Apzagšanas gadījumu skaits audzis gan privātajā, gan komercsegmentā. Kopumā, salīdzinot, piemēram, ar 2012. gadu, apzagšanas gadījumu skaits no privātīpašumiem audzis par 47%, savukārt no komercīpašumiem par 23%, liecina apdrošinātāja ERGO apkopotā informācija.
«Līdz ar lielāku finansiālo stabilitāti cilvēki arvien vairāk iegādājas dārgas lietas un bagātīgāk aprīko savus mājokļus un birojus. Tāpēc tos arvien biežāk apmeklē arī zagļi,» stāsta ERGO atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.
No mājokļiem visbiežāk tiek zagti mobilie telefoni, portatīvie datori, fotokameras, kažokādas izstrādājumi un dārglietas. Vidējā atlīdzība par zādzību no mājokļa ir 1590 eiro. Savukārt no komercīpašumiem visbiežāk tiek zagti datori, juvelierizstrādājumi, sporta inventārs un preces, un vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir 4417 eiro.
ERGO pieredze liecina, ka zādzību pieaugums no mājokļiem ir novērojams ne tikai vasaras periodā, kad cilvēki dodas uz vasarnīcām vai tālākos ceļojumos un atstāj īpašumu bez uzraudzības. Īpaša uzmanība īpašuma drošībai ir jāpievērš arī pārējos gadalaikos, īpaši, iestājoties tumšajam rudens – ziemas periodam, kad saglabājas liels zādzību skaits, jo ļaundari var daudz vieglāk iekļūt īpašumā nepamanīti.
Savukārt saskaņā ar apsardzes kompānijas G4S Latvia AS novērojumiem zagļu visiekārotākie objekti ir nomaļas tirdzniecības vietas, kas ir vāji izgaismotas un nav aprīkotas ar mehāniskiem drošības līdzekļiem, kā arī viensētas. «Nevar teikt, ka zagļi galvenokārt būtu iecienījuši tikai luksusa privātmājas un turīgu uzņēmumu komercplatības. Galvenais nosacījums ir – lai paveikt zādzību būtu pēc iespējas vienkāršāk un bez riska tikt pieķertiem,» stāsta G4S Latvia AS valdes loceklis un Drošības funkciju departamenta direktors Jānis Ābele.
Zagļu visbiežāk izmantotās metodes, lai iekļūtu īpašumos, ir nemainīgas – logu atspiešana, atslēgas slēdzeņu izurbšana, iekļūšana caur jumta lūku un pagraba šahtu. «Ja vien tik ir vieta, pa kuru zagļi var iekļūt īpašumā, tā veikli arī tiek izmantota. Diemžēl paši namu iemītnieki vai uzņēmumu darbinieki bieži vien neapzināti zagļiem palīdz, jo vērtīgas lietas glabā uz logu palodzēm, māju priekšnamos, aizmirst durvīs atslēgas vai aizmirst aizvērt logus, kā arī steigā neieslēdz apsardzes signalizāciju,» norāda Jānis Ābele.
