ASV pārvalde noliedz WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asandža (Julian Assange) «mežonīgos apgalvojumus», ka ASV pret viņu uzsākusi «raganu medības», informē pasaules mediji.

ASV valsts pārvaldes pārstāve Viktorija Nulanda (Victoria Nuland) pauda, ka ASV nav nekāda sakara ar to, ka Lielbritānija pieņēmusi lēmumu izraidīt WikiLeaks dibinātāju, ko vēlas nopratināt Zviedrijas tiesa, no valsts, raksta thelocal.se.

Jau vēstīts, ka Ekvadora sniegusi Dž. Asandžam lūgto patvērumu, un patlaban WikiLeaks dibinātājs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Lielbritānijā.

Austrālijā dzimušais haktīvists svētdien uz Ekvadoras vēstniecības Lielbritānijā balkona sveica savus atbalstītājus, paužot, ka ASV viņu vajā, jo viņa radītā mājas lapa saniknojusi Vašingtonu. Jau vairākkārt vēstīts, ka WikiLeaks tika publicēts apjomīgs informācijas daudzums par kariem Irākā un Afganistānā. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV. ASV vēl nav izvirzījusi apsūdzības, taču, ja tās tiktu izvirzītas, tās varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu.

Portāls WikiLeaks piektdien, 3. decembrī, vairs nav pieejams – vismaz ar tā līdzšinējo domēna nosaukumu (WikiLeaks.org), jo ASV interneta tīklu pakalpojumu sniedzēja Dynamic Network Services struktūrvienība EveryDNS.net slēgusi WikiLeaks domēnu, ziņo PC World.

EveryDNS.net norāda, ka WikiLeaks domēns slēgts tāpēc, ka uz to vērsti vairāki DDOS (Distributed Denial of Service) uzbrukumi, kas apdraud EveryDNS.net infrastruktūras stabilitāti. EveryDNS.net nodrošina pieeju arī aptuveni 500 tūkstošiem citu mājas lapu.

EveryDNS.net esot informējusi WikiLeaks par domēna slēgšanu nākamo 24 stundu laikā gan caur e-pastu, gan Twitter, kā arī izmantojot WikiLeaks mājas lapā pieejamo tērzēšanas funkciju.

Neskatoties uz domēna slēgšanu, mājas lapa WikiLeaks ir joprojām pieejama, interneta pārlūkā ievadot adresi «http://46.59.1.2/».

Tīmekļa medijs WikiLeaks otrdien publiskojis simtiem tūkstošiem Turcijas valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) dokumentu, sākot no 2010.gada.

Turcijas reakcija bija zibenīga, un piekļuve šai informācijai jau nobloķēta.

WikiLeaks publicēja tviterī saiti uz datubāzi, kurā atrodoties 294 548 e-pasta vēstules un "daudzi tūkstoši" pielikumu no 762 adresēm, kas saistītas ar AKP domēnu akparti.org.tr.

Tīmekļa vietne skaidro, ka e-pasti, kas saistās ar šo domēnu, lielākoties izmantoti lietu kārtošanai ar ārpasauli, nevis sensitīvu iekšējo jautājumu risināšanai.

Jaunākā e-pasta vēstule, kas publiskota, ir datēta ar šā gada 6.jūliju, bet senākās ir no 2010.gada. Materiāls iegūts nedēļu pirms neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā, atklāja WikiLeaks.

WikiLeaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) uzsācis mutisku karu pret Zviedriju, piektdien pirmo reizi kopš patvēruma lūgšanas Ekvadoras vēstniecībai Londonā publiski paužot savu viedokli, vēsta thelocal.se.

Dž. Asandžs meklēja patvērumu Ekvadoras vēstniecībā šīs nedēļas sākumā, lai izvairītos no tiesas prāvas Zviedrijā, kur viņš ir apsūdzēts seksuālos noziegumos, ieskaitot izvarošanu. Pats Dž. Asandžs vainu tajos noliedz, norādot, ka apsūdzības ir saistītas ar vēršanos pret medija WikiLeaks aktivitātēm.

«Bijām dzirdējuši, ka Ekvadoras pārstāvji pauda līdzcietību manai lietai un WikiLeaks saistībā ar ASV organizācijām,» viņš norādīja. Patlaban Dž. Asandžam atļauts uzturēties Ekvadoras vēstniecībā, līdz valsts valdība lems, vai sniegt viņam patvērumu.

