Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā, saskaņā ar kuriem no 2022.gada 1.maija tiks atvērts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus.

Deputāti atbalstīja visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzītos priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus tiktu atvērts no 2022.gada 1.maija, nevis 2021.gada 1.oktobra, kā tas bijis paredzēts iepriekš.

Grozījumi arī paredz, ka, lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tiesīga no 2021.gada 1.janvāra sākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskos iepirkumus.

LVC autoceļu uzturēšanas darbu veicēju izvēlēsies iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem, vienlaikus nosakot, ka LVC ir tiesīga uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu procedūru ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, lai laicīgi tiktu izraudzīti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēji.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

2023.gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) noslēdzis ar pozitīviem finanšu rādītājiem un attīstījis jaunus darbības virzienus.

Pērnajā gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 67,2 milj. eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2022.gadā, turpretī peļņa 2023.gadā sasniedza 1,1 milj. eiro pretstatā 1361 eiro 2022.gadā. Savukārt 2,2 milj. eiro tika ieguldīti tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu iegādei. LAU dividendēs valstij no pagājušā gada peļņas izmaksāts 709 805 eiro un nodokļos samaksāti 10,1 milj. eiro.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis: "2023.gads bija pārmaiņu un izaicinājumu pilns. Augustā noslēdzās deviņu gadu posms, kad LAU izbeidza pildīt valsts deleģēto funkciju valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā. Šobrīd LAU autoceļu uzturēšanas un būvniecības jomā konkurē brīvajā tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem. Brīvā tirgus konkurences apstākļos LAU ieguva tiesības uzturēt 100% visus valsts autoceļus un ir viens no lielākajiem pašvaldību un meža ceļu uzturēšanas darbu veicējiem. Esam apliecinājuši, ka spējam pielāgoties pārmaiņām un esam konkurētspējīgs, profesionāls tirgus spēlētājs uzturēšanas jomā. Uz to norāda uzņēmuma stabilie finanšu rādītāji, kā arī tas, ka spējam attīstīt jaunus sadarbības veidus un darbības virzienus. Uzņēmuma stabilitāti novērtē arī bankas, ko apliecina pievienotās kredītprocentu likmju samazināšana.

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors otrdien atzina, ka bruņotajiem spēkiem ir uzticēta vēl viena civila funkcija - automaģistrāļu uzturēšana kārtībā.

Armijas kontrolē jau pirms tam tika nodota civilā aviācija un dzelzceļa satiksme, kā arī policijas funkcijas.

Prezidents paziņoja, ka automaģistrāļu uzturēšana valsts dienvidos ir nodota armijai, atbrīvojot no šī pienākuma Transporta ministriju.

Transporta ministrija parasti bija piešķīrusi privātiem uzņēmumiem kontraktus autoceļu uzturēšanā, bet prezidents apgalvoja, ka šie kontrakti ir pārāk dārgi un šajā jomā ir daudz korupcijas.

"Ir ļoti maz nopietnu būvniecības uzņēmumu, jo tos visus sabojājusi korupcija," sacīja Lopess Obradors.

Lopess Obradors ir piešķīris bruņotajiem spēkiem, tostarp Nacionālajai gvardei, vadošo lomu kārtības uzturēšanā valstī un uzticējis tiem daudz vairāk pienākumu nekā iepriekšējie prezidenti.

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA "Brīvais kalns" iegādi. Līdz ar darījumu "TAK investīcijas" kļūs par 50% īpašnieku ceļu būvniecības uzņēmumā SIA "Roadeks", informē "Clean R".

Darījuma mērķis ir kāpināt grupas uzņēmumu jaudu autoceļu ikdienas uzturēšanā un paplašināt uzņēmuma iespējas darbībai ceļu būves nozarē.

Atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumiem paziņojums par vienošanos ir iesniegts izvērtēšanai Konkurences padomei. Darījums tiks pabeigts pēc Konkurences padomes lēmuma atļaut to īstenot.

"Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" jau šobrīd sekmīgi nodrošina ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbus Rīgā, Jūrmalā, Tukumā un citās Latvijas pašvaldībās, tādēļ mēs redzam iespējas savas pozīcijas šajā segmentā stiprināt. "Clean R" jau ir nozares līderis atkritumu apsaimniekošanas jomā, ar šo darījumu iegūsim iespēju stiprināt savas pozīcijas arī autoceļu ikdienas uzturēšanas un būves segmentā," darījumu skaidro SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Naktī uz piektdienu, 8.septembri, uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu Plācis-Rozula līdz Stalbei sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas samaksas kontroli.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Uz Bauskas šosejas (A7) no Tilderiem līdz Iecavai naktī uz ceturtdienu, 28.septembri, sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Šajā posmā iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu, tādēļ pilnsabiedrībai "Fima Group" līdz šim piemērots 17 246 eiro līgumsods.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Uz Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles posmu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Plānots, ka tas sāks darboties marta sākumā.

Jau vēstīts, ka līdz 2023.gada sākumam ar vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots aprīkot Rīgas apvedceļa posmu.

LVC iepriekš informēja, ka uz Rīgas apvedceļa vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots uzstādīt no 23. līdz 28,69. kilometram.

LVC septembra vidū noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "Fima Group" par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā.

"Fima Group" darbus veiks par 1 261 156 eiro, tostarp 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.- 2025.gadā.

Uz Vidzemes šosejas (A2) un autoceļa Cēsis-Vecpiebalga (P30) sāk darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Uz Vidzemes šosejas sāk darboties vidējā ātruma kontroles posms no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, bet uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga - no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam.

