ASV diplomāti uzskata, ka bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (PLL) ir izņēmums Latvijas politikā un lielai daļai pārējās politiskās elites rūp savu personīgo biznesa darījumu saglabāšana ar Krieviju, liecina "WikiLeaks" vietnē publiskotais Vašingtonas diplomātu slepenais ziņojums.
Telegrammā, kuru ASV vēstniecība Rīgā Valsts departamentam nosūtījusi 2008.gada 15.augustā, vērtēta Latvijas politiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā.
ASV diplomātu ziņojumā norādīts, ka iebrukums spilgti iezīmējis Latvijas sabiedrības integrācijas problēmas, kā arī parādījis daudzu politiķu biznesa intereses Krievijā.
Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks ("Vienotība"), tiekoties ar ASV vēstnieku Latvijā, norādījis, ka tagad ir svarīgi, lai Latvija pārliecina ES, ka attiecības ar Krieviju nevar turpināties kā parasti.
ASV vēstniecība norāda, ka daudziem cilvēkiem Latvijā, tostarp virknei vadošo politiķu, ir ļoti ekskluzīvas biznesa attiecības ar Krieviju, kuras viņi nevēlētos zaudēt.
Kā piemēru šādai nostājai ASV vēstniecība min toreizējā ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) izteikumus, uz jautājumu par Latvijas un Krievijas attiecību nākotni atbildot, ka «bizness ir bizness».
Vēstniecība arī norāda, ka Riekstiņa pārstāvētās Tautas partijas līderiem ir daudz biznesa darījumu ar Krieviju, īpaši enerģētikas sektorā.
«Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL), kurš savas bagātības sapelnījis ar nekustamo īpašumu un tranzīta darījumiem, kas lielā mērā ir atkarīgi no Krievijas, parlamenta debatēs par Gruziju paziņoja, ka, "kaut arī Krievija pārliecinoši ir pārkāpusi robežu ar savu atbildi, mums ir vismaz jāapsver, vai Saakašvili nav tikpat atbildīgs par krīzes provocēšanu,» teikts ziņojumā.
«Kā liecina slepena informācija, tūlīt pēc krīzes sākšanās Krievijas vēstnieks Latvijā [Aleksandrs Vešņakovs] zvanījis Šleseram un bijušajam premjerministram [un TP dibinātājam] Andrim Šķēlem, lai izskaidrotu Krievijas pozīciju. Mēs uzskatām, ka tā nav nejaušība, ka viņš piezvanīja diviem no Latvijas trim oligarhiem. Un, kaut arī viņš [Vešnakovs] tieši nezvanīja Aivaram Lembergam, viņš piezvanīja ar Lembergu saistītās partijas parlamenta līderim, lai mēģinātu izspēlēt biznesa kārti un iegūtu politisko atbalstu Krievijai,» teikts ASV vēstniecības Rīgā ziņojumā.
ASV diplomāti norāda, ka ar laiku Latvijas politiķiem nāksies saprast, ka viņu priekšā ir daudz smagākas izvēles attiecībās ar Krieviju, ne tikai NATO militārās sadarbības ar Krieviju apturēšana vai Eiropas Savienības (ES) sarunu izbeigšana par vīzu režīma atvieglošanu.
«Vienīgais izņēmums ir [toreizējais premjerministrs Ivars] Godmanis. Kā jau iepriekš ziņots pa citiem kanāliem, viņš nekavējoties atzina iespēju, ka Krievija varētu atriebties pa citiem ceļiem, un deva rīkojumu izstrādāt rīcības plānus neparedzētām situācijām,» teikts ziņojumā.
«Diemžēl mēs sagaidām, ka daudzu citu politisko spēlētāju rīcība būs darīt visu, ko viņi var, lai saglabātu savus personīgos biznesa darījumus, turoties pie naivās idejas, ka bizness un politika ar Krieviju ir nodalāma,» norāda amerikāņu diplomāti.
Ziņojumā arī aprakstīta Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Krievijas un Gruzijas karu, norādot uz latviešu un krievvalodīgo atšķirīgajām nostājām.
Amerikāņu diplomāti norāda, ka latviešus satrauc Krievijas iebrukums Gruzijā, apzinoties, ka Gruzijas vietā tikpat labi varētu būt arī Latvija.
«Tā kā ES un NATO nav spējusi stingri vērsties pret Krieviju un daudzas dalībvalstis iestājas par mērenu nostāju, Latvijas iedzīvotāji sāk satraukties, vai dalība šajās divās organizācijas dod viņiem kādu drošību, uz ko viņi cerēja, pievienojoties tām,» teikts ziņojumā.
«Latvieši ir neapmierināti, ka viņi nevar izdarīt neko vairāk, lai tieši ietekmētu situāciju. Viņi vēlas ieņemt aktīvu lomu debatēs abās [ES un NATO] galvenajās mītnēs Briselē, bet jūtas pazuduši starp lielvarām. Lielākās cerības viņi liek uz Ziemeļvalstu iesaistīšanu Baltijas, Polijas un Čehijas vienotajā nostājā pret Krieviju un ir priecīgi par izskanējušajiem komentāriem no Stokholmas un Helsinkiem par «situācijas maiņu ar Krieviju,» teikts ziņojumā.
Latviešus arī satrauc Krievijas kara aizbildinājums, ka tā iebrukusi Gruzijā, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus.
«Kaut arī Krievijas pilsoņu skaits Latvijā ir salīdzinoši neliels (aptuveni 20 000), Krievija sper virkni soļu, lai stiprinātu saites ar "tautiešiem", tostarp vīzu atcelšanu iebraukšanai Krievijā un izglītības un sociālo garantiju piešķiršanu,» teikts ziņojumā.
Satraukumu nemazina arī Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova izteikumi, ka Baltijai un Polijai nevajadzētu sasteigt ar savu spriedumu par karu, citādi tās var saskarties ar «neparedzētām sekām».
Amerikāņu diplomāti arī norāda uz Latvijas krievvalodīgo pilnīgi pretējo nostāju Gruzijas kara jautājumā, daļēji to skaidrojot ar faktu, ka Latvijā pieejamie krievvalodīgie mediji pārsvarā ziņo no Maskavas, kā arī ar integrācijas problēmām.
ASV vēstniecība Rīgā prognozē, ka Krievijas iebrukums Gruzijā izraisīs Latvijas konkrētu rīcību ar mērķi uzlabot savu militāro gatavību.
Attiecīgu stratēģiju sarunā ar ASV vēstnieku apliecinājis toreizējais premjerministrs Godmanis.
Arī toreizējais aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) privātās sarunās ar amerikāņu diplomātiem pavēstījis, ka Latvija vēlēsies ASV palīdzību aizsardzības resursu uzlabošanā.
Bijušais ārlietu ministrs Pabriks sarunās arī minējis, ka Latvijai vajadzētu palielināt armiju, norādot, ka Gruzija, kas ir divreiz mazāka par Latviju, uz Irāku bija nosūtījusi 2000 karavīru, taču Latvija ar grūtībām varēja misijā uz Irāku nosūtīt tikai 100 karavīru.