Smiltenes Valsts tehnikums tiks pie jaunām ēkām – par to būvi izsludināts iepirkumu konkurss, kura paredzētā līgumcena ir vairāk nekā četri miljoni latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Būvnieks tiks izraudzīts atklātas sarunu procedūras veidā, savukārt galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs ir zemākā cena.

Būvkompānijas var iesniegt savus piedāvājumus līdz 22. augustam.

Jau rakstīts, ka kopumā Latvijā paredzēts veidot 11 profesionālās izglītības centrus, ieguldot 90 miljonus latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84,5 milj. Ls, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6,1 milj. Ls.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola – 8,5 milj. Ls; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2,3 milj. Ls; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6,6 milj. Ls Daugavpils Valsts tehnikums – 7,9 milj. Ls; Ogres Valsts tehnikums – 8,8 milj. Ls Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13,2 milj. Ls Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6,7 milj. Ls Jelgavas Tehnikums – 10,9 milj. Ls; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6,1 milj. Ls; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8,8 milj. Ls; Ventspils Tehnikums –10,8 milj. Ls.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis SIA LC Būve sūdzību konkursā par Smiltenes Valsts tehnikuma būvniecību, liecina informācija IUB.

Konkursā uzvarēja SIA Latvijas Energoceltnieks, un kopējā līgumcena ir 3,2 miljoni latu.

Pagaidām gan nav zināms sūdzības iemesls un izskatīšanas datums.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka konkurss par Smiltenes Valsts tehnikuma ēku būvniecību izsludināts jūlijā, un paredzētā līgumcena bija vairāk nekā četri miljoni latu, liecina IUB mājas lapā.

Būvnieks izraudzīts atklātas sarunu procedūras veidā, savukārt galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs ir zemākā cena.

Jau rakstīts, ka kopumā Latvijā paredzēts veidot 11 profesionālās izglītības centrus, ieguldot 90 miljonus latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84,5 milj. Ls, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6,1 milj. Ls.

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Sākot ar 2017. gadu, visās profesionālās izglītības mācību iestādēs sāksies darba vidē balstītas mācības; skolot jauniešus jau pieteikušies 200 darba devēji

Turpmākajos septiņos gados darba vidē plānots apmācīt vairāk nekā 3000 audzēkņu, prakse uzņēmumos tiks nodrošināta vairāk nekā tūkstotim jauniešu. Šim mērķim no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas tiks tērēti 18,6 miljoni eiro, bet 3,3 miljoni eiro būs valsts budžeta līdzfinansējums.

Līdz šim darba vidē balstītās apmācības tika organizētas kā pilotprojekti, bet no 2017. gada tās tiks organizētas sistemātiski, iesaistot arvien vairāk jauniešu un darba devēju. Kopš 2013./2014. mācību gada projektos piedalījušās sešas profesionālās izglītības iestādēs – Ventspils Tehnikums, Ogres tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Jelgavas tehnikums, Valmieras tehnikums un Jelgavas Amatu vidusskola. Kopumā eksperimentā iesaistījušies 29 uzņēmumi un 130 skolēni.

Pēc rekonstrukcijas atklātas atjaunotās Ogres tehnikuma mācību telpas, un rekostrukcijā ieguldīti 12,633 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tehnikums, kurā apgūst prioritārās mežtehnikas un mežsaimniecības profesijas, pēc pārbūves kļuvis par mūsdienīgu, darba devēju prasībām atbilstošu mācību centru, kurā mācās gandrīz 1000 audzēkņu.

Rekonstrukcijas gaitā tika pārbūvēta tehnikuma mācību ēka, modernizēta bibliotēka, iegādātas un uzstādītas IKT sistēmas, no jauna uzbūvēts angārs praktisko darbu apguvei mežsaimniecības, kokapstrādes un būvdarbu mācību programmās.