Abos posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana un tehniskā apskate. Uz Vidzemes šosejas kontroles posma sākumā pie tilta pār Vējupīti kontrolēs arī vinjetes.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) līdz šim piemērojusi 17 246 eiro līgumsodu pilnsabiedrībai "Fima Group" par kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanā, pavēstīja LVC pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka atbilstoši līguma nosacījumiem par darbu kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmām, kas jau ir nodotas ekspluatācijā, patlaban aprēķināts līgumsods 17 246 eiro apmērā.

Attiecīgā līgumsoda apmaksas termiņš bija 2023.gada 28.augusts, taču "Fima Group" līgumsodam nepiekrita un to nav apmaksājis. Tādējādi, pēc LVC pārstāvju minētā, attiecīgā summa tiks ieturēta no nākamajiem maksājumiem kompānijai.

Vienlaikus LVC norādīja, ka līgumsods tiks aprēķināts arī par tiem kavējumiem, kas tiks fiksēti attiecībā uz pārējām iekārtām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu.

Atkritumu apsaimniekošanā Latvijā turpmāk paredzēta virkne pārmaiņu. Viena no tām ir administratīvā un praktiskā atkritumu apsaimniekošanas reģionu centralizācija - tuvākajā laikā no pašreizējiem desmit centriem apvienošanas kārtībā plāno atstāt piecus.

Tas ir atbalstāmi un piemēroti Latvijas apjomiem, jo mazi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri nekad nebūs pie mums ekonomiski izdevīgi. Tomēr plānotās izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā rada būtiskus riskus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un atkritumu apstrādes un pārstrādes darbību īstenošanu.

Paredzēts, ka jau drīzumā poligonu pārziņā līdz ar līdzšinējiem atkritumiem varētu nonākt arī viss iepakojums un jebkuri citi šķirotie materiāli, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas un ko pašreiz lielākoties apsaimnieko privātā sektora dalībnieki. Tomēr līdz šim Konkurences padome šajā nozarē skaidri un gaiši noteikusi, ka konkurences samazināšanās nav pieļaujama, kas nozīmē – valsts un pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā ir dot vadlīnijas, ievērot vides un zaļā kursa apņemšanās Eiropas Savienības ietvaros, pārraudzīt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti iedzīvotājiem un koordinēt tos, kas veic atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā par robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" pārbaudes paviljonu modernizācijas ieceres īstenošanu ir uzvarējusi SIA "Delta Construction" ar projekta izmaksām 890 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus plānots sākt tuvākā mēneša laikā un pabeigt līdz gada beigām.

Projekta "Robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" modernizācija" pirmajā posmā paredzēta četru pārbaudes paviljonu būvniecība, lai nodrošinātu biometrisko datu iegūšanu jeb pārbaudi un nodrošinātu efektīvu robežšķērsotāju plūsmas caurlaidību, kā arī nodrošinātu autoceļu robežsargu darba vietu pielāgošanu Eiropas centrālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasību ieviešanai.

Izsludinātajā četru pārbaudes paviljonu būvniecības iepirkumā starp trim pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts "Delta Construction" iesniegtais piedāvājums par kopējo līguma summu 890 000 eiro bez PVN.

Ministru kabinets (MK) 12.novembrī noraidīja visus 425 Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam.

Vienlaikus valdība otrajam lasījumam atbalstīja ap 90 ministriju iesniegtos priekšlikumus, lielākā daļa no tiem bija tehniski un redakcionāli priekšlikumi.

Tostarp budžetu pavadošajiem likumprojektiem tika iesniegti kopumā 210 priekšlikumi, no tiem Finanšu ministrija (FM) piedāvāja atbalstīt 48 priekšlikumus ar fiskāli neitrālu ietekmi.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pēc valdības sēdes medijiem sacīja, ka budžets ieiet savā pēdējā fāzē. Viņš norādīja, ka valdība ir izskatījusi visus priekšlikumus.

Viņš uzsvēra, ka Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti, jo 123 priekšlikumos kā līdzekļa avots tika izmantots gadskārtējais valsts budžeta pārdalāmais finansējums - to samazinājums gandrīz par 1,28 miljardiem eiro, 36 priekšlikumos tika piedāvāts palielināt budžeta nodokļu ieņēmumus, 19 priekšlikumos tika piedāvāts samazināt finansējumu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) par 200 miljoniem un bija arī citi priekšlikumi.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti darbi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Grebņeva” modernizācijai.

Līdz rudens sākumam uzsāks četru jaunu paviljonu un to ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Grebņeva” modernizācijas mērķis ir izveidot Eiropas centrālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasībām atbilstošas, mūsdienīgas darba telpas autoceļu muitas un robežsardzes darbiniekiem. Tiks izbūvēti četri jauni pārbaudes paviljoni, nodrošinātas biometrisko datu iegūšanas un pārbaudes iespējas, kā arī nodrošināta efektīvāka robežšķērsotāju plūsmas caurlaidība. Būvdarbus īstenos SIA “Delta Construction”.

Nedēļas laikā uzsāks nepieciešamos demontāžas darbus, kā arī uzstādīs papildus paviljonu iebraukšanai no Krievijas puses, lai nodrošinātu līdzšinējo kravas automobiļu robežšķērsošanas caurlaidību. Līdz rudens sākumam uzsāks četru jauno paviljonu un to ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi.