Līdz šā gada 7. maijam turpinās sabiedriskā apspriešana par paredzēto koku ciršanu Grīziņkalna parkā un Ziedoņdārzā Rīgā.

Ar ES fondu līdzfinansējumu Rīgā šogad sāks Grīziņkalna, Ziedoņdārza atjaunošanu, kā arī Spīķeru kvartālā labiekārtošanu. Vistuvāk realizācija no pieminētajiem trim lielajiem projektiem ir Spīķeru t.s. revitalizācijas projekts. Pašlaik notiek iepirkums par būvdarbu veikšanu (pieteikumu iesniegšana ir līdz 15. maijam) un, ja konkursa rezultāts netiks apstrīdēts, jau tuvākajos pāris mēnešos varētu sākties rosība.

Arī parkos jau šogad varētu gaidīt pārmaiņas. Pašlaik notiek Ziedoņdārza un Grīziņkalna parka teritorijas atjaunošanas tehniskā projekta izstrāde (projekta izstrādes un rekonstrukcijas konkursā uzvarēja apvienība Livland un Livland Būve), paralēli notiek sabiedriskā apspriešana par vairāku koku ciršanu tajos.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis iepirkuma konkursu par Grīziņkalna parka un Ziedoņdārza revitalizācijas tehnisko projektu izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem, paredzot, ka līgumcena varētu sasniegt 2,2 miljonus latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Līguma izpildes termiņš paredzēts ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.martam. Projektiem paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas attīstības plānu, iepirkuma vispārējais mērķis ir sakopt vidi Rīgas pilsētā, labiekārtojot Ziedoņdārzu un Grīziņkalnu, radot atraktīvu un komfortablu vidi atpūtai un izklaidei, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu.

Sagatavotajā iepirkuma nolikumā norādīts, ka parki apmierina tuvāko kvartālu iedzīvotāju prasības pēc rekreācijas, taču vienlaikus tiek norādīts, ka gadu gaitā gan Ziedoņdārzs, gan Grīziņkalns zaudējis savu apkārtnes sabiedrisko nozīmi, jo izskatās pamests un nepievilcīgs - pāraugušie augi, novecojušās mazās arhitektūras formas nerada vēlmi ilgstoši uzturēties šajās vietās.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinātajā iepirkuma konkursā par Grīziņkalna parka un Ziedoņdārza revitalizācijas tehnisko projektu izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem uzvarējusi SIA Tilts, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā piedalījās četri dalībnieki. Pretendents iesniedzis piedāvājumu par 4,59 miljoniem eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka līguma izpildes termiņš paredzēts ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.martam. Projektiem paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas attīstības plānu, iepirkuma vispārējais mērķis ir sakopt vidi Rīgas pilsētā, labiekārtojot Ziedoņdārzu un Grīziņkalnu, radot atraktīvu un komfortablu vidi atpūtai un izklaidei, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu.

Sagatavotajā iepirkuma nolikumā norādīts, ka parki apmierina tuvāko kvartālu iedzīvotāju prasības pēc rekreācijas, taču vienlaikus tiek norādīts, ka gadu gaitā gan Ziedoņdārzs, gan Grīziņkalns zaudējis savu apkārtnes sabiedrisko nozīmi, jo izskatās pamests un nepievilcīgs - pāraugušie augi, novecojušās mazās arhitektūras formas nerada vēlmi ilgstoši uzturēties šajās vietās.

Rīgas pašvaldības rīkotajā konkursā par Ziedoņdārza un Grīziņkalna parka teritorijas revitalizāciju uzvarējuši un līgumi noslēgti ar pretendentu grupu SIA Livland Būve un SIA Livland.

Noslēgtie līgumi paredz Ziedoņdārza un Grīziņkalna parka teritorijas revitalizācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecības darbus - gājēju seguma atjaunošanu, veloceliņu ierīkošanu, atbalsta sienu un kāpņu atjaunošanu, nožogojuma uzstādīšanu, tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu un ietvju apgaismojuma uzstādīšanu, bērnu atpūtas laukuma atjaunošanu, sabiedrisko tualešu, dārznieka mājas izbūvi un teritorijas apzaļumošanu.

Uzvarētājam tehniskos projektu jāizstrādā līdz 2012. gada maijam, bet būvdarbi jāpabeidz līdz 2013. gada janvārim.