Dž. Asandžs Austrālijas radio ABC stāstīja par savām bailēm no Zviedrijas tiesas nokļūt ASV rokās, paužot viedokli, ka ASV vēlas viņu apsūdzēt valsts noslēpumu izpaušanā. Patlaban gan no ASV puses nav saņemta neviena apsūdzība, tomēr, ja no Zviedrijas Dž. Asandžs tiks nodots ASV, par valsts noslēpumu izpaušanu viņam var draudēt nāvessods. WikiLeaks dibinātājs uzskata, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa.

Zviedrijas izteiktās apsūdzības WikiLeaks dibinātājam Džulianam Asandžam (Julian Assange) seksuālos noziegumos, ieskaitot izvarošanu, ir smieklīgas, tā pavēstījis Ekvadoras ārlietu ministrs, tomēr oficiāli neapstiprinot, ka Ekvadora Dž. Asandžam sniegs lūgto patvērumu.

«Personīgi es uzskatu, ka tas ir ārkārtēji smieklīgi,» žurnālistiem norādīja Ekvadoras galvenais diplomāts Rikardo Patino (Raicardo Patino), komentējot WikiLeaks dibinātājam izteiktās apsūdzības, raksta thelocal.de.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas tiesa lēmusi par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, tomēr WikiLeaks dibinātājs lūdzis patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Patvērums lūgts, lai izvairītos no tiesas prāvas Zviedrijā, kur viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Tāpat rakstīts, ka Dž. Asandžs netic, ka Zviedrijā viņu gaidītu taisna tiesa, un pauda bažas, ka Skandināvijas valsts viņu izdos ASV, kur viņam par valsts noslēpumu izpaušanu, ja tiks izvirzīta apsūdzība, draud nāvessods. Pats Dž. Asandžs Zviedrijas apsūdzības kategoriski noraida.

Kāds bijušais Šveices baņķieris nodevis organizācijas Wikileaks rīcībā 2000 pazīstamu personu un uzņēmumu kontu datus.

Kā informē BBC, informāciju no darba atbrīvotais baņķieris Rūdolfs Elmers Wikileaks nodevis Londonā preses konferences laikā. Ziņas, kas drīzumā varētu kļūt pieejamas interneta vietnē, satur ziņas par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citiem iespējamiem pārkāpumiem, raksta The New York Times.

R. Elmers jau iepriekš sadarbojies ar skandalozo interneta vietni, kurai datus «nopludinājis» 2002. gadā. Pēc šī notikuma viņš tika atlaists no Šveices bankas Julius Baer. Pret viņu uzsākta tiesvedība par kredītiestāžu konfidencialitātes likumu pārkāpšanu.

Informācija, kas glabājas divos diskos un nodota Wikileaks rīcībā, satur 40 politiķu ārzonu kontu datus trīs bankās, tostarp iestādē, kur viņš iepriekš strādājis.

Lai gan Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) Ekvadoras vēstniecībā Londonā nodzīvojis gadu, viņš paziņojis, ka patvēruma vietu nepametīs pat tad, ja apsūdzības seksuālos noziegumos tiks atceltas, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad pagājušā gada maija beigās Lielbritānijas tiesa lēma par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, viņš lūdza patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Kopš pagājušā gada vasaras Wikileaks dibinātājs nav pametis vēstniecības ēku - pretējā gadījumā varasiestādes viņu uzreiz izdotu Zviedrijai.

Dž. Asandžs baidās – pat, ja tiktu atceltas apsūdzības seksuālos noziegumos, viņš tiktu nosūtīts uz ASV saistībā ar slepeno dokumentu publiskošanu viņa izveidotajā portālā Wikileaks. «Mani advokāti iesaka man nepamest vēstniecību, jo pastāv risks tikt izraidītam uz ASV,» pauda Dž. Asandžs, piebilstot, ka «mans ASV advokāts uzskata, ka es tiktu arestēts, pat ja Liebritānijas valdība solītu drošību».

Cik sensitīvu informāciju īsti izplata starptautiskais portāls WikiLeaks un kā tas var ietekmēt vairāku pasaules valstu, tostarp, Latvijas nacionālo drošību? Šis jautājums zināmu laika posmu nodarbina daudzu prātus.

Savukārt dažāda līmeņa ārvalstu un vietējās amatpersonas, piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēris, ka «WikiLeaks spekulē ar demokrātijas principiem, tas pielīdzināms visatļautībai», to attiecinādams uz publiskotajiem dokumentiem par ASV un NATO it kā noslēgto vienošanos par Baltijas valstu (arī Latvijas) aizsardzības plānu.

