ASV aviokompānijas American Airlines un US Airways paziņojušas par apvienošanos, kuras rezultātā tiks izveidota pasaulē lielākā lidsabiedrība. Darījumu jau apstiprinājušas abu kompāniju direktoru padomes.

Darījuma vērtība aplēsta 11 miljardu ASV dolāru apmērā. Prognozēts, ka apvienotā aviokompānija saglabās nosaukumu American Airlines, bet vadīs to US Airways izpilddirektors Dougs Pārkers (Doug Parker).

Apvienotās aviokompānijas rīcībā nonāks 900 lidmašīnu un katru dienu lidsabiedrība izpildīs 3,2 tūkstošus lidojumu. Pēc apvienošanās kompānijā strādās aptuveni 95 tūkstoši cilvēku.

ASV avionozare pēdējo piecu gadu laikā pieredzējusi jau vairākas lidsabiedrību apvienošanās – līdzīgus darījumus iepriekš noslēgušas Delta ar Northwest, United ar Continental un Southwest Airlines Co. ar AirTran. Tiek prognozēts, ka nozares konsolidācijas sekmēs biļešu cenu pieaugumu. Kopš 2009. gada ASV aviokompāniju biļešu cenas palielinājušās par 11 procentiem, vēsta AP.

Pirmdien apvienojušās American Airlines un US Airways, radot jauno American Airlines, pasaulē lielāko aviokompāniju. Tas noticis pēc bažu kliedēšanas par negatīvu ietekmi uz konkurenci un ceļošanas izmaksu kāpumu, vēsta AFP.

Jaunā American Airlines Group nodrošina gandrīz 6700 ikdienas lidojumus uz vairāk nekā 330 galamērķiem vairāk nekā 50 valstīs.

Gigantiskā pārvadātāja izveides mērķis ir konkurēt ar tādiem ASV sāncenšiem kā United un Delta. Rezultātā četras aviokompānijas kontrolēs vairāk nekā 80 procentus no ASV gaisa satiksmes tirgus.

Pēc apvienošanās American Airlines vārds turpinās dzīvot, bet US Airways pievienosies Continental, Northwest un citām aviokompānijām, kas tagad eksistē tikai darbinieku un bijušo klientu atmiņās.

Pasaules ražošana jau bez visa koronavīrusa bija iebuksējusi. Ekonomiku gan daudzviet izvilka spēcīgs patēriņš, kas nu arī, šķiet, diemžēl virzās uz grāvja pusi.

Bailes no vīrusa nozīmē, ka cilvēki atliek tēriņus, neceļo, neiet uz kino, restorāniem, tiek atcelti publiski pasākumi utt. Tas arī biznesa vides pārstāvjiem uz neskaidrības fona liks atlikt investīcijas un, ja tas turpināsies ilgāk, lemt, piemēram, par darbinieku skaita samazināšanu.

Pa vīrusa panikas smagās dūres sitienam pirmā nonākusi tūrisma industrija un, piemēram, aviokompānijas. Valdot šādam fonam, britu reģionālā aviokompānija "Flybe" nupat paziņojusi par bankrotu un norādījusi, ka tieši koronavīruss bija pēdējā nagla tās zārkā.

Šī ir pirmā aviokompānija, ko var uzskatīt par koronavīrusa epidēmijas upuri, ziņo "The Wall Street Journal". Jāteic, ka šīs kompānijas ne tikai ietekmē lidojumu atcelšana, bet patērētāju pieņēmumi par ekonomikas nosacījumu pasliktināšanos, kas droši vien paši par sevi pie tā arī novedīs.

Pagājuši 17 gadi kopš 2001. gada 11. septembra traģēdijas ASV, kad teroristu uzbrukumos kopumā gāja bojā gandrīz 3000 cilvēku.

Četras teroristu pašnāvnieku grupas, kopumā 19 Al-Qaeda teroristi, nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem un militāriem objektiem ASV, lidojumā taranējot šos objektus. Divas no nolaupītajām lidmašīnām (United Airlines reiss 175 un American Airlines reiss 11) ar aptuveni 18 minūšu intervālu Ņujorkā ietriecās Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņos, kas drīz pēc trieciena sabruka. Bojā gāja 2606 cilvēki, kas tobrīd atradās ēkās. American Airlines reisa 77 lidmašīna ietriecās Pentagona ēkā, Virdžīnijā, izraisot vispārēju eksploziju un degšanu. Ceturtā nolaupītā lidmašīna, aviokompānijas United Airlines reiss 93 tika mērķtiecīgi virzīta uz Vašingtonu, bet nokrita netālu no Šenksvilas pilsētiņas Pensilvānijas štatā.

Miljardieri priekšroku devuši tehnoloģiju un interneta tirdzniecības uzņēmumu akcijām

Šīs nedēļas pirmajā pusē pasaules ietekmīgākajiem investoriem ASV Vērtspapīru un biržu komisiju (U.S. Securities and Exchange Commission) nācies informēt par saviem iepriekšējā ceturkšņa ieguldījumiem. Pieejamā informācija liecina, ka slavenie ieguldītāji nav smādējuši papildu ieguldījumus atsevišķās tehnoloģiju kompāniju akcijās, kur, piemēram, Dzordža Sorosa stūrētā Soros Fund Management uzpirkusi mobilo aplikāciju uzņēmuma Snap vērtspapīrus.

Arī dažas citas finanšu tirgus slavenības iegādājušās minētā uzņēmuma akcijas. Šāda situācija «parastajai» investoru masai uzlabojusi pārliecību par Snap un atsevišķu citu uzņēmumu akciju turēšanu. Snap akcijas vērtība kopš šīs nedēļas sākuma rezultātā palielinājusies par 15%, lai gan kopš uzņēmuma sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) marta sākumā tās vērtība joprojām ir sarukusi par 15,1%.

ASV aviokompānijas, kuras smagi skārusi koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze aviācijas nozarē, šo gadu noslēgs ar mazāko darbinieku skaitu vismaz kopš 1987.gada, ceturtdien paziņoja nozari pārstāvošā federācija "Airlines for America".

Federācija norāda, ka aviosabiedrību nodarbināto cilvēku skaits decembra beigās veidos 370 000, salīdzinot ar 460 000 martā.

ASV pārvadāto pasažieru skaits pēdējās nedēļās bijis par 65% mazāks nekā attiecīgajā laika periodā pērn, vēsta "Airlines for America".

Lidsabiedrības sākotnēji strādājošo skaitu samazināja ar darbinieku priekšlaicīgu pensionēšanos un brīvprātīgu aiziešanu. Aviokompānijas solīja atlikt turpmāku darbavietu likvidēšanu līdz 30.septembrim apmaiņā pret valsts palīdzību 25 miljardu dolāru apmērā.

Taču pēc tam, kad demokrāti un republikāņi nespēja vienoties par jaunu atbalstu programmu, kas pagarinātu jau esošo palīdzību, "American Airlines" un "United Airlines" oktobrī likvidēja 32 000 darbavietu.

ASV aviokompānija «American Airlines» svētdien paziņoja, ka turpmākajos mēnešos būs spiesta atcelt aptuveni 115 lidojumus dienā saistībā ar to, ka līdz 19.augustam apturēta aviolaineru «Boeing 737 MAX 8» izmantošana.

Lidsabiedrība iepriekš bija paredzējusi, ka šo lidmašīnu izmantošana tiks apturēta vien līdz 5.jūnijam. «Boeing 737 MAX 8» izmantošana pasaulē apturēta jau kopš marta vidus, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

«Šie 115 lidojumi veido aptuveni 1,5% no «American Airlines» kopējā reisu skaita dienā šajā vasarā,» norāda aviokompānijas vadītājs Dags Pārkers.

