Lietoto preču tirgotājs SIA «Humana Latvia» peļņa pērn augusi par 36,5% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, un tā sasniegusi 982 tūkstošus eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma apgrozījums pērn saglabājies iepriekšējā gada līmenī un bija 7,756 miljoni eiro.

Pēdējo desmit gadu laikā SIA «Humana Latvia» peļņa trīs reizes pārsniegusi vienu miljonu eiro - 2011., 2012. un 2013. gadā, liecina «Lursoft» multi atskaite.

SIA «Humana Latvia» pagājušajā gadā turpināja darbu pie veikalu tīkla darbības optimizācijas, sacīts tā gada pārskatā. Šī gada sākumā Latvijā darbojās 25 «Humana» veikali (par diviem veikaliem mazāk nekā 2018. gada sākumā) un divi «Humana Vintage» veikali. Tādējādi arī uzņēmumā vidēji nodarbināto skaits sarucis līdz 220 darbiniekiem.

Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 2,372 miljoni eiro, kas bija par neliels samazinājums salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Lietoto apģērbu veikalu tīkls Humana piektdien atvēris trīsdesmito veikalu Latvijā. Jaunais veikals atvērts Ventspilī.

Humana pārstāvji sola, ka neviena preces cena veikalā nepārsniegs 2,5 latu atzīmi.

Lai atvērtu veikalu Ventspils centrā, grūtības sagādāja atbilstošu telpu atrašana, stāsta Humana prokūriste Inga Juršāne-Piņķe.

Jaunatvērtais veikals darbojas pēc «divu nedēļu mārketinga cikla». Tas nozīmē, ka ik pēc divām nedēļām neiztirgotā prece tiek pilnībā nomainīta un aizstāta ar jaunu kolekciju un katru dienu veikala plaukti tiek papildināti ar jaunu apģērbu klāstu, skaidro Humana pārstāvji.

SIA Humana Latvia dibināta 2006. gadā un ir viens no lielākajiem uzņēmumiem lietoto apģērbu tirgū Latvijā, kas šobrīd nodarbina vairāk kā 200 darbiniekus. 2012. gadā uzņēmums strādāja ar 4,6 miljonu apgrozījumu, kas bija par 18% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Humana veikali ir atvērti Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā , Jēkabpilī kā arī Ventspilī.

Pērn lietoto preču tirgotāja SIA Humana Latvia apgrozīja 7,39 miljonus eiro, pārskata gadu noslēdzot ar viena miljona eiro peļņu, liecina Lursoft dati.

2013. gadā SIA Humana Latvia tīklā darbojās 30 veikali, uzņēmums arī atvēra trīs jaunus veikalus, no kuriem divi atrodas Rīgā un viens – Ventspilī. Rīgā viens Humana Latvia veikals tika slēgts. Uzņēmuma vadība plāno nākotnē paplašināt veikalu tīklu, šogad atverot jaunas tirdzniecības vietas gan Rīgā, gan Latvijā.

2014. gadā uzņēmums plāno apgrozījuma kāpumu 10 – 15% apjomā.

Humana Latvia reģistrēta 2005. gadā un pieder lietuviešu Humana People to People Eastern Holding.

Lietotu apģērbu mazumtirgotāja SIA Humana Latvia 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, apgrozījumu palielinājusi par 22,4%, un tas veidoja 4,5 milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Savukārt uzņēmuma peļņa 2012. gadā veidoja 735 tūkstošus latu.

Pērn SIA Humana Latvia atvēra piecas jaunas tirdzniecības vietas, no kurām trīs atrodas Rīgā, un pa vienai Jēkabpilī un Daugavpilī. Kopumā pagājušā gada nogalē SIA Humana Latvia pārvaldīja 28 veikalu tīklu. Arī šogad uzņēmums plāno paplašināt veikalu tīklu.

SIA Humana Latvia reģistrēta 2005.gadā un pieder Lietuvā esošajam Humana People To People Eastern Holding. Līdztekus apģērbu tirdzniecībai 2012. gadā uzņēmums ziedoja apģērbu aptuveni 60 dažādām bezpeļņas organizācijām, fondiem, biedrībām, kā arī valsts un pašvaldību organizācijām,

Lai arī importētu lietotu apģērbu un apavu apjoms pērn samazinājies un «otro roku» preču tirgotāju kļuvis mazāk, tīklu kompānijas uzņem apgriezienus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lietotu apģērbu un apavu veikali, tautā tā dēvētās humpalas krīzes laikā palīdzēja daudzām ģimenēm savilkt kopā galus. Šobrīd tos apmeklē cilvēki ar zemiem, vidējiem ienākumiem, kuri vēlas dzīvot taupīgi, cilvēki, kuri vēlas ģērbties atšķirīgi, stilīgie jaunieši. Nereti tajos atrodamas populāru zīmolu pērles, iespējams, arī kādas ārvalstu zvaigznes skatuves tērps vai ūdeļādas kažoks. Stereotips, ka tajos piedāvā preci, kas ir humānā palīdzība un tirgotājiem nav izmaksājušas ne centa, ir maldīgs.

