96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/VLZ.jpg

2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tik paziņots šodien Rīgas Latviešu biedrības namā. Kā norāda Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka, žūrija tos izraudzījusi, spraigā domu apmaiņā izskatot daudz pieteikto kandidātu.

Par 2012. gada vārdu atzīts «ziemotne» - vārds, ar ko apzīmē putnu ziemošanas vietas, bet kas tikpat labi var noderēt attiecībā uz čūskām, lāčiem un cilvēkiem (piem., nomadiem).

2012. gada spārnotais teiciens - «Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta», ko premjers Valdis Dombrovskis sacīja intervijā, runājot par žurnālista Lato Lapsas iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestam saistībā ar Ministru prezidenta partijas biedra Dzintara Zaķa auto iegādes darījumu.

«Šķiet, latviešiem mīļākais dzīvnieks ir zaķis,» puspajokam saka koknesiete Evita Briņķe. Viņa krāsainus zaķīšus sešu gadu laikā uzšuvusi tūkstošiem, bet jaunā māksliniece darina ne tikai rotaļlietas. Viņas rokām top somiņas un apģērbu komplekti mazajām dāmām, koka rotas un somas lielām dāmām, un šie oriģinālie darinājumi iekarojuši tirgu arī ārpus Latvijas robežām, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Evita atzīst, ka sešu gadu laikā uzšuvusi tūkstošiem zaķīšu — tā pēdējos gados ir TOP prece, kuru pircēji pasūta visvairāk.

Tāpat apbrīnojama ir latviešu mīlestība pret tautiskajiem rakstiem. Evita smej: ja kāda prece «neiet», atliek vien uz tās uzšūt Austras koku. Piekrišana fantastiska! «Lai gan biju nosolījusies neaizrauties ar latviskajiem rakstiem, esmu sevi lauzusi un tagad to daru,» saka viņa.

Evita patlaban meklē piemērotas telpas savam biznesam, jo mājās jau sen kļuvis par šauru: «Visur ir auduma baķi un kastes ar visādiem knibuļiem un bumbiņām. Tāpat jūtu, ka man vajag palīgus, jo viena ar lielo pieprasījumu vairs netieku galā. Pēdējā laikā šuju no rīta līdz vakaram un arī, vēl noliekot bērnus gulēt. Nevaru sākt neko jaunu, jo jāizpilda tas, ko pasūta, līdz ar to pašai sāk kļūt neinteresanti. Rūpnieciskais darbs, un prieka nekāda! Bet man vēl ir daudz ideju, un gribas pamēģināt to un šito, bet netieku līdz radošajam darbam. Plāni ir lielāki un nopietnāki, kas vairāk par zaķīšiem. Pagaidām par tiem nestāstīšu, lai vispirms piepildās.»

Sūdzība par Saeimas Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, kurš it kā iegādājies Volvo džipu, īstenojot «legālu nodokļu apiešanas» shēmu, pirmkārt, jāizvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), norāda premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka pagaidām personīgi ar Dz. Zaķi runājis neesot, jo laikā, kad publiskajā telpā nonāca žurnālista Lato Lapsas informācija par premjera partijas biedra rīcību, pats Ministru prezidents piedalījies Starptautiskā Valūtas fonda konferencē.

«Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta, tā kā sagaidīsim, ar ko šī sūdzības izskatīšana beigsies un attiecīgi rīkosimies,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Premjers arī norādīja, ka Lato Lapsa «nereti ir nācis ar skaļiem paziņojumiem arī par citu partiju politiķiem, kuri pēc tam nav apstiprinājušies».

Mājas vīnu darītava Dzidris attīstās soli pa solim un gaida tūrisma sezonu.

Z/s Ozoliņi mājas vīna darītava Dzidris Aiviekstes novadā var lepoties ar celmlauža godu šajā nozarē. Nākamgad brūzis, ko lielākoties iecienījuši ekskursanti no Latvijas, atzīmēs 10 gadu pastāvēšanu.

