Lietoto preču tirgotājs SIA «Humana Latvia» peļņa pērn augusi par 36,5% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, un tā sasniegusi 982 tūkstošus eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma apgrozījums pērn saglabājies iepriekšējā gada līmenī un bija 7,756 miljoni eiro.

Pēdējo desmit gadu laikā SIA «Humana Latvia» peļņa trīs reizes pārsniegusi vienu miljonu eiro - 2011., 2012. un 2013. gadā, liecina «Lursoft» multi atskaite.

SIA «Humana Latvia» pagājušajā gadā turpināja darbu pie veikalu tīkla darbības optimizācijas, sacīts tā gada pārskatā. Šī gada sākumā Latvijā darbojās 25 «Humana» veikali (par diviem veikaliem mazāk nekā 2018. gada sākumā) un divi «Humana Vintage» veikali. Tādējādi arī uzņēmumā vidēji nodarbināto skaits sarucis līdz 220 darbiniekiem.

Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 2,372 miljoni eiro, kas bija par neliels samazinājums salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Pērn lietoto preču tirgotāja SIA Humana Latvia apgrozīja 7,39 miljonus eiro, pārskata gadu noslēdzot ar viena miljona eiro peļņu, liecina Lursoft dati.

2013. gadā SIA Humana Latvia tīklā darbojās 30 veikali, uzņēmums arī atvēra trīs jaunus veikalus, no kuriem divi atrodas Rīgā un viens – Ventspilī. Rīgā viens Humana Latvia veikals tika slēgts. Uzņēmuma vadība plāno nākotnē paplašināt veikalu tīklu, šogad atverot jaunas tirdzniecības vietas gan Rīgā, gan Latvijā.

2014. gadā uzņēmums plāno apgrozījuma kāpumu 10 – 15% apjomā.

Humana Latvia reģistrēta 2005. gadā un pieder lietuviešu Humana People to People Eastern Holding.

Lietotu apģērbu mazumtirgotāja SIA Humana Latvia 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, apgrozījumu palielinājusi par 22,4%, un tas veidoja 4,5 milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Savukārt uzņēmuma peļņa 2012. gadā veidoja 735 tūkstošus latu.

Pērn SIA Humana Latvia atvēra piecas jaunas tirdzniecības vietas, no kurām trīs atrodas Rīgā, un pa vienai Jēkabpilī un Daugavpilī. Kopumā pagājušā gada nogalē SIA Humana Latvia pārvaldīja 28 veikalu tīklu. Arī šogad uzņēmums plāno paplašināt veikalu tīklu.

SIA Humana Latvia reģistrēta 2005.gadā un pieder Lietuvā esošajam Humana People To People Eastern Holding. Līdztekus apģērbu tirdzniecībai 2012. gadā uzņēmums ziedoja apģērbu aptuveni 60 dažādām bezpeļņas organizācijām, fondiem, biedrībām, kā arī valsts un pašvaldību organizācijām,

Lai arī importētu lietotu apģērbu un apavu apjoms pērn samazinājies un «otro roku» preču tirgotāju kļuvis mazāk, tīklu kompānijas uzņem apgriezienus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lietotu apģērbu un apavu veikali, tautā tā dēvētās humpalas krīzes laikā palīdzēja daudzām ģimenēm savilkt kopā galus. Šobrīd tos apmeklē cilvēki ar zemiem, vidējiem ienākumiem, kuri vēlas dzīvot taupīgi, cilvēki, kuri vēlas ģērbties atšķirīgi, stilīgie jaunieši. Nereti tajos atrodamas populāru zīmolu pērles, iespējams, arī kādas ārvalstu zvaigznes skatuves tērps vai ūdeļādas kažoks. Stereotips, ka tajos piedāvā preci, kas ir humānā palīdzība un tirgotājiem nav izmaksājušas ne centa, ir maldīgs.

2015. gadā trīs lietotu apģērbu veikalu ķēdes R.D.A., Kilomax un Humana Latvia ir atvērušas 29 jaunus veikalus. SIA R.D.A. ir atvērusi 17 tirdzniecības vietas, SIA ILP Market, kas attīsta Kilomax tīklu, – 8, bet SIA Humana Latvia – 4 jaunus veikalus. Kopā šīm trim veikalu ķēdēm ir 124 lietotu apģērbu veikali visā Latvijā. Savukārt divām lielākajām lietotu apavu ķēdēm kopā ir 44 veikali – SIA Kristīne-RR – 26, bet SIA Venda 2 – 18 veikali.