2015. gadā trīs lietotu apģērbu veikalu ķēdes R.D.A., Kilomax un Humana Latvia ir atvērušas 29 jaunus veikalus. SIA R.D.A. ir atvērusi 17 tirdzniecības vietas, SIA ILP Market, kas attīsta Kilomax tīklu, – 8, bet SIA Humana Latvia – 4 jaunus veikalus. Kopā šīm trim veikalu ķēdēm ir 124 lietotu apģērbu veikali visā Latvijā. Savukārt divām lielākajām lietotu apavu ķēdēm kopā ir 44 veikali – SIA Kristīne-RR – 26, bet SIA Venda 2 – 18 veikali.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Krievijas humānās palīdzības autokolonnas iebraukšana Ukrainas teritorijā bez Kijevas valdības atļaujas ir tiešs Krievijas iebrukums Ukrainā, piektdien paziņoja Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētājs Valentīns Naļivaičenko.

«Mēs to saucam par tiešu iebrukumu. Ciniski slēpjoties aiz Sarkanā Krusta, tie ir militāri automobiļi ar aizsega dokumentiem,» norādīja amatpersona.

«Pēdējās dienās mēs esam kļuvuši liecinieki rūpīgi izplānotai un bīstamai, riskantai provokācijai pret Ukrainu ar bezkaunīgu un cinisku cienījamās Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) izmantošanu - provokācijai ar tā dēvēto humāno konvoju,» norādīja Naļivaičenko.

Viņš sacīja, ka vairāk nekā 30 kravas automašīnu nelikumīgi startējušas Ukrainas teritorijas virzienā. Tiesa gan, ukraiņu mediji jau vēsta par 70 humānā konvoja automašīnām, kas šķērsojušas robežu.

Mēs visi esam liecinieki tam, cik asiņaini un nežēlīgi norit Krievijas izvērstais karš Ukrainā un cik drosmīgi Ukraina izcīna karu pret agresoru – izcīna visas Eiropas vārdā.

Tāpēc mazākais, ko varam darīt, ir nebūt pasīviem vērotājiem, bet atbalstīt ukraiņu centienus saglabāt savu brīvību un valstisko nedalāmību, kā arī visiem spēkiem palīdzēt Ukrainas cilvēkiem gan karadarbības skartajās zonās, gan bēgļu gaitās. Mēdz teikt, ka trauksmi un neziņu par nākotni lieliski neitralizē praktiska darbošanās. To šobrīd īsteno Latvijas uzņēmēji, kas apvienojušies inicatīvā "Uzņēmēji mieram". Īsteno katrs savu iespēju robežās – palīdzot atrast vajadzīgos kontaktus, organizējot humānās palīdzības kravas, sniedzot finansiālu atbalstu un apzinoties, ka tas šobrīd ir katra veiksmīga Latvijas uzņēmēja pienākums.

Zibenspalīdzība šodien, ilgstošs atbalsts turpmāk

«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.

Fragments no intervijas

Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.

Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.

Līdz ar dižķibeles atnākšanu un tās blaknēm - darba algu samazināšanu un lielo bezdarbu - Latvijā strādājošās zviedru bankas lielas iedzīvotāju daļas acīs pārtapušas no draugiem par īstiem peramajiem zēniem. Tādēļ bezpartejiskā ārlietu ministra Aivja Roņa ierosinājums pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidot Latvijas Saeimas un Zviedrijas parlamenta kopīgu komisiju, kas pētītu zviedru banku darbību Latvijā, daļā sabiedrības izraisa gandarījumu.

Tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā gribētos tiem, kas zviedru banku «destruktīvo darbību» izmanto tīri populistiskos nolūkos. Jā, nav šaubu, ka Swedbank un SEB Banka, dāsnu roku izsniedzot hipotekāros kredītus iedzīvotājiem un kreditējot nekustamā īpašuma attīstītājus, kā arī piešķirot patēriņa kredītus teju katram gribētājam, ir līdzvainīgas kā nekustamā īpašuma, tā patēriņa burbuļa uzblīšanā. Tomēr taisnība ir Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kurš norāda, ka par pārlieku aizraušanos ar Baltijas iedzīvotāju kreditēšanu zviedru bankas jau ir saņēmušas rūgtu mācību - tas, ka lielu daļu no patiesi grandiozajiem zaudējumiem skandināvu bankām sagādājušas to «meitas» Latvijā, ir fakts.