Saimniecības ražotne bija pirmā, kas 2005. gadā saņēma atbilstošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sertifikātu un licenci no Valsts ieņēmumu dienesta Akcizēto preču pārvaldes, kas ļauj nodarboties ar vīna darīšanu. Viegli neesot gājis, divi gadi pagājuši, kamēr visi papīri nokārtoti, atceras brūža saimnieks Viktors Abramenko. Turklāt prasības šādai nelielai ražotnei esot tādas pašas kā lielajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms desmitos miljonos eiro.

Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē esošās valsts kapitālsabiedrības varbūt ieguldītu naudu visu ceļu atjaunošanā Latgalē un citur Latvijā, ja vien katrā novadā atrastos pa SIA Vlakon piederošam karjeram. Atklājies, ka va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) iegulda lielu naudu padomju laikā izbrāķētas ceļu atjaunošanas tehnoloģijas – divkārtu virsmas apstrādes – augšāmcelšanā, turklāt dolomīta šķembas šim nolūkam tiek iepirktas tieši no SIA Vlakon piederošā Pērtnieku karjera Rēzeknes pusē, trešdien raksta laikraksts Diena.

«Gandrīz visi remontētie posmi izvietojas skaistā lokā ap to karjeru, tur ar cirkuli kartē var novilt apli,» saka zinātājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Ārpus minētā apļa dubulto virsmas apstrādes metodi vērā ņemamam ceļa posma remontam LAU lietojis vēl tikai Alūksnes pusē, kas norāda uz iespējamu varas gaiteņos radītu shēmu, lai ļautu nopelnīt tieši Pērtnieku karjera īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem. Izskanējis, ka tie varētu nebūt tikai Lursoft datubāzē kā vadītāji minētie Andris un Aļona Kozuļi, bet, iespējams, arī pats LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs. TV3 raidījums Nekā personīga pirms pāris gadiem izteica minējumu, ka tieši no šīs amatpersonas vārda un uzvārda veidots firmas nosaukums Vlakon.

Ikgadējā akcijā «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» sīvā cīņā par 2013. gada vārda titulu uzvarējusi «pašbilde» - veiksmīgi latviskots apzīmējums ar fotokameru vai viedtālruni iemūžinātam pašportretam, angļu vārdam «selfie».

«Slefie» par 2013. gada vārdu angļu valodas vidē atzinuši Oksfordas Universitātes valodnieki.

2013. gada nevārda gods ticis valodas telpā ražīgi sazēlušajai atvasinājumu kopai «dīli, dīlošana, dīlot», par kuras popularizētāju tiek uzskatīts bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Savukārt par 2013. gada spārnoto teicienu atzīta Latvijas Valsts Prezidenta Andra Bērziņa atziņa: «Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!».

Akcija «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» norisinājās vienpadsmito gadu. Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja interneta žurnāla Satori redaktors Ilmārs Šlāpins, sociolingviste Dace Strelēvica-Ošiņa, Eduards Cauna (LZA TK), LU profesors, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs, valodniece, Dr. philol. Dzintra Paegle, Maija Sinka (RLB VAK), Aldis Lauzis (LZA TK) un literatūrkritiķe, tulkotāja Ieva Kolmane (LRS).

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs iespēju sabiedrisko transportu vai autostāvvietu izmantot bez maksas.

Kas ir sliktāk: maksāt par sabiedriskā transporta biļeti vai autostāvvietu, vai noskatīties reklāmas rullīti apmaiņā pret bezmaksas braucienu vai auto novietošanu pilsētas centrā? Aplikācijas Flipix izveidotājs Jānis Saušs ar komandu ir pārliecināts, ka daudzi izvēlētos otro opciju, un šā gada otrajā pusē tas būs iespējams arī Latvijā. Ideja aizgūta no Vācijas, kur līdzīga aplikācija guvusi tik lielu popularitāti, ka serveri knapi spējuši nodrošināt lielo pieprasījumu. Lai iegūtu bezmaksas biļeti, aplikācijas lietotājam būs jānoskatās piecas paša izvēlētas 20 sekunžu reklāmas, kas tiks atlasītas pēc lietotāja interesēm, piemēram, hobiji, sports, skaistumkopšana u.c. Lietotāji pēc reklāmas noskatīšanās varēs saņemt e-pastā konkrēto uzņēmumu atlaides, kuponus vai citas priekšrocības.