Šī polemika lielā mērā atgādina pirms vairākiem mēnešiem notikušos, nu jau lielā mērā aizmirstos procesus, kad aktīvi tika spriests, kas ir svarīgāk - tas, ka kāds NEO (Ivars Poikāns) atļaujas publiskot VID datus, ka VID savu klientu informāciju nespēj nosargāt, vai arī tas, par ko liecina nopludinātā informācija, proti, kāds ir tās saturs. Tāpat ir bijis kuriozs, kad informācija, kas tiek uzskatīta par klasificētu, mierīgi ir izlasāma kādas Latvijas valsts institūcijas interneta mājaslapā, bet tās darbinieki pat nenojauš, ka ir izdarījuši kādu pārkāpumu.

Slavenā interneta vietne WikiLeaks izsola iespēju pusdienot ar tās vadītāju Džuljenu Asandžu, lai vāktu līdzekļus savai darbībai, vēsta AFP. Maltītei gan būs jānotiek stingri noteiktā laikā, jo Dž. Asandžs atrodas mājas arestā.

WikiLeaks piedāvās astoņiem veiksmīgākajiem solītājiem iespēju pusdienot kopā ar Dž. Asandžu un slovēņu filosofu Slavoju Žizeku, vienā no «Londonas labākajiem restorāniem».

Izsole notiek interneta izsoļu vietnē eBay un, kā pārliecinājās Db.lv, ceturtdienas pēcpusdienā augstākā, piedāvātā cena par pusdienošanas iespēju jau ir sasniegusi 4 tūkstošus sterliņu mārciņu. WikiLeaks norāda, ka visi ienākumi no izsoles tiks izmantoti vietnes darbības nodrošināšanai.

Maltīte notiks 2. jūlijā no 12.00 līdz 15.00, tai sekos publiska Dž. Asandža un S. Žizeka diskusija par Wikileaks ietekmi.

Kamēr Londonas tiesa izskata Džūljena Asanža (Julian Assange) izdošanas lietu, WikiLeaks dibinātāja idejas turpina izplatīties visā pasaulē, vēsta rt.com.

Pēc Asanža aicinājuma rīkoties Krievijas Kaļiņingradas apgabala iedzīvotāji izveidojuši paši savu WikiLeaks vietni krievu valodā Калининградский WikiLeaks.

Vietnes īpašnieki mudina vietējās sabiedrības locekļus iesniegt jebkādus dokumentus, kas atklāj korupcijas, naudas atmazgāšanas vai citus likuma pārkāpšanasgadījumus reģionā. Iesniedzējiem tiek garantēta pilnīga anonimitāte.

«Korupcija mūs nogalina,» norādīts vietnē. Korupcija nozīmējot sliktus medicīnas pakalpojumus, nepieciešamo medikamentu trūkumu, bīstamus, slidenus ceļus un nāvējošas lāstekas ziemā, kas esot līdzekļu trūkuma rezultāts. Šos līdzekļus esot piesavinājušās amatpersonas. Iedzīvotāji šādu rīcību atbalstot, esot pasīvi.

Interneta vietne WikiLeaks pārstājusi pieņemt jaunus dokumentus, jo tai trūkst darbinieku, bet tās kontaktpersona Gevins Makfadjens aicina Latvijas iedzīvotājus tomēr sūtīt viņu rīcībā esošo informāciju. Vienlaikus viņš norāda, ka jārīkojas piesardzīgi.

«Pašlaik ir problemātiski, jo viņiem trūkst cilvēku - nespēj apzināt un sistematizēt aizvien augošo apjomu. Tāpēc kopš pagājušās nedēļas viņi ir pārstājuši pieņemt jaunus dokumentus. Notiek arī tiesa pret Džūljenu Asānžu [WikiLeaks dibinātāju], un tas prasa ļoti daudz spēka,» laikrakstam Diena stāstījis G. Makfadjens.

Viņš norādījis: «Latvijas iedzīvotājiem, kuriem varētu būt atklātībai darāma informācija, es ieteiktu to tomēr sūtīt un tad sazināties ar WikiLeaks. Taču dariet to no drošas vietas, lai neviens nezinātu, no kurienes tas ir. Šādā situācijā es šo cilvēku vietā dotos uz Viļņu, Sanktpēterburgu vai vēl uz kaut kurieni un sūtītu no turienes. No kādas iespējami sabiedriskas vietas, piemēram, interneta kafejnīcas bez novērošanas kamerām.»