LTV raidījums De Facto uzklausījis zviedru ekonomista Aleksandra Barda padomus, ko Latvijai darīt, lai atrisinātu pašreizējās ekonomiskās problēmas. Viņš uzskata, ka šobrīd prioritātei ir jābūt izglītībai, kā arī norāda, ka Latvijai nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti, jo 90% atgriezīsies.

«Es personīgi investēju Baltijā deviņdesmitajos gados un es izņēmu savas investīcijas no Igaunijas un Latvijas divus gadus pirms krīzes. Es redzēju, kur šī krīze iet. Ekonomikas izaugsme vairs nebija īsta. Tā turējās uz ļoti apšaubāma pamata. Ja dzīvoklis Rīgā vai Tallinā maksāja dārgāk nekā Londonā un Parīzē, tas man kā ekonomistam bija signāls. Es izņēmu naudu, un burbulis sprāga. Tagad savukārt Latvija ir ļoti interesanta, jo burbuļa nav, ekonomika ir īsta. Aktīvu cena ir īsta. Uz šī pamata jūs pēc diviem gadiem, pieņemot pareizus lēmumus, atgūsiet lēnāku, bet patiesu ekonomikas izaugsmi.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Zviedrijas bankas ir saņēmušas fantastisku mācību un Zviedrijas bankas maksā par šo krīzi, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Man liekas, ka šobrīd žvadzināt ieročus pēc kaujas īsti nebūtu vietā, jo Zviedru bankas tika brīdinātas no mūsu puses. Mēs savā laikā bijām ar [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušo vadītāju] Cērpa kungu neskaitāmas reizes Zviedrijā, tikāmies ar zviedru banku augstāko vadību un brīdinājām par burbuli,» skaidro centrālās bankas vadītājs.

Pēc I.Rimšēviča sacītā zviedru atbilde tajā laikā bijusi: «Mums pašiem bija krīze 92. gadā, mēs zinām kā rīkoties, jūs esat maza, vēl nepieredzējusi ekonomika, mēs jums pateiksim priekšā tad, kad te kaut kas notiks.»

Droši vien zviedru bankas darītu ļoti daudz, lai atgrieztos pie šīs sarunas, jo tās šeit cietušas milzu zaudējumus, uzskata Latvijas Bankas prezidents. Viņaprāt, «zviedru bankas saņēmušas fantastisku mācību».

Ļoti iespējams, ka kredītņēmēju aizsardzības pasākumi ir premjera atbildes reakcija zviedru banku aizrādījumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu cirpšanu.

To Db.lv norādīja politologs Jānis Ikstens. «Ņemot vērā, ka premjers kredītņēmēju aizsardzības pasākumu ieviešanai, kuru rezultātā kredītņēmējs bankas priekšā būs atbildīgs tikai ar ieķīlāto īpašumu, nevis visu savu mantu, ir izsludinājis steidzamību, ļoti iespējams, ka tā ir premjera pretreakcija Zviedrijas finanšu ministra izteikumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu griešanu un tādējādi radīto apdraudējumu zviedru bankām Latvijā.

Savukārt viens no Latvijas lielāko ārvalstu banku pārstāvjiem, kas vēlējās palikt anonīms, Db norādīja, ka no premjera Valda Dombrovska puses šis solis vērtējams kā «taktiska spēlīte» un spiediens uz zviedru bankām. Tomēr saruna starp zviedru finanšu ministru un premjeru nemaz neesot bijusi tik asa un pamācībām bagāta Latvijai, kā tas esot izskanējis medijos. Runājot par Danske bank izteikumiem, ka šie kredītņēmēju aizsardzības pasākumi varētu veicināt lata devalvāciju, viņš piebilda, ka ar lata devalvāciju nereti tiekot saistītas pat pilnīgi neatbilstošas lietas. Viņš atgādināja Latvijas Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vārdus, ka Latvijas Bankas pozīcija lata kursa jautājumā ir pietiekami stabila, lai lata kursu noturētu pat pilnīga valsts defolta gadījumā.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Eiropas Komisija Eiropas Savienības (ES) vārdā šodien izmaksāja Ukrainai 600 miljonu eiro aizdevumu. Tas ir pirmais maksājums jaunajā makrofinanšu palīdzības programmā, kurai paredzēti pavisam 1,8 miljardi eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Ar šo programmu Eiropas Savienība piešķir Ukrainai steidzami nepieciešamo finansējumu, tādējādi atbalstot valsts ekonomikas stabilizāciju. ES makrofinanšu palīdzība arī ļaus Ukrainas valdībai ieviest svarīgas reformas tādās sfērās kā valsts finanšu uzraudzība, pārvaldība un atklātība, enerģētikas sektors, sociālās drošības sistēma, uzņēmējdarbības vide un finanšu sektors. Atbalstot Ukrainas valdības iecerētās reformas šajās jomās, ES vēlas palīdzēt Ukrainai veikt priekšdarbus, lai valsts varētu atgriezties pie stabilas ekonomikas izaugsmes.