Ziedoņdārzam tehniskā projekta izstrāde, ekspertīze, autoruzraudzība un būvdarbi tiks veikti par 778, 7 tūkst. latu, savukārt Grīziņkalna parkam šo darbu izmaksas ir 1,13 miljoni latu. Projekta Grīziņkalna un tam pieguļošā Miera dārza teritorijas revitalizācija kopējās attiecināmās izmaksas ir turpat 5,27 miljoni latu, no tām ERAF finansējums ir 85%.

Lai labiekārtotu pilsētas publiskās teritorijas, no 24.aprīļa līdz 7.maijam iedzīvotāji ir aicināti izteikt viedokli par paredzēto koku ciršanu Grīziņkalna parkā, Ziedoņdārzā un Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Upes ielai, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Ziedoņdārzā paredzēts veidot jaunus stādījumus: kvalitatīvus skuju un lapu kokus, 500 lapu krūmus un vīteņaugus, 500 rožu, ziemciešu un zemsedzes, šo darbu realizēšanai nepieciešams izcirst 66 kokus, ieskaitot 29 asās egles, 9 purva bērzus un 6 vilkābeles.

Ziedoņdārzā izcērtamo koku saraksts un pamatojums izstrādāts, balstoties uz SIA Labie koki veikto koku inventarizāciju un sagatavoto dendrologa atzinumu. Ņemot vērā Ziedoņdārza kultūrvēsturiskās un dendroloģiskās vērtības, iespējamie izcērtamie koki tika analizēti īpaši rūpīgi. Vairākās parka vietās ir izveidojušies koku sējeņi, kas vēsturiskajā parka plānojumā nav atrodami. Šobrīd šo koku vainagi veido pārāk lielu noēnojumu, daži koki lielā vecuma dēļ ir sliktā stāvoklī un zaudējuši savu vizuālo kvalitāti.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, realizējot projektu Grīziņkalna un tam pieguļošā Miera dārza teritorijas revitalizācija, šoruden sāks Grīziņkalna apkaimē esošo ielu un ielu apgaismojuma rekonstrukciju, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Darbu laikā tiks veikta ielas seguma bruģēšana un apmaļu uzlikšana, apakšzemes inženierkomunikāciju nomaiņa, zāliena veidošana, apgaismojuma atjaunošana, ceļa zīmju uzstādīšana Pļavas ielā, Zaķu ielā, Sparģeļu ielā un Lienes ielā. Rekonstruējot ielu apgaismojumu, tiks veikta kabeļu, trošu, gaismas ķermeņa demontāža, jaunu komunikāciju un apgaismes objektu uzstādīšana, koku zarošana, ietvju un zaļās zonas atjaunošana.

Būvdarbus Grīziņkalna apkaimes ielās plānots sākt novembrī, tādējādi iedzīvotājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem Pļavas ielā, Zaķu ielā, Sparģeļu ielā un Lienes ielā, kur tiks veikta ielu rekonstrukcija, kā arī Terēzes ielā, Alauksta ielā, Laboratorijas ielā, Vārnu ielā, Lauku ielā, Zvaigžņu ielā, Augšielā, J.Asara ielā un Krāsotāju ielā, kur tiks veikta ielu apgaismojuma rekonstrukcija.

Saskaņā ar EY (Ernst & Young) veiktajiem aprēķiniem VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions apjomīgais atjaunošanas projekts laikā līdz 2037.gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai, informē centra stratēģiskās plānošanas un attīstības dienesta vadītājs Edgars Pudzis.

Šo summu veidos ieguvumi no veiktajiem ieguldījumiem kultūras attīstībā, ieguvumi no iedzīvotāju veselības stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošanās sporta infrastruktūras pieejamības ietekmē, kā arī ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Šī ekonomiskā ieguvuma aplēse neietver pašu būvniecības izmaksu jeb aptuveni 47 miljonu eiro radīto pozitīvo efektu uz ekonomiku. Aprēķini veikti saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, veicot padziļinātu Grīziņkalna un tam piegulošo teritoriju un to apdzīvotības rādītāju izpēti, kā arī stadiona dažādo objektu noslodzes datiem.

Ziedoņdārzā sākta vērienīga rekonstrukcija, informēja Rīgas domē.

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku, bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas. Ziedoņdārzu ierīkoja pilsētas pārvalde pēc dārzu arhitekta A.Zeidaka projekta 1939.gadā. Parkā uzstādīts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam.

Gadu gaitā Ziedoņdārzs kļuvis nepievilcīgs - bradājamais baseins sen nedarbojas, celiņu iesegums ir nolietots un saplaisājis, dārznieka māja ir sliktā stāvoklī, stādījumi pārauguši.