Interneta vietne Wikileaks pārtrauks publicēt ASV diplomātiskās sarakstes dokumentus, pavēstījusi vietnes administrācija, ziņo BBC.

Vietne savu lēmumu pieņēmusi tāpēc, ka tai neesot pietiekoši daudz līdzekļu, lai uzturētu savu darbību. Nauda vietnei aptrūkusies pēc tam, kad ar to atteikušās sadarboties lielākās maksājumu sistēmas (Bank of America, PayPal, Visa, MasterCard) un citas finanšu institūcijas. Tas noticis, kad vietne sāka publicēt ASV diplomātisko saraksti.

Turpmāk Wikileaks galvenokārt pievērsīsies finanšu līdzekļu ieguvei, lai nodrošinātu savu izdzīvošanu, vēstīts vietnes administrācijas ziņojumā.

Iepriekš Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs bija norādījis, ka «nelikumīgā» finanšu blokāde esot iznīcinājusi 95% vietnes ieņēmumu.

WikiLeaks boss Džūljens Asanžs (Julian Assange) pavēstījis, ka ir parakstījis vairākas vienošanās saistībā ar savu autobiogrāfiju vairāk nekā viena miljona mārciņu vērtībā (aptuveni 800 tūkstoši latu), ziņo AFP.

Asanžs Lielbritānijas laikrakstam Sunday Times stāstījis, ka nauda palīdzēs viņam aizstāvēties pret apgalvojumiem par seksuāliem uzbrukumiem, ko izsaka divas sievietes Zviedrijā.

«Es nevēlos rakstīt šo grāmatu, bet man tas ir jādara,» viņš sacījis, piebilstot: «Es jau esmu iztērējis 200 tūkstošus mārciņu par tiesas izdevumiem, un man ir jāaizstāv sevi, un jānotur WikiLeaks virs ūdens.»

Austrālis stāstījis, ka saņems 800 tūkstošus dolāru no Alfred A. Knopf, amerikāņu izdevēja, bet vienošanās ar britu Canongate ir 325 tūkstošus mārciņu vērta. Pieskaitot naudu no citiem tirgiem, kopumā viņš iegūšot 1,1 miljonu mārciņu.

Lielbritānijas tiesa trešdien lēma par WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asandža (Julian Assange) izdošanu Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu, vēsta Guardian.

Trešdien Austrālijas pilsonis Dž. Asandžs zaudējis prāvu un tiks izdots Zviedrijai.

WikiLeaks dibinātāja aizstāvei Dinai Rosai (Dinah Rose) dotas 14 dienas, lai izlemtu, vai iesniegt pieteikumu lietas izskatīšanai Augstākajā tiesā.

Jau vēstīts, ka Dž. Asandžs tiek apsūdzēts trijās seksuālo noziegumu epizodēs, tai skaitā izvarošanā. Viņš savu vainu noliedz un uzskata, ka apsūdzības ir saistītas ar vēršanos pret medija WikiLeaks aktivitātēm. Organizācija ir publiskojusi daudz slepenu dokumentu par Irākas un Afganistānas karu, kā arī ASV diplomātiskos ziņojumus. Savukārt Zviedrijas premjerministrs iepriekš Dž. Asandžu nodēvējis par «Zviedrijas sabiedrības lielāko ienaidnieku».

Skandalozās interneta vietnes Wikileaks dibinātājs Džulians Asanžs, nespējot novērst draudošo izdošanu Zviedrijai, meklē politisko patvērumu Ekvadoras vēstniecībā.

Asanžs vakar iesoļojis Londonā esošajā Ekvadoras vēstniecībā, lai lūgtu politisku patvērumu, jo pēc viņa vārdiem, viņš tiekot sodīts no ASV puses par diplomātisko noslēpumu publicēšanu viņa radītajā interneta vietnē Wikileaks. Zviedrijā Asanžu gaida tiesa, jo viņš tiek apsūdzēts par seksuāliem noziegumiem, bet pēc viņa domām, lieta ir safabricēta un ir tikai iegansts, lai varētu viņu izdot ASV, kur viņu visticamāk gaidītu ilgs cietumsods.

Šobrīd Ekvadora izskata politiskā patvēruma iesniegumu un kontaktējas ar Lielbritānijas valdību, lai izvērtētu šī gadījuma apstākļus.

Šis solis potenciāli var tikai pasliktināt saspringtās attiecības starp Dienvidamerikas sadraudzības valstu grupu (ALBA) un ASV. Ekvadora ietilpst šajā valstu grupā, kuru priekšgalā ir ASV nīstošais Venecuēlas līderis Ugo Čavess.

