Bruņotie cilvēki, kas pirmdien ieradās Slovjanskā, kur sestdien bruņotas prokrievisko separātistu grupas sagrāba vietējo milicijas pārvaldi, paziņojuši, ka viņi esot «papildspēki no Krimas».

«Papildspēku pārstāvji, kas ekstrēmistu pastiprināšanai ieradušies Slovjanskā kravas automašīnās bez numuriem, apgalvo, ka viņi ieradušies no Krimas,» savā Facebook lapā vēsta Militāri politisko pētījumu centra vadītājs Dmitrijs Timčuks.

Kā ziņots, Slovjanskā, kas atrodas uz ziemeļiem no Doņeckas, pirmdien ar smago automašīnu KamAZ ieradušies militārās uniformās tērpti nezināmi bruņoti cilvēki.

«Slovjanskas pilsētas domes ēkā ar KamAZ bez numuriem ieradušies papildspēki - grupa «zaļo cilvēciņu», kuri bruņoti ar ložmetējiem, granātmetējiem un automātiem, kas aprīkoti ar lāzertēmekļiem,» savā Facebook lapā vēsta žurnālists Artjoms Ševčenko.

Ukrainas austrumu daļas pilsētā Slovjanskā pēc klusuma perioda naktī uz trešdienu atsākusies kauja, vēsta Ukrainas medijs Korrespondent.

Ukrainas Zemessardzes kareivji sāka aktīvu uzbrukumu separātistu izveidotajiem šķēršļiem un pamazām iekļuva pilsētā, liecina sociālajos tīklos apkopotā informācija. Tikmēr citi avoti ziņo, ka uzbrukumu separātistu pārņemtajai pilsētai veikuši kustības Labējais sektors aktīvisti.

Pilsētā esošie cilvēki ziņoja par šāvienu un sprādzienu trokšņiem, skanēja signalizācija.

Kaujas notika visos Slovjanskas rajonos, pauda vietējie iedzīvotāji.

Ukrainas bruņoto spēku pretterorisma operācijas aktīvā fāze Slovjanskā sākās 2. maijā. Iepriekš pilsētai svarīgas administrācijas ēkas ieņēma separātisti ar bruņotu Krievijas kareivju atbalstu. Tiesa gan, Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz Maskavas saistību ar notiekošo Austrumukrainā. Kijeva apsūdz Kremli situācijas destabilizēšanā.

Ukrainas Doņeckas apgabala pilsētā Slovjanskā naktī uz pirmdienu atsākušās kaujas starp promaskaviskajiem separātistiem un Ukrainas drošības spēkiem, ziņo separātistu pārstāvji.

Slovjanskas apkaimē Ukrainas karavīriem palīgā nosūtīti papildspēki, Krievijas medjam Interfax paziņojuši separātistu pārstāvji.

Jāatgādina, ka kontroli Slovjanskā prokrieviski noskaņotie separātisti ir pārņēmuši kopš aprīļa vidus.

Tikmēr Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins esot paziņojis, ka pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem esot sācies «īsts terors», ziņo Korrespondent. Tāpat, runājot par Otrā pasaules kara beigām, Krievijas līderis pavēstīja, ka nav pieļaujama «vēstures falsificēšana» un «fašistu heroizēšana». «Otrā pasaules kara rezultātu revīzija ir nepieļaujama. Sekas būs ārkārtīgi bīstamas. To apliecina šodienas traģiskie notikumi Ukrainā, neonacistisko spēku plosīšanās, kas ir izvēsuši īstu teroru pret mierīgajiem iedzīvotājiem,» paziņoja V. Putins.

Austrumukrainā kopumā vietējo aktīvistu un bruņoto kaujinieku vidū bojāgājušo skaits sasniedzis 30, savukārt aizvadītajā pirmdienā pretterorisma operācijas laikā dzīvību zaudējuši četri Ukrainas karavīri un vēl 20 ir ievainoti, savā Facebook lapā pavēstījis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs (Арсен Аваков).

Pirmdien, 5. maijā, pretterorisma operācija noritēja Austrumukrainas pilsētā Slovjanskā.