Ogres tehnikumā apgūst 16 profesionālās izglītības programmas - tautsaimniecībai nozīmīgās mežsaimniecības, mežtehnikas, kokapstrādes, būvdarbu, kā arī elektronikas, maiznieku, viesnīcu pakalpojumu, dizaina un citas. Šajā mācību gadā skolā mācās 988 audzēkņi.

Par uzņemšanas rezultātiem var līksmot vien dažas profesionālās mācību iestādes, kopumā plāns nav izpildīts

Līdz šī gada 2. septembrim valsts budžeta finansētajās profesionālās izglītības programmās 26 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā esošajās mācību iestādēs uzņemti 8344 audzēkņi, kas ir 94% no 2019. budžeta gadā plānotā, liecina IZM dati. Līdz ar to noteikts uzņemšanas termiņa pagarinājums līdz 30. septembrim. Uzņemšanas rezultāti kopumā ir nedaudz labāki nekā pērn, kad līdz septembra sākumam tika uzņemti vien 90,6% dažādos arodos izglītojamie. Savukārt dalībai Eiropas Savienības fonda finansētajā programmā Jauniešu garantija līdz septembra sākumam ir pieteikušies 344 jaunieši.

Rīgas Valsts tehnikums (RVT) uzņemšanas rezultātus vērtē pozitīvi, jo ir izpildīts plāns – mācības sākuši 730 audzēkņi. Uzņemšana notikusi atbilstoši plānotajai RVT kapacitātei saskaņā ar izmaiņām teritoriālo struktūrvienību optimizācijā, uzsver tehnikuma vadība. Visvairāk jaunieši pieteikušies Datortehnikas, Auto, Komercdarbības, Enerģētikas nodaļu izglītības programmās, kurās grupas nokomplektētas, balstoties uz konkursa rezultātiem. Palielinājusies jauniešu interese arī par mašīnbūves un kokapstrādes profesijām, ko tehnikums skaidro ar veiktajām investīcijām materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizācijā. Lielāku audzēkņu interesi tehnikums sagaida par Dzelzceļa nodaļas izglītības programmām, īpaši, paredzot lielos izaicinājumus, kas būs saistīti ar Rail Baltica infrastruktūras projektu, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Turpmāk, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas ieteikumus, RVT plāno attīstīt izglītības programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari. Tā kā uzņemšana ir pagarināta līdz septembra beigām, RVT sagaida audzēkņu skaita pieaugumu.

Turpinot īstenot ES struktūrfondu projektu, profesionālās izglītības kompetences centrā Rīgas Valsts tehnikums uzsākti jaunas un modernas dienesta viesnīcas būvniecības darbi.

Projekta ietvaros pilnībā tiks atjaunots arī metodiskais korpuss - biznesa inkubators.

Rīgas Valsts tehnikums 2017. gada 4. oktobrī parakstīja līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru, uzsākot īstenot profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Valsts tehnikums modernizēšanas projektu, kura mērķis ir uzlabot infrastruktūru un atjaunot prioritāro izglītības programmu mācību bāzi, tādējādi sekmējot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību. Projekta kopējās izmaksas ir 10,5 milj. eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 8,9 milj. eiro, un valsts budžeta līdzfinansējums – 1,5 milj. eiro.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Pasaules jauno profesionāļu meistarības konkursā WorldSkills 2015, kas no 11. līdz 16. augustam notiks Sanpaulu, Brazīlijā, Latviju pārstāvēs septiņi jaunieši. Lai iekļūtu nacionālās komandas sastāvā, jaunie profesionāļi ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) atbalstu nopietni gatavojušies pusgada garumā, informē VIAA.

Šogad WorldSkills konkurss notiks jau 43. reizi, un tajā sacentīsies 1200 jauno profesionāļu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 53 pasaules valstīm. Jaunieši uz globālās skatuves apliecinās savas prasmes 46 dažādās profesijās.