Šā gada novembrī Rīgas sabiedriskajā transportā konstatēti 5603 bezbiļetnieki, no kuriem 1017 tikuši sodīti pēc jaunās sodu sistēmas, kas stājās spēkā 26. novembrī.

Kā Db.lv noskaidroja Rīgas Satiksmē, tad novembra pēdējā nedēļā, kad stājās spēkā jaunā sodu sistēma, sodu saņēma 1017 bezbiļetnieki. No tiem 797 «zaķi» izvēlējās sodu samaksāt uz vietas, bet 220 bezbiļetniekiem izrakstīts rēķins. No tiem bezbiļetniekiem, kuriem ticis izrakstīts rēķins, astoņi cilvēki sodus bija samaksājuši līdz decembra sākumam.

Novembrī sabiedriskajā transportā tikušas veiktas 26 786 pārbaudes. Visbiežāk tās veiktas autobusos (11 915). Trolejbusos veiktas 9 944 pārbaudes, bet tramvajos – 4 927 pārbaudes. Bezbiļetnieku apsēstākie bijuši trolejbusi, kur konstatēti 2 101 «zaķi». Autobusos konstatēti 2 085, bet tramvajos – 1 417 bezbiļetnieki.

«Paldies par padomu. Es zinu, ka viņš ir ļoti kvalificēts cilvēks ar starptautisko un liela uzņēmuma vadīšanas pieredzi. Varbūt pa šo laiku viņš ir uzlabojis zināšanas arī aviācijas jomā.»

Tā uz laikraksta Diena ieteikumu: «Varbūt jums lidostas vadītājs jāmeklē tuvāko domubiedru lokā - tajā ir arī Mārtiņš Bondars, kurš varētu atbilst nosauktajām prasībām.» atbildējis satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Viņa vienīgais netikums ir tas, ka mēs ar Mārtiņu esam labi draugi, un es negribu pakļaut viņu tām šausmām, jo paredzu, kā mediji to uztvers. Taču man būs tikšanās arī ar Mārtiņu,» atklājis A. Ronis.

Jautāts, vai ir konsultējies par kandidātiem ar Dzintaru Zaķi, kas ir pārējie pretendenti, ministrs laikrakstam atbildējis: «Tikšos ar visiem cilvēkiem, kuri varētu kandidēt uz šo amatu. Atturēšos saukt vārdus bez viņu piekrišanas, jo sarunas ir diskrētas. Protams, darba apspriedēs informēšu gan parlamentāro sekretāru Klāvu Olšteinu, gan Dzintaru Zaķi. Mums ir ļoti konstruktīva sadarbība. Pieļauju iespēju piesaistīt arī personāla atlases kompāniju, bet vēl neesmu izlēmis, vai to darīšu.

Dienvidāfrikas etniskās grupas Zulu karalis Godvils Zvelitini prasa, lai valdība piešķirtu 700 tūkstošus ASV dolāru un par šo naudu tiktu uzbūvēta pils viņa sestajai sievai, ziņo BBC.

Karaliene Zola Mafu, kura ir viņa jaunākā sieva, patlaban spiesta iztikt bez savas pils.

Kvazulu-Natālas provinces valdība šogad karaliskajai ģimenei jau piešķīrusi aptuveni 6,9 miljonus ASV dolāru.

Opozīcijas partijas iepriekš apsūdzējušas karali, viņa sievas un vairāk nekā 25 bērnus naudas izšķērdēšanā.

Karalis Zvelitini kā Dienvidāfrikas lielākās etniskās grupas līderis valstī tiek uzskatīts par ļoti ietekmīgu.

