Līdz šā gada 7. maijam turpinās sabiedriskā apspriešana par paredzēto koku ciršanu Grīziņkalna parkā un Ziedoņdārzā Rīgā.
Ar ES fondu līdzfinansējumu Rīgā šogad sāks Grīziņkalna, Ziedoņdārza atjaunošanu, kā arī Spīķeru kvartālā labiekārtošanu. Vistuvāk realizācija no pieminētajiem trim lielajiem projektiem ir Spīķeru t.s. revitalizācijas projekts. Pašlaik notiek iepirkums par būvdarbu veikšanu (pieteikumu iesniegšana ir līdz 15. maijam) un, ja konkursa rezultāts netiks apstrīdēts, jau tuvākajos pāris mēnešos varētu sākties rosība.
Arī parkos jau šogad varētu gaidīt pārmaiņas. Pašlaik notiek Ziedoņdārza un Grīziņkalna parka teritorijas atjaunošanas tehniskā projekta izstrāde (projekta izstrādes un rekonstrukcijas konkursā uzvarēja apvienība Livland un Livland Būve), paralēli notiek sabiedriskā apspriešana par vairāku koku ciršanu tajos.
Parkos ir paredzēta gājēju seguma atjaunošana, veloceliņu ierīkošana, atbalsta sienu un kāpņu atjaunošana, nožogojuma uzstādīšana, tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu un ietvju apgaismojuma uzstādīšana, bērnu atpūtas laukumu atjaunošana, bradājamo baseinu atjaunošana, sabiedrisko tualešu, dārznieka māju izbūve un teritorijas apzaļumošana.
Balstoties uz dendrologu (SIA Labie koki) atzinumu, Ziedoņdārzā tiek piedāvāts izcirst 66 kokus no 523 parkā esošajiem kokiem, to vietā – jaunus – 13 skuju un 24 lapu koku, 500 lapu krūmu un vīteņaugu, 500 rožu, 847 m2 ziemciešu un zemsedzes stādījumus. Savukārt Grīziņkalna parkā no 877 parkā esošajiem kokiem piedāvā izcirst 61 koku. Tur lielais koku skaits, kā arī ilgstoši neveidotie koku vainagi veicina pārāk lielu atsevišķu parka teritoriju noēnojumu, samazinot kvalitatīva zāliena platības, kuras varētu izmantot atpūtai. Izcērtamos kokus parkā piedāvāts aizstāt ar jaunu 13 skuju un 20 lapu koku, virs 2000 lapu krūmu un vīteņaugu, 2500 rožu, 408m2 ziemciešu un zemsedzes stādījumiem.
Tie ir vēsturiskie parki, un neko (plānojumu) radikāli tur nav plānots mainīt, saka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Eiropas finansējuma projektu nodaļas vadītājs Armands Rabovičs. Neatkarīgi no tā, vai sabiedrība atļauj vai neatļauj cirst kokus, šogad ir plānots sākt būvdarbus. Nākamgad projektu paredzēts pabeigt.
Kopējais finansējums projektam Grīziņkalna un tam pieguļošā Miera dārza teritorijas revitalizācija ir 5.26 milj. latu (85% ES fondu līdzfinansējums, 15% - pilsētas devums), taču parki ir tikai viena daļa (tiem paredzēts nedaudz zem 2 miljoniem latu). Projekta laikā paredzēts arī vairāku Grizīņakalna ielu un apgaismojuma rekonstrukciju.
Db.lv jau ziņoja, ka pilsēta ir sākusi projektu, kas paredz Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartāla degradētas teritorijas revitalizāciju. Projekts skar ne tikai Spīķeru kvartāla teritoriju, bet arī Daugavmalu starp Salu un Dzelzceļa tiltu.
aiga Veinberga, Latvijas Ainavas arhitektu biedrības priekšsēdētāja, sacīja, ka detalizēti ar projektu vēl nav iznācis iepazīties, jo tas vēl nav tādā stadijā, lai varētu runāt par projektā ietvertajām idejām. Ir vienošanās, ka Livland izstrādātais projekts tiks rādīts Ainavistu biedrībai. Biedrība ir izvirzījusi trīs neatkarīgus ekspertus sava atzinuma sniegšanai. Šie eksperti izteiks viedokli arī par koku ciršanu.