Vairāku mēnešu garumā vairāk nekā 20 konkursa pretendentu piedalījās mācībās, treniņprogrammās un citās nodarbībās, gūstot jaunas zināšanas un pilnveidojot savas prasmes, lai startētu konkursa atlases kārtās.

Ceļazīmi uz WorldSkills 2015 konkursu ieguva septiņi jaunieši:

Haralds Saušs, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, pavāra profesijā;

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace, kas atrodas Rīgā, A. Briāna ielā.

Projekts, kura realizācija tika uzsākta 2017. gadā, beidzot ir noslēdzies ar mūsdienīgu telpu izveidi, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas radošajā industrijā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Riga Makerspace” ir īpaši izstrādāta kā mūsdienīga prototipēšanas darbnīca, kas piedāvā modernu vidi jauniem dizaineriem un māksliniekiem, lai radītu, eksperimentētu un attīstītu savas idejas. Pēc vairāku gadu būvniecības un atjaunošanas darbiem objekta vecais apjoms, kurā savulaik atradās Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums, ir pilnībā atjaunots un modernizēts, kā arī izbūvēta jaunbūve, radot vietu, kur studentiem un radošo industriju pārstāvjiem mijiedarboties, mācīties un augt,” norāda J. Gavrilova.

Pērn par labāko pieaugušo neformālās izglītības sniedzēju atzīta Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), kurai piešķirta balva "Saules laiva".

Tā dibināta, lai akcentētu pieaugušo izglītības nozīmīgumu un sekmētu kvalitatīvu mācību programmu īstenošanu. Balva tiek piešķirta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) "Erasmus+" projekta "EPALE Nacionālais atbalsta dienests" ietvaros.

LNB ar salīdzinoši nelieliem resursiem spējusi panākt izcilību gan savas nozares speciālistu kompetences pilnveidošanā, gan darbā ar daudziem tūkstošiem bibliotēku apmeklētāju visā Latvijā, vertē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

LNB Kompetenču attīstības centra vadītāja Dženija Dzirkale, saņemot balvu, izteica gandarījumu, ka pamazām vairojas mūžizglītības pedagogu pašapziņa un, ka aizvien vairāk organizāciju izstrādā izglītības programmas pieaugušajiem.

Reģioni norāda uz problēmām profesionālās izglītības reformā, likvidācijai nolemto arodskolu vadība ir šokā, darba devēji uzteic skolu tuvināšanos uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2020. gadam padarīt arodizglītību saistošāku pamatskolu absolventiem – pašlaik vidusskolu un profesionālo skolu absolventu attiecība ir 61% pret 39%, bet pēc sešiem gadiem šiem skaitļiem vajadzētu būt 50 pret 50, DB norāda Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Tas tiekot darīts, lai mazinātu vidusskolu beigušo bezdarbu, kas šobrīd ir aptuveni 30%.

Diktē finansējums

Viens no IZM piedāvātajiem veidiem ir vispārējās izglītības un profesionālo iestāžu apvienošana jeb optimizācija, kuras rezultātā plānots, ka, sākot ar jauno mācību gadu, izglītības programmu īstenošanu un audzēkņus pārņems profesionālās izglītības kompetences centri. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums pārņems Skrundas Profesionālās vidusskolas programmas, Smiltenes tehnikums – Jaungulbenes Profesionālās vidusskolas un Alsviķu arodskolas programmas, Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums – Saulaines Profesionālās vidusskolas programmas un Rīgas Amatniecības vidusskola – Pārdaugavas profesionālās vidusskolas programmas.

Šajā nedēļā ir uzsākts darbs pie 3D virtuālās alas ierīkošanas Valmieras tehnikuma programmēšanas laboratorijā.

Virtuālā ala ir četru plakņu telpiskās apmācības laboratorija, kas ļaus jauniešiem radīt reāla izmēra vizuālizācijas un simulēt darbu dažādās vidēs, piemēram, darba drošības, vides pieejamības un dizaina kontekstā.

