Industriālie lieljaudas saules parki sekmēs Latvijas energoneatkarību, lai mazinātu dažādu ārējo faktoru ietekmi elektroenerģijas tirgū.

Karstajās vasaras dienās mums trūkst savu elektroenerģijas ražošanas avotu, jo vasarā Daugavā ir zema ūdens pietece, un mazā siltumenerģijas pieprasījuma dēļ koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi. Šajās situācijās saules parki sekmēs to, ka saulainajos periodos elektroenerģijas cenas būs būtiski zemākas.

Baltijā ir daudz dažādu attīstītāju sākti saules parku projekti atšķirīgās attīstības stadijās. Vienus no tiem attīsta profesionāli un enerģētikā pieredzējuši, citus tādi, kas izmēģina laimi jaunā biznesa virzienā saklausot, ka tur varētu būtu El Dorado.

2022. gada augstās elektrības cenas radīja bažas, ka tādas tās būs mūžīgi un varbūt pat pieaugs, tādēļ gan Baltijas valstīs, gan citur Eiropā strauji aug uzstādīto saules elektrostaciju skaits. Pēc SolarPower Europe (SPE) apkopotajiem datiem Eiropā 2022. gadā jaunu saules enerģijas jauda sasniedza 41,4 GWp, pieaugot par gandrīz 50 % salīdzinājumā ar 28,1 GWp 2021. gadā.

Prognozēju, ka jau pēc pāris gadiem saulainajās stundās redzēsim būtisku elektrības cenu samazinājumu, ko radīs iesāktie Baltijas industrālie lieljaudas saules parki. Pirmie no lielajiem parkiem sāks ražot jau šogad, bet lielākie sāks ražot 2024./2025. gadā. Šādos mainīgos apstākļos priekšrocības ir profesionāliem nozares pārstāvjiem, kuri spēj nodrošināt klientiem elektroenerģiju arī tad, kad pēkšņi saules parku aizēno kāds mākonis, kā arī spēj nodrošināt elektrību arī naktīs un lietainajās dienās. Latvijā vēsturiski tieši vasarā trūkst savu konkurētspējīgu elektroenerģijas avotu, jo šai laikā Daugavā ir zema pietece, bet koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi siltumenerģijas tirgus periodiskuma dēļ.

Tādēļ nākotnē saules saražotā elektroenerģija kopā ar vēja stacijām lieliski papildinās Latvijas elektrības ražošanas portfeli un tuvinās Latviju mērķim kļūt energoneatkarīgai visa gada garumā.

Latvijā pēdējos gados ieviesti vairāki ļoti labi atvieglojumi, kas vienkāršoja saules parku izveidi. Pat lieljaudas saules parku izbūvei nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, arī pieslēgumu rezervācija ir ļoti vienkārša, un ir atviegloti būvniecības noteikumi. Tas sekmēja ļoti strauju jaunu saules parku projektu parādīšanos, kā rezultātā vairums no elektrības pieslēguma jaudām ir rezervētas ar saules projektiem, tādējādi radusies diskriminācija pret vēja un citiem elektroenerģijas ražošanas veidiem, kuri varētu pat daudz efektīvāk izmantot ierobežotās pieslēguma jaudas.

No šī gada 1. janvāra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ieviesa jaudas rezervēšanas maksu elektroenerģijas ražotājiem, kuri plāno pieslēgt jaunu ražošanas iekārtu ar jaudu, kas lielāka par 50kW. Šis bija sen nepieciešams solis, kas sekmē tirgus apstākļus, lai ierobežotos elektrības pieslēguma resursus rezervētu tikai komersanti, kuriem ir nopietni nolūki un spējas izbūvēt pieteiktās ražošanas iekārtas.

Līdzīga maksa par jaudu rezervēšanu jau ilgāku laiku ir Igaunijā un Lietuvā, un redzam, ka tas nav ierobežojis jaunu projektu parādīšanos. Pagājušā gada jūlijā Lietuvā ieviests 2000 MW limits komerciāliem saules parkiem. Redzam, ka Lietuvā dažādās attīstības stadijās dažādu attīstītāju veidoti projekti ir daudz vairāk nekā šis nospraustais limits, kas nozīmē, ka vairāki projekti paliks nerealizēti. Vairāki kaimiņvalstu komersanti tāpēc aktīvāk izrāda interesi par Latvijas lieljaudas saules parkiem.

Varu teikt, ka starp Baltijas valstīm šobrīd notiek sīva konkurence par to, kurš pirmais izbūvēs vairāk saules un vēja parku, tādējādi ātrāk sasniedzot reģiona elektroenerģijas piesātinājumu. Tas nozīmē, ka pirmie ekspluatācijā nodotie projekti arī tuvākos 20-30 gadus eksportēs Baltijas kaimiņvalstīm savu vēja un saules enerģiju, par to gūstot būtiskus ieņēmumus.

Savukārt tie atjaunīgo energoresursu (AER) projekti, kas tiks uzsākti vēlāk, iespējams, netiks realizēti tirgus situācijas izmaiņu dēļ. Tāpēc būtiski ir Latvijas AER attīstītājiem nevis neveselīgi konkurēt savā starpā, bet virzīties kopā tā, lai tieši Latvijas projekti būtu pirmie, kas nākotnē spētu pārdot AER saražoto mūsu kaimiņiem, uzlabojot Latvijas spējas pelnīt.2022. gadā Latvenergo koncerna noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas līgumu skaits Baltijā ir pieaudzis gandrīz 5 reizes, pārsniedzot 6 200. Mazumtirdzniecības klientiem uzstādītā saules paneļu jauda decembra beigās sasniedza jau 38 MWp, līdz ar to Latvenergo ir viens no vadošajiem šī pakalpojuma sniedzējiem Baltijā.

Divas trešdaļas no kopējās jaudas ir uzstādītas klientiem ārpus Latvijas. Šobrīd darbībā ir jau četri Elektrum saules parki ar kopējo jaudu 11 MWp, savukārt projekta vai celtniecības stadijā atrodas 12 saules parki ar kopējo jaudu vairāk nekā 190 MWp, kuru pakāpeniska nodošana ekspluatācijā sagaidāma 2023. – 2025. gadā.

Industriālajos lieljaudas saules parkos ir daudz lielāka standartizācija, jo tiek izmantoti speciāli lieljaudas invertori, lielāki paneļi, efektīvāka uzturēšana, utt. Tādējādi iespējams sasniegt būtiski zemāku saražotās enerģijas pašizmaksu. AS "Latvenergo" piederošie saules un vēja parki būs nacionālā bagātība līdzvērtīgi vēsturiskajam Ķeguma HES. To sniegtais labums Latvijas iedzīvotājiem nākotnē dos elektroenerģiju par zemāku cenu, turklāt Latvenergo gūtie ienākumi nonāk valsts rīcībā.