Augusta beigās Ziedoņdārzā sākta rekonstrukcija. Darbu gaitā notiks gājēju celiņu seguma atjaunošana, vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bradājamā ūdens baseina atjaunošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana un vēl viena jauna bērnu laukuma izveide, vingrošanas laukuma izveide, jaunu soliņu uzstādīšana un esošo soliņu remonts, apgaismojuma izbūve, dārznieka mājas atjaunošana, sabiedriskās tualetes izbūve , videonovērošanas sistēmas izbūve līdz pieslēguma vietai Sparģeļu ielā, suņu pastaigu laukuma izveide, teritorijas apzaļumošana un zāliena atjaunošana, kā arī tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu uzstādīšana.

Pēc teju gadu ilgas rekonstrukcijas rīdziniekiem un pilsētas viesiem jau jūnijā būs pieejami trīs atjaunoti galvaspilsētas parki - Grīziņkalna parks, Ziedoņdārzs un Miera dārzs, kā arī rekonstruētas vairākas parku apkaimē esošās ielas, informē Rīgas dome.

Vēsturiskajos parkos, kas gadu gaitā bija kļuvuši nepievilcīgi un nepiemēroti atpūtai, veikta rekonstrukcija pilnā apjomā. Nomainīts celiņu segums un soliņi, kā arī veikts daudz dažādu citu uzlabojumu, piemēram, Ziedoņdārzā rekonstruēta dārznieka ēka, uzbūvēta publiskā tualete, atjaunots bradājamais baseins, no jauna izveidots bērnu rotaļu laukums, Grīziņkalnā izveidots vingrošanas laukums, suņu pastaigu laukums, bērnu rotaļu laukums un bradājamais baseins, Miera dārzā veikta sabiedriskās tualetes izbūve un izveidots multifunkcionāls laukums.

Rekonstrukcijas gaitā daudz darīts drošības uzlabošanai šajās teritorijās - parkos izvietos videonovērošanas kameras, kas tiks pieslēgtas pie Rīgas pašvaldības policijas centrāles, notiks pašvaldības policijas patrulēšana pilnā apjomā, kā arī izveidots papildu apgaismojums, sniedzot parku apmeklētājiem drošības sajūtu uzturoties tajos arī vēlākās vakara stundās.

Rīgas dome aicina neapmeklēt rekonstrukcijā esošo parku teritorijas, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments patlaban realizē trīs nozīmīgu galvaspilsētas parku – Grīziņkalna parka, Ziedoņdārza un Miera dārza rekonstrukciju. Šādu vērienīgu darbu izpilde nav realizējama bez ierobežojumiem, tādēļ kopš 2014.gada augusta minēto parku teritorijas ir norobežotas ar lentām, žogu un brīdinājuma zīmēm.

«Iedzīvotājus aicinām būt saprotošiem, rūpēties par savu un bērnu drošību, respektēt izvietotās brīdinājuma zīmes un ņemt vērā to, ka Grīziņkalna parkā, Ziedoņdārzā un Miera dārzā šobrīd tiek veikti būvdarbi un šīs teritorijas ir būvlaukumi, kuros nepiederošiem atrasties kategoriski aizliegts. Aizliegums ieiet parkos, brīdinājuma zīmes un žogi primāri tiek izvietoti, lai pasargātu iedzīvotājus no draudiem, kas var rasties būvlaukumā,» aicina pašvaldība.

Ieguldot pusmiljonu eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Rent MGMT" novembrī pabeidzis vēsturiskas koka ēkas atjaunošanas darbus Rīgā. Atjaunotā ēka ir arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektēts divstāvu dzīvojamais īres nams, kas atrodas Grīziņkalna apkaimē – Valmieras ielā, informē projekta attīstītājs.