"Šī ir inovatīva tehnoloģija - realitātes simulācijas telpa, kas ļaus jauniešiem apgūt profesionālos un vispārizglītojošos priekšmetus mūsdienīgā veidā. Tuvākais līdzīgais izglītības instruments ir pieejams tikai Vācijā, kas nozīmē, ka Valmieras tehnikums šobrīd būs vienīgā izglītības iestāde Austrumeiropā ar šādu tehnoloģiju," norāda tehnikuma direktore Vineta Melngārša.

Izstrādājot un integrējot atbilstošu saturu, 3D virtuālā ala ļaus ielūkoties tehnoloģijās, uzzināt vairāk par bioloģiju, ģeogrāfiju, fiziku un ķīmiju. 3D alā jaunieši varēs projicēt un simulēt loģistikas noliktavas darbības principus, kā arī gūt pilnvērtīgu izpratni par dažādiem tehnoloģiskiem procesiem. Visu profesiju audzēkņi varēs simulēt iespējamās situācijas darba vietās un meklēt veiksmīgākos risinājumus. Tehnoloģija būs liels atbalsts topošajiem mehatronikas un metālapstrādes speciālistiem, veidojot jebkāda objekta vai automatizētas iekārtas modeļus. Tos pārnesot 3D virtuālajā realitātē, ir iespējams simulēt un pārbaudīt objekta funkcionalitāti, kā arī dizainu un detaļu saderību. Tā būs labs palīgs arī programmēšanas tehniķa programmas studentiem.

Šo otrdien Smiltenes pagasta Kalnamuižā sākās Smiltenes muižas vēsturiskā bruģa rekonstrukcija visā tā garumā. Lielu ceļa posmu vairs neatpazīt - bruģa vietā ir būvdarbu teritorija, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Demontētos bruģakmeņus ceļinieki vēlāk ar rokām pārliks atpakaļ. Projektu Smiltenes muižas bruģa rekonstrukcija īsteno Smiltenes tehnikums, piesaistot Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu pasākumā Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana.

Bruģētā ceļa rekonstrukcija bijusi pat ļoti nepieciešama, jo gan avoti, kas plūst zem ceļa, gan savulaik atļautā intensīvā transportlīdzekļu satiksme sabojājusi veco bruģi. Smiltenes muižas laikā ieklātie bruģakmeņi vairākos posmos ir izcilāti un iebrukuši, Ziemeļlatvijai uzsvērusi Smiltenes tehnikuma projektu vadītāja Zigeta Vīķele.

Ekspluatācijā nodots Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jaunais daudzfunkcionālais mācību korpuss Rīgā, Jūrmalas gatvē 96, kas ar mūsdienīgi aprīkotām telpām ir īpaši piemērots jaunai mācību pieredzei.

Iepriekš līdz 2015.gadam tehnikums bija zināms kā Rīgas Amatniecības vidusskola, bet pašlaik te sagatavo ne tikai koka mākslas, metālmākslas, tekstilmākslas nozares speciālistus, bet arī jaunos profesionāļus mediju un vides dizaina jomās.

Jaunā ēka ir trīs stāvu monolīta dzelzsbetona celtne ar kopējo būvapjomu 1574 kvadrātmetru platībā. Jumts ir izbūvēts no pārseguma paneļiem un tērauda konstrukcijām. Fasādi klāj ventilējamā fasāde ar koka elementu apdari 1383 kvadrātmetru apjomā, kas ir nokrāsotas melnā krāsā. Fasādes monohromā estētika atsaucas uz filmu industrijas raksturīgiem elementiem, tai skaitā labi zināmo kadru "klapīti".

