Zviedrijas «Livland Skog» reģistrējis kompāniju SIA «Vidzemes egles» ar 3,16 miljonu eiro pamatkapitālu, liecina informācija «Firmas.lv».

Jaunizveidotā kompānija «Vidzemes egles» komercreģistrā iegrāmatota 8.novembrī. "Livland Skog» valdes loceklis Ulle Sundīns sacīja, ka uzņēmuma «Vidzemes egles» izveide ir saistīta ar darījumu, kuru 2019.gada jūnijā «Livland Skog» noslēdza ar Zviedrijas uzņēmumu SCA. "Mēs pārdevām daļu no mūsu meža īpašumiem.

Šie aktīvi ir ietverti «Vidzemes eglē». SCA drīz kļūs par šī uzņēmuma īpašnieku,» skaidroja kompānijas valdes loceklis. "Livland Skog» mājaslapā šogad vasarā publicētajā paziņojumā teikts, ka kompānija pārdevusi lielu daļu meža īpašumu uzņēmumam SCA - apmēram 9500 hektāru meža un lauksaimniecības zemes.

Pirkuma cena ir 24,2 miljoni eiro. Darījumu bija paredzēts noslēgt līdz 2019.gada septembra beigām. Vienlaikus Latvijā «Livland Skog» izvēlējusies saglabāt īpašumu, kurā tā audzē Ziemassvētku eglītes, kā arī dažus no pirmajiem iegādātajiem īpašumiem. "Livland Skog» pieder meži Latvijas ziemeļos.

Reģistrētas izmaiņas būvkompānijas SIA Livland valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu atstājusi Rudīte Paure, līdz ar to Livland valde patlaban darbojas vienas amatpersonas sastāvā – valdes locekļa krēslu turpina ieņemt Renārs Krūgaļaužs, kurš ir arī uzņēmuma vienīgais dalībnieks.

Lursoft informē, ka SIA Livland kādreizējā valdes priekšsēdētāja ir SIA Media Control un SIA Mācību un konsultāciju centrs ABC līdzīpašniece un reizē arī valdes locekle.

1996.gadā reģistrētā SIA Livland apgrozījums pērn sasniedza 658,52 tūkstošus latu, gadu noslēdzot ar 17,026 tūkstošu latu lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Rīgas domei slēgt 1,56 miljonus latu vērtus līgumus par Grīziņkalna un Ziedoņdārza teritoriju atjaunošanu.

Rīgas dome bija paredzējusi slēgt 926 440 latus vērtu līgumu par Grīziņkalna parka teritorijas un 638 294 latus vērtu līgumu par Ziedoņdārza teritorijas revitalizāciju jeb atjaunošanu un labiekārtošanu. Abos iepirkumos par uzvarētāju bija atzīta SIA Livland Būve un SIA Livland veidotā pretendentu apvienība.

IUB sūdzības par šiem Rīgas domes lēmumiem iesniedza SIA RBSSKALS Būvvadība. Uzņēmums norādīja, ka pasūtītāja lēmums atzīt par uzvarētājiem Livland Būve un Livland ir nepamatots un ir pretrunā konkursa nolikuma prasībām un Publisko iepirkumu likuma nosacījumiem, teiks IUB interneta mājaslapā publicētajā lēmumā.

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Ziedoņdārzā sākta vērienīga rekonstrukcija, informēja Rīgas domē.

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku, bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas. Ziedoņdārzu ierīkoja pilsētas pārvalde pēc dārzu arhitekta A.Zeidaka projekta 1939.gadā. Parkā uzstādīts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam.

Gadu gaitā Ziedoņdārzs kļuvis nepievilcīgs - bradājamais baseins sen nedarbojas, celiņu iesegums ir nolietots un saplaisājis, dārznieka māja ir sliktā stāvoklī, stādījumi pārauguši.

Augusta beigās Ziedoņdārzā sākta rekonstrukcija. Darbu gaitā notiks gājēju celiņu seguma atjaunošana, vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bradājamā ūdens baseina atjaunošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana un vēl viena jauna bērnu laukuma izveide, vingrošanas laukuma izveide, jaunu soliņu uzstādīšana un esošo soliņu remonts, apgaismojuma izbūve, dārznieka mājas atjaunošana, sabiedriskās tualetes izbūve , videonovērošanas sistēmas izbūve līdz pieslēguma vietai Sparģeļu ielā, suņu pastaigu laukuma izveide, teritorijas apzaļumošana un zāliena atjaunošana, kā arī tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu uzstādīšana.