«Mūsu zaudējumi – četri karavīri un 20 ievainotie,» tā Facebook rakstīja A. Avakovs. Viņš arī norādīja, ka vietējo aktīvistu rindās bojāgājušo skaits ir pārsniedzis 30 cilvēkus, savukārt ievainoto skaits pēc pirmdien notikušās pretterorisma operācijas skaitāms vairākos desmitos.

Jau ziņots, ka Ukrainas austrumos sākušies nemieri, kuru organizēšanā Kijeva apsūdz Kremli. Vairākās Austrumukrainas pilsētās administrācijas ēkas ar bruņotu kaujinieku bez atpazīšanās zīmēm palīdzību sagrābuši vietējie prokrieviski noskaņotie aktīvisti. Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs sācis pretterorisma operāciju, savukārt 30. aprīlī Ukrainas armijā izsludināta kaujas gatavība.

Doņeckas apgabala Slovjanskā Ukrainas tiesībsargi atklājuši pilsētas okupēšanas laikā zvērīgi spīdzinātu vietējo iedzīvotāju masu kapus, Ukrainas telekanālā 1+1 informēja Ukrainas prezidenta Petro Porošenko padomnieks Jurijs Lucenko.

«Slovjanskā īpašās Iekšlietu ministrijas grupas izmeklētāji atklāja desmitiem pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas kaujinieku nomocītu vietējo iedzīvotāju mirstīgās atliekas. Izmeklētāji liecina par teroristu zvērībām: [iedzīvotāji] spīdzināti, graizīti, dedzināti dzīvi un izvaroti. Tieši ar šiem cilvēkiem sadarbojas Kremlis. Tieši viņiem sākumā piegādāja automātus un granātmetējus, pēc tam prettanku ieročus un «zeme-gaiss» raķetes, tad reaktīvos mīnmetējus Grad, līdz tagad - raķešu kompleksu Buk,» skaidroja Lucenko.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Ukrainai šajā karā jāsaņem visas civilizētās pasaules atbalsts.

ASV Valsts departaments pirmdien publiskojis fotogrāfijas, kas liecina, ka bruņotie separātisti Ukrainas austrumos patiesībā ir Krievijas bruņoto spēku karavīri vai izlūkdienestu virsnieki.

Fotogrāfijas ASV nodevusi Kijeva ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) starpniecību.

Tajās redzamas «vai nu personas vai liecības par saistību (..) starp Krieviju un daļu bruņoto kaujinieku Ukrainas» austrumos, norādīja Valsts departamenta preses sekretāre Džena Psaki.

Piemēram, fotogrāfijas liecina, ka vīrietis, kas 2008.gadā bijis Gruzijā un tolaik bija ģērbies Krievijas īpašo spēku vienības uniformā, nesen atradies arī Krimā un šomēnes arī Kramatorskā un Slovjanskā.

Fotogrāfijās redzams arī, ka Slovjanskā separātisti ir bruņoti ar raķešu palaidējiem "RPG-26", kādus izmanto Krievijas armija.

Liela daļa Austrumukrainas pilsētas Slovjanskas iedzīvotāju pametuši savas mājas. Slovjanska kļuvusi par prokrievisko separātistu cietoksni, kas piedzīvo komunālo pakalpojumu pārtraukumus, dažādu preču trūkumu un regulāras kaujas, ziņo Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis, kāda šobrīd izskatās Austrumukrainas pilsēta. Attēli uzņemti jūnija pirmajā pusē.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka pavēlējis armijai atgūt kontroli pār valsts robežu ar Krieviju, lai varētu nodibināt pamieru un sākt sarunas. Jau ziņots, ka jūnija pirmajā pusē no Krievijas Ukrainā iekļuvusi bruņutehnikas kolonna.

ANO rīcībā esošā informācija liecina, ka Ukrainas krīzes dēļ savas mājas bijuši spiesti pamest 34 tūkstoši ukraiņu. ANO norāda, ka tā Ukrainā identificējusi 19 tūkst. pārvietotu personu, taču vietējo varasiestāžu aplēses liecina, ka rajonos, kuros ANO neveic novērošanu, savas mājas bijuši spiesti pamest vēl 15 tūkst. cilvēku.