Krievijas aģentūra, kas ir atbildīga par Kremļa drošību, iepērk rakstāmmašīnas - šāds solis tiek saistīts gan ar WikiLeaks, gan Edvardu Snoudenu, ziņo BBC.

486 540 rubļus vērtā elektrisko rakstāmmašīnu pasūtījuma autore ir Федеральная служба охраны, un informācija izvietota valsts iepirkumu interneta vietnē.

Aģentūra gan nav komentējusi, kādēļ tai nepieciešamas vecmodīgās ierīces, bet kāds informācijas avots pastāstījis, ka mērķis ir novērst informācijas noplūdi no datoriem. Informācijas avots arī konkrēti norādījis uz skandāliem, kad WikiLeaks un E. Snoudens izplatīja slepenus dokumentus, kas pamudinājuši Kremli pāriet uz papīra dokumentiem.

Metropolitēna policija otrdien arestējusi tīmekļa vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu (Julian Assange), ziņo BBC.

39 gadus vecais austrālietis noliedz apgalvojumus, ka viņš veicis seksuālus noziegumus pret divām sievietēm Zviedrijā 2010.gada augustā. Tieši šīs apsūdzības ir viņa apcietināšanas pamatā.

Kā vēstīts, Wikileaks publiskojusi un turpina publiskot lielu daudzumu slepenu ASV dokumentu. Piemēram, WikiLeaks atklātībai nodotie ASV diplomātiskās sarakstes dokumenti, par kuriem raksta laikraksts Guardian, atklāj, ka ASV un NATO izstrādājušas plānus, lai aizstāvētu Baltijas valstis pret Krieviju.

Šā gada janvārī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone (Hillary Clinton) esot parakstījusi konfidenciālu telegrammu, kurā informēts, ka NATO panākta vienošanās paplašināt Polijas aizsardzības plānu un iekļaut arī trīs Baltijas valstis.

Tīmekļa vietne WikiLeaks kopš tā sāka publicēt konfidenciālos ASV dokumentus zaudē aptuveni pusmiljonu eiro nedēļā , atzinis vietnes dibinātājs Džūljens Asanžs (Julian Assange), vēsta swedishwire.com.

Kad vaicāts par uz viņu izdarīto spiedienu, Asanžs atbildējis: «Es teiktu, ka spiediens pastiprina manu apņemšanos.»

«Bet no finanšu viedokļa tā ir cita lieta,» viņš piebildis.

«Mēs zaudējam vairāk nekā 600 tūkstošus franku nedēļā kopš diplomātiskās sarakstes dokumentu publicēšanas sākšanas. Lai turpinātu mūsu biznesu, mums būtu jāatrod veids, kā atgūt šo naudu,» stāstījis Asanžs.

Viņš gan nav paskaidrojis, kāpēc Wikileaks, publicējot dokumentus, zaudē naudu.

Kā vēstīts, Asanžu apsūdz seksuālā vardarbībā Zviedrijā. Arī ASV prokurori cenšoties darīt visu, lai vērstos pret Asanžu, apsūdzot viņu ASV karavīra pamudināšanā nozagt slepenos dokumentus no valdības datora un nodot tos WikiLeaks.

Lai panāktu patvēruma iegūšanu Ekvadorā un izvairītos no izdošanas Zviedrijai, Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs savai aizstāvībai nolīdzis pasaulslaveno spāņu juristu un cilvēktiesību aizstāvi Baltazaru Garsonu (Baltasar Garzon).

«Asandža kungs lūdzis B. Garsona pakalpojumus viņa lietas risināšanai,» citējot Ekvadoras ministru Rikardo Patino (Ricardo Patino), vēsta Reuters.

Dž. Asandžs meklē iespēju izvairīties no izdošanas Zviedrijai, kurā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Londonas tiesa lēmusi par viņa izraidīšanu, taču patlaban Dž. Asandžs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā un ir lūdzis Kito patvērumu. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV, lai arī apsūdzības vēl nav izvirzītas, varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu. Jāatgādina, ka austrālietis Dž. Asandžs publicējis WikiLeaks lielu apjomu konfidenciālas informācijas par kariem Irākā un Afganistānā.

ASV pasludinājusi Džulianu Asanžu un viņa izveidoto WikiLeaks par valsts ienaidniekiem, tādējādi ierindojot Asanžu «melnajā sarakstā» kopā ar al-Qaeda teroristu tīklu un Talibu nemierniekiem.