Līdz šā gada 7. maijam turpinās sabiedriskā apspriešana par paredzēto koku ciršanu Grīziņkalna parkā un Ziedoņdārzā Rīgā.

Ar ES fondu līdzfinansējumu Rīgā šogad sāks Grīziņkalna, Ziedoņdārza atjaunošanu, kā arī Spīķeru kvartālā labiekārtošanu. Vistuvāk realizācija no pieminētajiem trim lielajiem projektiem ir Spīķeru t.s. revitalizācijas projekts. Pašlaik notiek iepirkums par būvdarbu veikšanu (pieteikumu iesniegšana ir līdz 15. maijam) un, ja konkursa rezultāts netiks apstrīdēts, jau tuvākajos pāris mēnešos varētu sākties rosība.

Arī parkos jau šogad varētu gaidīt pārmaiņas. Pašlaik notiek Ziedoņdārza un Grīziņkalna parka teritorijas atjaunošanas tehniskā projekta izstrāde (projekta izstrādes un rekonstrukcijas konkursā uzvarēja apvienība Livland un Livland Būve), paralēli notiek sabiedriskā apspriešana par vairāku koku ciršanu tajos.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinātajā iepirkuma konkursā par Grīziņkalna parka un Ziedoņdārza revitalizācijas tehnisko projektu izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem uzvarējusi SIA Tilts, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā piedalījās četri dalībnieki. Pretendents iesniedzis piedāvājumu par 4,59 miljoniem eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka līguma izpildes termiņš paredzēts ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.martam. Projektiem paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas attīstības plānu, iepirkuma vispārējais mērķis ir sakopt vidi Rīgas pilsētā, labiekārtojot Ziedoņdārzu un Grīziņkalnu, radot atraktīvu un komfortablu vidi atpūtai un izklaidei, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu.

Sagatavotajā iepirkuma nolikumā norādīts, ka parki apmierina tuvāko kvartālu iedzīvotāju prasības pēc rekreācijas, taču vienlaikus tiek norādīts, ka gadu gaitā gan Ziedoņdārzs, gan Grīziņkalns zaudējis savu apkārtnes sabiedrisko nozīmi, jo izskatās pamests un nepievilcīgs - pāraugušie augi, novecojušās mazās arhitektūras formas nerada vēlmi ilgstoši uzturēties šajās vietās.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis iepirkuma konkursu par Grīziņkalna parka un Ziedoņdārza revitalizācijas tehnisko projektu izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem, paredzot, ka līgumcena varētu sasniegt 2,2 miljonus latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Līguma izpildes termiņš paredzēts ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.martam. Projektiem paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas attīstības plānu, iepirkuma vispārējais mērķis ir sakopt vidi Rīgas pilsētā, labiekārtojot Ziedoņdārzu un Grīziņkalnu, radot atraktīvu un komfortablu vidi atpūtai un izklaidei, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu.

Sagatavotajā iepirkuma nolikumā norādīts, ka parki apmierina tuvāko kvartālu iedzīvotāju prasības pēc rekreācijas, taču vienlaikus tiek norādīts, ka gadu gaitā gan Ziedoņdārzs, gan Grīziņkalns zaudējis savu apkārtnes sabiedrisko nozīmi, jo izskatās pamests un nepievilcīgs - pāraugušie augi, novecojušās mazās arhitektūras formas nerada vēlmi ilgstoši uzturēties šajās vietās.

Uztura speciālistu Līgas Balodes un Tatjanas Tepo izveidotais uzņēmums "OnPlate" ir paplašinājies, atverot Veselības telpu Grīziņkalnā. Tā papildina veselīgās ēšanas šķīvju tirdzniecības biznesu.

Interese par pakalpojumiem pēc Veselības telpas atklāšanas bijusi tūlītēja, visu gan sabremzējis Covid-19 uzliesmojums. Pirms tā iecienītas bijušas gan dažādas meistarklases, kurās apgūt veselīgu ēdienu pagatavošanas prasmes, gan līdzfinansētas nodarbības, kuru apmeklējums ir bezmaksas - to skaitā ir gan nodarbības jaunajiem vecākiem, gan sēdoša darba veicējiem, gan skolēniem un citiem.