Sākumā biznesā ir iestrādāšanās un mācīšanās posms, kam ar laiku seko stabilitāte un sistēma.

Tā otrdienas laikrakstā Dienas Bizness (DB) secina Evija Kerija Erta, skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle (SIA Smart Concept) īpašniece. «Es varētu strādāt frizētavā, pelnīt, bet esmu izvēlējusies citu ceļu,» viņa saka.

Šobrīd uzņēmējdarbībā veicoties labāk nekā biznesa sākumposmā, jo darbība ir nostabilizējusies – ir viss nepieciešamais aprīkojums, ir pastāvīgie klienti un atliek vien strādāt. «Sākumā ir taustīšanās, mācīšanās, bet ar laiku sāc saprast, ko klienti vēlas. Tagad strādāt vieglāk, jo ir sava sistēma, ritms, pie kura pieturos. Ir lielāka kārtība – gan galvā, gan uzņēmumā,» viņa saka.

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Apģērbu komplekts ikvienam Latvijas olimpietiem, kas dosies uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, izmaksās aptuveni 1700 eiro, otrdien jauno tērpu demonstrēšanas pasākumā pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

LOK ir vienojies ar Polijas kompāniju 4F par apģērbu piegādi sportistiem nākamajos četros gados. Šodien tika prezentēti Latvijas olimpiskās delegācijas tērpi Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, un, kā atzina klātesošie sportisti, pagaidām nekādu iebilžu par apģērbu funkcionālo kvalitāti viņiem nav.

Poļu zīmols 4F nodrošinās Latvijas sportistu, arī jaunatnes komandu, apģērbu nākamajos četros gados, tātad arī 2018.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā. Vrubļevskis atzīmēja, ka sadarbība četru gadu ciklā palīdzēs veidot vienotu nacionālo komandu identitāti starptautiskajās sacensībās.

«4F ražos pilnīgi visus Latvijas olimpiskās komandas tērpus, kurus sportisti izmantos sacensībās, oficiālajās ceremonijās un brīvajā laikā līdz pat 2020.gadam. 4F ražos pilnīgi visu, sākot ar atklāšanas ceremonijas tērpiem, beidzot ar zeķēm, sporta apaviem un somām, kuras lietos latviešu sportisti,» stāstīja Vrubļevskis, atgādinot, ka tērpu ražotājs tika izvēlēts iepirkuma rezultātā, kurā pieteicās divi dalībnieki.

Krievijas humānās palīdzības autokolonnas iebraukšana Ukrainas teritorijā bez Kijevas valdības atļaujas ir tiešs Krievijas iebrukums Ukrainā, piektdien paziņoja Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētājs Valentīns Naļivaičenko.

«Mēs to saucam par tiešu iebrukumu. Ciniski slēpjoties aiz Sarkanā Krusta, tie ir militāri automobiļi ar aizsega dokumentiem,» norādīja amatpersona.

«Pēdējās dienās mēs esam kļuvuši liecinieki rūpīgi izplānotai un bīstamai, riskantai provokācijai pret Ukrainu ar bezkaunīgu un cinisku cienījamās Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) izmantošanu - provokācijai ar tā dēvēto humāno konvoju,» norādīja Naļivaičenko.

Viņš sacīja, ka vairāk nekā 30 kravas automašīnu nelikumīgi startējušas Ukrainas teritorijas virzienā. Tiesa gan, ukraiņu mediji jau vēsta par 70 humānā konvoja automašīnām, kas šķērsojušas robežu.

Ukrainas valdība pirmdien izveidoja vietni, kas dod iespēju veikt ziedojumus kriptovalūtās laikā, kad Ukraina cīnās pret postošu Krievijas iebrukumu.

Vietne "Palīdzība Ukrainai" ("Aid for Ukraine") izveidota partnerībā ar kriptovalūtu firmām FTX un "Everstake". Tās lietotāji pašlaik var nosūtīt Ukrainas Nacionālajai bankai ziedojumus 10 kriptovalūtās, tai skaitā "Bitcoin", "ether", "tether" un "dogecoin".

"Kriptovalūtas spēlē ievērojamu lomu Ukrainas aizsardzībā," paziņoja Ukrainas digitālās pārveides ministra vietnieks Oleksandrs Borņakovs.