Viņš gan pauda pārliecību, ka «Boeing 737 MAX 8» izmantošana tiks atjaunota pirms 19.augusta.

ASV aviokompānija American Airlines atvainojusies diviem profesionāliem basketbola spēlētājiem, kuri tika izsēdināti no lidmašīnas, nepatiesi apsūdzot viņus zādzībā, ziņo BBC.

Makviss Teague (Marquis Teague) un Trahsons Burels (Trahson Burrell) iekāpuši lidmašīnā Ziemassvētku vakarā, lai dotos uz spēli. Taču pirms pacelšanās aviokompānijas darbinieks pavēstījis, ka vīrieši ir paņēmuši segas no pirmās klases salona. Un viņi izsēdināti no lidmašīnas. Vēlāk izrādījies, ka segas viņiem iedevuši pasažieri.

Abi basketbola spēlētāji ir afroamerikāņi. Viņi spēlē komandā Memphis Hustle. Komandas trenera palīgs Darnels Lazere (Darnell Lazere) sociālajā vietnē Twitter izteicies, ka, viņaprāt, incidenta pamatā ir rasisms: stjuarts ieraudzīja «divus jaunus melnādainus sportistus ar segām no pirmās klases» un pirmais komentārs bija: «Vai jūs tās nozagāt?»

Eiro vērtība ceturtdien svārstījās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) signāliem, ka tā var drīz veikt jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un pazemināt procentlikmes, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju. ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Eiro vērtība bija kritusies līdz divu gadu zemākajiem līmeņiem pēc ECB paziņojuma, kurā tika uzsvērts ekonomikas vājums reģionā, bet vēlāk pieauga.

Eiropas biržu indeksi saruka, investoriem fokusējoties uz reģiona pieticīgo perspektīvu. ASV biržu indeksi kritās pēc «Tesla», «American Airlines» un citu uzņēmumu peļņas ziņojumiem, kuri radīja vilšanos.

«Prudential Financial» analītiķe Kvinsija Krosbija sacīja, ka spēcīgi ASV ekonomikas dati, tai skaitā ceturtdienas ziņojums par ilgi uzglabājamu preču noieta palielināšanos jūnijā, var novest pie ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas paziņojuma, kurā tiktu pausta mazāka gatavība pazemināt procentlikmes.

Akciju cenas pasaulē ceturtdien lielākoties kritās, investoriem peļņas nolūkā pārdodot vērtspapīrus, kuru cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, bet kritumu ierobežoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņēmīgā rīcība cīņai pret Covid-19 krīzes sekām.

Eiropas biržu indeksi saruka pēc iepriekšējo dienu kāpuma, un samazinājās arī divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem, investoriem gaidot nelabvēlīga ASV nodarbinātības ziņojuma publicēšanu piektdien.

Eiro vērtība pieauga un Dienvideiropas valstu obligāciju ienesīgums samazinājās pēc tam, kad ECB paziņoja, ka tiks tērēti papildu 600 miljardi eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

Investoru noskaņojumu tomēr pasliktināja ECB ceturtdien izteiktā prognoze, ka koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēļ eirozonas ekonomika šogad samazināsies par 8,7%.

"Tāpat kā finanšu ministri, arī centrālās bankas attīstītajā pasaulē turpina darīt visu iespējamo, lai ierobežotu milzu recesiju," sacīja "Berenberg" analītiķis Holgers Šmīdings.

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

ASV lidsabiedrība Delta Airlines saviem pilotiem iecerējusi iegādāties 11 tūkstošus Microsoft Surface 2 planšetdatoru, lai aizstātu lidojumu rokasgrāmatas un kartes.

Citas lidsabiedrības – American un United – līdzīgiem mērķiem iegādājas Apple iPad ierīces, vēsta USA Today. Lidsabiedrība Delta norāda, ka Microsoft Surface 2 planšetdatori palīdzēs ietaupīt gadā 13 miljonus ASV dolāru, samazinot degvielas un citas izmaksas.