"Tika ieguldīts patiesi liels darbs, lai šai ēkai - Ģrīziņkalna apkaimei raksturīgajai koka arhitektūras mantojuma pārstāvei - tiktu atgriezts tās sākotnējais koka apdares veidols. Pirms ēkas atjaunošanas reti kurš varēja to atpazīt kā koka ēku. To slēpa pagājušā gadsimta 30.-tajos gados izveidotais fasādes apmetums un citi dažādu laiku materiālie uzslāņojumi. Pēc atjaunošanas ēkai izveidots fasādes koka apšuvums ar klasicisma koka arhitektūrai atbilstošiem dekoratīvajiem elementiem, kas atgriež ēkai tās autora iecerēto sākotnējo vizuālo tēlu. Atdzimst Grīziņkalna apkaimes šarms," skaidro projekta arhitekte, SIA "12 līnijas" dibinātāja Agnese Lāce.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi Daugavas stadiona teritorijas attīstības stratēģiju, kas paredz līdz 2022.gadam stadiona teritorijas uzlabošanai atvēlēt 47 miljonus eiro. Sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām sagatavotā stratēģija un informatīvais ziņojums par iespējamiem risinājumiem šā gada jūlijā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, informē IZM.

IZM ieteiktais risinājums paredz rietumu tribīnes pārbūvi, izveidojot papildu pagarinājumus ar 2150 skatītāju sēdvietām katrā pusē, kā rezultātā pēc rekonstrukcijas tribīnēs kopā tiks paredzētas sēdvietas 10 000 skatītājiem. Tāpat paredzēta vieglatlētikas manēžas, multifunkcionālās halles, ledus halles un bobsleja starta estakādes būvniecība, vieglatlētikas treniņlaukuma rekonstrukcija, kā arī esošās teritorijas labiekārtošana un inženierkomunikāciju sakārtošana.

Stadiona teritorijas uzlabošana plānota ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas paredzēts Rīgas pilsētvides sakārtošanai Grīziņkalna apkaimē. Eiropas Komisijas programmas paredz atbalstu maza mēroga sabiedrisku, kultūras, un sporta objektu izveidei un rekonstrukcijai, nodrošinot kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu. Grīziņkalna apkaimes uzlabošana paredz attīstīt mūsdienīgu un sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu kultūras un sporta kvartālu esošajā Daugavas stadiona teritorijā.

Ēkā Rīgā, Krāsotāju ielā 12 projekta Grīziņkalna koka arhitektūras kompleksa restaurācija ietvaros norisinās kompleksa atjaunošanas 2. kārtas darbi.

Grīziņkalna rajons ar savu unikālo koka apbūvi ir valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis, kas iekļauts UNESCO Pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā. Lai veiksmīgāk izmantotu Grīziņkalna tūrisma potenciālu, kā arī veicinātu koka arhitektūras saglabāšanu Rīgā, pašvaldība nolēma veikt investīcijas vēsturisko koka ēku renovācijā, kā arī rajona infrastruktūras sakārtošanā.

Ēkas Krāsotāju ielā 12 pirmā stāva vienā daļā plānots izvietot tūrisma uzziņas centru, kurā tiks sniegta informācija par Grīziņkalna apkaimes tūrisma piedāvājumiem: apskates objektiem, izstaigājamiem maršrutiem un apkaimes vēsturi. Uzziņas centrs pildīs arī papildus funkciju - darbosies kā kompetences centrs, kas uzkrās informāciju par koka ēku renovāciju un tās metodēm.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Miljardieri, uzņēmēji un pašvaldības otrdien apsolījušas jau teju 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis, ka Parīzes Dievmātes katedrāle tiks atjaunota pēc postošā ugunsgrēka pirmdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Uzņēmums Kering, kam pieder tādi modes zīmoli kā Yves Saint Laurent un Gucci, jau pirmdienas vakarā paziņoja, ka ziedos 100 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprinājuši Satiksmes departamenta programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" līdzekļu izlietojumu, kur 11,5 miljoni eiro paredzēti Rīgas ielu pārbūvei, informē Rīgas dome.

"Šodien pēc garām diskusijām esam vienojušies par vairāku būtiski svarīgu satiksmes projektu īstenošanu, kas ļaus uzlabot gan iedzīvotāju mobilitāti, gan pilsētas infrastruktūru kopumā. Viena no būtiskākajām lietām ir sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras uzlabojumi, kas paredz novirzīt 500 tūkstošus eiro pagaidu velojoslu izveidei "Covid-19" laikā. Šīs velojoslas veicinās drošu un ērtu pārvietošanos pandēmijas laikā, tāpat arī radīs savienojumus jau ar esošajiem veloceļiem. Pagaidu joslas plānotas Dzirciema, Pulkveža Brieža, Duntes ielā, arī Raņka dambī un citur," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Grīziņkalna apkaimē, Valmieras ielā, sākti ievērojamā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā divstāvu dzīvojamā nama renovācijas darbi.