Lielbritānijas jaundzimušajam troņmantniekam dots vārds Džordžs Aleksandrs Luiss, paziņojuši britu karaļnama pārstāvji.

Lielbritānijas prinča Viljama un viņa sievas Kembridžas hercogienes Ketrinas jaundzimušajam dēlam piešķirts arī tituls Viņa karaliskā augstība Kembridžas princis. Iepriekš bukmeikeru vidū vārds Džordžs bija favorīts. Tāpat tika pieļauts, ka jaunais britu princis varētu tikt nosaukts par Aleksandru vai Džeimsu.

Saskaņā ar britu karaļnama tradīciju, jaundzimušajiem vārdi tiek doti par godu iepriekšējo paaudžu pārstāvjiem, skaidro BBC. Līdz šim Lielbritānijas tronī sēdējuši kopumā seši karaļi, kuriem vārds bija Džordžs. Arī patlaban valdošās karalienes Elizabetes II tēvs bija Džordžs. Eksperti norāda, ka Džordža izvēle ir arī simbolisks žests, jo, valdot karaļiem ar šādu vārdu, Lielbritānija kļuva par ietekmīgu pasaules valsti. Svētais Džordžs ir arī Lielbritānijas aizbildnis.

Lielākā daļa (60%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā jūtas droši par savu darbavietu (15% to ekonomiski aktīvo strādājošo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem jūtas droši par savu darbavietu, savukārt 45% - drīzāk jūtas droši par savu darbavietu).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februāra sākumā veiktais pētījums.

Trešā daļa (32%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā nejūtas droši par savu darbavietu (23% algotu darbu strādājošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk nejūtas droši par savu darbavietu, savukārt 9% - noteikti nejūtas droši par savu darbavietu).

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši biežāk droši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji no 18-29 gadu vecumam, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Salīdzinoši biežāk nedroši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un nepilsoņi.

Tikai četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem jūtas droši par savu veselības stāvokli, Lietuvā – katrs otrais, bet Igaunijā – pat seši no desmit aptaujātajiem jūtas pārliecināti par veselību.

Toties par veselību ļoti noraizējies Latvijā un Lietuvā ir katrs piektais iedzīvotājs, turpretī vislabākā situācija ir Igaunijā – tikai 6% jūtas pilnīgi nedroši par savu veselību, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības PZU veiktajā aptaujā.

«Tik būtiskas atšķirības starp Baltijas valstu iedzīvotājiem liecina, ka veselības aprūpes sistēmas kaimiņvalstīs attīstās dažādi. Turklāt iedzīvotāju attieksme pret veselīgu dzīvesveidu, veselību un tās uzlabošanu iezīmē valstu atšķirības. Redzams, ka Igaunijas iedzīvotāji uzticas savas veselības aprūpes sistēmai un rūpējas par veselību,» skaidro PZU Lietuva izpilddirektors Marius Junduls.

74% mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji jūtas gatavi pārejai uz eiro.

Vairāk nekā 15% uzņēmēju nevarēja atbildēt, vai jūtas pietiekami sagatavojušies eiro ieviešanai, tātad daļai uzņēmēju nav pilnīgas pārliecības, kā eiro ieviešana ietekmēs viņu uzņēmuma ikdienas darbu. Un tikai 5% atzinuši, ka viņu pārstāvētais uzņēmums nav gatavs eiro ieviešanai, liecina SEB bankas veiktā uzņēmumu vadītāju un īpašnieku aptauja.

Aptauja parāda arī diezgan izteiktas reģionālās atšķirības: piemēram, visvairāk sagatavojušies jūtas uzņēmēji Rīgā (41% atbildēja, ka uzņēmums ir pilnīgi gatavs eiro ieviešanai) un Pierīgā (54%), savukārt Latgalē vien 10 % aptaujāto atbildēja apstiprinoši. Pārējos reģionos pilnīgi gatavi pārejai uz jauno nacionālo valūtu jūtas apmēram trešdaļa aptaujāto (Kurzemē – 38% respondentu, Zemgalē – 37% un Vidzemē – 30%).