Microsoft planšetdatori tiks izmantoti lidsabiedrības Boeing 757 un 767 gaisa kuģos. Delta plānu par Surface 2 iegādi un izmantošanu lidojumu laikā vēl jāapstiprina ASV Federālajai aviācijas administrācijai. Lidsabiedrība administrācijas atļauju cer saņemt vēl līdz šā gada beigām.

Miljardierim Vorenam Bafetam piederošais ASV investīciju uzņēmums Berkshire Hathaway iegādājies akcijas trīs lielās ASV aviokompānijās, neskatoties uz Bafeta iepriekš pausto naidīgo noskaņojumu pret aviācijas nozari.

Berkshire Hathaway investējis 797 miljonus dolāru American Airlines, 249 miljonus dolāru Delta Air Lines un 237 miljonus dolāru United Continental Holdings.

Tāpat arī kompānija iegādājusies akcijas lidsabiedrībā Southwest Airlines.

Bafets iepriekš bija pazīstams ar savām antipātijām pret aviācijas nozari pēc neveiksmīgās US Airways akciju iegādes 1989.gadā, viņam šo sektoru nodēvējot par «nāves slazdu».

Berkshire Hathaway vadītājs Bafets ir pasaulē trešais bagātākais cilvēks.

Eiropas akciju tirgos ceturtdien bija kāpums pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nemainīt galvenās procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz aizejošā ECB prezidenta Mario Dragi brīdinājumu, ka «ieilgusi neskaidrību klātbūtne» ietekmē ekonomisko aktivitāti eirozonā.

ECB izvēlējās tālāk nepazemināt procentlikmes, lai gan Dragi sacīja, ka «monetārās politikas pielāgošana plašā pakāpē vēl arvien ir nepieciešama».

Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, bet vairāku nozīmīgu uzņēmumu akciju cenas ievērojami mainījās abos virzienos pēc pārsteidzošu peļņas rezultātu paziņošanas.

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, investoriem cerīgi sekojot sarunām par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi. "Akcijas ir atgriezušās kāpuma režīmā," sacīja tirdzniecības grupas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Tas, ka padārdzinās gan akcijas, gan visaugstākā riska izbēgšanas aktīvs (zelts), parāda investoru konflikta situāciju - viņi nevar izvairīties no akciju kārdinājuma, bet viņi arī var lasīt nebeidzamos stāstus par bankrotiem," viņš piebilda. Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pieaugumu Eiropā veicināja tādas pozitīvas ziņas kā Lielbritānijas pakalpojumu sektora un jaunu automobiļu noieta kāpums, kuri bija kritušies Lielbritānijas Covid-19 karantīnas laikā. Piedāvājuma pārvaldības institūta ziņojums liecināja, ka ASV uzņēmējdarbības aktivitāte jūlijā bijusi labāka par gaidīto, lai gan šī ziņojuma nodarbinātības komponents bija ar vāju rezultātu. ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja vietnieks Ričards Klarida telekanālam CNBC atzina, ka "daļa no izaugsmes momenta ir palēninājusies".

American Airlines" otrdien kļuva par pirmo aviokompāniju, kas ASV atsākusi lidojumus ar aviolaineri "Boeing 737 MAX", kura izmantošana tika apturēta pirms 20 mēnešiem.

Lidmašīna ar 100 pasažieriem veica reisu no Maiami uz Ņujorku.

Kā ziņots, decembra sākumā Brazīlijas aviokompānija "Gol" kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas atjaunoja komerciālos lidojumus ar "Boeing 737 MAX".

ASV Federālā aviācijas administrācija novembrī atļāva aviosatiksmē atkal izmantot "Boeing 737 MAX", kuru lidojumi pērn martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa aviolaineru katastrofām, kas prasīja 346 cilvēku dzīvības.

