Situācijai nozarē un uzņēmumā saasinoties, Liepājas metalurgs par 8-10% plāno samazināt darbinieku skaitu.
Patlaban visu uzņēmumu struktūrvienību vadītāji gatavo priekšlikumus valdei par darbaspēka optimizācijas iespējām. «10.aprīlis uzņēmumā ir algas diena, un mēs burtiski mēģinām sagrabināt naudu, lai neaizkavētu darba samaksu,» DB atzīst a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins. Šā gada janvārī rūpnīca strādāja ar pilnu jaudu, februārī un martā – ar aptuveni 60% jaudu, bet aprīlī noslogojums būs vēl mazāks, lēš S.Zaharjins. «Tik dziļas krīzes visā tērauda ražošanas nozarē, nerunājot par metalurģiju, nav bijis,» viņš apgalvo. Pagaidām lejupslīde turpinās, un pirmās pozitīvas dinamikas pazīmes gaidāmas ne ātrāk kā šā gada beigās.
Rūpnīcā ik dienas situācija kļūst arvien smagāka, atzīst S.Zaharjins. Viņš vairākas reizes uzsver, ka valsts riskē ar sociālo sprādzienu ne tikai Liepājā, bet visā rūpniecībā, vilcinoties ar lēmumu par atbalstu rūpnīcai un neizprotot to, ka pēc krīzes rūpnīcas devums būs arvien lielāks. Jautāts, vai akcionāri ir gatavi ieguldīt paši savus līdzekļus, ko par nepieciešamu atzīst arī valdības pārstāvji, uzņēmējs atbild apstiprinoši. «Es un Segala kungs esam gatavi ieguldīt savus personiskos līdzekļus mūsu akciju veidā. Akcijas – tie ir vērtspapīri, kuru biržas vērtība ir 12 miljoni latu. Es nerunāju par tirgus vērtību, kas ir ievērojami augstāka. Protams, es netaisos tās kādam dāvināt, taču esmu gatavs akcijas ieķīlāt bankā vai kā konkrētas investīcijas, un tādā veidā iegūt apgrozāmos līdzekļus Liepājas metalurgam,» skaidro uzņēmējs. Rietumeiropā, Krievijā, Baltkrievijā visi nozares uzņēmumi cenšas saņemt valsts atbalstu. Tie, kuriem tas izdodas, cer krīzi pārdzīvot. Tajā pašā laikā pat ļoti lieli koncerni, piemēram, Mittal, Mechel, vai nu slēdz daļu rūpnīcu, vai atdod tos vietējām kompānijām par vienu eiro vai 70 dolāriem. Šie rūpniecības giganti, kam pieder pilns ražošanas uzņēmumu cikls – sākot no dzelzsrūdas ieguves un beidzot ar gatavās produkcijas loģistikas centriem, izvērtē, no kā atteikties un ko saglabāt. «Visi ved sarunas par alianses veidošanu, lai pārvarētu krīzi, arī mēs,» stāsta S.Zaharjins. Atzīstot, ka Liepājas metalurgam nepieciešama jauna kapitāla iepludināšana, uzņēmuma akcionāri ved sarunas ar lieliem Krievijas un Baltkrievijas uzņēmējiem. Jau iepriekš S.Zaharjins uzsvēra, ka lielākais Metalurga trumpis ir a/s Liepājas osta LM, kas nozīmē pašiem savu loģistikas centru ostā. Turklāt ir skaidrs – tie, kas šajā krīzē izdzīvos, pēc tam pelnīs labi un uzplauks, norāda S.Zaharjins. «Dažādi priekšlikumi pienāk katru dienu. Taču es visiem atbildu – atsūtiet savu piedāvājumu rakstiski, lai ir skaidri saprotams, kas šo piedāvājumu izsaka. Esmu gatavs sarunām ar nopietniem, zināmiem investoriem, taču nekādā gadījumā neuzsākšu sarunas ar kādiem starpniekiem,» uzsver S.Zaharjins. «Visi mani ārvalstu braucieni ir konkrētas tikšanās ar uzņēmumu pirmajām personām vai ietekmīgām personām šajās valstīs,» apgalvo uzņēmējs.
Savukārt LSEZ SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa norāda, ka savu biznesu cenšas saglabāt visi, arī vairāk nekā 270 licencēti metāllūžņu nozares uzņēmumi, kuros kopā ir vismaz tikpat daudz darbavietu, cik LM. Valdībai, glābjot vienu, jāraugās, lai tā nenodara pāri citiem, viņa uzsver.