«Uzskatu, ka viņas [sievietes - red.] sajauc spēles laukumu biznesā. Jo līdz ar sievieti biznesā un valsts pārvaldē ienāk fiksācija nevis uz objektīvo, bet uz subjektīvo,» intervijā portālam monday.lv norāda psihoterapeits Viesturs Rudzītis, pēc kura domām, sieveitei biznesā nav vietas.
«Provokatīvā psihoterapeita Viestura Rudzīša domas vienā auditorijas daļā spēj radīt sajūsmu, citus pamatīgi nokaitināt. Viņam ir savs veids, kā skatīties uz šo pasauli un sievietes lomu tajā – varbūt neparasts, bet konsekvents, kurā vērts ieklausīties arī tad, ja viņam galīgi nepiekrītam,» teikts intervijas ievadā.
Tālāk lasāms fragments no intervijas.
Tā ir realitāte – aizvien vairāk sieviešu iet biznesā. Kā jūs to vērtējat?
Līdz ar sievieti vienmēr ienāk attiecības – viņa uz tām ir orientēta, jo arhetipiski nāk no mājas – no tradicionālas sieviešu pasaules, kurā jābūt kaut kādai hierarhiskai kārtībai, kuras rezultātā izvirzās viena no sievietēm kā Lielā Māte. Tad pārējās saskaņo uzvedību ar viņu. Un te parādās tas, ko es saucu par spogulīt, spogulīt principu - kā es izskatos, ko par man domā, vai ciena? Vai man kāda konkurence, kas ir mani pretinieki? Kā jau teicu – sievietei svarīgs šis subjektīvais faktors, attiecības – vai es patīku, vai mani mīl, ciena. Bet biznesā vienmēr bijis svarīgs objektīvais – klienta intereses. Tā ir vīriešu pasaule – ko mēs saražojam, cik tas maksā, kur ir lētāk, cik varam nopelnīt. Un, ja sieviete iet darbā, tātad viņa mēģina attīstīt sevī vīrišķo daļu. Jautājums – vai tas izdodas un vai tā vietā nenotiek pretējais – vai viņa neienes sievišķo pasauli vīriešu pasaulē. Tas ir ļoti bīstami – tā ir kā seksīga, aizmidzinoša un lēnām nogalinoša skābe vīriešu pasaulē. Kādreiz skolā nebija nevienas sievietes, toties tagad tur nevar vīriešus atrast. Jā, tāpēc, ka skolā drīkst būt zemas algas. Bet ir neizteikta doma, ka skolotājai arī nav jāmaksā daudz, jo skolotājas ir gatavas strādāt par nelielu algu, lai tikai būtu cilvēkos – būtībā viņām ir jābūt apmaksātām no saviem vīriem – kaut vai caur maksājumiem auklēm, dārzniekiem, telpu dizaineriem utt.
Jūs gribat teikt, ka sieviete, ieejot kādā profesionālā laukā, pazemina šī lauka vērtību un tāpēc vīrietis aiziet?
Jā, jo viņai svarīgāk par vajadzību pelnīt ir būt cilvēkos. Ar to viņa sabojā biznesa ētiku un vīrietis nevar neaiziet, jo sieva un bērni mājās prasa ēst. Jā, vīrieši jau teiks – mums patīk, ka te sieviete staigā un kustina dibenu, bet līdz ar to var gadīties, ka kādā brīdī biznesā uzvar nevis piedāvājums, kurš ir lētākais, bet tas, kur figurē kāds dibens.
Ir neskaitāmi pētījumi, kas apliecina, ka tur, kur sieviete pie varas, ir mazāka korupcija. Bet varbūt viņas var padarīt labāku pasauli?
Kā viņas to var izdarīt labāk nekā vīrieši, ja runājam par biznesu? Kā? Var jau sievietes būt labākas svarcēlājas, bet kāda tam jēga? Un korupcija ir kaut kas, kas kapitālismā un brīvajā tirgū atlicis no feodālām, antimatriarhālām, bet tajā pat laikā patrimatriarhālām attiecībām. Tas ir vasaļa lēņa maksājums suverēnam. Sieviete neienes biznesā korupcijas izkropļojumus, bet seksualitātes pārdošanu kā cita veida piemaksāšanu, cita veida korupciju bez naudas.
Tātad, jūsuprāt, sieviete biznesā neko labu nevar dot?
Neko, ja tajā jau darbojas vīrieši un viņu vīrišķās daļas. Vienīgi pašapliecināšanos – ka es arī varu kā vīrietis, vai ka es spēju novērst vīrieti no darba. Mēs šobrīd dzīvojam tradīcijā, kur sievietes lielākoties strādā. Bet tas ir eksperiments, kurš – ticiet man! – pat piecdesmit gadus neizdzīvos. Jo tas saucas: iznīcināsim tradicionālo sievišķību. Māja, bērni, mamma, kas bērnus sagaida no skolas, ģimenes viesības – tas viss tad nav vajadzīgs. Ģimene kļūst par ražošanas piedēkli, kas faktiski ir tāds modernās verdzības veids. Ģimene un māja vairs nav dzīves centrs, no kura vīrietis aiziet mežā un atkal atgriežas. Tagad dzīve lielākoties notiek mežā. Tas nevar ilgi turpināties. Mēs nesaprotam, cik lepni varēja justies sieviete Senajā Grieķijā, kur viņa izmeta veci pa durvīm un teica – ej nodarbojies ar savu politiku! Viņa vadīja vergus, vadīja bērnus, tur bija skola, podniecība, aušana, lauksaimniecība. Tur viss kas var būt! Mājās nevar sūdzēties, ka nav kur sevi ielikt. Protams, ja tev ir divistabu dzīvoklis un divi mazi bērni – tā nav mājsaimniecība, tas ir cietums. Bet tā ir vienkārši mūsu aprobežotība.