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Huawei vidējās klases viedtelefons P Smart ierodas ar prāvu ekrānu kompaktā korpusā un par pievilcīgu cenu

Ķīnas tehnoloģiju milža Huawei pūrā pēdējos gados sakrājusies paprāva kaudzīte labu viedtelefonu modeļu par visnotaļ saprātīgu cenu. Šā gada sākumā tiem pievienojās vēl viena ierīce, un ķīnieši jau tās nosaukumā iekodējuši vēstījumu, ka tālrunis paredzēts gudriem pircējiem, nodēvējot to par P Smart. Tā uzkrītošākie elementi ir laika garam atbilstoši garumā izstieptais ekrāns, kas iedabūts patiešām kompaktā korpusā, un duālā aizmugurējā kamera. Līdz ar to P Smart ir kā divi zaķi ar vienu šāvienu lietotājiem, kuri negrib nēsāt līdzi «flīzi», taču vienlaikus priecājas par plašu, spilgtu ekrānu.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Uzņēmēji nākotnē neplāno pieņemt darbā vai pat samazināt darbinieku skaitu, liecina jaunākais Citadele Index rādītājs.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, prezentējot jauno indeksu, norādīja, ka indekss, kas raksturo uzņēmēju prognozes, vērtējot turpmākās darbinieku skaita izmaiņas, ieslīdējis pesimisma zonā, kas nozīmē, ka darbinieku skaits nākotnē samazināsies. Tādējādi nākotnē varētu palielināties bezdarba rādītāji, viņš paredz. Tiesa gan, viņš uzsver, ka daļa iedzīvotāju varētu pamest valsti darba meklējumos, tādēļ būtiska ietekme uz bezdarba rādītājiem varētu nebūt.

Kopumā Citadele Index šā gada trešajā ceturksnī noslīdējis līdz 47,39 punktiem, kas liecina par pesimismu. Vienīgā nozare, kas jūtas optimistiski, ir ražošana, bet vissliktāk jūtas būvnieki.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

«Šogad ļaužu vairāk, kā citugad,» teic Ugunsnakts rīkotājs un Līgatnes Vienkoču parka veidotājs Rihards Vidzickis. «Arī kopumā šī sezona veiksmīga, vēl aizvien ieilgušais jaukais rudens vilināt vilina ļaudis pie dabas. Pirmoreiz nopelnīts tik, lai visu gadu varētu normāli iztik.»

Vienkoču parks pirms gadiem sešiem sācies ar to, ka no Līgatnes pašvaldības nomā paņemts gleznains meža stūrītis, tajā veidotas pastaigu takas, gatavotas koka skulptūras, radīti dažādi apskates objekti.

Parks ir ģimenes uzņēmums, kurā galvenais darītājs ir Rihards. Parkā darbojas arī viņa tēvs, māte, māsa, draudzene. Jo ilgāk parks darbojas, jo vairāk domubiedru un tātad arī palīgu rodas. Vienkoču banda - tā par savējiem mīļi joko Rihards.

Apskatīšanas vērts dzīvesveids

«Man tiešām ir veicies, jo varu darīt to, kas patīk un interesē, turklāt tas šķiet interesants arī citiem, tādēļ varu pat pelnīt ar to,» secina Rihards. Tā - paša priekam - tapuši pirmie vienkoči, pēc seniem zīmējumiem radīti reiz bijušu miniatūru muižiņu un nozīmīgu ēku maketi, smilšu māja, darvas ceplis, senatnē audzēto augu paraugdārziņš un citas lietas. Koka apstrāde ir Riharda specialitāte. Paralēli estētiskajām un izzinošajām kvalitātēm, darinātie vienkoči ir arī viņa zinātniskā darba izmēģinājuma poligons. Patlaban viņš Tehniskajā universitātē izstrādā promocijas darbu par masīvkoksnes apstrādes tehnoloģijām. Tajā sadaļa arī par tās integrēšanu tūrismā.

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.