"Kriptovalūtu aktīvi ir izrādījušies ļoti vērtīgi, atvieglojot finansējuma plūsmu Ukrainas pilsoņiem un karavīriem un vairojot apziņu un interesi globālajā sabiedrībā," viņš piebilda.

"Everstake", kas ir viena no lielākajām kriptovalūtu firmām Ukrainā, dos lietotājiem iespēju veikt ziedojumus arī citās kriptovalūtās, kas nav uzskaitītas šajā vietnē.

Aizņemšanās izmaksas parādu skartajās eirozonas valstīs ir ievērojami kritušās, tomēr tas nav tādēļ, ka taupības politikas ir ierobežojušas parādus – tie joprojām aug, lielākoties deflācijas un sarūkošo ekonomiku dēļ, jaunākajā blogā norāda ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver - tajā pašā laikā ir bijusi ievērojama nolīdzināšanās starp parāda un procentu likmēm. Lielākoties tas noticis Dragi efekta dēļ, jo Eiropas Centrālā banka ir devusi signālu, ka tā rīkosies nepieciešamības gadījumā, tādējādi novēršot likviditātes paniku. Ir iespējams, ka nedaudz ir samazinājusies politiskā riska prēmija, jo Eiropas valstis ir izrādījušas pārsteidzoši stingru nostāju palikt pie eiro jebkurā gadījumā.

«Tādēļ – vai eiro krīze ir beigusies? Nē – tā nav beigusies, kamēr vien parāda dinamika dziedās duetā ar iekšējo devalvāciju,» saka P. Krugmans. «Mēs vēl neesam piedzīvojuši, ka kāda no krīzes skartajām valstīm ir sasniegusi tādu punktu, kad krītošās relatīvās algas veicina atgūšanos, ko vada eksports vai kad taupības pasākumi patiešām atmaksājas ar parāda nastas samazināšanos,» norāda P. Krugmans.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdienas vakarā teica savu pirmo televīzijas pārraidīto uzrunu valsts iedzīvotājiem no Ovālā kabineta, nosaucot nelegālo imigrāciju par «augošu krīzi», kas kaitē miljoniem amerikāņu, un pieprasot piešķirt 5,7 miljardus ASV dolāru tērauda barjeras izveidošanai gar robežu ar Meksiku.

Prezidents atturējās no ārkārtas stāvokļa izsludināšanas uz robežas, bet uzsvēra nepieciešamību samazināt nelegālās narkotiku tirdzniecības radītos zaudējumus, kas esot 500 miljardi dolāru gadā.

«Pastāv augoša humānā un drošības krīze uz mūsu dienvidu robežas. Muitas un robežsardzes aģenti katru dienu sastopas ar tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas mēģina iekļūt mūsu valstī,» sacīja Tramps.

«Mums vairs nav vietas, kur viņus turēt, un mums nav iespējas viņus tūlīt nosūtīt atpakaļ uz viņu valsti. Amerika ar lepnumu uzņem miljoniem likumīgu imigrantu, kuri bagātina mūsu sabiedrību un dod ieguldījumu mūsu nācijai. Bet visiem amerikāņiem kaitē nekontrolēta nelegālā imigrācija.»

Pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju izraisītās krīzes pārvarēšanai uzņēmējiem nepieciešams maksimāls birokrātiskā sloga atvieglojums. Nav pieļaujama investīciju un jaunu darba vietu bremzēšana apstākļos, kad jautājums ir par uzņēmēja izdzīvošanu, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa, kuras sekas izjutīs visa pasaule. Plašās Krievijai un Baltkrievijai uzliktās sankcijas darbojas abos virzienos - tās ietekmē ne tikai agresorvalstu ekonomiku, bet arī visas tās valstis, kurām ar šiem agresoriem bija jebkāda veida ekonomiskas attiecības. Jau šobrīd Latvijā parādās sankciju ietekme un tas ir tikai sākums, norāda A.Rostovskis.