Izvēlas Grīziņkalnu

Telpu iegādei un izveidei uzņēmējas investēja 80 tūkstošus eiro. "Šī summa būtu varējusi būt mazāka, taču bijām ierobežotas laika ziņā, tādēļ izmaksas pieauga," pauž L.Balode. Veselības telpas atrašanās vieta Grīziņkalnā uzņēmējas nebiedēja, jo vieta esot piemērota konkrēto pakalpojumu sniegšanai. "Iemesls, kādēļ mums uzreiz iepatikās šī vieta, ir tas, ka blakus atrodas "Ghetto Games" un parks. Parkā varam iet sportot, nūjot, jo, ja laukā ir silts laiks, neesam piesaistīti tikai telpām. Arī autostāvvietas pieejamība it kā ir sīkums, taču beigās diezgan nozīmīga lieta apmeklētājiem. Un vēl joprojām esam centra tuvumā," saka uzņēmuma līdzdibinātāja.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", plāno 2025.gada otrajā pusē sākt biometāna ražošanu jaunajā rūpnīcā, piektdien vebinārā par 2024.gada pirmā pusgada finanšu rezultātiem sacīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Biometāna rūpnīca, kuru "Virši" būvēs sadarbībā ar projekta partneriem, atradīsies Vidzemes reģionā, bet Vība vēl neatklāja precīzu tās atrašanās vietu.

Uzņēmums piesaistījis 12 miljonu eiro Eiropas Energoefektivitātes fonda finansējums, savukārt kopējās izmaksas sasniegs aptuveni 15 miljonus eiro.

"Šobrīd esam gala stadijā ar projektēšanas un būvatļauju lietām, lai varam sākt būvniecību. Zemes darbus plānots veikt šogad, savukārt tehnoloģiju un iekārtu jautājumus plānots īstenot nākamajā gadā, lai līdz 2025.gada beigām varētu sākt biometāna ražošanu," sacīja Vība.

Viņš skaidroja, ka galvenokārt ir trīs iemesli, kādēļ uzņēmums nolēma sākt šo projektu. Pirmkārt, projektam esot laba finanšu atdeve, jo saražoto biometānu primāri eksportēs uz Eiropas tirgiem.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Plānotās izmaiņas Publisko Iepirkumu likumā – tā saucamo mazo iepirkumu sliekšņa palielināšana no 20 tūkstošiem uz 30 tūkstošiem latu - pašreizējā ekonomikas situācijā nav pārdomāts risinājums, uzskata SIA Livland vadītājs Renārs Krūgaļaužs.

Šobrīd Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lemj par izmaiņu veikšanu Publisko iepirkumu likumā, kur kā viena no būtiskākajām izmaiņām paredzēts palielināt slieksni vienkāršotas procedūras iepirkumiem no 20 tūkstošiem uz 30 tūkstošiem latu.

«Šobrīd iepirkumu pārsūdzības, kas attiecas uz mazajiem iepirkumiem, neizskata Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), bet tās tiek skatītas Administratīvajā tiesā. Līdz brīdim, kamēr tiesa lemj, kurai no pusēm ir taisnība, ir pagājis vismaz gads un strīdus ābols jau sen ir realizēts, nauda saņemta un tiesas lēmumam vairs nav nekādas jēgas. Faktiski «gaisā karājoties» paliek ne tikai aizdomas par iepirkuma sludinātāja negodprātību, bet arī tiek veltīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda,» norāda R. Krūgaļaužs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ka IKT nozare ir ļoti dinamiska. Mūsu nozarē strādā gudri, izglītoti cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka mūsu nozares uzņēmumiem ir liels potenciāls, jaunrades iespējas un svarīga loma Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai.

Esmu gandarīts, ka varu strādāt kopā ar profesionāļiem vienotā komandā. Mēs spējam uzprojektēt, izstrādāt un piegādāt sarežģītas IT sistēmu infrastruktūras, sākot ar tīkla, serveru, datu glabāšanas risinājumiem, beidzot ar gala lietotāja programmatūru (aplikāciju). Datakom ir orientēts uz gala rezultātu un risinājumu ilgtermiņā.

