Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

2016. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies pagājušā gada līmenī un ir 678,2 milj. eiro. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 22 % un sasniedz 288,1 miljonu eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna peļņa šī gada deviņu mēnešu periodā ir 94,3 milj. eiro. Saražotās elektroenerģijas apjoms ir 3 052 GWh (gigavatstundas), kas ir par 14 % vairāk nekā pērn. Investīcijās ieguldīts līdzvērtīgs apjoms kā gadu iepriekš - 136,5 milj. eiro.

Latvenergo koncerna darbībai elektroenerģijas tirdzniecības jomā šajā periodā būtiska nozīme ir NordBalt starpsavienojuma darbībai, kas ir mazinājusi cenu starpību starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Būtiska loma Baltijas elektroenerģijas tirgū ir arī Rīgas TEC darbībai, kas novērsa elektroenerģijas cenas pieauguma risku reģionā periodos, kad tika novēroti traucējumi starpsavienojumu darbībā, svārstības kaimiņvalstu ražošanas piegādēs un pieprasījumā.

Nasdaq biržas ēkā Ņujorkā, pirmdien, 14. augustā, tradicionālo tirdzniecības sesijas atklāšanu iezvanīja AS Latvenergo pārstāvji, informē Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Šī tradīcija tiek uzticēta tiem uzņēmumiem, kuri savā darbībā ir uzrādījuši īpašus panākumus – Latvenergo ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas ir saņēmis Nasdaq biržas Labāko investoru attiecību balvu starp obligāciju emitentiem.

«Latvija ir inovāciju zeme, taču, lai šīs inovācijas ieviestu dzīvē, ir nepieciešams investors. Līdzīgi, kā tas bija toreiz, kad Rīgā dzimis drēbnieks Jākobs Deiviss, emigrējot uz Ņujorku, inovatīvā veidā ieteica stiprināt džinsu izturību ar kniedēm. Taču viņam pašam nepietika naudas šī izgudrojuma patentēšanai, un par viņa investoru kļuva Levi Strauss. Lielisks stāsts par to, kas notiek un kādi apvāršņi atveras, kad satiekas aizrautība, inovācijas un investīcijas,» iezvanīšanas ceremonijā sacīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

AS "Latvenergo" izvietojis septiņu gadu zaļās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā ar fiksēto gada procentu likmi 0,5%, informē uzņēmumā. Kā emisijas datums noteikts šā gada 17.maijs.

Publiskais piedāvājums izteikts Latvijā un Lietuvā, izvietošanas noslēgumā saņemot obligāciju iegādes orderus no 24 dažādiem investoriem, ieskaitot pensiju fondus, aktīvu pārvaldības fondus, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, un no starptautiskajām finanšu institūcijām - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu Investīciju bankas.

"Latvenergo" norādīja, ka investoru pieprasījums par 4,6 reizēm pārsniedzis piedāvājumu, sasniedzot 229,8 miljonus eiro.

"Šī ir jau otrā obligāciju piedāvājuma programma, kuras ietvaros emitējam zaļās obligācijas, un mūsu mērķis ir investēt videi draudzīgos projektos. Augstā investoru interese pēc zaļajām obligācijām apliecina, ka Latvenergo stratēģijā ir vēl vairāk jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošana koncernā - tātad vēl vairāk ūdens, saules un vēja enerģijas. Tas apliecina arī sabiedrības vēlmi dzīvot ilgtspējīgā vidē," komentē "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

AS "Latvenergo" atkarībā no situācijas finanšu tirgos tuvākajā laikā plāno emitēt septiņu gadu nenodrošinātas zaļās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" ir pilnvarojis "Luminor Bank" un "Swedbank", kā obligāciju emisijas vadītājus, organizēt globālo investoru zvanu 2021.gada 5.maijā plkst.14, kā arī vairākas attālinātas investoru tikšanās.