«Šodienas maksājums liecina par ES stingro apņemšanos palīdzēt Ukrainai šajos grūtajos laikos. ES priecājas ar šo maksājumu atbalstīt valdības iecerētos drosmīgos reformu plānus. Esmu pārliecināts, ka šo vērienīgo reformu ieviešana palīdzēs Ukrainai pilnībā izmantot savas iespējas panākt strauju un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, no kuras iegūs visi Ukrainas iedzīvotāji,» saka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga lietās Valdis Dombrovskis.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Latvijas Mobilais telefons (LMT) gada trīs ceturkšņos strādāja ar 1,366 mljrd. zviedru kronu (103,5 milj. Ls) apgrozījumu, kas ir par 23% mazāk nekā pirms gada šajā pašā laikā, liecina TeliaSonera finanšu pārskats.

LMT peļņa pirms nodokļu un procentu samaksas un amortizācijas (EBITDA) gada deviņos mēnešos bija 564 milj. Zviedrijas kronu (42,8 milj. Ls), kas salīdzinot ar pērnā gada trīs ceturkšņiem ir par 24% mazāka.

Tostarp trešajā ceturksnī operatora ieņēmumi veido 455 milj. zviedru kronu (34,5 milj. Ls), kas ir par 17% mazāk nekā pērn attiecīgajos trīs mēnešos, bet EBITDA rādītājs šogad šajā laika posmā bija 183 milj. kronu (13,9 milj. Ls), kas ir par 14% mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī.

Savukārt operatora rentabilitāte, ņemot vērā EBITDA peļņu, deviņos mēnešos bija 41,3%, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir nedaudz mazāk, jo pirms gada attiecīgais rādītājs bija 41,8%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada kopējiem rezultātiem (40,9%) attiecīgais rādītājs ir uzlabojies.

Raidorganizāciju koncerns Modern Times Group (MTG), kura ietilpst arī Viasat, TV3, 3+ un Star FM, pērno gadu noslēdzis ar 14,17 mljrd. zviedru kronu (1,03 mljrd. Ls) apgrozījumu, liecina MTG pārskats.

Tostarp, pērnā gada pēdējā ceturksnī koncerna apgrozījums pieauga par 6% līdz 4,08 mljrd. zviedru kronām (295,92 milj. Ls). Kopumā pagājušā gada MTG apgrozījums salīdzinājumā ar 2008.gadu ir palielinājies par 8%.

Savukārt koncerna saimnieciskās darbības ieņēmumi pirms saistīto uzņēmumu un vienreizējiem ieņēmumiem pērn bija 1,65 mljrd. zviedru kronu (119,79 milj. Ls). Tomēr, pretēji 2,93 mljrd. zviedru kronu (212,72 milj. Ls) tīrajai peļņai 2008.gadā, pagājušo gadu koncerns noslēdza ar 2,01 mljrd. (145,93 milj. Ls) zaudējumiem.

Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi un brīdi, kad samazinās reklāmas tirgi visā Eiropā, MTG pērnā gada pēdējā ceturksnī un gada kopumā ieņēmumos ir pieaugums, norāda MTG vadītājs Hanss Holgers Albrehts (Hans-Holger Albrecht).

Latvijas premjerministrs brīdinājis zviedru bankas, ka tās riskē nosmacēt Latvijas krīzes skartās ekonomikas atlabšanu, ja vien tās neatsāks aizdot, vēsta Financial Times.

«Pēkšņa kreditēšanas pārtraukšana ir ļoti problemātisks jautājums,» sacījis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. «Mēs ceram, ka zviedru bankas atsāks [kreditēšanu],» viņš piebildis.

«Protams, var teikt, ka latvieši aizņēmās bezatbildīgi, bet, lai aizņemtos bezatbildīgi, ir nepieciešams kāds, kas aizdod bezatbildīgi,» skaidrojis premjers. «Mums bija ļoti viegli pieejami kredīti ļoti pārkarsētā ekonomikā. Tagad ļoti dziļā recesijā mums kredītu gandrīz nav,» viņš sūdzējies.