Viens no vērtīgākajiem ieguvumiem ir lielizmēra mācību filmēšanas studija, kas atbilst "black box" principiem ar funkcionālu viegli pārveidojamu telpu. Lielās telpas platība ir 21 x 20 metri un tās augstums sasniedz 9 metrus. Telpas funkcionāli ir iespējams pielāgot, lai vienlaikus varētu notikt vairāki pasākumi - gan epizodiskas filmēšanas, gan ikdienas mācību process.

«Izskatās ļoti labi – viss jauns un skaists. Iekārtas te tādas, kādas pat praksē nav redzētas. Būs daudz interesantāk mācīties,» teic Jelgavas tehnikumā O.Kalpaka ielā 37 sastaptais topošais automehāniķis Edgars Osis. Jaunās mācību laboratorijas, klases un citas telpas, kuru izveidē ieguldīti 15,5 miljoni eiro, šodien durvis ver 665 tehnikuma audzēkņiem. Viņu vidū – 220 pirmkursniekiem, raksta reģionālais portāls zz.lv.

Jaunajās tehnikuma telpās, par ko pieņemšanas dokumenti ar trīs mēnešu nokavēšanos parakstīti 20. augustā, vēl smaržo pēc svaigas krāsas un notiek aktīva iekārtošanās. Iepirkumi visu laboratoriju un kabinetu iekārtošanai jau noslēgušies, taču nepieciešams laiks, lai visu saliktu pa vietām. «Noteikti pabeigsim agrāk par 16. oktobri, lai mācību process pēc iespējas ātrāk ieietu normālās sliedēs,» direktore Janīna Rudzīte, priecājoties par rezultātu, nosauc datumu, kad paredzēta skolas ēkas svinīgā atklāšana.

Rekonstrukcijas laikā izveidotas vairākas moderni aprīkotas mācību laboratorijas. Piemēram, būvdarbu izglītības programmas audzēkņi varēs mācīties strādāt ar apmešanas, tapešu līmēšanas un citām inovatīvām iekārtām. Topošie automehāniķi un inženierkomunikāciju tehniķi profesionālās prasmes, tajā skaitā metināšanu, apgūs arī virtuāli un ar simulatoru palīdzību. Savukārt, mācot elektrotehniku, lietā tiks likti trīs līmeņu paceļami galdi, kuros iemontēti mērinstrumenti un mācību aprīkojums.

Ieguldot vairāk nekā 11 miljonus eiro, divu gadu laikā pilnībā rekonstruēts profesionālās izglītības kompetenču centrs Daugavpils tehnikums, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Rekonstrukcijas rezultātā skola ieguvusi modernas un darba tirgus pieprasījumam atbilstošas mācību telpas, kur vairāk nekā tūkstotis audzēkņu varēs apgūt valsts attīstībai tik nepieciešamās autotransporta, dzelzceļa transporta un enerģētikas profesijas.

Rekonstrukcijas gaitā tika renovēti trīs tehnikuma mācību korpusi, atjaunota automobiļu diagnostikas darbnīca, kā arī izremontētas divas dienesta viesnīcas. Modernizēti fizikas, ķīmijas un ģeodēzijas mācību kabineti, automobiļu diagnostikas, dzelzceļa transporta, metināšanas, virpošanas, frēzēšanas, šūšanas, elektromontāžas un elektrolaboratorijas, datorklases un bibliotēka.

Pēc veiktajiem rekonstrukcijas darbiem 18, 8 milj. eiro apjomā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros Liepājas valsts tehnikums kļuvis par vienu no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Kurzemes reģionā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka veiktie ieguldījumi un profesionālo izglītības iestāžu koncentrācija ir labs pamats, lai jauniešus motivētu apgūt profesiju, kas nākotnē nodrošinās stabilu vietu darba tirgū atbilstoši katra interesēm un spējām.

ERAF projekta īstenošana profesionālās izglītības kompetences centrā Liepājas valsts tehnikums tika uzsākta 2013.gada beigās.