Rīgas centrā arvien vairāk komerctelpu kļūst tukšas, bet nekustamo īpašumu mākleri tām nespēj atrast jaunus nomniekus. Piemēram, uzņēmējdarbība sāk izmirt Čaka ielā, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

To, ka Čaka iela vissāpīgāk no centra ielām izjūt, ka pircējus atņem lielie tirdzniecības centri, atzīst arī Rīgas pilsētas Attīstības departamentā. Regulārie pircēji esot pārcēlušies prom no centra uz zemākas cenas īres dzīvokļiem vai ārpilsētas jaunajiem projektiem. «Ir samazinājies par 13 000 iedzīvotāju [skaits]. Tas ir milzīgs [apjoms]. Par tik daudz mazāk cilvēku izmanto pakalpojumus centrā, tāpēc arī saprotamas tās izmaiņas skatlogos. Līdzīgi ir arī Avotu ielas apkaimē, kas tur ir blakus. Tur par 7000 mazāk [iedzīvotāju],» raidījumam atklāj departamenta eksperts Aigars Kušķis.

Starp tiem, kuri palikuši vai arī ikdienā pārvietojas pa Čaka ielu, neesot daudz maksātspējīgu cilvēku, lai vienlaikus spētu pastāvēt tik daudz uzņēmumu, secina nekustamo īpašumu aģenti. «Čaka iela ir neērta auto novietošanai, lai novietotu auto un ietu iepirkties pie veikalniekiem, kas atrodas Čaka ielā. Ir nomnieki, kuriem ir ērti būt ārpus centra stāvvietu dēļ. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc nomnieki vācas ārā no centra ēkām,» saka Rent in Riga nekustamo īpašumu eksperts Jānis Lipša.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja piešķirs 287 000 eiro no infrastruktūras fonda Jaunatnes dārza sakopšanai un labiekārtošanai Āgenskalnā, teritorijā starp Lapu, Melnsila un Ernestīnes ielu.

«Esam izveidojuši Juglas promenādi, sakārtojuši Lucavsalu, izveidojuši atpūtas zonu Anniņmuižas mežā, pilnībā rekonstruējuši Grīziņkalna parku, Ziedoņdārzu un Miera dārzu, izveidojuši jaunu Pļavnieku parku un atpūtas zonu bijušās izgāztuves vietā A.Deglava ielā, katru gadu pagarinām Ķengaraga promenādi,» norāda Maksims Tolstojs, komitejas priekšsēdētājs.

Kopš 1984. gadā veiktās atjaunošanas ir nolietojušies un izdrupuši dārza celiņi, mūri un kāpnes, radot bīstamību parka apmeklētājiem un apgrūtinot parka apsaimniekošanu.

Darbu gaitā plānota veco koku nociršana, ietvju seguma pārlikšana un citi darbi. Vairāk nekā hektāru plašā parka sakārtošanu plānots veikt deviņu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Rīgā atklāts pirmais “Wolt Market” pārtikas veikals Latvijā ar vairāk nekā 2500 preču piegādi uz mājām vai saņemšanu uz vietas veikalā.

“Wolt Market” Grīziņkalnā ir tehnoloģiju uzņēmuma “Wolt” mākoņveikals Rīgā, kas klientiem nodrošinās pasūtījumu saņemšanu līdz 30 minūtēm. Šādus veikalus plānots atvērt arī citās reģionālajās pilsētās.

“Esam gandarīti, ka beidzot arī Latvijas iedzīvotājiem varam piedāvāt “Wolt Market” pakalpojumu. Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ietaupīt laiku, padarot iknedēļas pārtikas preču iepirkšanos vienkāršu un ātru. Mūsu pieredze citos pasaules tirgos apliecina, ka esam atraduši labi funkcionējošu pakalpojuma modeli,” stāsta Bruno Grandi, “Wolt Market” attīstītājs Latvijā.

“Wolt Market” sortimentā ir dažādas Latvijā ražotas preces, iecienītākie zīmoli un uzņēmumi vietējā biznesa atbalstam, kā arī starptautiski pazīstami pārtikas produkti un ikdienas preces. Veikala piedāvājums tiks regulāri papildināts, balstoties uz klientu vēlmēm un vajadzībām.

Pirmdien Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprināja Īpašuma departamenta sagatavotos jaunos Rīgas domes saistošos noteikumus par kārtību, kādā pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu Rīgā esošo valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu restaurācijai un konservācijai, informē domes pārstāvji.

