Nedaudz vairāk par trim miljoniem eiro gadā – tik valsts cer iegūt no 21 % pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kultūras pasākumiem, ko ieviesīs no nākamā gada 1. janvāra. Tas gan attiecas tikai uz kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, taču šis formulējums izraisa diskusijas, trešdien raksta laikraksts Diena.

Valdības akceptētie likuma grozījumi paredz, ka PVN nebūs jāmaksā par teātra un cirka izrādēm un koncertiem, kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tai deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas. Tādējādi lielai daļai kultūras pasākumu biļešu cenas vismaz PVN dēļ nemainīsies, tomēr jaunā kārtība, visticamāk, skars teātru viesizrāžu rīkotājus un koncertaģentūras.

Grozījumi neskars Latvijas neatkarīgos teātrus, kuri ir noformējušies kā biedrības ar sabiedriskā labuma statusu. Šāds statuss ir arī Ineses Galantes fondam, kas rīko festivālu Summertime, Imanta Ziedoņa fondam Viegli un citiem kultūras pasākumu rīkotājiem. Taču ar nodokļa maksāšanu būs jārēķinās, piemēram, kompānijai Art Forte, kura Latvijā organizē Krievijas teātra festivāla Zelta maska izrāžu skates. SIA Art Forte valdes priekšsēdētāja Jūlija Ločmele vēl nav iepazinusies ar likuma grozījumu tekstu, taču norāda, ka tas noteikti negatīvi ietekmēs skatītāju pirktspēju, jo pasākumu rīkotājiem nav iespēju samazināt biļešu cenas uz sava rēķina, lai PVN ieviešana nebūtu jūtama. «Ja valsts organizācijām PVN nebūs jāmaksā, tas būs konkurences likuma pārkāpums, un tad valstij tas jākompensē citā veidā. Ja mēs runājam, ka visam jābūt caurspīdīgam, tad šāds lēmums veicinās to, ka organizācijas mēģinās pārreģistrēties par fondiem, būs necaurspīdīgas finanses, kāds varbūt mēģinās tiesā pierādīt, ka lēmums ir nepareizs. Pirms pieņemt likumus, vajag domāt par sekām,» norādīja J. Ločmele.

Arī koncertaģentūras Positivus Music vadītājs Ģirts Majors grozījumus sauc par klaju diskrimināciju un norāda, ka tie stipri ietekmēs konkurenci starp privātajiem un publiskā sektora pasākumu rīkotājiem. Viņš plāno vērsties Konkurences padomē ar lūgumu izvērtēt, vai šis nodoklis ir uzskatāms par konkurenci ietekmējošu. «Grozījumi ir nepārdomāti un pretnostatīs privāto un publisko sektoru. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka privātā sektora rīkotie pasākumi ir mazāka māksla. Neticu, ka šāda norma ilgstoši var palikt spēkā, jo, ja to ieviesīs, PVN kultūras pasākumiem Latvijā būs viens no augstākajiem Eiropas Savienībā,» uzskata Ģ. Majors.

Plašāk lasiet rakstā Sašķiros pasākumu rīkotājus trešdienas, 23.septembra laikrakstā Diena (7.lpp)!