Projekta ietvaros rekonstruēta skolas ēka, mācību un ražošanas korpusi, praktisko apmācību korpusi un dienesta viesnīca. Veikta tehnikuma īstenoto prioritāro izglītības programmu Viesnīcu pakalpojumi, Ēdināšanas pakalpojumi, Kokizstrādājumu izgatavošana, Autotransports, Enerģētika un elektrotehnika, Mehatronika, Metālapstrāde un Būvdarbi modernizācija, iegādājoties mūsdienīgas iekārtas un aprīkojumu.

Ir noslēdzies Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētais nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss «SkillsLatvia 2018», kurā noskaidroti 60 laureāti 20 dažādos profesionālo prasmju konkursos. Medaļu ieguvēji nozares profesionāļu un darba devēju vērtējumā ir demonstrējuši labākās prasmes un iemaņas.

«SkillsLatvia 2018» ir nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss, kurš Latvijā norisinājās otro gadu, un to organizēja VIAA. Konkurss ar moto «Uzvar darītājs!» cildināja jauno profesionāļu prasmes un demonstrēja profesionālo izglītības iestāžu un darba tirgus sadarbību.

Konkursanti divas intensīvas darba dienas (14 stundas) saspringtos termiņos pārbaudīja savas prasmes starptautiskiem standartiem līdzvērtīgos uzdevumos, kurus vērtēja nozaru profesionāļi un darba devēji. Jaunajiem speciālistiem šī bija iespēja parādīt savu zināšanu un prasmju līmeni, jo «SkillsLatvia 2018» uzvarētāji iegūva ceļazīmi tālākai iespējai pārstāvēt Latviju starptautiskajos profesionālās meistarības konkursos «EuroSkills» un «WorldSkills». Šogad jaunie profesionāļi savu meistarību pārbaudīja tādos prasmju konkursos kā web lapu izstrāde, tērpu izgatavošana, friziera darbi, viesu uzņemšana, flīzēšana, mobilā robotika, ēdienu gatavošana un citos (kopskaitā 18) konkursos.

Peugeot importētājs Baltijas valstīs KW Bruun Baltic ir piešķīris Latvijas profesionālās izglītības iestādei - Rīgas Valsts tehnikums (RVT) - lietošanā Peugeot 508 automobili ar dīzeļa dzinēju, ko izglītības iestādes auto nodaļas studenti varēs izmantot praktisko apmācību nolūkiem.

Pagājušā gada beigās KW Bruun Baltic un RVT noslēdza sadarbības līgumu, kura ietvaros izglītības iestādes auto nodaļas studenti praktisko darbu veikšanai var izmantot Peugeot vieglos automobiļus.

Peugeot importētājs uzdāvinājis Peugeot 508 dīzeļa automobili ar 2,0 HDI dzinēju. Pagājušajā gadā RVT mācību mērķiem tika uzdāvinātas divas automašīnas ar 2,2 HDI dīzeļa Puma dzinēju.

Sadarbības rezultātā auto nodaļas studenti var praktizēties Peugeot oficiālajās remontdarbnīcās. Tas esot izdevīgi abām pusēm, jo palīdz Peugeot servisa centriem atrast kvalificētu darbaspēku, un tikko skolu pabeigušajiem jauniešiem atrast darbu.

Trešdien atklāts jaunais Rīgas Valsts tehnikuma praktisko mācību centrs, informē tehnikuma pārstāvji.

Projekta ietvaros ir pilnībā pārbūvēta vecā ēka, kā arī pilnīgi no jauna uzbūvēti divi mācību korpusi. Tajos praktiskos priekšmetus turpmāk apgūs Drukas un mediju tehnoloģiju, Enerģētikas, Mašīnbūves un Dzelzceļa nodaļu audzēkņi, mūsdienīgi aprīkotajās telpās izvietotas mācību laboratorijas un darbnīcas mašīnbūves, metālapstrādes, enerģētikas, poligrāfijas un dzelzceļa izglītības programmu apguvei.