ASV militāro spēku dokumentācija atklāj, ka militārais personāls, kas kontaktēsies ar WikiLeaks vai WikiLeaks atbalstītājiem, riskē tikt sodīts par «komunicēšanu ar ienaidnieku», kas klasificējams kā militāra rakstura noziegums, par ko draud maksimālais sods – nāvessods, vēsta The Age.

Patlaban Asanžs joprojām atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Taču Ekvadora piešķīrusi Asanžam diplomātisko patvērumu, pamatojoties uz to, ka pēc izdošanas Zviedrijai, kur Asanžs tiek apsūdzēts seksuāla rakstura noziegumu pastrādāšanā, viņu tālāk varētu izdot ASV, kur pret viņu, iespējams, tiktu izvirzītas apsūdzības par spiegošanu un sazvērestību pret valsti.

Uzņēmumi Apple un Samsung sola nekavējoties ķerties pie trūkumu novēršanas savos produktos, šādi reaģējot uz tīmekļa vietnes WikiLeaks nule kā publicētajiem materiāliem par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) iespējām uzlauzt viedtālruņus un citas ierīces.

Atbilstoši nopludinātajiem dokumentiem CIP izstrādājusi teju 1000 ļaunatūru - vīrusus, Trojas zirgus un citas programmas -, kas spēj iefiltrēties elektroiekārtās un pārņemt to vadību.

«Kaut arī mūsu sākotnējā analīze liecina, ka daudzas no šodien nopludinātajos materiālos minētajām problēmām mūsu pēdējā operētājsistēmā iOS jau ir novērstas, mēs turpināsim strādāt, lai ātri salabotu visas identificētās vājās vietas,» teikts Apple paziņojumā.

«Mēs pastāvīgi mudinām klientus lejuplādēt pēdējo operētājsistēmu iOS, lai garantētu, ka viņiem ir drošības risinājumu jaunākās versijas.»

Līdzīgu atbildi paudis Samsung.

Latvija izteikusi vēlmi pievienoties Raķešu tehnoloģijas kontroles režīmam (Missile Technology Control Regime – MTCR), bet Latvijas dalību šajā neformālajā organizācijā kavē Krievijas nostāja, liecina Wikileaks publiskota telegramma, kas sūtīta no ASV vēstniecības Rīgā.

Spriežot pēc 2009. gada janvārī sūtītā ziņojuma, kāds vārdā nenosaukts ASV vēstniecības pārstāvis nogādājis informatīvu telegrammu par turpmāku rīcību (reference telegram demarche) Ārlietu ministrijas Bruņojuma kontroles nodaļas vadītajai Ievai Jirgensonei. Ziņojumā nav minēts minētās telegrammas saturs, arī Wikileaks līdz šim publiskoto ASV slepeno un klasificēto telegrammu datu bāzē pagaidām nav atrodama šāda informācija.

Tomēr jāatgādina, ka šī tikšanās noritēja mēnesi pēc tam, kad izplatījās ziņas, ka Krievija piegādā raķetes Irānai, ko pati Krievija gan kategoriski noliedza. Vēlāk Krievija izvērsa aktīvu kampaņu pret ASV plānoto pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanu Centrāleiropā. Pagājušā gada rudenī Wikileaks publiskotās telegrammas atklāja, ka ASV atcēla plānus pretraķešu aizsardzības vairoga plānus, lai saņemtu Krievijas atbalstu ANO sankcijām pret Irānu.

Interneta vietne WikiLeaks publiskojusi pilnu arhīvu ar 251 tūkstoti ASV vēstniecību telegrammām. Diplomātiskā sarakste publiskota bez rediģēšanas, tādējādi varētu būt apdraudēta ASV diplomātu kontaktpersonu drošība, vēsta CNN.

WikiLeaks lēmumu jau kritizējuši tās sadarbības partneri – mediji The Guardian, New York Times, El Pais un Der Spiegel – kas iepriekš publicēja WikiLeaks rīcībā esošās diplomātiskās sarakstes.

Pirms diplomātisko telegrammu publicēšana, interneta vietne esot veikusi aptauju mikroblogošanas vietnē Twitter. Aptaujas dalībnieki pilnībā atbalstījuši dokumentu publiskošanu.

Līdz šim vietne diplomātisko telegrammu arhīvu aizsargāja ar paroli, taču tagad sarakste ir publiski pieejama. Sarakste nav rediģēta un ir pieejamas visas detaļas par slepenajiem diplomātiskajiem avotiem.