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē piektdien aizvadīta asiņaina kauja starp Ukrainas pretterorisma karavīriem un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem. Apšaudēs kopumā miruši vismaz septiņi cilvēki, bet ievainoti – 39 cilvēki, ziņo Ukrainas varasiestādes.

Apšaudes, izmantojot automātiskos ieročus sākušās jau piektdienas rītā, un kauja turpinājās līdz naktij. Sadursmes iemesls bija Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēka, ko bija ieņēmuši bruņoti separātisti ar dažu vietējo likumsargu atbalstu. To mēģināja atbrīvot Ukrainas drošības dienesta spēki.

Neilgi pirms pusnakts 9. maijā izcēlās ugunsgrēks Mariupoles domes ēkā. Zināms, ka ugunsnelaime sākusies ēkas augšējos stāvos.

Jau piektdien pa dienu Maripoles ielās tika novērota bruņutehnika ar Ukrainas karogiem. Izskanējušas ziņas arī par papildu «zaļo cilvēciņu» sūtīšanu uz Mariupoli no Doņeckas, radot bažas, ka Maripole kļūs par kaujas epicentru.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāpastiprina sankcijas pret konkrētiem Krievijas pilsoņiem un jābūt gatavai arī nekavējoties piemērot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

Viņi arī prasa īstenot pasākumus pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem un pret Krievijas ieguldījumiem un līdzekļiem Eiropas Savienībā, ņemot vērā Krievijas agresiju ar mērķi destabilizēt stāvokli Ukrainas austrumos un dienvidos.

Parlaments pauž bažas par pieaugošo destabilizāciju un asinsizliešanu Ukrainas austrumu un dienvidu daļā. Tas mudina Krieviju nekavējoties pārtraukt atbalstu vardarbīgajiem separātistiem un bruņotajiem grupējumiem, kas sagrābuši valdības ēkas Slovjanskā, Doņeckā un citās pilsētās, kā arī atsaukt karaspēku no Ukrainas austrumu robežas.

Ukrainas iestādes ir tiesīgas veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp īstenot tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO statūtiem, uzsver deputāti, un brīdina Krieviju par to, ka Ukrainas leģitīmās tiesības aizstāvēt savu teritoriālo integritāti nedrīkst izmantot par plaša mēroga militāram iebrukumam.

Darbam Daugavpils reģionālajā slimnīcā pieteicies traumatologs no Slovjanskas slimnīcas Ukrainā. Dakteris piezvanījis un interesējies par juridisko procedūru, kas jāveic, lai varētu braukt uz Latviju un sākt strādāt, laikrakstam Latvijas Avīze pastāstījusi Daugavpils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode.

Mediķis esot absolvējis Kara medicīnas akadēmiju un pēc Ukrainas standartiem ir augstākās kvalifikācijas traumatologs. Slimnīcas vadītāja teikusi, ka daktera vārds ir Pāvels, diemžēl uzvārdu neesot nofiksējusi, bet vienojušies sazināties, lai varētu informēt Ukrainas ārstu, kādi noteikumi jāievēro, lai viņu varētu pieņemt darbā. Kad Vaivodes kundze interesējusies, kāpēc viņš izvēlējies Latviju, Pāvels atbildējis, ka Slovjanskā ir karš un ka vienīgā iespēja ir bēgt, lai atrastu darbu kādā no viņam pazīstamām valstīm, norāda laikraksts.

Spekulācijas, ka Krievija iejaukusies Dienvidaustrumukrainā notiekošajā balstās uz nepatiesu informāciju. Pie varas esošajai Ukrainas valdībai vispirms jādomā par to, kā iesaistīt visus politiskos spēkus un reģionus jaunas konstitūcijas izstrādē un federālas valsts struktūras izveidē, tā telefonsarunā ar ASV prezidentu Baraku Obamu pauda Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ziņo V. Putina oficiālā mājaslapa Kremlin.ru.

Nokaitētā telefonsarunā ASV prezidents Baraks Obama pavēstījis Krievijas prezidentam, ka Krievijas darbības Ukrainā nesekmē diplomātiska krīzes risinājuma panākšanu, turklāt Baltais nams norādīja V. Putinam, ka Maskava piedzīvos arī turpmākas sekas savai rīcībai, tā vēsta ziņu aģentūra Reuters.