Atbilstoši "Latvenergo" koncerna stratēģiskajiem mērķiem piesaistītie līdzekļi tiks ieguldīti videi draudzīgu investīciju projektu īstenošanā.

Neatkarīgais pētniecības centrs "Cicero Shades of Green" ("Cicero") "Latvenergo" atjaunināto zaļo obligāciju satvaru novērtējis ar atzīmi "Tumši zaļš", kas ir augstākais iespējamais novērtējums "Cicero" vērtējuma skalā, teikts kompānijas paziņojumā.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) otrdien reģistrēja "Latvenergo" trešās obligāciju piedāvājuma programmas pamatprospektu un atļāva "Latvenergo" izteikt obligāciju publisko piedāvājumu. Obligāciju piedāvājuma programmas kopējais apmērs nominālvērtībā noteikts līdz 200 miljoniem eiro, bet obligāciju dzēšanas termiņš paredzēts līdz 10 gadiem.

No 1.jūlija energokompānijas AS Latvenergo pirmās zaļās obligācijas tiks iekļautas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērstpapīru sarakstā, informē Nasdaq Riga pārstāve Dace Bulte.

Latvenergo zaļo obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 75 miljoni eiro. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš ir septiņi gadi. Gada kupona likme ir fiksēta, 1,9%.

Obligāciju emisija tiek īstenota Latvenergo otrajā obligāciju piedāvājuma programmā, kas ir 100 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji norādītais kopējais obligāciju laidiena apjoms 50 miljonu eiro apmērā, ņemot vērā investoru interesi un pieprasījumu, izvietošanas periodā tika palielināts līdz 75 miljoniem eiro.

«Zaļās obligācijas ir veids, kā enerģētikas nozarei piesaistīt finansējumu no investoriem, kuri vēlas līdzekļus ieguldīt dabai draudzīgos un ilgtspējīgos projektos, kas ir jauns un inovatīvs finanšu piesaistes veids,» norāda Latvenergo komercdirektors Uldis Bariss. «Augstā interese par obligācijām apliecina Latvenergo kā zaļi domājošu un stabilu uzņēmumu. Piesaistītie līdzekļi tiks ieguldīti Daugavas HES un citos ilgtspējīgos projektos, tādējādi ieguvēji no izaugsmes būs visi - investori, klienti, uzņēmums un sabiedrība kopumā.»

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's Investors Service novērtējusi AS Latvenergo emitētās zaļās obligācijas ar kredītreitingu Baa2, stabils, liecina AS Latvenergo paziņojums Nasdaq Riga.

Vienlaicīgi aģentūra ir arī apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu šī gada februārī piešķirtajā kredītreitinga līmenī Baa2 ar stabilu nākotnes vērtējumu. Tādējādi AS Latvenergo emitētās zaļās obligācijas ir arī pirmās zaļās obligācijas Centrālajā un Austrumeiropā, kam piešķirts starptautiskas kredītreitinga aģentūras kredītreitings.

Obligācijas ir emitētas 2015.gada 10.jūnijā AS Latvenergo otrās obligāciju piedāvājuma programmas 100 miljonu eiro apmērā ietvaros, to fiksētā kupona likme ir 1,9% un dzēšanas termiņš ir 2022.gada 10.jūnijs.

Āris Žīgurs, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs uzsver, ka zaļo obligāciju emitēšana bija ambiciozs, taču racionāli pamatots solis. Mūsu vadošās atjaunīgo resursu izmantojošās ražotnes - hidroelektrostacijas - Moody’s ir izcēlis arī koncerna kredītreitinga pamatojumā.

2015. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 929,1 miljons eiro, kas ir par 8% mazāk nekā 2014. gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu 2014. gada 1. aprīlī, tādējādi peļņas vai zaudējumu aprēķinā netiek atspoguļoti norēķini par obligāto iepirkumu.