FAA paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi saziņā ar aviācijas regulatoriem visā pasaulē.

Tomēr šī modeļa lidmašīnas drīkst atkal pacelties gaisā tikai tad, kad veikta to datoru programmatūras atjaunošana, kā arī piloti izgājuši atbilstošu apmācību lidojuma simulatoros, paredz FAA rīkojums.

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air samazinās lidojumu un darbinieku skaitu, galveno uzmanību pievēršot Igaunijai nozīmīgiem maršrutiem, pavēstījis lidsabiedrības uzraudzības padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke.

«Tas nozīmē, ka Estonian Air atteiksies no zaudējumus nesošām līnijām un koncentrēs savu uzmanību uz galveno, Igaunijai nozīmīgu virzienu apkalpošanu,» E. Rāsukes teikto preses konferencē citē kaimiņvalsts raidorganizācija ERR. E. Rāsuke arī norādīja, ka vispirms kompānija atteiksies no lidojumiem uz Tartu, Helsinkiem un Joensū Somijā.

Tāpat viņš arī pastāstīja, ka lidsabiedrības darbības sašaurināšana nozīmēs arī lidmašīnu un darbinieku skaita samazināšanu. Tomēr patlaban viņš atturējās nosaukt konkrētus skaitļus, jo šādus lēmumus neesot iespējams pieņemt vienas nakts laikā. «Saskaņā ar iepriekšējo stratēģiju veiktā jaunu maršrutu ieviešana un lidmašīnu pirkšanas zaudējumus tikai palielināja. Pēdējo sešu septiņu nedēļu laikā Estonian Air padome secināja, ka iepriekšējo stratēģiju nedrīkst turpināt,» sacīja E. Rāsuke.

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Ierodoties Riodežaneiro olimpisko spēļu norises vietā Brazīlijā, vairākiem Latvijas sportistiem aviokompāniju dēļ aizkavējusies bagāža, kas īpašus uztraukumus radījis pirms piektdienas atklāšanas ceremonijas, tomēr šādos gadījumos delegācijas dalībnieki izpalīdz viens otram, pastāstīja Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) pārstāve Marita Vilciņa.

Latvijas pilsonību ieguvusī amerikāņu skrējēja Ariana Hilborna svētdien savā tvitera kontā pavēstīja, ka aviokompānijas American Airlines dēļ bagāža nav ieradusies jau četras dienas, liekot šķēršļus gatavošanās apstākļiem. Vilciņa pastāstīja, ka Hilborna nebūt nav vienīgā Latvijas atlēte, kura šādi cietusi.

«Madarai Palameikai vienu somu atveda pēc dienas, un tai dienā, kad bagāžas vēl nebija, ar T-krekliem izpalīdzēja Sinta Ozoliņa. Neliels stress bija, kad Māris Štrombergs ieradās, - somas ar apģērbu nebija, bet viņam vakarā bija jāiet atklāšanas parādē. Mēs laicīgi saorganizējāmies un nokomplektējām apģērbu,» stāstīja Vilciņa, atklājot, ka BMX treneris Ivo Lakučs pat bija gatavs vēlreiz doties uz lidostu, bet tad viņš pats riskētu nepaspēt uz atklāšanas ceremoniju. Savukārt pāris stundu pirms pasākuma divkārtējā olimpiskā čempiona soma tomēr ieradās.

Baiļu uzplūdi par koronavīrusa straujāku izplatīšanos ārpus Āzijas papildu trieciens ir dažādiem ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem. Notiekošā rezultātā daudzi sevišķi strauji atbrīvojas no aviokompāniju un kruīza uzņēmumu vērtspapīriem.