Rīgas domes Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks: «Rīga ir ne tikai uzsākusi aktīvu cīņu pret graustiem un nelikumīgi būvētām ēkām, bet arī atradusi veidu, kā sadarboties ar privātajiem īpašniekiem, lai vēsturiskās ēkas , kas vietējas nozīmes un valsts nozīmes pieminekļi, saglabātu savu vēsturisko veidolu un skaistumu. Jo tieši valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki, būs šī domes līdzfinansējuma saņēmēji.»

Jaunie saistošie noteikumi paredzēs, ka līdzfinansējumu 50% apmērā no kopējā kultūras pieminekļa saglabāšanai nepieciešamā budžeta (tāmes), bet ne vairāk kā 14 tūkstošus eiro, kultūras pieminekļu restaurācijai, konservācijai un ne vairāk kā 5000 eiro izstrādājumu restaurācijai varēs saņemt īpašnieki, kuri atjaunošanai paredzētās ēkas atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Kalnciema ielas koka apbūves zonā un atsevišķās vietās Pārdaugavā. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzsvēra: «Šīs teritorijas izvēlētas kā pirmās, bet noteikti ne vienīgās, ja būs interese no īpašniekiem, vēlāk saraksts tiks papildināts arī ar citām teritorijām, piemēram, Grīziņkalnu.»

Daugavas stadiona kompleksa rekonstrukcijai tiek piedāvāti vairāki varianti; līdz Latvijas simtgadei būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Piesaistot ES un valsts finansējumu, līdz 2023. gadam iecerēts sakārtot Daugavas stadiona teritoriju, radot ne vien mūsdienīgu un starptautiskām prasībām atbilstošu vidi profesionālajam un tautas sportam un ērtus apstākļus deju svētku dalībniekiem, bet arī revitalizētu šo Rīgas apkaimi uz robežas starp Grīziņkalnu un Purvciemu.

Strādājot pie stadiona attīstības programmas, tiek organizētas diskusijas ar dažādiem speciālistiem, mēģinot rast lietderīgāko un dzīvotspējīgāko risinājumu jeb, kā joko dažs eksperts, lai nebūtu kā daždien ar vērienīgiem projektiem. «Lai nav tā, ka atnāk viens cilvēks un autoritāri paziņo, kā būvēsim,» piebilst VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Lai ārzemnieks sāktu biznesu Latvijā, ir nepieciešama ideja, neliels sākumkapitāls, grāmatvedis un tulks. Tā uzņēmējdarbību mūsu zemē sāka pasākumu un tūrisma kompānijas SIA Eat Latvia vadītājs Džeimss Eldridžs (James Eldridge).

Akcentē alternatīvas

Uzņēmums nepiedāvā tipisko, tradicionālo tūrismu, kur cilvēkiem parāda baznīcu, nosauc virkni gadskaitļu un izklāsta vienu no versijām par vēsturi. «Mūsu tūres ir interaktīvas, personalizētas. Kad mēs satiekam klientus, mēs diskutējam par to, ko viņi vēlas redzēt, un mēģinām padarīt viņu apmeklējumu unikālu. Mēs esam ieinteresēti parādīt Pārdaugavu, Grīziņkalnu, Brāļu kapus – vietas, kas ietver tikpat daudz vēstures un ir tikpat interesantas kā vecpilsēta,» viņš stāsta.

Jaunākais projekts, kur Džeimss iesaistījies, ir radošā kafejnīca 371 (SIA Degustē) Centrāltirgū. Tās nosaukumā ietverts Latvijas telefonsarunu starptautiskais kods. «Tā nav mana ideja, tā nāk no Amerikas, kur kafejnīcas, bāri un restorāni izmanto vietējo kodu, kas prezentē vietu, no kurienes viņi ir. Latvija ir diezgan maza valsts, mums ir tikai viens kods, ko visi pazīst,» viņš saka. Nereti, izvēloties nosaukumu vietējā valodā, ārzemnieki to nesaprot, bet, nosaucot to kādā starptautiskā vārdā, vietējie ir neapmierināti, ka netiek izmantota valsts valoda. Risinājums ir cipari – neviens nevar iebilst, ka šāds nosaukums būtu nesaprotams. «Ja kāds jautā, ko tas nozīmē, to var veiksmīgi izmantot mārketingā,» uzskata Džeimss.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītājs «Novira Capital» Raņķa dambī 14, kas atrodas līdzās šonedēļ degušajai ēkai Kalnciema ielā 2B, plāno attīstīt dzīvojamo māju, informēja «Novira Capital» pārstāve Marina Lehtmetsa.