ASV pārstāvji raksturojuši B. Obamas un V. Putina sarunu kā «atklātu un tiešu», kas diplomātiskā valodā parasti nozīmē saspringtu.

«Prezidents [B. Obama – red.] skaidri norādīja, ka diplomātiskais ceļš ir atvērts un tas ir vēlamais virziens, taču Krievijas rīcība nav bijusi nedz atbilstoša, nedz šo scenāriju sekmējoša,» pauda Baltā nama prezidenta pārstāvis.

Austrumukrainas pilsētā Luhanskā separātisti sagrābuši savā kontrolē Zemessardzes daļas. Ukraiņu zemessargiem izdevās dislocēties, līdzi paņemot visus ieročus, vēsta Korrespondent.

Taču kaujas laikā tika iznīcinātas gandrīz visas militārās daļas ēkas. «Tur palikt nebija nekādas jēgas. Zemessargi [..] piespieda teroristus atkāpties un tad dislocējās,» stāstīja Zemessardzes pārstāvji. Kaujas laikā tika nogalināti seši separātisti, bet ievainoti – 20, informē Ukrainas mediji, atsaucoties uz separātistu pārstāvju pausto.

Jau ziņots, ka vakar sīvas kaujas notika Slovjanskā, kur sākās pretterorisma operācijas aktīvā fāze. Kaujās dzīvību zaudēja gan Ukrainas karavīri, gan separātisti.

Savukārt 2. jūnijā separātisti, gribot notriekt Ukrainas armijas helikopteru, ar zenītraķeti trāpīja administrācijas ēkā, nogalinot vairākus cilvēkus.

Prokrieviski noskaņotie separātisti Austrumukrainā atzinuši, ka tur gūstā četrus starptautiskus novērotājus, kā arī solīja viņus drīz atbrīvot, ziņo Krievijas ziņu Krievijas medijs Interfax.

«Mēs noskaidrojām, kas viņi ir, kurp viņi dodas, mēs viņus atbrīvosim,» Krievijas ziņu aģentūrai pauda pašpasludinātais Slovjanskas mērs Vjačeslavs Ponomarjovs.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji tika aizturēti pirmdien netālu no Doņeckas. Četri pazudušie novērotāji nāk no Turcijas, Šveices, Igaunijas un Dānijas.

«Mēs zinām, kur viņi ir. Ar viņiem viss ir kārtībā,» pauda V. Ponomarjovs. Viņš pauda, ka četri novērotāji esot izlēmuši ceļot separātistu kontrolētajā zonā par spīti tam, ka novērotājiem tika izteikts brīdinājums «nekur kādu laiku nedoties». «Protams, viņi tika aizturēti,» apliecināja Slovjanskas pašpasludinātais mērs.

Ukrainas, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji panākuši saprašanos par situācijas noregulēšanu Austrumukrainā, pirmdien vēsta Ukrainas mediji.

Trīspusējās kontaktgrupas locekļi panākuši saprašanos par galveno posmu Ukrainas prezidenta Petro Porošenko plānā situācijas miermīlīgai noregulēšanai Austrumukrainā, atsaucoties uz Ukrainas Ārlietu ministriju, ziņo tīmekļa medijs Korrespondent.net.

Medijs vēsta, ka kontaktgrupas locekļi 8. jūnijā un 9. jūnijā noturējuši trīs sēdes un vienojušies turpināt tikšanās šādā formātā.

Kā ziņots iepriekš, Ukrainas jaunais prezidents svētdien paziņoja, ka uguns pārtraukšana valsts austrumdaļā jāpanāk «jau šonedēļ».

Fotogalerijā augstāk varat aplūkot, kā izskatās Ukrainas austrumu daļas pilsētas Slovjanska pēc sadursmēm starp separātistiem un Ukrainas armijas spēkiem.

Austrumukrainas prokrievisko separātistu vadībai piektdien izvirzīts Slovjanskas nemiernieku līderis Igors Streļkovs, kurš, pēc Ukrainas slepeno dienestu rīcībā esošās informācijas, ir Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) pulkvedis.