Kuģu kruīza nozares līderu - "Carnival", "Norwegian Cruise Line Holdings" un "Royal Caribbean Cruises" - akciju cena šīs nedēļas sākumā vien saruka gandrīz par 10%. Piemēram, tā paša "Carnival" akcijas vērtība Ņujorkas biržā kopš saviem decembra augstākajiem punktiem ir samazinājusies jau gandrīz par 30%.

Strauji zemāk planē arī aviokompāniju akciju vērtība. Piemēram, "Ryanair" akcija šo pirmdien saruka par 13,5%, "Air France" – par 8,7% un "Deutsche Lufthansa" – par 8,8%. Strauji cenu kritumi bija vērojami arī "American Airlines Group", "EasyJet", "Delta Air Lines" u.c. līdzīgām akcijām. Tiek ziņots, ka pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Sagaidāms, ka notiekošajam būs ietekme uz dažādām citām nozarēm.

Aizvadītajā gadā sociālos tīklus visprasmīgāk izmantojuši datorspēles Battlefield izveidotāji un kopumā, salīdzinot ar gadu iepriekš, zīmolu īpašnieki uzlabojuši sociālo mediju izmantošanu, lai popularizētu savus produktus.

Analītiķu kompānija Headstream un tās partneri Socialbakers izveidojuši savu ikgadējo Social Brands 100 reitingu, kurā iekļauti zīmoli, kuri pievērš lielāko uzmanību sociālajiem tīkliem. Gadu iepriekš – 2011. gadā – reitingam pieteicās 300 zīmoli, taču aizvadītajā gadā – jau 715, kas liecina par sociālo mediju nozīmīgumu uzņēmējdarbībā.

Reitings izveidots, novērojot zīmolu aktivitāti sociālajos portālos. Visi reitingā iekļuvušie zīmoli ir aktīvi Facebook un lielākā daļa arī Twitter (99%) un YouTube (94%). Tam seko arī citi sociālie mediji – vairāk nekā puse (60%) ir aktīvi Google+ un Pinterest. Tikmēr tādas vietnes kā Instagram un Foursquare izmanto mazāk zīmolu.

Investors Vorens Bafets pēc ASV prezidenta vēlēšanām uzpircis akcijas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ASV akciju pirkšanas bumā pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās iesaistījies arī leģendārais investors V. Bafets. Viņš norādījis, ka viņa stūrētā Berkshire Hathaway pēc šī notikuma esot iegādājusies uzņēmumu akcijas 12 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Slavenais investors gan neatklāj to, kuru konkrētu uzņēmumu akcijas viņš iegādājies. To varēs uzzināt pēc tam, kad V. Bafets ASV varas iestādēm būs iesniedzis pārskatu par savu portfeļu stāvokli iepriekšējā ceturksnī (tas būs zināms šā mēneša vidū).

Pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos Berkshire Hathaway iegādājās akcijas vien 5,4 miljardu ASV dolāru vērtībā, kur priekšroka tika dota vairāku ASV aviokompāniju vērtspapīriem (piemēram, American Airlines, Delta Air Lines un United Continental Holdings akcijām).

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem.

FRS sanāksmes protokols radīja labāku priekšstatu par ASV centrālās bankas 30.janvāra lēmumu nemainīt bāzes procentlikmi, kā arī apstiprināja piesardzīgu pieeju turpmākām darbībām, ko bija paudis FRS vadītājs Džeroms Pauels.

Protokolā bija atzīmēts, ka, palielinoties globāliem riskiem un pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu, ASV ekonomikas pieaugumam vajadzētu «atkāpties» no pērnā gada straujā tempa.

«Jebkurš, kas domāja, ka varbūt FRS nebija nodoma sūtīt vēsti, ar kuru Pauels nāca klajā preses konferencē, var beigt brīnīties,» sacīja «FTN Financial» ekonomists Kriss Lovs. «FRS tiešām ir noskaņota uz procentlikmju nemainīšanu ilgtermiņā, un nākamais tās politikas solis patiesībā varētu būt procentlikmju samazināšana.»