Savukārt koncerna EBITDA ir palielinājusies par 30% un sasniedz 306,9 miljonus eiro. Rezultātus pozitīvi galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā no 2015. gada 1. janvāra. Līdz tam AS Latvenergo pārdeva elektroenerģiju par regulētiem tarifiem, kas bija zemāki par tirgus cenu.

Koncerna nerevidētā peļņa ir 85oni eiro miljoni eiro. Atbilstoši likumam Par valsts budžetu 2016. gadam AS Latvenergo par 2015. gadu maksājamais dividenžu paredzamais apjoms ir 77,4 milj. eiro (par 2014.gadu – 31,5 milj. eiro), kas pēc akcionāra lēmuma tiks novirzīts, tai skaitā, arī elektroenerģijas pakalpojuma nodrošināšanas atbalstam trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem, daudzbērnu ģimenēm, kā arī personām ar 1. grupas invaliditāti un ģimenēm ar bērnu invalīdu un daļējai obligātās iepirkuma komponentes izmaksu kompensācijai, nodrošinot, ka obligātā iepirkuma komponente saglabājas līdzšinējā līmenī (26,79 EUR/MWh).

Pērn AS Latvenergo koncerna ieņēmumi sasnieguši 929,1 miljonu eiro, kas ir par 8% mazāk nekā 2014. gadā, informē uzņēmums.

Ieņēmumu samazinājumu nosaka obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumu neatspoguļošana Latvenergo koncerna ieņēmumos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu 2014. gada 1. aprīlī. Koncerna EBITDA ir 307 miljoni eiro, pret 2014. gadu pieaugot par 30%. Savukārt 2015. gadā investēti 190,5 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pērn.

Kompānijas peļņa pērn bijusi 85 miljoni eiro.

Līdz ar Latvenergo konsolidēto 2015. gada pārskatu tiek publicēts Ilgtspējas pārskats un AS Latvenergo Korporatīvās pārvaldības ziņojums par 2015. gadu. Šogad Ilgtspējas pārskats ir sagatavots atbilstoši GRI (Global Reporting Initiative) G4 vadlīnijām, pārskata sagatavošanā plaši iesaistot ieinteresētās puses. Pārskata saturā ir analizēti ekonomiskās atbildības, sabiedrības, atbildības par produktu, vides aizsardzības un darbinieku un darba vides jomu būtiskie aspekti koncerna darbībā.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 474,1 miljonu eiro, kas ir par 13 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Pērn apgrozījums bija 543,1 miljons eiro. Latvenergo koncerna peļņa šogad sasniedza 61,7 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā pirms gada, kad uzņēmums nopelnīja 42,3 miljonus eiro.

Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014. gada 1. aprīļa, tādējādi peļņas vai zaudējumu aprēķinā netiek atspoguļoti norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju uzlabošanos ietekmēja elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā no 2015. gada 1. janvāra. Līdz tam AS Latvenergo nodrošināja mājsaimniecību apgādi par regulētiem tarifiem, kas bija zemāki par tirgus cenu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulētu tarifu Latvijā bija 21,1 miljons eiro.

AS "Latvenergo" saules elektrostacijas izveidē Jēkabpils novada Biržos investēti teju seši miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Latvenergo" saules enerģijas zīmola "Elektrum Solārais" stacija Biržos ir ar 11,7 megavatu (MW) jaudu, paredzot, ka gadā tā saražos 10 000 megavatstundas (MWh) jeb 10 miljonus kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Ar šo apjomu ir pietiekami, lai aptuveni pusgadu nodrošinātu 9500 mājsaimniecību vai Jēkabpils iedzīvotāju patēriņu.

Parku veido 17 820 saules paneļi, 50 invertori un piecas kompaktās transformstoru apakšstacijas.

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā 

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro,...

"Latvenergo" stratēģiskais mērķis šajā gadā, kad uzņēmuma aprit 85 gadi, ir izbūvēt jaunas saules parku jaudas 100 MW apjomā.

Saules parks Biržos ir šobrīd lielākais no vairākiem plānotajiem saules parkiem Latvijā.