Ieguldot pusmiljonu eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Rent MGMT" ēkai atgriezīs tās sākotnējo koka apdares veidolu. Plānots, ka turpmāk šī būs viena no retajām autentiskajām koka ēkām Rīgas vēsturiskajā centrā, kas uzņems pilsētas viesus, ļaujot iepazīt apkārtnes bagātīgo kultūras mantojumu.

"Renovācijas projekta risinājumi paredz atbrīvoties no dažādu laiku materiālu uzslāņojumiem, tai skaitā tagadējā fasādes apmetuma, kas izveidots pagājušā gadsimta 30-tajos gados un neatbilst K. Pēkšēna sākotnējai iecerei. Tā vietā tiks izveidots fasādes koka apšuvums ar atbilstošiem dekoratīvajiem elementiem, kas atgriezīs ēkai to vizuālo tēlu, kādu sākotnēji paredzējis ēkas autors, piešķirot tai Grīziņkalna apkaimes klasicisma koka arhitektūrai raksturīgās iezīmes. Vēl būtiska pārmaiņa ēkā būs apkures sistēmas maiņa no videi ne tik draudzīgajām malkas krāsnīm uz sašķidrinātās gāzes apkures veidu. Tāpat arī tiks pilnībā pārveidota kanalizācijas un ūdens apgādes sistēma, nomainīti iekšējie un ārējie elektrotīkli, ēkas jumts, kā arī stiprinātas nesošās konstrukcijas un labiekārtots pagalms," norāda projekta arhitekte, SIA "12 līnijas" dibinātāja Agnese Lāce.

«Vārnu ielas republikā» sadzīvo sportiskais gars un ģeķīgā dzīve, kas pēdējos gados tiek iznīdēta aktīvāk

Rīgā, Pērnavas ielā posmā no Vārnu līdz Jāņa Asara ielai pretī Grīziņkalna parkam mīt dažādi uzņēmumi – nelieli veikaliņi, divas viesnīcas, auto rezerves daļu veikals, apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, reklāmas un drukas sabiedrības, kā arī vairāki ar sportu saistīti uzņēmumi. DB uz interviju aicināja dažādu jomu uzņēmumus, bet piekrita tikai sportiskākie.

10,4 ha plašajā Grīziņkalna parkā līdz ar pavasara pirmajiem saules stariem sarodas aktīvi sportu mīloši ļaudis, kas skrien, vingro, dodas pastaigā ar nūjām, traucas pa parka līkumainajiem celiņiem ar skrituļslidām. Tāpat rosība manāma bērnu rotaļlaukumiņā.

Grīziņkalna sportiskā gara uzturēšanā loma ir biedrībai Ghetto Games, kas septiņus gadus ir ne vien kuplinājusi sportiskās aktivitātes un intensitāti, bet arī mainījusi rajona seju.

Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par atbalsta programmu privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kuras ievaros plānots sniegt atbalstu 500 privātmājām gadā.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā atbalsta programma tiks finansēta no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma".

Programmai tiks novirzīti 2,37 miljoni eiro apmērā. Plānots, ka programmai paredzētā finansējuma ietvaros varēs izsniegt aizdevumus privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai aptuveni 500 mājām gadā, kā arī 260 mājām tiks piešķirta tehniskā palīdzība un 240 mājām - granti.

Atbalsta programmas ietvaros, sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum") plānots sniegt atbalstu vidēji 500 privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai gadā. Atbalsts paredzēts portfeļgarantijas, tehniskās palīdzības un granta par dzīvojamās mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanu veidā.

Nepiedaloties Rīgas domes opozīcijas deputātiem, domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ārkārtas sēdē šodien atbalstīja Rīgas domes 2015.gada budžeta projektu.

Uz ārkārtas sēdi neieradās neviens no opozīcijas pārstāvjiem, līdz ar to par budžeta projekta atbalstu nobalsoja deviņi pozīcijas deputāti.

Sēdē deputāti noraidīja visus opozīcijas deputātu priekšlikumus iestrādei šā gada budžeta projektā. Kopumā opozīcija bija iesniegusi 18 priekšlikumus.

Rīgas pašvaldības 2015.gada budžeta projektā pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 737,5 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 727,7 miljoni. Projektā vēl nav ietverts Rīgas satiksmes pilnais budžets un 2015.gada domes Investīciju programma.

Kā apgalvoja Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, par šīm summām pašvaldība vēl tiks informēta un attiecīgie materiāli tiks pievienoti jau sagatavotajiem, skatot budžetu domes sēdē.