aptaujas veicēja "Survation" apkopotie rezultāti liecina, ka 60% no investīciju profesionāļiem septembrī pauduši uzskatu, ka minētajā balsojumā laurus plūks tieši Dž. Baidens, ziņo "Financial Times". Pieejamā informācija liecina, ka šajā gadījumā aptaujā piedalījies 91 investors, kas kopumā pārvalda līdzekļus aptuveni trīs triljonu ASV dolāru apmērā.

Pamata pieņēmums ir, ka Dž. Baidena uzvara akciju tirgiem būs ne pārāk laba. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem. Tāpat "Baidena laiki" varētu nozīmēt arī vājāku dolāru, lai gan šajā ziņā paredzējumi ir pietiekami dažādi. Savukārt, Donalda Trampa uzvara biežāk tiek sasaistīta ar dolāra cenas pieaugumu - spekulācijas ir, ka viņš, savukārt, savā otrajā termiņā var īstenot biznesa videi draudzīgāku politiku un turpināt deregulāciju.

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Šogad pasaules lielākajos akciju tirgos kāda īpaša gravitācija vērojama nav. Piemēram, ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība nupat pāršāvusies pāri 4,5 tūkst punktu atzīmei, kas reizē arī nozīmē, ka kopš šā gada sākuma ASV lielāko uzņēmumu akciju cena, ja vērtē to kopumu, pieaugusi jau vairāk nekā par 20%.

Tik pārliecinošs akciju cenu pieaugums varētu likties mulsinošs laikā, kad neskaidrība par pasaules ekonomiku joprojām ir ļoti liela. To audzējusi, piemēram, lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanās, kur atsevišķi ekonomikas dati jau tagad liek domāt, ka varenais nesenais ekonomikas izrāviens varētu vismaz nedaudz rimties. Tāpat jāņem vērā, ka pēc gandrīz nepārtraukta kāpuma akcijas nav lētas un var spekulēt, ka to novērtējumi ieceno pamatā visai saulaina scenārija materializēšanos pasaules ekonomikā un kompāniju peļņas un ieņēmumu atskaitēs.

Prognozes un inflācija

Kopumā šādos laikos izteikt aplēses par nākotni nav pateicīgs darbs. Tomēr dažkārt tas tiek darīts tāpat. Piemēram, Reuters veiktajā 40 vērtspapīru tirgus stratēģu augusta beigu aptaujā paustā prognozē liecina, ka minētais ASV Standard & Poor's 500 indekss šo gadu noslēgs pie 4,5 tūkst punktu atzīmes (tā ir aptaujas rezultātu mediāna) – tātad turpat, kur šī indeksa vērtība atrodas jau šobrīd.