PIKC Rīgas Valsts tehnikums praktisko mācību centra būvniecība tika uzsākta 2014.gada 14.aprīlī. Centrs atrodas Rīgā, Dārzciema ielā 64.

Ja nebūtu Vidzemes Augstskolas, tad, visticamāk, savu uzņēmumu neveidotu Valmierā, laikrakstam Dienas Bizness atzīst šajā pilsētā strādājošās SIA Muuv īpašnieks un vadītājs Mārcis Kaksis. Pēdējos gados lielākais uzņēmuma projekts tapis, sadarbojoties ar logu ražotāju Staļi.

Muuv komandā lielākā daļa speciālistu ir Vidzemes Augstskolas studenti vai absolventi.

Vienīgā Valmieras problēma ir nomājamās platības un dzīvojumā fonda trūkums, bet šo jautājumu pašvaldība ir sākusi risināt.

Pēc M. Kakša domām, pozitīvs ir faktors, ka no šā gada arī Valmieras tehnikums ir sācis attīstīt mācību programmu programmētājiem. «Man nav nepieciešams, lai visiem darbiniekiem būtu augstākā izglītība. Tas ir tāpat kā ar uzņēmējdarbību – to var iemācīties, bet tai pat laikā ir jābūt arī talantam un vēlmei to darīt,» viņš turpina.

Muuv plāno, izstrādā un ievieš mākoņprogrammatūru, kas ļauj klientiem uzlabot efektivitāti, iekšējos procesus un labāk uzraudzīt svarīgus biznesa rādītājus. Pēdējos sešos gados lielākais projekts tapis roku rokā ar koka logu ražotāju Staļi, kura vajadzībām Muuv izveidoja iekšējo sistēmu, kas fiksē darbinieku padarīto un aprēķina algas, veic video novērošanu un uzskaiti, kurš darbinieks ierodas darbā un kurš ne, kā arī vēl daudz citu funkciju. «Pie mums nebūtu izdevīgi pasūtīt to, ko var nopirkt gatavu tirgū. Mēs integrējam specifiskās uzņēmuma vēlmes vienā sistēmā. Ja sākotnēji Staļiem izstrādātā sistēma bija domāta tikai šī konkrētā uzņēmuma vajadzībām, tad tagad to ir iespējams iegādāties arī citiem. Tika izveidots kopuzņēmums ar Staļiem¸ kas šīs sistēmas pilnveidošanā vairāku gadu garumā ieguldīja lielus līdzekļus,» atklāj M. Kaksis. Šī sistēma der gan ražojošiem uzņēmumiem, gan pakalpojumu sniedzējiem.

Izvēlēti jaunie izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) skolēnu Līderu programmas dalībnieki, kuri dalību programmā uzsāk jau šonedēļ - programmas pirmajā meistarklasē, kas norisināsies no 27.-29.janvārim, šogad pirmo reizi attālināti.

Programmas ietvaros intensīvu apmācību laikā tās dalībnieki attīstīs savas līderības prasmes, lai nākotnē kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē un radošajā sfērā. “Junior Achievement Latvia” šo programmu īsteno jau septīto gadu un tās ietvaros ir apmācīti 78 Latvijas jaunie līderi.

“Līderu programmas mērķis ir radīt visus priekšnoteikumus, lai jauni, talantīgi cilvēki Latvijas attīstībai dotu jaunas idejas un jaudu, veicinot Latvijas izaugsmi un labklājību nākotnē,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šogad programmā uzņemti 13 vidusskolas vecuma jaunieši no 13 Latvijas skolām, kuri mērķtiecīgi sevi apliecinājuši žūrijai 2 programmas atlases kārtās. Atlasē tika vērtēti potenciālo dalībnieku sabiedriskie un mācību sasniegumi, mērķtiecība un neatlaidība, gatavība mācīties, komunikācijas prasmes un motivācija dalībai programmā.