Lai arī Ukrainas kara sekas būs ievērojams trieciens Latvijas ekonomikai, uzņēmēji ir gatavi turpināt darboties un pārvarēt tuvojošās grūtības. Šajā laikā īpaši svarīgs ir publiskā sektora atbalsts un sapratne sadarbībā ar privāto sektoru. Līdz šim uzņēmēji saskaras ar milzīgu birokrātisko slogu un ļoti laikietilpīgiem procesiem. Jau parastos apstākļos tas bremzē uzņēmējdarbību, kavē investīcijas un jaunu darba vietu rašanos. Krīzes apstākļos tam visam ir jābūt maksimāli vienkāršotam - mazāk dokumentu, īsāki dažādi saskaņošanas termiņi, tādā veidā investīcijas stimulējot, nevis traucējot. Katrs uzņēmējs, kas turpinās strādāt, ir vērtība. Un viņam strādāšanu nepieciešams maksimāli atvieglot, lai būtu iespēja pārdzīvot šo krīzes laiku, pauž A.Rostovskis.

Pasaules 26 bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat daudz, cik pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei, pirmdien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija «Oxfam» dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices kalnu kūrortā Davosā.

«Oxfam» ziņojumā arī teikts, ka visu pasaules miljardieru bagātība pagājušajā gadā ik dienu pieaugusi par 2,5 miljardiem ASV dolāru.

Pasaules bagātākā cilvēka interneta tirdzniecības platformas «Amazon» dibinātāja Džefa Bezosa bagātība pērn palielinājusies līdz 112 miljardiem dolāru, sacīts ziņojumā. Tajā norādīts, ka tikai viens procents Bezosa bagātības ir līdzvērtīgs 105 miljonu cilvēku apdzīvotās Etiopijas veselības aprūpes gada budžetam.

Savukārt pasaules iedzīvotāju nabadzīgākās puses jeb 3,8 miljardu cilvēku rocība pērn sarukusi par 11%, teikts «Oxfam» ziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka pieaugošā plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem vājina iespējas cīnīties pret nabadzību, kaitē ekonomikai un vairo sabiedrības neapmierinātību.

Mēs visi esam liecinieki tam, cik asiņaini un nežēlīgi norit Krievijas izvērstais karš Ukrainā un cik drosmīgi Ukraina izcīna karu pret agresoru – izcīna visas Eiropas vārdā.

Tāpēc mazākais, ko varam darīt, ir nebūt pasīviem vērotājiem, bet atbalstīt ukraiņu centienus saglabāt savu brīvību un valstisko nedalāmību, kā arī visiem spēkiem palīdzēt Ukrainas cilvēkiem gan karadarbības skartajās zonās, gan bēgļu gaitās. Mēdz teikt, ka trauksmi un neziņu par nākotni lieliski neitralizē praktiska darbošanās. To šobrīd īsteno Latvijas uzņēmēji, kas apvienojušies inicatīvā "Uzņēmēji mieram". Īsteno katrs savu iespēju robežās – palīdzot atrast vajadzīgos kontaktus, organizējot humānās palīdzības kravas, sniedzot finansiālu atbalstu un apzinoties, ka tas šobrīd ir katra veiksmīga Latvijas uzņēmēja pienākums.

Zibenspalīdzība šodien, ilgstošs atbalsts turpmāk

Liepājas simfoniskais orķestris nosūtījis atklātu vēstuli labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kurā vēršas pret iecerēto izdienas pensiju reformu.

«Tas ir nopietns signāls, kas brīdina par kārtējo triecienu jau tā novājinātajam un pazeminātajam profesionāla mūziķa statusam sabiedrībā. Augsti specializētās un ar nopietniem darba riskiem saistītās mūziķa profesijas tālāka devalvācija nav pieļaujama,» teikts vēstulē, ko parakstījis LSO direktors Uldis Lipskis un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala.

Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamata argumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem savlaicīgi atjaunot māksliniecisko sastāvu, uzsvērts vēstulē.

Mūziķis ar savu sūro darbu uztur sabiedrības tonusu un veicina tās harmonizāciju, uzsver mūziķi. Taču līdz profesionāla mūziķa statusam viņiem jāiziet 16 – 18 gadus ilgs, ļoti specifisks un bieži vien nežēlīgs mācību process, kā arī konkursa atlase. Orķestra mūziķa specifika ir ārkārtīgi augsta precizitāte, emocionālās pārslodzes, īpaša adaptācijas spēja, piemērojoties katram diriģentam, turklāt 70 mūziķi koncertā divas stundas veic sinhronas darbības ar sekundes simtdaļu precizitāti vienotā emocionālā tonalitātē un estētikā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis laboratorisko analīžu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu cūku novietnē Krāslavas novada Skaistas pagastā, informēja PVD pārstāve Anna Joffe.