Viņa stāstīja, ka «Novira Capitlal» caur Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem SIA «NC K2A» un SIA «NC K2C» pieder īpašumi Kalnciema ielā 2C un Raņķa dambī 14. Savukārt šonedēļ degušais īpašums Kalnciema ielā 2B nepiederot «Novira Capital».

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, nams Kalnciema ielā 2B pieder SIA «K2B», kuras īpašniece ir Igaunijas kompānija «Tradesman EU». Šī uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Augusts Kāra, kurš, pēc publiski pieejamās informācijas, ir arī jurists kompānijā «Novira Corporate Services». Informācija šīs kompānijas mājaslapā liecina, ka tā piedalījusies «Novira Capital» izveidē.

Turklāt «Novira Capital» piederošo Latvijas uzņēmumu «NC K2A» un «NC K2C» valdes priekšsēdētājs ir «Novira Corporate Services» galvenais jurists Aleksejs Nikolajenko.

Lauksaimniecības nozares atkarība no Eiropas Savienības (ES) fondiem sarežģī nozarei nepieciešamās tehnikas izplatītāju darbības plānošanu, intervijā atzina mežizstrādes, būvtehnikas, lauksaimniecības un industriālās tehnikas tirgotāja Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs.

Kopumā ir jūtams, kurā gadā lauksaimniecības nozarē fondi ir pieejami vairāk, bet kurā mazāk, skaidro Bružs.

«Tādā ziņā šī joma ir ļoti problemātiska, jo, raugoties no biznesa perspektīvas, atkarība no fondiem sarežģī mūsu biznesa darbības plānošanu. Piemēram, kāds tehnikas izplatītājs, plānojot nākamo gadu, ir iepircis kādu noteiktu tehnikas apjomu, taču, ja gadās, ka fondu līdzekļi lauksaimniecībā ir beigušies, bet visa tehnika vēl nav pārdota, izplatītājam jāsāk domāt, kā atbrīvoties no tā, kas vēl nav pārdots,» atzīmē Bružs.

Viņš norāda, ka lauksaimniecības nozarē tehniku pārsvarā pērk tie, kas var saņemt fondu naudu, nevis tie, kam to patiešām vajadzētu. Līdz ar to šāds faktors kaut kādā ziņā sašķoba ekonomiku. Ja nebūtu pieejami fondi, jaunā lauksaimniecības tehnika noteikti tiktu pirkta krietni mazākā apmērā. Piemēram, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā jaunās tehnikas īpatsvars kopējā pārdošanas apjomā ir krietni lielāks, kas ir pateicoties fondu līdzekļiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) trešdien izdevies likvidēt naktī uz svētdienu izcēlušos ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim, informēja VUGD.

Līdz ar ugunsgrēka likvidēšanu Valsts policija (VP) arī atjaunojusi satiksmi Meža ielas posmā no Raņķa dambja virzienā uz Kalnciema ielu, informē VP.

Ugunsgrēku glābēji lokalizēja pēc četru stundu darba, taču līdz pat trešdienas pusdienlaikam glābēji turpināja tā likvidēšanu. Plkst.13.19 ugunsgrēks pilnībā likvidēts.

Kopējā degšanas platība ēkas visos stāvos un jumtā ir 4650 kvadrātmetri.

Dzēšanas darbi notika tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami.

Naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

Lielās talkas laikā, 27.aprīlī, sakopjot un pielāgojot civilās aizsardzības prasībām vairāku pašvaldību ēku pagrabus, Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot arī savus ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai, informēja pašvaldībā.

Viens no pagrabiem, ko plāno sakārtot pašvaldība, atrodas Rīgas 49.vidusskolā, Krišjāņa Valdemāra ielā 65. Lai informētu par pareizu telpu pielāgošanu un pašvaldības turpmākajām iecerēm, trešdien, 24.aprīlī, plkst.12 skolas sporta kompleksā Krišjāņa notiks preses konference, kurā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), vicemēre Linda Ozola (JKP), Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta vadītājs Vladimirs Ozoliņš un skolas direktors Imants Mednis.

Preses konferences laikā būs iespējams apmeklēt ēkas pagraba telpas, kur pašvaldības pārstāvji sniegs ieteikumus pareizai telpu pielāgošanai patvēruma vietas veidošanai.