Jauno portfeli veidos vairāki 5-15 MW lieli "Latvenergo" saules parki, izkliedējot un sabalansējot ģenerāciju visos Latvijas reģionos, un tie top vairākos Latvijas novados, kā arī Igaunijā un Lietuvā. Parki paredzēti Biržos, Skultē, Bauskā, Rūjienā, Elejā, Ķegumā, Krāslavā, Priekulē, Rēzeknē un Rīgā.

Biržu saules parka projektēšanas komandu veidoja un kompetenci nodrošināja tikai "Latvenergo" speciālisti, izmantojot līdzšinējās saules elektrostaciju attīstīšanas pieredzi un zināšanas.

Projekta izveidē maksimāli izmantoti Latvijas resursi - gan Latvijā ražotas kompaktās transformatoru apakšstacijas, gan arī visus būvdarbus veica vietējie uzņēmēji.

Saules parkā ganīsies 24 aitas no bioloģiskās zemnieku saimniecības "Bitāni", rūpējoties, lai zāle nepāraugtu un neaizēnotu paneļus.

"Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AS Latvenergo piesaistījis aizņēmumus no vairākām bankām par kopējo summu 240 miljoni eiro ar 7 un 10 gadu atmaksas termiņu.

AS Latvenergo kapitāla piesaisti veic regulāri, lai savlaicīgi nodrošinātu kapitālieguldījumu finansēšanai nepieciešamos līdzekļus.

Iepirkuma rezultātā par uzvarētājiem atzīti AS «SEB banka» (aizņēmuma summa – 130 milj. EUR), «Swedbank» AS (50 milj. EUR), OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā (40 milj. EUR) un AS «Citadele banka» (20 milj. EUR).

Latvenergo koncerna stabilie finanšu rezultāti un investīciju pakāpes kredītreitings (Baa2, stabils) sniedz iespēju piesaistīt finansējumu uz izdevīgiem aizdevuma nosacījumiem. AS «Latvenergo» augstu novērtē Latvijas komercbanku izrādīto uzticību, piedāvājot ilgtermiņa finansējumu koncerna investīciju programmai un turpinot savstarpēji izdevīgu sadarbību.

AS Latvenergo realizējis septiņu gadu zaļo obligāciju izvietošanu par kopējo summu 75 miljonu eiro pēc nominālvērtības, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Publiskais piedāvājums tika izteikts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Ienesīguma līdz dzēšanai diapazons tika noteikts no S (7 gadu fiksētā eiro procentu likme - fiksēta 0,722% līmenī) +1,05% līdz SW +1,30%. Sākotnēji norādītais kopējais laidiena apjoms 50 miljonu eiro apmērā, izmantojot Galīgajos noteikumos noteiktās tiesības un investoru pieprasījumu, izvietošanas periodā tika palielināts līdz 75 miljoniem eiro.

Obligāciju kopējais pieprasījums izvietošanas perioda beigās sasniedza 87,05 miljonus eiro. Obligāciju iegādes orderi tika saņemti no 25 dažādiem investoriem, ieskaitot aktīvu pārvaldības fondus, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Austrijā un Somijā.

Ņujorkā, Taimskvērā, Nasdaq birža šodien sveica AS Latvenergo ar pirmo zaļo obligāciju iekļaušanu Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērstpapīru sarakstā, informē Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.

AS Latvenergo ir pirmā valsts kapitālsabiedrība Austrumeiropā, kas ir emitējusi t.s. zaļās obligācijas. Obligācijas tika emitētas 10.jūnijā par kopējo summu 75 miljoni eiro. Pirmo reizi obligācijas pirmreizējā tirgū iegādājās arī Vācijas, Austrijas un Somijas investori.