Novietnē tika turētas 196 cūkas, un novietne atrodas ĀCM jau iepriekš noteiktajā ārkārtas situācijas izsludinātajā teritorijā.

Brīvdienās PVD inspektori saņēma informācija no cūku novietnes par cūku veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos un cūku nobeigšanos. Šobrīd tiek veikti visi slimību ierobežojošie pasākumi un noteiktas aizsardzības un karantīnas zonas.

PVD inspektori vakar veica nobeigušos cūku iznīcināšanu, tās sadedzinot, ierobežoja teritoriju ap novietni un veica dezinfekciju.

Šodien tiks uzsākta cūku humāna nogalināšana un iznīcināšana.

PVD ir veicis arī no skartās cūku novietnes iespējamā slimības inkubācijas periodā izvesto cūku izsekojamības analīzi.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Šodien pie Brīvības pieminekļa biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvji ar informatīviem plakātiem un bukletiem aicina sabiedrību būt aktīvai un parakstīties par kažokzvēru audzēšanas izbeigšanu.

Kā norāda biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāve Anna Suhovejeva, šodien ar skrejlapu, bukletu un plakātu palīdzību tiek uzrunāti cilvēki, aicinot gan portālā manabalss.lv parakstīties par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, gan arī aizdomāties par dzīvniekiem, kuru miesa vēlāk kalpo kādam par kažoku vai pūkainu apkakli.

Suhovejeva minēja, ka pilsētā ir redzamas daudzas sievietes ar kažokādas izstrādājumiem, taču ne visas zina, kā šīs kažokādas tiek iegūtas, tādēļ tiek rīkota kampaņa «Kažokādas otra puse», kuras mērķis ir likt aizdomāties cilvēkiem par tām mocībām, kuras dzīvnieki piedzīvo kažokzvēru audzētavās.

Nekustamo īpašumu investīciju fonds East Capital Real Estate (ECRE) IV ir iegādājies loģistikas parku J13, kas atrodas Tallinas tuvumā un ir viens no lielākajiem Igaunijā.

Šis ir noslēdzošais desmitais fonda darījums, un līdz ar šo pēdējo darījumu būs investēti visi fonda līdzekļi 350 miljonu apmērā.

J13 loģistikas parks atrodas pie galvenā autoceļa, kas savieno Helsinkus, Tallinu, Rīgu, tālāk turpinoties uz Poliju un citām Eiropas valstīm. Parkā ietilpst divas ēkas ar 40 000 kvadrātmetru bruto iznomājamo platību. Komplekss ir pilnībā iznomāts kopumā 10 nomniekiem, tostarp tādiem Igaunijā labi zināmiem uzņēmumiem kā DSV Estonia AS, Havi Logistics OÜ un Humana Sorteerimiskeskus OÜ. Lielākā daļa nomnieku loģistikas centrā atrodas kopš tā nodošanas ekspluatācijā 2012. gadā.

East Capital Real Estate plāno papildu investīcijas loģistikas parka enerģētikas un ilgtspējas pilnveidošanai un BREEAM sertifikāta iegūšanai. Veicinot ēku enerģētisko pašpietiekamību, uz jumta plānots izbūvēt saules paneļu parku. Šie plāni tiks realizēti sadarbībā ar nomniekiem un ņemot vērā viņu nākotnes ieceres.

Lai tiktu nodrošināta sekmīga humānās krīzes pārvarēšana Mali, Latvija sniegs valstij finansiālu atbalstu 20 tūkstošu eiro apmērā, kas tiks novirzīts ilgtspējīgai tās attīstībai.

Tā liecina Ministru kabineta komitejā apstiprinātais rīkojuma projekts.

Jāpiebilst, ka finansiālu atbalstu jau ir sniegušas citas ES dalībvalstis, tostarp Lietuva - 20 tūkstošus eiro un Igaunija - 50 tūkstošus eiro.