Streļkovs izvirzīts par «visa Donbasa pašaizsardzības spēku komandieri», piektdien pavēstīja pašpasludinātais Doņeckas gubernators Pāvels Gubarjovs.

Ar šādu paziņojumu viņš nāca klajā, uzrunājot lielu cilvēku pūli Slovjanskā, kur tiek atzīmēta «uzvaras diena».

Ukrainas slepenie dienesti uzskata, ka Streļkovs patiesībā ir GRU pulkvedis Igors Girkins, kurš dzīvo Maskavā. Pats Streļkovs to gan noliedz.

Viņš tiek saistīts ar septiņu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju sagūstīšanu.

Ukrainas slepeno dienestu rīcībā esošās ziņas liecina, ka Streļkovs februārī ieradies Simferopolē.

Kramatorskā, kas atrodas uz ziemeļiem no Doņeckas, otrdien sākusies pretterorisma operācija, ziņo Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Kramatorskā sākusies un turpinās īpašā operācija, ko pretterorisma pasākumu gaitā īsteno Ukrainas drošības dienesti, teikts ministrijas paziņojumā, kuru citē ziņu aģentūra UNN. Ukrainas Bruņotie spēki sniedz atbalstu tās veikšanai.

Sīkākas ziņas ministrija nav sniegusi.

Tikmēr prokrievisko separātistu tīmekļa vietnē tiek ziņots, ka Kramatorskas lidlaukā notiekot kauja, kurā esot cietušie.

Jau ziņots, ka nedēļas nogalē bruņotas prokrieviski noskaņotu separātistu bandas Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts administrācijas un drošības dienestu ēkas.

Pirmdien arvien biežāk parādījās ziņas par tiešu Krievijas militārpersonu līdzdalību šajos notikumos.

Krievijas armijas spēki atkāpušies no Ukrainas robežas un dodas atpakaļ Maskavas virzienā, taču vēl joprojām pastāv «bīstamības zīmes», paziņojis ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs, ziņo AFP.

«Ir pierādījumi, ka Krievijas spēki pārkāpj robežu, apmācīti karavīri no Čečenijas, kas trenējušies Krievijā un šķērsojuši robežu, lai radītu nekārtības un iesaistītos cīņā,» ASV politiķis norādīja televīzijā PBS.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telefonsarunā ar Vašingtonu esot paudis cerību, ka krīzi varētu atrisināt.

Ceturtdien Ukrainas Austrumu daļas pilsētā Slovjanskā prokrieviskie kaujinieki, izmantojot Krievijas ieročus, notriekuši Ukrainas helikopteru, nogalinot 14 Ukrainas karavīrus, tostarp arī armijas ģenerāli, vēsta medijs Ukrinform. Ukrainas jaunievēlētais prezidents Petro Porošenko solīja sodīt «bandītus». «Šie kriminālie ienaidnieku nodarījumi pret Ukrainas iedzīvotājiem nepaliks nesodīti,» pauda P. Porošenko.

Doņeckas apgabalā Krievijas diversantu teroristiskie grupējumi kopā ar vietējiem ekstrēmistiem sagrābuši sešus Ukrainas armijas desanta bruņutransportierus, apstiprināja Ukrainas Aizsardzības ministrija.

16.aprīlī Doņeckas apgabala Kramatorskā iebrauca sešas bruņoto spēku bruņutehnikas vienības (desanta bruņutransportieri), kas darbojās atbilstoši pretterorisma operācijas plānam, pastāstīja ministrijā.

Pilsētas centrā kolonnas kustību nobloķēja vietējie iedzīvotāji, kuru vidū tika pamanīti Krievijas diversantu teroristisko grupējumu pārstāvji.

Bloķēšanas rezultātā ekstrēmisti sagrāba tehniku un kolonna devās Slovjanskas virzienā. Atbilstoši situācijai 16.aprīlī plkst.15 bruņu tehnika atradās netālu no kādas administrācijas ēkas Slovjanskas centrā, atzina Aizsardzības ministrijā.

Līdzās desanta bruņumašīnām atrodas cilvēki armijas formās, kuriem nav nekāda sakara ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.