V. Dombrovskis brīdinājis, ka lielā budžeta «apcirpšana» palielinās ekonomiskās sāpes īsā termiņā. Taču viņš akcentējis, ka šie pasākumi bija būtiski fiskālās stabilitātes nodrošināšanai.

Zviedrijas banku grupas Swedbank tīrie zaudējumi pagājušā gada ceturtajā ceturksnī varētu būt sasnieguši 1,87 miljardus zviedru kronu (129 miljonus latu) pretstatā 1,92 miljardu zviedru kronu (132 miljonu latu) tīrajai peļņai 2008.gada pēdējos trijos mēnešos, liecina aģentūras Reuters aptaujāto sešu analītiķu vidējā prognoze.

Reuters raksta, ka Swedbank būs cietusi lielus zaudējumus jau ceturto ceturksni pēc kārtas, jo būs samazinājušies ienākumi no procentiem un krasi palielinājušies uzkrājumi zaudējumiem no kreditēšanas galvenokārt saistībā ar ekonomikas recesiju Baltijas valstīs, kur Swedbank ir viena no lielākajām finanšu institūcijām.

Tomēr ceturtajā ceturksnī šie uzkrājumi, domājams, būs mazāki nekā trešajā ceturksnī, jo situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā stabilizējas, norāda aģentūra.

Analītiķu vidējā prognoze arī liecina, ka uzkrājumi zaudējumiem no kreditēšanas 2009.gada ceturtajā ceturksnī būs sasnieguši 5,47 miljardus zviedru kronu (377 miljonus latu) pretstatā 1,63 miljardiem zviedru kronu (112 miljoniem latu) 2008.gada attiecīgajā periodā.

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Ukrainas valdība pirmdien izveidoja vietni, kas dod iespēju veikt ziedojumus kriptovalūtās laikā, kad Ukraina cīnās pret postošu Krievijas iebrukumu.

Vietne "Palīdzība Ukrainai" ("Aid for Ukraine") izveidota partnerībā ar kriptovalūtu firmām FTX un "Everstake". Tās lietotāji pašlaik var nosūtīt Ukrainas Nacionālajai bankai ziedojumus 10 kriptovalūtās, tai skaitā "Bitcoin", "ether", "tether" un "dogecoin".

"Kriptovalūtas spēlē ievērojamu lomu Ukrainas aizsardzībā," paziņoja Ukrainas digitālās pārveides ministra vietnieks Oleksandrs Borņakovs.

"Kriptovalūtu aktīvi ir izrādījušies ļoti vērtīgi, atvieglojot finansējuma plūsmu Ukrainas pilsoņiem un karavīriem un vairojot apziņu un interesi globālajā sabiedrībā," viņš piebilda.

"Everstake", kas ir viena no lielākajām kriptovalūtu firmām Ukrainā, dos lietotājiem iespēju veikt ziedojumus arī citās kriptovalūtās, kas nav uzskaitītas šajā vietnē.

Nemieri Tuvajos Austrumos turpinās - turklāt situācija šā brīža nemieru epicentrā - Lībijā - tikai saasinājusies.

Lībijas vadonim Muamaram Gadafi uzticīgie kareivji veikuši plašus uzbrukumus valsts nemiernieku kontrolētajām pilsētām un bombardējuši teritorijas ap zaudētajām naftas atradnēm. Valdot šādam fonam, arvien mazākas kļūst tās cerības, ka konfliktam šajā valstī varētu būt kāds vienkāršs atrisinājums (piemēram, kā Tunisijā vai Ēģiptē, kur valstu vadoņi atkāpās), un ir iespējams ilgstošs un asiņains pilsoņu karš.

Šobrīd tiek ziņots, ka M. Gadafi lojālie militāristi pārspēj nemierniekus gan bruņojuma, gan skaitliskajā ziņā. Tiesa gan, militāristiem ievērojamas grūtības sagādājot nemiernieku atrašanās vietu noteikšana (tie slēpjas blīvi apdzīvotos pilsētu rajonos vai grūti pieejamā tuksnesī). DažasLībijas augsti stāvošas amatpersonas ziņojušas, ka to spēkos esot sakaut sacelšanos, tomēr tām ir dotas pavēles izvairīties no konfliktiem urbānos rajonos, jo šāds solis rezultētos ar milzīgu skaitu civiliedzīvotāju upuriem, raksta Reuters. Tiesa gan, nav īsti skaidrs, vai konfliktiem ievelkoties, no plašāka mēroga asiņainiem slaktiņiem izvairīties izdosies.