Pagājušā gada 21. martā Mali notika valsts apvērsums, kā rezultātā tika gāzta civilā valdība, un valstī varu pārņēma militārā hunta. Militāristi savu rīcību pamatoja ar valdības nespēju cīnīties ar Mali ziemeļos esošo tuaregu cilti, kas veica intensīvus uzbrukumus Mali ziemeļdaļā esošajām pilsētām. Militārais apvērsums situāciju padarīja vēl nestabilāku, un tuaregu nemiernieki nostiprināja savu kontroli Mali ziemeļdaļā. Sekojot starptautiskās sabiedrības iesaistei, šā gada sākumā izdevās atgūt kontroli pār nemiernieku kontrolētajām teritorijām, tomēr karadarbības rezultātā valstī pašreiz ir novērojama liela mēroga humānā krīze – 10,3 miljoni iedzīvotāju cieš no pārtikas trūkuma, uz Mali kaimiņvalstīm bēgļu gaitās ir devušies ap 176 tūkstošiem iedzīvotāju, kā arī tikpat iekšēji pārvietoto personu.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Pārtikas, higiēnas, saimniecības un kosmētikas preču vairumtirgotāja SIA Baltā bura pērn apgrozījusi par 19,67% vairāk līdzekļu – 54,98 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma pieaugumu uzņēmuma vadība skaidro ar jaunu sadarbības partneru, kas ļāvis preču klāstam pievienot vairākas jaunas grupas, kā arī jaunu klientu piesaisti Latvijā un ārvalstīs.

Uzņēmuma peļņa 2012. gadā bija 161,99 tūkstoši latu.

Kā norāda uzņēmuma vadība, 2012. gada lielākais tehnoloģiskais projekts bijusi tehniskā modernizācija un inovācija – jaunu pasūtījumu pieņemšanas programms, kas ļauj pieņemt pārdošanas pasūtījumus un niegt merčendaizinga pakalpojumus. Pērn arī ieviests jauns web katalogs, kas ļauj uzņēmuma klientiem pasūtīt produktus, izmantojot internetu.

SIA Baltā bura dibināta 1996. gadā un izplata aptuveni 80 zīmolu produkciju, tostarp Henkel Latvija, 3M, Humana, Salamander u.c.

Eiropas Komisija Eiropas Savienības (ES) vārdā šodien izmaksāja Ukrainai 600 miljonu eiro aizdevumu. Tas ir pirmais maksājums jaunajā makrofinanšu palīdzības programmā, kurai paredzēti pavisam 1,8 miljardi eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Ar šo programmu Eiropas Savienība piešķir Ukrainai steidzami nepieciešamo finansējumu, tādējādi atbalstot valsts ekonomikas stabilizāciju. ES makrofinanšu palīdzība arī ļaus Ukrainas valdībai ieviest svarīgas reformas tādās sfērās kā valsts finanšu uzraudzība, pārvaldība un atklātība, enerģētikas sektors, sociālās drošības sistēma, uzņēmējdarbības vide un finanšu sektors. Atbalstot Ukrainas valdības iecerētās reformas šajās jomās, ES vēlas palīdzēt Ukrainai veikt priekšdarbus, lai valsts varētu atgriezties pie stabilas ekonomikas izaugsmes.

«Šodienas maksājums liecina par ES stingro apņemšanos palīdzēt Ukrainai šajos grūtajos laikos. ES priecājas ar šo maksājumu atbalstīt valdības iecerētos drosmīgos reformu plānus. Esmu pārliecināts, ka šo vērienīgo reformu ieviešana palīdzēs Ukrainai pilnībā izmantot savas iespējas panākt strauju un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, no kuras iegūs visi Ukrainas iedzīvotāji,» saka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga lietās Valdis Dombrovskis.

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi līdz septembra vidum pagarināt jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteikto robežkontroli lidostās un Klaipēdas jūras ostā, bet vienlaikus paziņojusi, ka noteiks jaunu izņēmumu attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņu iebraukšanu.

Nolemts, ka Covid-19 dēļ noteiktie aizliegumi turpmāk netiks attiecināti uz ārvalstu studentiem, investoriem, uz Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ierodas valstī humānu apsvērumu dēļ, kā arī uz ārvalstniekiem, kas citā valstī reģistrējuši partnerattiecības ar Lietuvas pilsoņiem vai citām Lietuvā likumīgi dzīvojošām personām.

Iekšlietu ministrija tika ierosinājusi iekļaut Baltkrievijas pilsoņus to ārvalstnieku skaitā, uz kuriem netiek attiecināti esošie aizliegumi, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību kaimiņvalstī, valdības sēdē norādījusi iekšlietu ministre Rita Tamašuniene. Kā žurnālistiem pēc sēdes paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis, Baltkrievijā turpinoties vardarbīgai protestu apspiešanai pēc svētdien notikušajām prezidenta vēlēšanām, Lietuva atļaus kaimiņvalsts pilsoņiem iebraukt humānu apsvērumu dēļ.