Obligāciju emisijas rezultātā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Latvenergo koncerna pilnībā vai daļēji finansētiem zaļajai domāšanai atbilstošiem projektiem ražošanā, sadales un pārvades tīklu aktīvos atbilstoši AS Latvenergo apstiprinātam dokumentam - Zaļo obligāciju satvaram, par kuru Starptautiskais klimata un vides izpētes centrs – Oslo (the Center for International Climate and Environmental Research – Oslo), kas ir neatkarīgs norvēģu institūts starpdisciplīnu klimata izpētei, ir sagatavojis neatkarīgu atzinumu par obligāciju, kā ieguldījuma objekta atbilstību, noteiktiem vides un ilgtspējas kritērijiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 263,5 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajos trīs mēnešos, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 6 % līdz 100,1 miljonam eiro. Gan ieņēmumi, gan EBITDA ir palielinājušies visos koncerna darbības segmentos.

Savukārt koncerna peļņa 2016. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 38,6 miljonus eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Peļņu galvenokārt pozitīvi ietekmēja zemākas dabasgāzes cenas, savukārt negatīvi – Daugavas HES izstrādes apjoma samazināšanās. 2016. gada pirmajā ceturksnī EBITDA rentabilitātes rādītājs ir pieaudzis līdz 33%, pērn attiecīgajā periodā tas bija 26%.

Ievērojami pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 1 236 GWh, kas ir par 20 % vairāk nekā attiecīgi pērn. Rīgas TEC efektīvā un operatīvā darbība elektroenerģijas tirgū novērš elektroenerģijas cenas pieauguma risku reģionā. 2016. gada pirmajos trīs mēnešos investīcijās ir ieguldīti 34,7 milj. eiro, kas ir par 40 % vairāk nekā gadu iepriekš.

AS Latvenergo publicējusi otrās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros emitējamo obligāciju sākotnēji galīgos noteikumus zaļajām obligācijām 25 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2022. gada 10. jūnijā, informē uzņēmums.

Obligāciju emisija tiek organizēta AS Latvenergo otrās obligāciju piedāvājuma programmas 100 miljonu eiro apmērā ietvaros. AS Latvenergo ir tiesības laidiena izvietošanas periodā samazināt sākotnēji galīgajos noteikumos noteikto laidiena kopējo pamatsummu.

2015. gada jūnijā AS Latvenergo kļuva par pirmo valsts kapitālsabiedrību Austrumeiropā, kas emitējusi zaļās obligācijas 75 miljonu eiro apmērā, kas guva plašu atpazīstamību un augstu vērtējumu starp investoriem. Emitēto obligāciju panākumus raksturo fakts, ka tās ir saņēmušas neatkarīga eksperta CICERO piešķirtu augstāko novērtējumu - tumši zaļš, kas norāda uz plānoto attiecināmo projektu atbilstību ilgtermiņa vides aizsardzības un klimata pārmaiņu samazināšanas mērķiem, kā arī uzņēmuma labu korporatīvo pārvaldību un caurskatāmību.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s ir apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu – Baa2, stabils, informē AS Latvenergo.

Saņemtais reitings apliecina, ka AS Latvenergo ir stabils un drošs aizņēmējs, nodrošinot iespējas piesaistīt aizņēmumus uz izdevīgiem nosacījumiem.

Apstiprinot AS Latvenergo kredītreitingu Baa2, stabils, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s uzsver, ka uzņēmumam ir izdevies saglabāt pašreizējam kredītreitingam atbilstošu pozitīvu finansiālo profilu, neskatoties uz zemajām elektroenerģijas cenām un risku, ka tās varētu šādā līmenī arī saglabāties.

Atbilstoši Moody’s datiem, laika periodā no 2015. gada novembra līdz 2016. gada februāra sākumam vidējās elektroenerģijas cenas Nord Pool Spot biržā kritušās par 26%. Lai arī Moody’s uzskata, ka ilgākā laika periodā cenas stabilizēsies, tomēr ilgstošais zemo cenu periods negatīvi ietekmēs elektroenerģijas ražotājus Ziemeļvalstu un tādējādi arī Baltijas elektroenerģijas tirgū.

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.